No Line On Horizon

Aiz loga krīt milzīgas pārslas, bet viss kūst.Sākas pretīgais laiks. Pļura zem kājām./upd: nekas vēl nesākas. laikam, vēl nedēļu pakavēsies.

Gandrīz nav nekāda stresa. Pēdējā laikā esmu ievērojis, ka uztraucos par ļoti sīkumainām lietām vai vispār nemaz. Man pilnīgi nav nekādas reakcijas uz to, vai ar ZBdarbu viss ir kārtībā. Jā, vienu vakaru 4h nosēdēju, klabinot taustiņus, bet tas arī viss. Labākais ir tas, ka brīnumainā veidā lietas atrisinās pašas no sevis. 

Šīs nedēļas jaunatklājums ir U2 jaunais albūms No Line On Horizon, kurš pasaulē dienasgaismu ieraudzīs martā. Klausoties tās dziesmas, jau jūtu, kā vasarā šis albūms mūs aizraus. Patiesībā tas aizrauj jau tagad, jo tieši Tas papildina šīs nedēļas burvību - skola bija jāapmeklē tikai 2 dienas. Pavirši improvizēju plānojot laiku, jo pienākumu gandrīz nav. Daru to, ko vēlos konkrētā brīdī. Man tīk šādi brīži. Esmu tā forši atslābis, un tas ir ļoti labi. Atgriežas vēlme pēc jauniem piedzīvojumiem. Un es jau zinu kā to izmantot.

Viss sākās svētdien, beibe!

Un nebeigsies nekad.

Mana pirmā nedēļa pilngadībā ir galā. Varetu teikt, ka viss kam vajadzēja notikt šonedēļ, notika!

3 dienās esmu nobraucis 420km pie stūres. Viss sākās jau 5dien kad akli piekritu aizbraukt uz Ķekavu, un pēc tam vēl uz Baldoni pie DS. Tā tas ievilkās uz 6h un nevarētu teikt, ka esmu īpaši sajūsmā, bet tomēr tas bija tā vērts.

Sestdienas rītā aizbraucu uz Lielupi paskriet ar karti - pirmo reizi pēdējo 5 mēnešu laikā. Bija tik labs laiks ziemīgam skrējienam pa kāpām. Ir tik labi, kad atkal acīs spīd saule un sniegs ir virs potītēm, jo biju jau parāk pieradis skriet zem tumšajām, naksnīgajām debesīm vakaros - sava romantika.

Sestdienas vakars? Tāds kā plānoju, tāds kā pagāšgad (tikai citas meitenes), tāds - sen gaidīts. Ar pokeru sākām un beidzām. Banānkokteiļi ar saldējumu un šokolādi. Ceļojums pēc DS, ceļojums pēc Martas, ceļojums 2h - Somija jau cauri! Jameson pudele - pārāk labs, lai pretotos un dalītos. Pirts-batuts-pirts-batuts-pirts-salst kājas.  Pasaule griežas zem kājām - izbaudam, priecājamies, sarunājamies, mīlējamies, klausāmies, smejamies, ārdamies, apskaujamies, pārģērbjamies un Čih,pih pus četros gar zemi. Ūūn deviņos no rīta jau liekam Beatifull Day.mp3! Nakts atmiņas un top jauns dienas plāns, DS pazūd. Piebraucam pie papīrfabrikas,tilta un nemaz nepamanu, jau esmu uz šauras metāla konstrukcijas malas, virs sasalušās Lielupes. 

Vilciens aizbrauc - Es, Arvis un auto. Jes! Trūkst tikai Viva, bet to dabūt neizdodas. Tukuma rajona ceļi, neceļi, vietas un stāvvietas. Klusuma brīdis V.Cojam, Ķesterciems, Grava, Tukums, Mājas. Saulriets. Bildes. Smiekli.

lielie svētki

Pagāja tikai 4 dienas kopš manas pilngadības, un manā makā stāv B kategorijas vadītāja apliecība. Jā, es pats vēl īsti nespēju noticēt. Braukšanas eksāmens ar 5 punktiem tika pabeigts, un ar milzīgu sajūsmu devos fotografēties. Es apsveicu, un mani apsveica tikpat laimīga meitene, kas kopā ar mani sēdēja gaidot savu numuriņu rindā pēc apliecības. Apmēram 15 minūšu laikā es jau rokās turēju spīdīgu kartiņu. Beidzot! 280Ls, 4 mēneši, 8 eksāmeni, 13 kļūdas teorijā. Jūtos tieši tā pat kā 9. klases izlaidumā, stāvot priekšā direktorei, ar atestātu rokās. JES! Visa šī diena tika pakārtota tieši šim notikumam. Saldējums un saule, manuprāt, nospēlēja lielu lomu.

mazie svētki

Ja nepamanīji mazliet zemāk, tad es vakar vakarā uzveicu pirmspēdējo ex-ā-menu. Zīmīgi, ka šis bija pirmais eksāmens, kuru nokārtoju uzreiz ar pirmo reizi. Vēl tikai palicis, manuprāt, pats sarežģītākais - braukšanas eksāmens, kurš pierakstīts rīt 17:25, nevis šodien kā bija plānots.

Vakars bija ideāls. Bija tāda laba sajūta, atskrienot mājās pēc 105 minūtēm, un apzinoties, ka esmu ieekonomējis 8Ls par atkārtotu ex. 

Pēdējā laikā manas sekmes ieskaitēs un kontroldarbos ir novērtētas ar 8 ballēm un augstāk. No sākuma to uztvēru kā sagadīšanos, bet tagad, ķīmijā saņemot 9 ieskaitē, tas kļūst par maratonu (jau četras atzīmes). Cerams, ka fizika nebūs izņēmums.

Šis rīts iesākās ar sejas apmatojuma likvidēšanu pēc 3 nedēļu pārtraukuma, jo neko tādu Marta neizdarīja, lai es turpinātu apaugt, un turpinājās ar metālu jonu pierādīšanu ķīmijā - laboratorijas darbs. Man patīk ķīmija. Beidzot es varu teikt, ka es kko saprotu, un sāku saskatīt šīs mācību stundas nepieciešamību.

Rīt man skolā ir jābūt tikai plkst. 10:00, jo kā nekā Vija vēljoprojām dzīvo pa nezkurieni, vienalga, tāpēc šodien mazliet apbēdināja fakts, ka pēc stundām jādodas vienam uz mājām. Gribējās kko pasvinēt. Kaut mazliet. 

Pēcpusdienu pavadīju ar tēvu vizinoties pa Mārupi. Varētu teikt, ka strādāju. 

Dienas laikā man paziņoja, ka šodien ir mazi svētki. Jauki! Jau kādu laiku tie ir kā svētki. :) Prieks.

Skrūves!

666

jā Jā JĀ!  16. februāris.

Tas nu ir klāt. Trešā sešgade ir galā.

Ja vakar vēl centos izdarīt visu, ko vēl vajadzētu, kamēr neesmu pats par sevi atbildīgs, tad šorīt jau sāku pierast pie domas, ka uz papīra esmu pieaudzis. 

Kā jau katru gadu esmu sajūsmā. Bat tik ļoti kā šogad, ir bijis vēl tikai manā 6. un 12. dzimšanas dienā. Un tagad ir 18ā. dažas lietas par šodienu, 16. februāri:

• Pamodos līdz ar vecmāmiņas klauvējumiem pie durvīm. Seko arī pirmās dāvanas - Raffaello;
• Uzvilku savu mīļāko, skaistāko kreklu(!);
  
• Rīta tēja ar vecākiem, un viņu paziņojumu: ''kā jau iepriekšējos 3 gadus - dāvanas tev nebūs''
• Paspiedu roku brālim;
  
• Saņēmu Milkas šokolādi(viss nāk atpakaļ);
• Draugu bilžu aprakstīšana, saņemšana;
• Samīļoju Dārtu, pats;
• Banānu kūka - ūūber laba;
• 100x pateicu paldies par apsveikumiem;
• saņēmu 9 balles ieskaitē un nodzēstu 1 neataisnotu stundu;
• izdalīju šokolādes konfektes klasesbiedriem - pretī saņēmu bučas, apskāvienus, C vitamīnu un atmiņas par laiku, kad biju ~30cm īsāks;
• Coldplay - Yellow.mp3

Paldies, Ievai, kas vienīgā palīdzēja man šo dienu padarīt vēl jautrāku un labāku.

Tēja

13. datuma piektdiena. Vēlais rīts bija ar milzīgu hiperaktivitāti, sākoties angļu valodas stundām. Es kkā pēkšņi uzsūcu apkārtējo enerģiju un tad ārprātīgi to pielietoju pret apkārtējiem cilvēkiem darot ļoti savādas lietas. Mainīju savu sēdēšanas vietu 3 reizes, jo cilvēki, kas sēdēja man blakus nevarēja beigt smieties un traucēju viņiem mācīties. Skolotājs to uztvēra vēsi, jo visu vainu novēla uz īpašo dienu kalendārā. 

Pēc stundām uzspēlēju florbolu. Protams, mans organisms tam pretojās un spieda mani pie zemes. Ja sākumā vēl skraidīju pakaļ bumbiņai diezgan veikli, tad 2. puslaikā sirds vairs netika līdzi uzņemtajam tempam, un bezspēcīgi paliku laukuma otrā pusē, aizrijies ar glikolīzes atlikumu asinīs. Daudz kas zaudēts no tā ko krāju iepriekšējos 3 mēnešus, bet viss jau nav zaudēts. 

Kaut arī šodien dzīvoju bez telefona, tomēr kkā netīšām sanāca saskrieties ar puišiem, kas velk iekšā vecrīgā. Tomēr devos uz Jūrmalu, jo jutos izsūkts.

Vakarā jau aiz pieraduma, pārnācis mājās, uztaisīju sev litru tējas.

Malkoju to gultā, skatoties pagājušā gada veiksmīgākās filmas.

Nesen izdevās uzgooglēt ''Latviešu mīlestība'' muzikālā noformējuma autorus. Jēkabs Nīmanis

 (ģitāra) un Andris Keišs (vokāls).

Šis ansamblis piepildīja 5dienu vēl ar atmiņām un smiekliem.

iekaisums?

Viss process pēkšni apstājās 2dienas pēcpusdienā, kad pieņēmu lēmumu neslēpot, jo jutos slims.

ir pagājušas 60h un nekas nav mainījies. Ne uz labu, ne uz sliktu. Organisms vnk uzmeta mīksto un atteicās sadarboties ar mani.  Vēljoprojām ir tieši tādi pati sajūta kā sākumā. Izmantoju 30% no saviem resursiem. Itkā varētu mēģināt kkā atīstīt levelu, bet ir bail, ka nesanāk palikt uz gultas. Šonedēļ esmu izdzēris kādu 5 litrus tējas.

Šī nedēļa sākās depresīvi, un iespējams tā arī beigsies, ja kko nemainīšu. 

Svētdienas garais.

Vakar ap 18:00 sāka spiest uz smadzenēm doma, ka vajag taisīt tādu garu terniņu. Protams, lai padarītu to aizraujošāku un piedzīvojumiem bagātāku vajadzēja piesaistīt Arvi, un treniņā apmeklēt kādu Geocaching slēpni. Tā nu apmēram 5 minūšu laikā viss jau bija nolemts, ka 7dien skriesim uz Ķemeriem, Kūdru un Jaunķemeriem, un pa ceļam apmeklēsim 3 kastītes. Tākā Kūdra atrodas dziļā čuhņā, tad pierunāju tēvu, lai mūs no rīta aizved uz starta vietu ar mašīnu. Tā tas arī bija. Lai labāk tu varētu izprast treniņa ģeogrāfiju, apakšā ir pievienota karte. Kaut arī āra ir slapjš un drūms laiks, šorīt 10:30 kopā ar Arvi sākām garo/aerobo skrējienu. 

Sākums nav labs - ledus, slidens ledus, gluds ledus, spogulis, ūdens virs ledus un visādi citādi ledus paveidi! Skrējiens atgādina līdzsvara treniņu, bet pirmajās 15 minūtēs paveicās tikai ar 1 slapju kāju. Veikli paņemam pirmo Geoslēpni, kas atrodas purvā pie ezera t.i. divas slapjas lietas vienā. Patika pats konteineris, kas bija mazs trubas gabals, kuram abi gali aizspiesti ciet ar vāku (apčolē bildi).

Turpinam slidināties uz Slokas ezera pusi. Paskrienam garām aizdomīgai teritorijai - purvs, kurā izraktas milzīgas bedres, un netālu stāv 2 traktori ar svaigām kūdras paliekām. Secinam, ka tās ir nelegālās kūdras ieguves vietas - krīze dara savu. Mūsu nākamā pieturvieta ir Geoslēpnis, kas atrodas pie Slokas ezera laipas. Pa pašu laipu nestaigājām, bet slēpni atradām. Neko īpašu neredzējām. Laikam neesam īstajā laikā ieradušies, jo šeit esot laba vieta putnu vērošanai.

Tālāk izskrienam pie milzīgas pagājuša gadsmita celtnes ar ~12 stāviem. Nav iespējams nepamanīt šo arhitektūras brīnumu. Pašlaik apkārt pilns ar būvgružiem. Gribētos redzēt, kā tiek nojaukts vai uzspridzināts šis ēku kompleks. Mazliet piestājam, lai pavērotu šo vietu.

Esam Ķemeros. Aizskrienam līdz mūsu pēdējam slēpnim, kas atrodas pamestā 3stāvu ēkā ar nelielu torni. Visapkārt ugunsgrēka paliekas. Vējā šūpojas saburzītais skārda jumts. Neomulīgas skaņas un mazliet smidzina lietus. Ieejam iekšā un dodamies tikai uz augšu, jo kastīte atrodas tornī. Kāpjam pa trepēm, bet līdz augšai netiekam, jo trepes pusceļā vnk beidzas. Šeit rodas sarežģījumi, jo likās, ka kastīte būs pašā augša, bet nav iespējams, bez papildaprīkojuma, tikt augstāk. ~10 minūtes izložņājam visu torni no apakšas līdz pēdējam palikušajam pakāpienam. Bet, lai arī cik bezcerīgi neliktos, Arvis tomēr vēlreiz pārbauda, un atrod. Prieks ātri beidzas, jo kastīte satur tikai logbuku un zīmulīti. Nevienas citas lietas. Tukšums. Pirmo reizi tā gadās. Bet nu galvenais jau ir meklēšanas prieks!

Tad nu dodamies tālāk. Pāri Ķemeru pārplūdušajam parkam, kas atgādina slidotavu. Nonākam pie Ķemeru sēravota. Ness pēc vecām olām - Sērs. Tikpat ātri dodamies prom. Pat nemēģinām padzerties. Tad seko stundu garš pārskrējiens no Ķemriem līdz manām mājām. Izvingrojamies, un ar to mūsu ''svētdienas garais'' ir beidzies.

Daži skaitļi:

Laiks skrienot:  2:38:01;

Kopējais laiks:  3h;

Kilometri: 21,9;

Avg pulss: 146 sitieni minūtē;

Geocaching:  3/3.

Karte:

Skatīt lielāku karti

Veiksmīgais mēneša sākums.

JĀ! Es nokārtoju braukšanas eksāmenu autoskolā, kaut arī pieļāvu 2 kļūdas. Esmu laimīgs. Nebūs vairs jāizšķiež kosmiskas naudas summas par 90 minūšu braukāšanos pa Rīgu. Šis bija jau otrais no pieciem eksāmeniem, kas man jānokārto lai saņemtu plastikāta kartiņu. Kaut arī jums tā nešķiet, man liekas, ka esmu gandrīz jau visu pabeidzis.

Žēl ka nesanāca šo momentu kkā atzīmēt, bet nu tas jau ir cits stāsts.

Pirms tam 60 minūtes slēpoju pa Uzvaras parka slēpošanas trasi. Tas bija tas, ko sen jau vēlējos izdarīt, bet kkā nesanāca laiks. Trase bija tikko nolīdzināta, kad uzkāpu uz slēpēm. Skaisti pariņķoju pa sniega trasi, kas atgādināja valni virs parka sasalušā zāliena. Es tikai nespēju saprast kāpēc sapūstais sniegs bija tik balts, jo parasti tas mēdz būt nedabiski dzeltens.

Bet vēl pirms tam soļojot no skolas līdz parka paklausījos grupējuma Windmill 2007. gada alternatīvo gabalu Tokyo Moon. Palūdz man, lai tev aizsūtu.

Janvāra brīvdienas

Beidzot dabūju tā kārtīgi nosalt šajā ziemā. Kur prāts izdomāt, vakarā iet pa Lāčplēša ielu tikai ar glītu kreklu zem jakas. Pats vainīgs! Zilas lūpas.

Viss sākās ar 6dienas izgājieniem torņkalna stacījā, kur pārmiju dažus vārdus ar pašvaldības likumsargiem. ''Tīri sakarīgi džeki''. Ja Rīgā sals tikai raustīja aiz vaiga, tad Ropažos ievelkot gaisu caur degunu varēja sajust kā tas aizlīp ciet. Bet tas neliedza nakts melnumā skraidīt starp 5stāvu mājām ar karti rokās. Vakars bija izdevies. 150 sušī pazuda ātri. Martas iztraucētā, nelielā bohēma bija tas ko es gaidīju.

Brīvdienas noslēdzu ar 'Latviešu mīlestību' - smiekli par realitāti, smiekli par cilvēkiem man apkārt. 

Šodiena? Mazliet pastrīdējos ar vecākiem par naudu. Pats sāku! Dabūju ko gribēju!