Rīgas garais.

Sen biju par to domājis, un šorīt to īstenoju. Nekad nebiju tā kārtīgi skrējis pa Rīgas ielām. Tākā plānots bija garais, tad aizbraucu uz Čiekurkalnu, lai saulainā dienā noskrietu 90 minūtes vidējā tempā ar pāris intervālaiem pa vidam.

Iespaidi? Patstāvīgs troksnis pie kura pierod. Jābūt uzmanīgam ik uz soļa un jāmanevrē starp gājējiem, mašīnām un dāžādiem priekšmetiem. Īstenībā diezgan jautri. No Čiekurkalna līdz Vanšu tiltam tiku 30 minūtēs, un tas ir apmēram tik pat, cik ar 11. tramvaju līdz centram. Pa ceļam piestāju dažos lielveikalos, lai veledzētu ādu ar aukstu ūdeni. Karstums bija pamatīgs.

Pēdējās 15 minūtes pa veloceliņu gan bija garlaicīgas, un, iespējams, tāpēc Babītē nopirku biļeti un aizbraucu mājās.

16 km, 90 minūtes.

Skatīt 28.07.09 lielākā kartē

Sezonas otrā daļa

Jau biju aizmirsis tādu lietu kā skriešana. Pēdējās trīs nedēļas noskrēju vien pāris stundas. Bija jau galīgi apriebusies tā skatīšanās pulkstenī un neguvu no tā nekādu prieku.

Bet tagad atkal esmu atguvis motivāciju, un ar šīvakar saulrieta skrējienu atsāku treniņus. Sastādīju plānu, balstoties uz iekrāto pieredzi. Un par mērķi nospraudu Ungāriju. Man ir 3 nedēļas laika.

Dienas režīms arī tiks mainīts, un daudzas lietas nāksies pakārtot treniņiem.

Ziņošu par panākumiem.

Coke power!

Cēsis

200 km pēc prieka un mūzikas!

Nemaz nepamanīju, ka vasarlaiks velkas uz beigām. Kaut tikai nedaudz, bet jau ir sācies stress, ka visa jautrība būs galā. Bet nu lab, necelsim jau traci pārāk agri.

Skaļajās brīvdienās aprunājos ar draugiem, kas slēpās aiz noputējušām atmiņām. Kkā ļoti panesās galvā tā laika emocijas, kad mācijos pamatskolā. Pat sākumskolā. Tas laikam ir viens no lielākajiem plusiem šādos tautas pulcēšanās pasākumos.

Festivāls man iesākās ar vairāku minūšu pārdomu brīdi par to, ko no manis grib. Un ko man tajā brīdī vajadzētu darīt pēc visa, kas bijis un būs. Tā ir tā sajūta, kad velk uz abām pusēm, bet vidusceļš nepastāv. Kam negadās.

Pamodināja mani tik uz vakara pusi The Happs. Līdzīgi kā Salcgrīvā viņi šāva ārā labāko, un tad jau viss aizgāja. Spēj tik uzmanīties, vai neuzlec kādam uz kājām.

Iepazinām jaunus cilvēkus no visdažādākajiem slāņiem. Mūzika visapkārtu, un pilnai laimei netrūka nekā. Kad aizelsies iznāc ārā no PopBeatsPoetry (Grēviņš), jau velk iekšā nākamie trokšņi no kādas citas spilgtas zāles.

2 dienas un 2 naktis gāzām riņķī Dzintara pludmali. Pa ilgiem laikiem peldēju arī atklātā jūrā.

Negribas neko salīdzināt ar pagājušo nedēļu, bet Positivus sit pa kabatu tā ņiprāk.

Atmiņā iespiedās Gustavo, kuru dzīvajā biju redzējis tikai uzstājoties kopā ar PV. Šoreiz zelta mute blieza savus gabalus pats.

Tas šovakar arī maisās pa galvu.

Gustavo - Esi Brīvs

Vajag tikai zināmu devu pacietības.

Visu nedēļu sapņoju par braucienu uz Liepāju nedēļas nogalē. Ar vienu šavienu man vēl nepietiek, jo jāballējas kamēr vēl var! Tākā ideja par to visu radās spontāni, tad biļetes protams man nebija. Zināju, ka vajag ļoti spiest uz ekonomiju, jo naudas nav palicis daudz šai vasarai.

Šovakar es kļuvu par biļešu tirgus ekspertu. Izskatīju visus piedāvājmus. Uzrakstīju ap 50 vēstulēm ar tekstu, kas sākas ar vārdiem: ''Pērku, par ... Ls''. Mērķis bija ne vairāk kā 10 Ls par biļeti (oficiālā cena ir 17Ls) . Intensīva rakšana attaisnojās, un pēc 3 stundām es sarunāju 4 biļetes par vidēji 9,5 Ls.

Baltijas pludmales ballīte Liepājā būs mana mājvieta brīvdienās.

Esmu tik laimīgs par tām biļetēm, un cik maz par tām samaksāju!

Ā un jā, ir arī sliktās ziņas. Man nav kur gulēt. Izmeta no istabas. Vispār meklēju naktsmājas. Pieteikties privāti. Esmu gandrīz kārtīgs, kluss un izpalīdzīgs.

Weekends Salacgrīvā

Tas sākās pirms trīs dienām un solijās būt par manu vasaras notikumu nr. 1!

Jau piektdienas rītā garastāvoklis tika noskaņots uz Pozitīva viļņa un tas bija arī visdzirdētākais vārds festivālā. 100km paskrēja ar Moby, Peter'u u.c.. Uz Salacgrīvu ar Polo ripojām 4 jaunieši. Karstums sutināja no visām pusēm. Tākā neviens nenovērtēja manu piedāvājumu par 2 ieejas biļetēm, bet izvēlējās pirkt tās dārgāk pie ieejas, tad man nācās kkur tās 2 lapiņas tomēr pārdot, lai dabūtu naudu manām izklaidēm. Apsardze par to nepavisam nebija mierā. Tas bija mans pirmais piedzīvojums, slēpties un bēgt no malnajiem vīriem, kuri pa apkārtni izziņoja: ''Puika ar strīpainu kreklu, apturiet viņu kāds!'' Es tik paņemu vagu un ar lielo piķi rokās metos iekšā teritorijā, kurā katram būtu ko darīt. Lielas un mazas skatuves, teltis un deju grīdas. Pusdienu un pokera galdi. Daudz kas piepūšams un izpūšams. Mans jautrības metrs pārsniedz maksimālo atzīmi. The Happ's bija pirmais, ko gribēju dzirdēt. Vakars aiziet pa īstam, kad sākam lēkāt un dejot no sajūsmas. Peter Doherty atgādina par UK lielajiem festivāliem, un es kādreiz uz tiem aizbraukšu! Prāta Vētra necerēti ātri beidz, bet tad uznāk, manuprāt, festivāla nagla, Reigani! Un tad es nodomāju, kur gan tagad ir Rihards? Es Eju Kost ar labāko latviešu ģitāras solo! Unikāli! Neko tādu nebiju gaidījis. Nakts dzīve iesākas ar dejām, līdz kāds mani paaicināja prom no bezgalīgā virpuļa. Rītausmā, kad leca saule, nospriedu taupīties otrajam raundam. Caurs miegs ar bezgalīgo radio, ko veidoja kaimiņi.

Nākamajā rītā viss bija lēns, bezspēcīgs. Igauņu grupa, kas spēlēja 11:00 atklāja 2. dienu. ~30 aizmiguši fani gulēja zālienā un itkā vēroja skatuvi. Es ar piesēdu pie koka, lai noapaļotos. Brīžiem likās, ka līdz vakaram neizvilkšu, bet tad nu desmit stundu laikā atgriezos ar jaunu enerģiju, lai lēkātu pie super elektriskas mūzikas The Whip izpildījumā. Jāpiebilst, ka vakara laikā mēdzām uzspēlēt pokeru festivāla mazajā kazino, un viens turnīrs bija arī man veiksmīgs, par uzvaru man piešķīra elegantu kāršu kavu, kuru tā vien prasās samaisīt. Moby rādīja satriecošu koncertu ar gaismām un mūziku. Pēcāk klejojām pa dažādām dejugrīdām un teltīm. Favorīts tajā naktī tomēr bija T.Grēviņs un I love you terase. Ārdījāmies līdz brīdim, kad saule jau bija virs kokiem. Izliku visu, lai pietiktu ilgam laikam. Sajutu piepildījumu.

Tagad festivāla atmiņas strāvo gaisā.

''Tā nogurt var tikai no svētkiem. Ne vienmēr, bet dažreiz ļoti.'' teica Renārs dziesmas vidū.

priekšvakars

Tikko esmu atgriezies mājās no 3 dienu laivošanas pa Gauju.

Padsmit jaunieši tika samesti plostos un sākām laivas manevrēšanu caur aizdambēto Raunu. Nešana, spiešana un stumšana caur dažāda veida šķēršļiem, pārsvarā kokiem, jauniešu sejās radīja atšķiriīgus iespaidus. Piemēram, man tas sagādājā prieku, jo tie tik bija piedzīvojumi. Brist pa upi un aiz sevis vilkt prāmi arī ir sava veida laivošana. Bet dažam jau tas viss bija apnicis. Pēc kāda laika ieslīdējām mierīgākos ūdeņos, un ieslēdzām kruīzu. Un tā tas slīdējiens pa straumi, kaltēšanās saulē un smieklīgi atgadījumi turpinājās arī pārējās dienas. Pa vakariem uzskrējām kartēs, kas robežojās ar mūsu upi. Ēdienreizes, higēnas normas un pienākumi bija kā kārtīgā laivu braucienā. Kā man tie patīk! 3 dienas nostaigāju ar basām kājām. 3 dienas uz ūdens ar labāko kompāniju. Lieta, ko vasarā katram būtu jāpaspēj.

Ieslēdzot radio, uzreiz prāts pagriezās uz Salacgrīvas pusi. Šovakar Toms Grēviņš ar Lielo vakaru ziņoja par notiekošo festivāla priekšvakarā un playlistā valdīja tikai festivāla mākslinieki. Tas bija arī tas, ko šovakar klausījos. Tas būs tik drīz. Jau rīt sametīsim somas Polo un ar vaļējiem logiem un skaļu mūziku laidīsim uz ziemeļiem.

POSITIVUS!

Krāsā līdz ausīm.

Šovakar bbq ar ģimeni.

Gandrīz vasaras vidus.

Viss ir vecajās sliedēs. Esmu ievērojis, ka mani pārņem rutīna. Viss notiek tā, kā tam būtu jānotiek. Nav nekā negaidīta, jauna un avangarda. Un vēl aizvakar šīs brīvdienas solījās būt garlaicīgākās pēdējo mēnešu laikā, bet par laimi tik zemu es nenoslīku. Tas ir švaki. Vispār es gaidu kko grandiozu! Gribas kkur aizlidot.

Pirms pāris dienām ar Arvi aicinājām padsmit labākos draugus uz atmiņu vakaru par piedzīvojumiem, ko katrs paspēja izbaudīt pēdējās 3 nedēļās, jo katrs pabija savā pusē austrumeiropai. Pie tā klāt tika sveikts arī pēdējais saldais starp mums. Vakara jaunatklājums bija siltās vasaras naktis, kad zem klajas debess var kaut vai aizmigt. Jestri gan mums gāja!

No rīta pakaltām saulē un ap pēcpusdienas lielo lietusgāzi nolēmām, ka vajadzētu kkur paložņāt. Pabijām zem pāris tiltiem. Un vakaru noslēdzām ar Katanu. Sen nebiju spēlējis. Praktizēsim biežāk.

Cik ilgi var ar kko aizrauties? Galīgi nemācēju atbildēt. Var aizrauties pāris stundas un var vairākus gadus.

Jautājums. Tu varētu tagad uz vietas tā vienkārši aizlaisties no visa uz pāris gadiem uz kādu vientuļu salu? Kā filmā The Beach. Apdomā tā kārtīgi. Varētu?

nav jāatbild.

Par jūlija sākumu.

Dienas ēdienkarti sastāda ZEMENES. Ar cukuru, zemenes ar pienu, zemeņu kokteilis ar saldējumu, zemenes tīrā veidā, sagrieztas zemenes ar medu, zemenes ar..

Zemeņu laiks iet uz beigām. Vairs pat skatīties virsū negribas. Bet vairāk kā pusi no apēstā sastāda zemenes.

Bez zemeņu stumšanu lejā, dzīvoju vasarā. Ik pa laikam manā sabiedrībā iegriežas Arvis ar plānu aizvilkt mani līdz jūrai. Braukājam pa pilsētu ar velo, peldamies, kalstam saulē, paskrienam. Šorīt aizgāzām uz IceAge un mazliet iemtām acis lupatu veikalos. Plānojam iepirkšanās dienu, kad gāzīsim riņķi piepilsētas. Vēl arī plānojam ballīti in-my-house, jo Cik sapratu, šorīt atgriezās bars no Serbijas.

Jau vairākas dienas esmu vienkārši starā par gaidāmo festivālu Salacgrīvā. Katra jaunā ziņa no organizatoru puses ir kā jauns enerģijas lādiņš. Es tiešām nevaru sagaidīt. Kas tik tas būs par notikumu!

Vēl nākamnedēļ būs mans šīsvasaras otrais laivu brauciens ar Ausekļa latviešu sastāvu. Man tīk šie kluba pasākumi. Vispār es lepojos ar savu klubu. Nemanītu jau nu noteikti!

Listening: Muse.

Atrodi Edgaru!

I like all the girls, and all the girls like me.

Kāpa

Jūlija 3., 4., 5., , iespējams, bija vispārpildītākie ar izvēles iespējām kur un kā to pavadīt. Vel vēlā pavasarī ar meitenēm sapņojām, ka šajos datumos varētu atdot sevi lielajam Opener festivālam, kuram šogad hedlaineru vārdi lika mums pat aizrīties pie pusdienu galda. Bet šis mani piespieda plaikt mājās. Arī diezgan paradzemi es nebiju netuvu tiks stiprs, lai aizbrauktu līdzi JT uz Serbiju, kur šajās dienās notiek EYOC. Jā, un arī FFests tika palaists pa burbuli. Tādnū kamēr citi cīnās ar kosmiskiem kāpumiem Serbijā, es piedalījos Latvijas saulainākajās sacensībās, Kāpa 2009.

Uz Usmas ezera apkārtni braucu bez jebkāda stresa un mērķa. Braucu, lai pavadītu laiku ar draugiem un neiztīrītu kabatas.

Bezvējš un pamatīgs karstums iecirtās acīs, kad ieradāmies centrā. Pirmās divas dienas bija tipiskā Latvijas zaļo mežu apvidū. Purvi, nātres, sagāzti koki un zaļie. Pirmās dienas rezultāts man izšķīrās pašā sākumā, jo, kā kāds ōpis dušās teica: ''Jau uz pirmo punktu šodien varēja dabūt iekšās''. Es dabūju tā kārtīgi. 6 minūtes palika haotiskā kustībā pa punkta rajonu.

Distancē nepārtraukti spieda uz smadzenēm karstums. Tik ļoti, ka es pamanījos neaizskriet līdz dzirdināmajām punktam, un to arī uzskatu par šisdienas lielāko kļūdu, jo tas man maksāja daudz. Tempa amplitūda svārstijās no lēna līdz ļoti lēnam. Un tas jau, protams, neliedza man kļūdīties vēl kadas pāris reizītes.

Vispār es orientējos ļoti rupji, jo nu nebija nekādas motivācijas piespiesties. KARTE

1:10:07 (+12:43), 7,4km, 10ais

Dienas turpinājumā bija futbols, LAT pret LTU. Latvija uzvarēja un es ieplēsu apavus (vienīgos). Jāsaka, ka vieta, kur tika izmitināti 1,6k dalībnkieki, bija skaista. Lejastiezumi pie Usmas ezera ir kempings, kurš tika piepildīts ar simtiem telšu un orientieristu sabiedrību.

Otrajā dienā uz startu devos ar apskočotu botu, jo citas izejas nebija. Jau pēc pirmajiem diviem km, protams, skočš atdalijās un zole sāka savu neatlaidīgo ceļu man līdzi, lidinoties apkārt pēdai. Nācās vienu kāju celt augstāk un iemācīties jaunu tehniku, lai noturētu zoli vietā. Kļūdās atstāju apmēram 2 minūtes, bet tas galīgi neinteresēja. Pārsimts metrus pirms finiša zole tomēr padevās un noplīsa. Laimīgs aizskrēju tālāk, bet necik tālu, jo palika reāli žēl viņas. Tik daudz viņa bija izturējusi. Es atgriezos, lai savu trumpi ainestu uz finišu. Godam! KARTE

55:11 (+6:46), 7,5 km, 7ais.

Pēc pāris stundām apavi, kuri izturēja 10 mēnešus dienu dienā skriešanu caur 3 gadalaikiem, tika apglabāti pilnā komplektācijā.

Dienas turpinājumā bija paredzēts sprints pa Talsiem, kuru galīgi negribējās skriet, jo kājās peldēja želeja, un pie liekas kustības muskuļi lika par sevi manīt ar raksturīgajām sāpēm. Vēl 20 minūtes pirms starta apspriedu tādu lietu kā DNS, bet nomainoties laikapstākļiem sapratu, ka noskriet jau varēšu. Distanci sāku ātri, un pārskatot karti uzreiz ievēroju, ka šis būs kas interesants. Pirmie pieci kp nebija parastie ''ievēlies ielu un mauc'', tāpēc man iepatikās un sāku paātrināt tempu. Etapu varianti krita acīs uzreiz un nepieļāvu nevienu kļūdu. Praktiski nezaudēju nevienu lieku sekundi. Ātrums, tehnika un koncentrēšanās - IDEĀLI! Kaut tā man būtu bijis atlasēs. Kaut arī Talsos skrēju jau 3. reizi, sajūtas bija kā pirmajā. KARTE

6:04 min/km, 2,5 km, 1. vieta.

Vakarā peldējāmies saulrietā, precīzi. Paklausījāmies fōnā Fominu. Ar skatu ugunskurā sagaidījām nākamo dienu.

Pēdējās dienas rīts iesākās agri, jo man bija piektā minūte pusdesmitos no rīta. Nekad laikam nebija sanācis distanci sākt tik agri, ja neskaita 24h sac. Rīts pagāja tādā kā autopilotā. Vienīgais Arvis pārsteidza ar brokastu pārslām pāris minūtes pirms iziešanas. Tad es pamodos. Šoreiz bija mērķis - Noskriet visus 8 km. Tākā gāju pirmais no grupas tad man tika uzticēts pirmajam lauzties tām visām drazām cauri. Kļūdījos visīsākājā etapā par 200%. Bet mērķi izpildīju. Tikai pie pirmspēdējā kp, kur lauzos cauri avenājiem, kas tur bija saauguši īpaši ražīgi, mani panāca divi puiši. Beigās pat parādījās kkāda extra enerģija, un tad nu gāja vaļā īstā cīņa. Finiša taisnē ieskrējām kopā, pirms pēdējā līkuma es biju pa vidu,pēdējos 15 metros ieslēdzu reaktīvo, un atzīmējos pirmais finišā. Pozitīvs noslēgums. Sen tā nebiju spiedis uz finišu. Bet nu Zv beigās salika 2 sekundes tam visam pa virsu. KARTE

1:08:16 (+3:59), 8,2 km, 8. vieta

6. vieta kopvērtējumā.

Tagad ņemu kādu pauzi, lai noapaļotos par nākotnes plāniem.

Šovakar vairākkārt klausos Study War no Moby jaunākā albūma.