Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis.

Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satciju.

Tālāk man jātiek uz Vīni. Secināju, ka man pietrūkts valūtas biļetei, un devos uz tuvāko (1,5km) bankomātu. Bez tā vēl bija jāstāv rindā pie biļesu kases, un, kad līdz vilcienam palikušas 4 minūtes, nopirku biļeti. Jautrība nebeidzas, jo uz vilciena rakstīts Gracz (pilsēta Austrijā). Platforma un vilciena numurs sakrīt, bet nekur neparādās, ka tas dodas uz Vīni. Skraidu turp atpakaļ pa peronu līdz, apmēram 10 sekundes pirms izbarukšanas, tomēr iekāpju vilcienā. Viss kārtībā, jo Gracz ir pietura, kurā paraktiski izkāpa viss vagona saturs.

Vīnē iebraucu vakarā. Apēdu 2 banānus (tās es nosaucu par pusdienām). Tālāk iekāpu visprestižākajā vilcienā ceļojama laikā, EuroNight. Super ērti krēsli, 1., 2., klase, kupejas, kušetes un guļamvagoni. Ātrvilciens uz Romu 10 stundās.

Centos pagulēt, bet neveiksmīgi, jo man bija jāsatiek cilvēks, kurš pārdod biļetes. Itkā viņam būtu jāceļo pa vilcienu, bet nevienu nemanīju. Ta nu es biju jau nobraucis 300km bez biļetes. Tikai uz Austrijas, Itālijas robežas nopirku biļeti par 18,50 eiro (vīrs noprata, ka tikko esmu iekāpis). Vereni, 600 km par nepilniem 13 Ls. Venēcijā izkāpu 3:15 naktī. Tākā nākamais vilciens bija 9:10, tad nācās vien atrast vietu, kur likties slīpi. Par to biju aizdomājies krāmējot somu, un pāņēmu līdzi guļammaisu. Tātad, iekārtojos Venēcijas stacijā uz soliņa. Es, protams, nebiju vienīgais. Šis pasākums man patika vislabāk. Silta nakts, soma zem galvas un sajūtas, itkā būtu bez mājam.

Pamodos pēc 3 stundām, jo garām nenormāla ātrumā palidoja ekspresis uz nekurieni. Apkārt sāka rosīties cilvēki, un par gulēšanu varēju aizmirst. Pārējo stundu laikā atradu izcilu Itāļu konditoreju, kur iegādājos kruasānus. Vēl paķēru jogurtu un banānu. Brokastis pa skaisto. Ar skatu uz Venēciju.

Tad 4ās stundās aizlidoju līdz Milano Centrale, vēlviena operai līdzīga stacija.

Izslēdzās telefons, un tas visu padarīja vēl interesantāku.

Tālāk uz Turino, kur es kkā apjuku. Staigāju pa pilsētu, meklēdams lādētāju, telefonu vai internetu, lai kkā noskaidrotu, kur man jādodas tālāk. Bezcerīgi. Apmēram pēc 4h nāca apgaismība un atcerējos nākamās pieturvietas nosaukumu- Aosta. Biju domājis, ka man jameklē autobuss, bet patiesībā tas ir lēts vilciens, kas ātri mani ieveda iekšā Alpos. Kad nokļuvu tur, sekoja vēlviens izmisuma brīdis, jo nākamais autobuss uz Chamonix ir tikai nākamajā rītā. Not again!, gulēt uz soliņa? Nav telefona, visas sabiedriskās telpas ir aizvērtas, ir vēls vakars un līdz galam pavisam nedaudz. Zināju, ka kalnos temperatūra naktīs nokrītās diezgan zemu, tāpēc doma par gulēšanu ir jāatmet. Iemācījos izmantot sabiedriskās telefona būdiņas, un sazvanīju latviešus otrpus grēdai. Šie man pabraukšot pretī. Stulbi, bet es tiešām nezināju, ka LV kods ir 00371, zvanot no aizvēsturiska telefona. Tad viss atrisinājās pats no sevis, un pēc pāris stundām es jau ierados Chamonix.

1400km, 28 stundas.

ar vilcieniem caur Budapeštu, Vīnu, Milānu un Turīnu.

Tas viss man izmaksāja mazliet mazāk kā 100 Ls. Bet tā bija pirmā reize. Pilnīgi droši var tikt cauri daudz lētāk.

Es noteikti to atkārtošu pavisam drīz.

Mērķis - Amsterdam! Brauksi līdzi?

happy ever after

Es nepavisam neesmu tuvu Latvijai.

Es atrodos Chamonix, Francijā. Ļoti mājīgā apartmentā, pilsētas centrā. Jūtos noguris un priecīgs, ka esmu šeit.

Nezinu, kas mani šeit sagaida. Jebkurā gadījumā augšā es nekāpšu uz Mont Blanc.

Ir tik daudz kas izdzīvots, ka nezinu ar ko sākt.

Galvenais, ka piekritu izaicinājumam ļauties Eiropas transporta tīklam un vienam aizceļot 1400km bez jebkādas pieredzes šajā jomā. Šis noteikti bija manas vasaras neticamākais notikums.

Es noteikti tev pastāstīšu par visu sīkāk, bet tagad.

Tagad man jārupējas par ko citu.

Kedas

Ja atceries, tad Kāpā godam iznīcināju savus skriešanas apavus. Noslīcināju kempinga miskastē.

Pēdējo mēnesi skriešanai izmantoju gandrīz visus apavus, kas ataradās ģimenes garderobē. Protams, tie nevienmēr bija domāti ilgstošai skriešanai, tāpēc tas izsauca vairāku tulznu un noberzumu veidošanos, bet veiksmīgi variējot starp vairākiem apaviem izdevās tos noturēt sākuma stadijā. Paralēli tika meklēti iespējamie varianti jaunu kedu iegādei. Līdzekļi tika ierobežoti līdz 60 naudiņām.

1. variants bija Itāļu LaSportiva ražotie Crosslite, kas izcēlās ar Itāļu pieredzi, kvalitāti un izturību. Sver 580g

2. variants - Salomon Speed cross. Pieredze ar Salomon ražojumiem ir bēdīga izturības ziņā, bet šis ir pilnīgi jauns modelis, un parasti ražotāji mācās no kļūdām. Sver tikai 280g

3. variants - IceBug. Nav nekādu komentāru, nekad neesmu mēģinājis, bet daudzi orientieristi par tiem izsakās atzinīgi.

Pirmajam variantam mans izmērs Rīgā ieradīsies tikai nākamnedēļ, bet braucu prom jau sestdien. 1. variants atkrīt uzreiz.

Pēdējā brīdī uzgāju ļoti labu veikalu, Maratons. Tirgo inventāru tikai skriešanai. Tur atradu abus pēdējos variantus. Papētot IceBugus, subjektīvi novērtēju tos par neizturīgiem. Varbūt nākamreiz.

Tad nu pārliecinošu uzvaru manās acīs izpelnījās Salomoni.

Vieglums, saķere un garantija bija galvenie rādītāji, kas lika izdarīt pareizo izvēli. Un pats galvenais, ka šis bija arī vislētākais. Kaut arī plauktā bija uzrakstīta astronomiska summa, veikalniekam nosaucu savu maka saturu, un pēc pāris minūtēm laimīgs izgāju no veikala ar jaunām kedām. Beidzot, pēc 5 nedēļu pēdu mocīšanas!

Jaunos apavus vakarā iemēģināju RSP sprinta treniņā, Ķīpsalā. Esmu sajūsmā! Par distanci un par apvaiem vēl vairāk. Kļūdās atstāju ~ 5 minūtes, un lielajam M zaudēju vairāk kā minūti uz kilometru. Iespējams tāpēc, ka visu uztvēru pārāk nenopietni un vairāk koncentrējos uz treniņa lietderību nevis distances rezultātu.

Jāsaka Liels Paldies RSP puišiem par iespēju trešdienas vakarā piedalīties aizraujošā treniņā pilsētas kartēs. Nožēloju, ka netiku uz iepriekšējiem parku tūres posmiem.

Viss ir labi. Vasaras nauda jau vējā. Vēl kkur jānopelna pāris desmiti, jo pēc dažām dienām jau pametīšu LV, lai klātbūtnē vērotu pasaules ātrākos kartē. Bez tā

''Organizatori ir lieliski padomājuši par PČ fanu izklaidēm un tas tik tiešām varētu izvērsties par orientēšanās festivālu vārda tiešajā nozīmē.''

* RSP mājaslapā par Ungārijas braucienu

Strawberry Swing

Aj jā, gribēju padalīties ar šo.

Valmieras čempionāts

Pagājusī nedēļas nogale iesākās ar seklu pokera vakaru. Līdz ar to piektdiena pagāja diezgan miegaini, un dienas ritms tika mazliet iedragāts.

Brīvdienās gāzēju uz Brenguļiem, kur norisinājās Valmieras atklātais čempionāts. Spilgta saule un karstums mūs sagaidīja sacensību centrā. 9 km garā distance pa dienas vidu bija īstens izaicinājums. Pirms starta jutos ļoti labi. Bija sajūta, ka noskriešu labi. Distances sākumā jau ievēroju, ka būs interesanti. Pirmie kp tika paņemti bez kļūdām. Panācu E.Bričonoku, kurš cieši sekoja. Itkā centos par to nedomāt. Zinot pagājušo gadu, biju ļoti piesardzīgs un uzmanīgi sekoju kartei. Izvairījos no iespējām kļūdīties. Un tad nāca kļūda, par kuru nebiju nemaz iedomājies. Neko nenojaušot lauzos cauri avenājiem un citiem sū gar izcirtuma malu līdz pēkšņi ieraudzīju Gauju: ''Kkas nav!'' Esmu izmetis pamatīgu līkumu.

Šis bija distances lūzuma punkts, nesasniedzot nemaz pusi no kopējā garuma. Cīņas spars bija krities, un tagad es skrēju ar domu, kad parādīsies Jānis. Kļūdu limits netika izsmelts, jo ieberzos nepārvaramā purvā, kurš kartē nemaz neizskatījās tik dziļš. Kad ūdens līmenis bija virs nabas un kājas sāka grimt pārāk dziļi, griezos atpakaļ. Tika zaudēts vēl laiks, un JT jau bija klāt. Vēl tikai uz 8. un 10. kp tika atīstīts liels ātrums. Pārējā distances daļa bija cīņa jau pašam ar sevi. Brīdī, kad likās, ka vairs nevienu nesatikšu, parādījās K.Baltacis, kuram šodien neveicās vēlvairāk. Vēl lielākas kļūdas distances otrajā pusē likās diezgan mazsvarīgas. Finišēju ar diezgan bezcerīgu skatienu.

Apvidus gan bija interesnats. Distance veda caur sarežģītu vecupju rajonu, tipisku Magnēta mežu un fiziski smagu purva pārskrējienu. Bija vērts braukt tik lielu gabalu no mājām. Bet garā distance nav mana specialitāte.

9,1 km veicu 1:19:42

~13 minūtes kļūdās

+17:22 Raivo

KARTE

Dienas otrā daļa tika pavadīta ar ledainu Coca-Cola rokās Valmieras futbola stadiona tribīnēs.

Svētdien piecēlos 2,5h pirms starta, jo gulējām teltī netālu no sacensību centra. Paredzēti nepilni 5km ar uzvarētāja laiku, 3o minūtes. Vidējā distance. Noskaņojos uz tehniski sarežģītu distanci, jo atkal atcerējos pagājušo gadu, kad rezultāti praktiski nebija prognozējami. Pirms starta nojautu, ka ātrums šodien man nebūs diezgan liels, tāpēc visu uzmanību pievērsīšu kartes lasīšanai, bet brīdī, kad paķēru karti, kājās atgriezās vieglums. Pirmie 2 km izcēlās ar lielu ātrumu, un ar orientēšanos grūtības nebija. Un tad nāca distances interesantākā daļa (5.-11. kp). Gandrīz visi manas grupas dalībnieki šeit pieļāva lielas kļūdas. Biju super piesardzīgs un liku lietā visu savu pieredzi un prasmes. Kaut arī uz 8. kp tika pieļauta maza kļūdiņa, šo daļu veicu pārsteidzoši labi. Tālākie kp nesagādāja grūtības un nevajadzētu arī, bet skrienot uz 18. kp pieņēmu nevajadzīgu lēmumu nogriezt 20m līkumu, un tas man maksāja vietu 3niekā. Ieskrēju galīgā purvā un vēl apjuku, kad ieraudzīju grāvju krustojumu, kura nav kartē. Ai, tur arī tika pazaudēta doma par ideāli veiktu distanci.

4,9 km, 35:38

+2:05

KARTE

Vakara treniņā secināju, ka garajā distancē esmu guvis kājās muskuļa traumu. Tas liedza man atīstīt lielāku ātrumu arī vidējā distancē. Sen nebiju guvis kādu traumu sportā, bet tagad man, nudien, traucē skriet sāpošais muskulis. Cerēju, ka līdz šīrīta garajam treniņam būs kas mainījies, bet sāpes ir jūtamas. Intervālus veicu ar 80% intensitāti. Laikam būs jāpamaina plāns, bet palikušas tikai 5 dienas līdz izbraukšanai uz Ungāriju.

Jau kādu nedēļu mājās ir bezvadu internets. Šodien izmantoju vienu no tā priekšrocībām. Matos vējš, klēpī laptops un guļu šūpuļtīklā, rakstot šo. Varen labi!

Skrienamlaiks

Man augusts iesācies ar pamatīgiem treniņiem un laika pakārtošanu tikai tiem. Motivācija neizsīkst un katrs treniņs ir jauns piedzīvojums, jo maršrutus cenšos izvēlēties pēc iespējas interesantākus. Ja vēl šorīt otro reizi skrēju pa Rīgas ielām, tad pagājušajā nedēļas nogalē šķērsoju Ķemeru dumbrāju (mežš ūdenī). Viss ir labi!

Pēdējā laikā dzīvoju mājās. Pelnu piķi! Pagalmā uzturas dažādu tautību cilvēki. Tamdēļ guļu dīvānā - neko darīt. Bet nu esmu sācis iemest aci kastē, jo nekas cits jau neatliek drūmos vasaras rītos. Secināju, ka viss ko tur rāda ir tīrās ziepju putas! Velti apsists laiks.

Ak jā, nesen biju Tukumā pie AG. Parāpelējāmies pa veco Poļu kalna rampu. Protams, ka Geocaching's mūs tur pievelk. Tukumā ir forši!

Svētdien man tika uzticēts uzdevums, tēlot kārtīgu mazdēlu un aizvest vecmāmiņu uz otru Latvijas malu. Tā arī darīju un svētdienas rītā aizripoju (max 75km/h pa šoseju) uz Mazsalacu un Rūjienu, kur notika kkādi kapu svētki. Vareni jautri! vaine. Varen jautri bija gulēt, kāmēr vairākas omes apsprieda skaistākos sava dārza elementus. Bet uzdevumu es izpildīju, jo saņēmu īstos komentārus no Rūjieniešiem. Vispār dienu var izsvītrot no jebkāda plānotāja.

Kaut arī šodien nācās noskriet ''Magnēts pretīgais'' Inčupes purvos un zaļajos, vakaru savdabīgi skaistu padarīja piemirsts smaids un sejas vaibsti. Atgāzenes rajonā ēdu tārpainas plūmes un dalījos ar pēdējā laika spilgtākajiem notikumiem.

Brīvdienas pavadīšu Valmierā.

Vai, un mans mūzikas saraksts ir atgriezies pie Tribes Of The City. Klausos skrienot.