''Vai esat kādreiz aizdomājušies kāpēc nēģeri olimpiādē ātri skrien, bet baltie uzvar šaušanā?'' Diāna.

Nepastāvīgi laikapstākļi jauc prātu manai imūnsistēmai, un diezgan regulāri nākas piestaigāt pie tējkannas. Bet tas atmaksājas, jo rudens klepu palaidu garām veiksmīgi.

Brīvdienās jāmauc padsmit kilometri pa purvu. Itkā gatavojos, bet pēdējās dienās sapratu, ka arvien vairāk prātā nāk posms, kad oficiāli būs jāaizmirst par karti un intervāliem. Jau tagad plānoju, kas būtu jāpaspēj tajos pāris mēnešos.

Pirmdien visā pasaulē ir pirmdiena.

Tākā laiks šovakar bija daudz, netīšām iegremdējos atmiņās par tuvo pagātni. Par to kā viss ir pagriezies, un kā par visu domāju tad un tagad. Viss kļūst vēl aizraujošāks, ja to pieraksta.

Bet ne par to ir stāsts. Nedēļas nogale. Brīvdienās piestrādāju tepat mājās un nopelnīju vairākus latus, un tas ir sākuma kapitāls manā krājkasē. Piektdien secināju, ka es neko nekrāju, bet tagad man ir uz ko tiekties.

Vēl es pabiju Maltuves purvā, kur 197 komandas piedalījās Tautas rogainingā. Es tā arī nepieteicu savu komandu. Iespējams, tāpēc, ka dalības maksai līdzekļu man nebija. Tā vietā dabūju izgulēties svētdienas rītā un ierasties tieši 2,5h pirms finiša. Karti man iedeva par brīvu, un treniņa apstākļi bija ideāli. Skrienamlaiks sanāca mazliet par garu, bet jutos ļoti gandarīts. Ko gan nevarētu teikt par 5dienas vakaru. Šovasar laikam nav lemts redzēt Instrumentus.

Kaut gan 23:00 biju gatavs doties uz arēnu, bet nemācēju atrast kādu draugu.

Cēsu Rudens 09

Kamēr grupas līderi skrēja Zviedrijā, es piedalījos vienās no pēdējām Latvijas kausa sacensībās.

Fiziski viss bija labi. Braucu uz Raiskumu ar pārliecību uzvarēt, jo tikai tas var palīdzēt man grupas rangā. Patīkama atmosfēra valdīja arēnā. DJ viennozīmīgi pārspēja visus citus šajā vasarā redzētos. To apliecināja arī fakts, ka katrs mežā dungoja kko no viņa ''priekšstarta superseta''.

Jau uz 1. kp horizontāles izskatījās pārāk neizteiksmīgas, un ar to jau sākās. 2. kp - līdzīgi nevaru iztēloties reljefa formas, un paskrienu garām kp. Kopā jau 2 minūtes nočakarētas. Tas liek palielināt ātrumu, un jau pēc pāris kp esmu noķēris Egīlu un Šaci. Jūtu, ka viņi šodien nespiež uz ātrumu, tāpēc dodu prom, bet atduros pret kļūdu. Atkal jāsāk viss no sākuma. Paspēju noķert un mazliet atrauties, kad atkal uztaisu kļūdu, kas šoreiz maksāja vairāk kā minūti, un tikai veiksmīgi izvēlēts variants garajā etapā ļauj noķert abus. Bet arī varianti šodien mani pievila. Tā vietā, lai skaisti apskrietu kalnu pa ceļu, es izvēlējos 35m kāpumu un pusi no tā noskriet vēl lejā. Uz pēdējiem kp neskrēju vairs tik ātri, bet tieši tur es zaudēju 2 vietas. Never give up!

8,5km, 1:04:23. 4. vieta.

Karte

Vispār, pētot Jāņa kartes no Zviedrijas čempionāta, gandrīz visas distances manā karšu arhīvā liekas nesamērīgi vienkāršas. Līmenis ir nesalīdzināms.

42

Ziniet, tik ilgi veicies man nebija sen. Liekas, ka vairāk kā mēnesi mans garastāvoklis ir augstu mākoņos. Esmu izvairījies no neskaitāmām problēmām, un caur adatas aci izlīdis no neveiksmēm. Plus vēl tas, ka jūtos pārlieku brīvs. Nav kur aizķerties. Pienākumu ir tik maz, ka ar sajūsmu ķeros pie matemātikas mājasdarba. Man liekas, ka tas ko nozīmē. Tur kaut kam ir jābūt.

Pirmās atzīmes ir izcilas, un tā tas ir vienmēr. Semestri vajag iesākt uz viļņa, lai Ziemassvētkos nebūtu tik dziļi jāslīkst. Tās bija šīsdienas priecīgās ziņas.

Pēcpusdienā pilēja, tāpēc, lai skrietu smagāko treniņu šonedēļ, es noslinkoju. Tā vietā izklaidēju draugus.

Staigājot pa pilsētu visur gribas meklēt skaitli. Pirmo reiz ar to iepazinos Coldplay blogā. Arvien vairāk lasot par to, tas iesēdās prātā, un meklēju jaunas likumsakarības tam.

L man ļoti izpalīdzēja ar laika aizpildīšanu. Vispār viņa tajā ir pro. Trešdienas vakaros piestaigāšu uz Bioloģijas fakultāti. Paldies, L.

Nu jā, visi Imantas meži ir pretīgi.

Šovakar Pete Doherty.

all good friends is all i need

Tā nu ir pienācis brīdis, kad ir jāiztēlojas nākotne. Ilgi centos ignorēt tos jautājumus: ''Par ko tu kļūsi, kur mācīsies tālāk, ko darīsi pēc ĀVĢ?'' Bet tagad ir jāsāk izkristalizēt virziens kurā došos. Sāku sadalīt prioritātes starp mācību priekšmetiem. Nelēmu laiku mācībām pieckāršot, un izmantot to maksimāli lietderīgi. Tagad plānoju kārtot 5 ex, kuru starpā būs Bio un Ķīmija. Liekas, ka šiem eksāmeniem nav dziļas vērtības, ja to rezultāti nav augsti, tāpēc ir jāstrādā papildus. Manuprāt ,lielisks risinājums ir kursi, un par tiem šodien tiku izglītots ļoti sīki.

Viss izklausījās vienkārši, bet laiks. Tas vienmēr rada problēmas tur, kur to nav.

Braucot mājās un skrienot, to vien plānoju, kā nākamos 8 mēnešus.

Sākumā nonācu pie izvēles: Bio,Ķīm vai JWOC. Nemācēju atteikties, tāpēc sīki uzzīmēju nedēļas ideālo modeli vēlreiz. Pārplānoju ierasto dienas kārtību, atzīmēju prioritātes, pārsktīju laikus, izvērtēju iespējas, un beigās sanāca, ka man ir ļoti daudz brīvs laiks. Secināju, ka dzīvoju ļoti brīvi. Man praktiski bija pāris pienākumu nedēļā. Maz. Sapratu, ka nevarētu nemaz iedomāties tādu ikdienu kā, piemēram, L. Tātad itkā vairāk laika veltīt mācībām es varu atļauties.

Uzrakstīju detalizētu tāmi manam plānam un iesniedzu to izskatīšanai sponsoriem. Atbilde: atrast alternatīvu, lai būtu ar ko salīdzināt, jo 1. variants prasa 830Ls gadā.

1.variants ir RSU piedāvātie Bio,Ķīm kursi, 14 stundas nedēļā. Lēti, bet dienas un laiki jauc treniņplānu.

2. variants ir LU. Par ko vēl neko nezinu.

Ja tev ir pieredze ar kko no šī vai cita, tad padalies ar mani.

Awfully crazy

Ir tāda laba sajūta, kad piektdienas pēcpusdienā izskrien ārā no skolas ar tukšām rokām un vēju matos. Nedēļas nogale sākās kinoteātrī, kur miljons* draugu saskrējās īstajā vietā un laikā. Mans mērķis bija redzēt Taking Woodstoc, tāpēc garās sarunās par pārsteigumiem neiedziļinājos, bet ar puišiem devos tālāk. Pati filma gan nebija tas, ko es gaidīju, jo pietrūka mūzikas, bet hipijus parādīja no visām pusēm.

Tad aizlidoju uz Jūrmalu, un, kad iegāju iekšā mājā, acīs iecirtās dūmu mākonis. ~20 mazgadīgas meitenes skraida pa pagalmu peldkostīmos (hot hot hot) un stipri pārspīlē ar grādīgiem dzērieniem. Kaut kāds stulbums.* Aizeju gulēt diezgan vēlu, jo to ķērkšanu tak nevar izturēt.

Nākamajā rītā spiedu uz Cēsīm. Tur notika Džungļu Rudens 2009. Pēdējos gados šīs sacensības savu līmeni tur ļoti augstu. Šoreiz ar bija saulains. Par distanci, cerams, uzrakstīšu vēlāk.

Viss labi līdz uzzinu, ka Robim šodien liela diena, bet man par to pasaka parkinga kasieris. Forši? Visu palaidu garām!

Lai nu kā, visa diena pagāja čukstēšanā, jo tapa pārsteigums kam citam. Bija skaidrs, ka vakarā balēsimies, jo jāsvin mazie svētki, uzvaru un 17. Vareni. Neticēju, ka tik daudz no tā visa sanāks. Bija krietni tumšs, kad visi satikāmies Mežciemā, mājā, kurā gribas atgriezties vienmēr. Kāršu spēlēs mums vairs nepadodas un jauni cilvēki starp mums vienmēr ir pārbaudījums. Cik jēli iesākas, tik grandiozi beidzās.

Vakara gaitā tik centos salīdzināt dejošanu ar orientēšanos. Ziniet, tur tik daudz kā kopīga, principā pilnīgi nekas.

Ai, būs ko atcerēties.

*Dārta

Relativitāte

Laika izjūta man pēdējā laikā ir diezgan vāja. Jau biju ievērojis, ka attopos mājās bišku pēc deviņiem, bet nevaru nosaukt nevienu iemeslu, kāpēc 4 stundas pavadīju ceļā no skolas. Literatūras stundas velkas mūžību, bet psiholoģijās zvans noskan ļoti agri. Tam nav ne vaina, taču šodien gadījās pavisam nelāgi. Pērkot vilciena biļeti, secināju, ka tikko aizbraucis mūsu vilciens, kaut arī brīdi iepriekš biju pilnīgi pārliecināts, ka laiks kā jūra. Tad nu nācās atteikties no iespējas skriet 15niecē, bet tā vietā beidzot atrast RIX2. Ja atceries, tad decebrī bijām Slapjajām kājām. Šoreiz, vērojot lidmašūnu pacelšanos, kārbu atradām. Pārējo skrējiena daļu varētu nosaukt par ''virziens uz atmiņu''.

Itkā būtu kkas jāuzraksta par to, ko darbadienās es daru dienas pirmajā pusē, bet tas lasāms visur. Lainuko ķīmija ir ieguvusi manas mīļākās stundas statusu, un arvien vairāk sliecos kārtot fizikas eksāmenu.

Un vēl, Muse nostiprinājušies manā ''most played'' topā tā pamatīgi.

Pazūd kokos! Vaig' tik pierast!

Anšlava Eglīša ''Līgavu Mednieki'' bija mana pagājušo brīvdienu aizraušanās. Pamostos un, pirms izkāpšnas no gultas, stundiņu palasu. Brokastojot netīšām izlēju tēju, jo uzmanību koncentrēju uz grāmatu. Iekāpu šūpuļtīklā un, kamēr citi mājinieki darīja kko lietderīgu, lasīju. Braucam uz laukiem, protams, es visu ceļu lasu. Uz jautājumiem neatbildu (nu lab šitas ir ar citreiz). Kamēr citi skatās, kā Dinamo tiek sagrauti mājās, es esmu iedziļinājies grāmatā. Varētu teikt, ka 10 stundas diennaktī ieurbos tajās 300 lpp. Acis vienkārši kubā. Bet darbs izlasīts Vijai par prieku.

Sestdienas vēlā vakarā, kad biju gana daudz dalasījis, pēkšņi izlēmu, ka jāaizbrauc uz Vecrīgu. Tur māksla aiz katra stūra. Miegs par laimi nenāca, tāpēc paspējām redzēt gana daudz + tūre pa Vecrīgas spotiem, kuri gaida savu kārtu manā plānā. Mūsu uzmanību Baltajā naktī visvairāk izpelnījās Ķīmijas bārs. Vīrs no pašas Amsterdamas atceļojis ar laboratoriju, no kuras plūst NH3 jeb sausā ledus baltās mēles, kas skatītājos rada milzu interesi. Katrs, kas bija drosmīgs un veikls, varēja izmēģināt kādu no kokteiļiem par baltu velti. Redzot to visu, mana interese par ķīmiju ir dubultojusies, un šovakar pie ķīmijas mājasdarba piesēsties ir vieglāk.

Šīsdienas skaņdarbs no Muse ir I Belong to you. Un pats albūms jau kļuvis ļoti tuvs.

Nu labi, Jums taisnība.

Vasara bija forša. Tajā notika viss, ko gaidīju, ko negribēju un ko tikai sapņos ieraudzīju. Bagātākā vasara so far.

Un Muse: Resistance albūms dārd pa istabu.

09

Bļāviens, ir sācies skolas laiks.

Ir sācies skolas dienas režīms. Itkā cenšos tam pretoties, bet tikuntā par rīta brīvību var aizmirst, jāmežģa acis grāmatās, jāmēro ceļš līdz Rīgai un atpakaļ katru darbadienu, vakars jāpavada pie galda lasot, konspektējot un atkārtojot vēlreiz, un vēl jāpaspēj aiziet gulēt pirms 24iem. Arī personālais dators aizņem aizvien lielāku daļa mana laika.

Jā, ir dažas lietas arī viduskolā, kas mani paceļ gaisā, bet to ir pārāk maz.

Tāpēc es mēdzu tam visam uzmest, un pievērstiem kam aizraujošākam. Gribas vienkārši lekt ārā no tās vienveidības un skriet!, ko biju pieradis saulainos vakaros.

Aizmirsu par Viju un nedēļas vidū vnk nelasīju ''Līgavu Medniekus'', bet aizbraucu uzskriet ''rietumkrasta zaļajā''. Nu un, ka kājas sprāgst no nātrēm un distance ir pārāk primitīva, lai par to vēl maksātu. Nu un, ka man bija jādara kas cits tai laikā. Skrēju un jutos ļoti labi.

Ko nu te želoties par to. Labak būtu ēdis.

Mando Diao vēljopropjām dauza manus skaļruņus.

Darbadienās pēc 20:00

Ir pirmdienas vakars. Parasti šajā laikā es ieslēdzu SWH un klausos jauno mūziku Lielajā vakarā.

Tagad tas vairs nav (Vēljoprojām sēroju). Tā vietā vājprātīgi maldos tīmeklī, meklējot, kas palicis pāri no tā visa.

Šodien atgriezos vēlreiz pie vidējās distances kartes. Grafiki, splitlaiki un ceļa varianti mani veda uz augstu rezultāu. Tā nebūtu uzvara, bet par medaļu es būtu cīnījies. Es parasti neveiksmes aizmirstu ātri, bet šodien galvā tā kļūda sēdēja diezgan bieži. Varētu teikt, ka iedziļinājos tajās 6 minūtēs līdz katrai sekundei. Radās jaunas teorijas par to, kāpēc es vispār kļūdos, un kas būtu jādara lietas labā.

Meklēju komandu Tautas rogainingam.

Miera mūzika šovakar.

Latvijas čempionāts vidējā distancē un stafetē

Rudens pirmajās brīvdienās pabiju tuvāk Baltijas jūrai, Ventspilī. Sarežģītā piejūras reljefā norisinājās Latvijas čempionāts vidējā distancē un stafetē.

Saulains un vēss laiks bija ideāli piemērots skriešanai. Pirms starta gatavojos pierādīt, ka vidējās distances šogad ir mana specialitāte. Es biju gatavojies uz tehniski sarežģītu distanci. Jutos labi gan fiziski, gan psiholoģiski. Visam vajadzēja būt kārtībā.

Ātri sāku distanci, un tik pat ātri arī visu zaudēju.

Kā redz, pēc 2. kp skrēju daudzmaz pareizā virzienā, bet tad ieraudzīju apkārt vairākus cilvēkus staigājot apkārt un rokot. Man, protams, arī vajadzēja apstāties, sākt šaubīties, skriet visiem pakaļ un pieņemt stulbus lēmumus par manu atrašanās vietu. Tā rezultātā atstāju 4,5 minūtes un kkādu rezultātu.

Kad kp tika atrasts, izdomāju planu turpmākajai distancei - paļauties tikai uz veiksmi. T.i. orientējos diezgan rupji un skrēju maksimāli ātri. Protams, ka tā darīt nav gluži prāta darbs, un finišā man paziņoja, ka neesmu paņēmis vienu kp. Rezultāts? DSQ. KARTE

Es to visu ļoti ātri aizmirsu, un jau vakarā kopā ar dažādiem tēliem iemirkām pilsētas kvartālos. Pabiju īstā zvejas ostā, kur smaka un skats manās acīs bija kā citā pasaulē. Kastes ar Reņģēm, mazi kuģi, noliktavas, čigānbērni un kaijas. Ļoti patīk šādas vietas.

Nākamajā rītā uz dienvidiem no Ventspils norisinājās Latvijas čempionāts stafetē. Pērn mana Ausekļa komanda izcīnija sudrabu. Šogad gājām uz zeltu!

V18 Auseklis team 1:

1. etaps - Andrjuha. Cilvēks, kurš kādreiz bija neprognozējams, bet pēdējā laikā jau diezgan prognozējami ierindojās rezultātu apakšgalā, bet, kā teica kāds no Ausekļa bosiem, ''katrs loks mēdz kādreiz izšaut''. Uz to mēs arī šodien cerējām.

2. etapā es. Pēc vakardienas rezultātiem man šeit nemaz nevajadzēja atrasties. Bet pēc plāna man vajadzētu celt komandu pēc iespējas uz augšu, lai

3. etaps, vidējās distances vicečempions, Jānis Tamužs varētu nokļūt tuvāk līderiem, un tad jau viss būtu viņa rokās.

Andris man nodeva stafeti kā piektais, 14 minūtes aiz līdera. Ļoti zemu, bet ar to mēs bijām rēķinājušies. Sīki izzīmēts reljefs un sarežģiti varianti neļāva atslābt ne brīdi. Skrēju viens, un tas neradīja problēmas koncentrēties. Līdz skatītāju kp es nepieļāvu nevienu kļūdu, un kāds kliedz, ka esmu 3. Es neticēju, drīzāk domāju, ka viņi tā saka, lai nepadodos. Tālāk skrēju vēl piesardzīgāk, jo pēdējais kilometrs parasti ir stafetes ''odziņa''. Tas atmaksājas, un, manuprāt, vienu no sarežģītākajiem kp (13.) visā sezonā paņēmu perfekti. Uz nākamo kp izmetu nevajadzīgu līkumu, bet kopējo rezultātu tas maz ietekmēja, jo Jānim nodevu stafeti 4 minūtes aiz 2. vietas. Es pacēlu komandu uz 3. vietu, un savu darbu biju izdarījis. Tagad atlika tikai gaidīt. Drīz vien uzvaru svin Ogres komanda, kuras pēdējo etapu burtiski nolidoja Raivo.

Neliels stress, un Jānis kopā ar Kārli ieskrien sacensību arēnā. Starp viņiem pāris sekundes pēdējā kp. Cīņa finiša 110 metros par 2. un 3. vietu. Visi bļauj, nežēlīgs ātrums, sakosti zobi.

Un Jānis rāda Ausekļa cienīgu finišu. Jānis izrauj 2. vietu par 1 sekundi pēdējos ~ 10 metros. Sajūtas neaprakstāmas.

Jā!, Mēs to izdarījām, kaut arī stundu iepriekš tāds rezultāts likās neaizsniedzams.

5,7km, 49 min, 6:59 min/km. KARTE

30 saulrieti

Nerakstīju sīkāk par Ungārijas festivālu, jo distancēs un rezultātos neko ievērības cienīgu nesaskatīju. Iespējams, viss būtu pagriezies savādāk, ja jau pirmajā dienā uz 1. kp nebūtu DSQ. Tas arī viss, ko par to pieminēšu.

Pēc tam nedēļu vēlāk es pabiju Alpos. Zīmīgi, ka jau otro reizi šovasar. Pēdējās neskolas dienas pa skaisto. Nemācēju līdz pašam Monblānam uzkāpt, bet līdz sniegam gan.

Es pārspēju savu personisko augstuma rekordu, 3815m virs jūras. Sajūtas? Retināto gaisu jūt un laime pāri malām. Pāris dienas vēlāk pavēroju varenu skrējienu, kurā piedalījās pāris tūkstoši dalībnieki, un distance veda apkārt Monblānam. Kāpums ap 9km un distance ap 160km. Es tikai vēroju to visu no malas. Bet nu tas ir jāredz, kā puiši un arī meitenes pārspēj visas manas iedomātās cilvēka spēju robežas. Ir doma pēc 10 gadiem arī pamēģīnāt. Bravo! tiem, kas finišēja. Un finiša brīdis bija īpaši aizkustinošs.

Tepat Latvijā bija jāatceras vecā taciņa uz Āgenskalnu. Tur mani sagaidīja manas meitenes, un četrstūris bija noslēdzies. Tā diena bija jāatzīmē, tāpēc ar piedzīvojumiem dalījāmies japāņu restorānā. Likās, ka viņas 3 par atkalradzēšanos bija lielākā starā nekā es, bet vasarlaika iespaidos padalījāmies. Pēcāk Magnētā sapratu, ka treniņs var būt lietderīgs, ja tam pienācīgi sagatavojas. T.i. bez ūdens un ogļhidrātiem nevar nekā.

Vakars ievilkās pie operas, kur satiku puišus. Piebrauca arī Robis, kuram jauns divritenis, glīts. Tad pēkšņi uzpeldēja Dace. Un tad nu jau sākās ballīte. Iemetām Arvi bagāžniekā un svīdām pie manis uz pirti. Tika pārspēts vēlviens rekords - 6 cilvēki iekš Polo (neticami!!!).

Pirtī iegājām!

Nākamjā dienā gulēt aizgāju pirms vakara iestāšanās, un nogulēju visu.

Šīvakara noskaņu rada 30 saulrieta dziesmas radio SWH ēterā. Lieliska mūzika. Ieslīkstu pagātnē un tā laika izjūtās.

Patīkamas sajūtas. Pazīstamas.