''Laime Pilnīga''

Katra skolēnu brīvlaika tradīcija ir braukt uz Ausekļa nometni. Lai arī kā negribēju ziedot tam laiku un maksāt milzu piķi, tomēr pēdējās divas dienas pavadīju Inčukalna pamatskolā. Bez bumbu spēlēm, baseina un ēšanas pārrunājām arī pagājušo sezonu sasniegumus un neveiksmes, un nākotnes plānus. Sākumā neticēju, bet zināmu devu motivācijas šīs dienas deva. Paspēju arī noskatīties TheBoatThatRocked, un tāpēc kādu laiku playlistā dīdās filmas OST.

Tagad vandos pa rezultātiem, kartēm, kļūdām, blogu un pierakstiem par pagājušo o-sezonu, jo jāsavāc kkāds rezumējums, secinājums.

Galvā vēl nāk domas par pareiziem/nepareiziem lēmumiem -> 5dienas vakars. Ieliku ķeksīti pie THIS IS IT. (Pareizs lēmums.)

Bet vakara nagla netika iedzīta! Tā vietā, lai iztrakotos pie grupas, kas dzīvajā laistu savu jauno gabalu, es piekāpos pārējiem, kuri netika pie biļetēm. A&B parāda attieksmi - uzmet (Nepareizs lēmums), rokmūziku nedzirdēju, izdejoties nepaspēju un pēc pusnakts esmu mājās. ''Laime pilnīga''!

Tagad gan man viss ir skaidrs.

Šovakar sezonas noslēgums.

Tagad mājās.

Ar labiem nodomiem svētdienas gaišo dienas laiku pavadīju klausoties vidusskolas ķīmijas kursu. Prieka pilns par gaišo skatu uz nākotni izgāju no RSU. Ar L vēl grauzām pasaulē labākās energy-mints. Līdz šim varēju teikt, ka viss ir kārtībā. Gribējām aizbraukt kko iekost,

bet tad sākās izmisīgs ceļojums pa grāmatu plauktiem meklējot Cs noteikumu 135.4 punktu. Man tika piespriests 30Ls naudas sods (ATKAL!) par automašīnas novietošanu tuvāk par 3m no nepārtraukta balta ceļa apzīmējuma, līnijas. Es necentīšos jūs pārliecināt, ka par kko vēl varētu diskutēt. Vienkārši vajadzēja braukt ar vilcienu. Un tā arī darīšu. Nākamās 24h praktiski nesmaidīju. Ar to vakars nebija beidzies. Braucot mājās, ceļu policija parūpējās par vēl vienu sprādzienu manā budžetā. Savā pilsētā apturēja par izdegušu lukturi, un skaidri apgalvoja, ka likums nosaka 20Ls. Tad gan es vairs neizturēju, un pastāstīju visu, ko domāju par sakarību starp valsts nodokļu sistēmu un nodarbinātību. Pēc vairāku minūšu pārrunām man izteica tikai brīdināju. Diena - dir*ā b*e! RSU tuvumā tagad nerādīšo!

Labākie draugi, kas atnāca ciemos pie manis nedēļas sākumā, paldies viņiem, uzlaboja manu garastāvokli. Svinīgi pagodinājām B. Un mazliet nobijāmies no filmas. Nākamjā dienā pārspējām paši sevi virtuvē, kur pusdienu gatavošanā izmantojām gandrīz tikai pagrabā atrodamos dārzeņus. Vareni jautri pavadīta diena lika aizmirst par ķezu. Tālāk James' vakars bija, verētu teikt, pat jestrs. Pokera turnīri manā makā iemeta pāris latu, un deva iespēju redzēt pa dubļainu ielu nakedrun. Nakts - sen manā istabā nebija baudīts tāds chill.

Klausos Miike Snow, D&A pielipināja.

Sigulda

Piektdien aizbraucu uz Tukumu. Pabraukājām pa tumšiem meža ceļiem, atradām vecu ozolu, apskatījām vai viss ir vietā. Vakaru pavadījām super mierīgi, ko nevarētu teikt par lielāko daļu manu draugu. Pirms gulētiešanas apēdām 3 maizes ar pamatīgu šķēli gaļas, jo Siguldas kalniem nepieciešama enerģija. Sestdienas rītā vēl mazliet kaloriju un dodam uz Siguldu, kurs norisinājās skarbākais Latvijas maratons. Daži jau pirms starta pamatīgi stresoja par neaizsniedzamu finišu 11 km distancē (1 aplis), bet es, lai kārtīgi izskrietos, pieteicos 22km (2 apļi). Trasē bija jāpievārē 11 Siguldas raksturīgās nogāzes (pilsētas trase, serpentīnceļš, gūtmaņalas un pilskalna kāpnes un vēl dažas). Man bija tā laime to visu izpildīt 2reiz. No WC izkāpu precīzi 10 minūtes pirms starta, un tad tika veikti pirmie soļi skriešus pēdējo 2 nedēļu laikā. Es jau nojautu, ka būs jācīnās ar sāpēm, kas parasti rodas, ja ilgi nav skriet. Starts pilsētas trases apakšā, un tā iespēja pirmos 400m veikt pa dubļaino trasi uz augšu. Arvis izcēla startu, es vairāk domāju par 2. apli un paliku kādas 30 vietas aiz viņa.

1. aplis: temps ir ātrs, līdzenajos pārskrējienos zaudēju pāris vietas, dubultā atgūstu uz pārliecinoši nenormālu skriešanu lejā no kalna (to iemācījos vasarā) un kāpumos apdzīšana praktiski nenotiek. Pēc 7 km mani apdzen Rihards Šneiders. Mums vienāda distance, bet Vinnijs lido! Kā bija gaidāms, temps nokritās, jo pēdējo nedēļu neskriešana darīja savu. Tagad jau vairāk koncentrējos uz distances pabeigšanu. 1. aplis(11 km) - 1:15. Nākamos 3 km jau skrēju mazliet ātrāk, bet tad notika negaidītais.

Iemetās krampis 1 kājas muskulī. Kādu kilometru noskrēju paciešot sāpes, bet krampis pletās plašumā, un pēc pusapļa jau kāju kustināšana nebija iespējama. Es apsēdos uz tilta pār Gauju margas, un cītīgi masēju muskuļus, lai varētu turpināt distanci. Zīmīgi, ka šajā brīdī atrados 400m no sacensību centra, un uz īsu brīdi galvā ienāca doma izstāties. ''NĒ!'' es sev pavēlēju, un pēc 5 minūšu pauzes skrēju tālāk, jo mērķis bija tikt līdz ēdināšanas punktam, kur iepriekšējā aplī biju noskatījis gardas marmalādes, konfektes, banānus un enerģijas dzērienus. 2-6 minūšu piespiedu apstāšanās bija jāveic ik pēc 400-700m, jo krampji netaisījās padoties. Tad, kad laimīgs stūmu mutē dažādus gardumu, atlicis bija samērā maz, un tajā brīdī es šo skrējienu izbaudīju pa īstam. Ar laiku biju atstrādājis tehniku, kā retāk apstāties un masēšanu veikt efektīvāk. Pēdējo kilometru varēju veikt bez apstājas, un finišējēju ar laiku 3h10min. Grupas līderi to izdarīja 2,5h.

Jutos gandarīt, ka pieveicu visu distanci.

Nezinu kāpēc, bet kājas vēl joprojām nav sākušas sāpēt.

Trase

DB bildes un atbalsts.

Zē

Ir pagājušas tikai 24 stundas, un tik daudz jau piedzīvots. Pirmo reizi mūžā uz skolu aizbraucu ar busu, sarkano busu. Kāds pat izteica piedāvājumu nofotografēties pie ''tusiņbusiņ''. Šitas ir smieklīgi. Bet man nebija citu variantu no, jo, redz, 6 cilvēki bija jātransportē uz lielpilsētu. Tas tā mēdz gadīties pēc Hamleta.

Tā kā šodien paveicās ar laiku, tad atstāju pāris latus kinoteātrī. Apsolīju IL, ka kopā iesim uz filmu par laika ceļotājiem. Es jau zināju apmēram, uz ko parakstos, bet šoreiz, patiešām, filmā nekas nepārsteidza.

Ziema nāk, un pirmo reizi pabiju kārtīgā autoservisā. Mainīja riepas polo. Beigās tikai pasmējos, cik savdabīga tur vide. Iekšā tiek uzturēta temperatūra, lai piens, kas stāv uz dzelžu veidota galdiņa, nesaskābtu, raksturīgā eļļas smarža, melni pirksti, katrā stūrī deviņstāvīgas riepu kaudzes, runa, kas knapi spēj noturēties vienā valodā uz vienu teikumu un šefs, kas visu laiku māca (lamā) pārējos. Tik skaisti.

Brauc ciemos!

Mājā valdīšu es, jo esmu vecākais. Vakara ģimenes sapulcē tika sadalīti pienākumi, atgādināti noteikumi un izsniegta brīvība, tāpēc Brauc ciemos!

Kopš laika, kad iznāca jaunais Kings Of Convenience albūms, likās, ka tas mani neaizraus, un vispār šķita garlaicīgs. Ar laiku arvien vairākos blogos parādījas pozitīvas atsauksmes par tām 13 dziesmām, un svētdienas vakarā ''aiz neko darīt'' beidzot lejuplādēju. Neticēju, bet kkā sanāca, ka pēdējie 2 vakari ļāva man norvēģu zēnu albūmu noklausīties jau 3 reizi. Un tagad tas jau ir ''ideāls fons ražīgam darbam''. Arī es tev iesaku paklausīties.

Nikotīnamīnadenīnnukleotīdfosfāts transportē H jonus fotosintēzes reakcijās, jo tas ir koferments. Un ir garākais vārds vidusskolas kursā.

Jap, mazliet esmu aizrāvies ar bioloģiju, un sestdien skriešu Siguldas maratonu. 22 km.

Pirmais snieks ieraudzīts sestdien 5:52

4 dienas no vietas istabu izmantoju tikai pārgulēšanai. 0:00 ierodos mājās un atlūztu pat neieslēdzot gaismu, un pāris minūtes pirms izbraukšanas uz skolu pamostos, lai tikai paspētu izbirstēt. Tāpēc arī virtuālajā pasaulē pabiju retāk.

Nedēļas vidū 2reiz baudīju skatuves mākslu. Un teātris ir vieta, kur, manuprāt, var netīšām satikt jebkuru. Uzreiz pazuda mazā rutīna, kas jau paspēja iestāties skolā. Ja Hamlets ar smiekliem un nepiespiestu gaisotni, tad Jaunais Rīgas teātris pacēla ar raksturīgo sajūtu sabiedrībā un etiķeti. Ir lietas, kas teātri padara par unikālu vietu arī ārpus zāles un skatuves. Un vēl divatā to pamanīt ir visvieglāk.

Nedēļas laikā tika veiktas dažādas izklaides ar 10. klases biologiem, jo šamējie tika kārtīgi pieradināti skolas dzīvei, kas dažreiz var likt izrunāt ~20 simbolu vārdus, dzert interesantus kokteiļus, piepumpēties nreizes un mērkt rokas dažādās dispersajās sistēmās. Biologu vārds izskanēja plaši, jo, M lietas noorganizēja ļoti augstā līmenī. Prieks par viņas entuziasmu, kas pēdējā laikā uzpeldējis no nekā.

Piektdienas vakarā gribēju dzirdēt ''Tu esi dinamīts'' dzīvajā, bet netīšām izlēmu tā vietā aizlaist uz studentu balli Saulkrastos. Apmēram zināju uz ko parakstos, bet viss bija daudz trakāk. Vispār pirmklasīgi noorganizēts pasākums, kur savu roku bija pielicis Robis. Viņš arī mūs uzaicināja. Jūrnieku stilā bija jāierodas, bet nezin kāpēc mans strīpainais krekls nevienam nešķita gana iederīgs. Lai nu kā, tā līdz galam neizballējos, jo bija lietas, kas negāja kopā. No rīta pamodos Polo (pēc 1,5h gara miega). Mazajā mašīnā bez manis gulēja vēl 3 cilvēki. Līdz šim brīdim man likās, ka tas nav fiziski nav iespējams. Apkārt viss balts. Jā, super, bet vienīgais, nenormāls aukstums. Un tālāk braukt negribas, jo labāk 5 stundas salt, nekā 5 gadus staigāt ar pasi kabatā. Tad nu atradām Saulkrastu centru, smējāmies par AG piedzīvojumiem un jaunajiem ieradumiem, dzērām tēju pie bērziņa (tā arī neuzinājām, vai rakstāms ar lielo vai mazo burtu).

Auksts sestdienas rīts ar milzu pārslām virs šosejas.

Tagad dzeru burkānu sulu un vandos pa ebay.

Iedvesmu drukāšanai ieguvu no L emuāra.

Ļoti augstu vērtēju viņas rakstīto.

Shift happens

Nevajag mazgāt ausis un vispār jāmazgājas ir reti.

Ietaukoti mati izskatās vislabāk.

Bietēs dzelzs praktiski nav.

Ir sākušies tie pāris mēneši. Jāizbauda katra diena. Ir starpsezona.

Pirmdien atzīmējām DB19. Bez kalorijām un šampanieša dzīvoklī, lietainā pusnaktī uzkāpām arī virs VEF.

Bet vienmēr, satiekot Daci, gribas uzzināt, kā ir mācīties RSU. Un šoreiz gan dažas lietas mani šokēja. Apjoms tiešām ir pamatīgs. Bet nekas jau nav neiespējams (izņemot izlidot pirmajā sesijā).

Un vēl man pačukstēja, ka nākamgad budžeta vietu skaits tiks samazināts no 250 uz 175.

Bet nu, paldies dievam, šodien kāds uz skolu bija paaicinājis kādu, kas domā reāli un cenšas nabaga vidusskolēniem pavērt durvis uz citu izglītības sistēmu. Parādīja arī interesantu klipu. Ja tev ir 5 minūtes, tad noskaties šo.

Man vnk nevar piezvanīt. Uzspridzināju telefonu.

e-pasts: edgars_lakis@inbox.lv

Talsu pauguraines kauss

Mērķis, lai aukstā svētdienas dienā brauktu uz Talsiem, bija iegūt 6. vietu Latvijas kausa rangā. Lai to panāktu, es nedrīkstēju uzvarētājam zaudēt vairāk par 10-12 minūtēm. Ja no rīta tas likās diezgan vienkārši, tad stundu pirms starta uzzināju, ka starta protokolā ir izmaiņas. Mazais K arī bija Talsos. Tas nozīmēja, ka katra kļūda var maksāt ļoti dārgi (īstenībā 3Ls par katru Magnēta kārtu nākamvasar).Pirms starta biju ļoti mierīgs un labi iesildījies. Uzdevums bija noskriet tempā, lai maksimāli maz laiku zaudētu uz kļūdām. Bet viss izgāzās jau pašā sākumā, kad uz 1.,2. kp atstāju 3 minūtes. Neliela panika liek pāris nākamos kp ņemt ar zināmu risku, lai atgūtu nokavēto. Distances vidusdaļā skrēju super piesardzīgi. Ļoti bieži skatījos kartē, izvēlējos drošākos variantus, un tas atmaksājās. Sacensības vēl interesantākas padarīja marķētais posms zem šosejas un distances beigu daļa jeb ''tricky-ending'' .Pie skatītāju kp veltīju pat vairākas sekundes, stāvot un uzmanīgi skatoties kartē. Pēdējie etapi bija ~200m gari, kas veda pa piepilsētu (pļavas, ceļi, mājas). Šeit noderēja ātra pielāgošanās pie pilsētas orientēšanās. pēc grafikiem izskatās, ka nemaz tik veikli ar to netiku galā, bet arī nepieļāvu kļūdu, kas dažiem rezultātā nozīmēja DQ.

Bet visvairāk man finišā interesēja K rezultāts.

Pie dēļa viegli nopūtos. Es zaudēju 9:59, un ar to pietika, lai iegūtu dārgos ranga punktus. Par to prieks visas dienas garumā.

6,8 km,

0:54:24,

8:06 min/km,

3. vieta.

Karte.

Latvijas kausa kopvērtējums.

Vieta, ko tikai savējie zin

''Ziniet, tik reti sanāk būt vienam

tā mēs tā dienas skrienam un skrienam

drīz taujāšu spogulim: kas tā par seju?''

Slinkums un nav laika, lai ieliktu drēbes skapī, lai uzklātu gultai pārvalku, lai aizbrauktu pēc māsas uz mūzikas skolu. Es mācos dubultvairāk kā pirms gada šajā laikā, un vistiešāk ķīmiju, bioloģiju. Tākā mājās praktiski papildus mācīties nav iespējams, nākamos 8 mēnešus apmeklēšu dažādus papildus kursus. Vēl meklēju arī informāciju par augstāko izglītību, uzņemšanas kritērijiem, budžeta vietām. Mana izvēle pašlaik noliecas uz medicīnu RSU. Tur tiek tikai katrs otrais, un nākamgad pat varbūt katrs trešais. Maniem sākuma rezultātiem šajā jomā ir jābūt augstiem, lai tiktu starp tiem pāris simtiem.

''tāpēc es ceļos

un eju''

Arvien biežāk sanāk tādi brīži, kad gribas uzsprāgt. Milzīgs daudzums informācijas tiek uzņemts īsā laikā, un tad tu mēģini to visu salikt kkur. Un loģiski padomāt tajā brīdī ir praktiski neiespējami. Kurnu vēl izprast maiņstrāvu. Fizika lohs!

Un arī ķīmija vairs kā rūpniecības nozare nešķiet pievilcīga pēc šīsdienas ekskursijas uz Grindeksu. Par baltu velti izrādīja laboratorijas un zāļu iegūšanas procesu no pašas vēstures. Netieši centās arī izdarīt izvēli mūsu vietā par nākotnes profesiju. Neko īpaši jaunu neuzzināju, un labākais, ko redzēju, bija vecais Ikarus, kas mūs vizināja pa pilsētu. Pārsteidza tā ierašanās pie skolas un neticami svaigā virsbūve. Šādu aparātu likās iespējams ieraudzīt tikai Ungārijā, kur šos brīnumus pārstāja ražot tikai pirms pāris gadiem. Prieks tādā braukt.

Purvs

Vēlviena iespēja izcīnīt Latvijas čempionāta medaļas tika dota maratona distancē, kas šogad vilkās pa purvainu un līdzenu apvidu. No rīta intrigu saglabāja Jānis, jo vēl 4 minūtes pirms starta viņš nebija manīts. Lietus nelija.

Mērķis - skriet grupā pie līderiem pēc iespējas ilgāk. Nekad to nebiju darījis sacensībās. Tākā pēdējā nedēļā noskrēju mazliet vairāk par 2 stundām, tad uz neko spožu necerēju, bet, lai iekļūtu LK 6niekā, man nepieciešami ļoti dārgie punkti.

Kopējais starts, kā vienmēr, Ausekļa rokās, tikai pēdējā rinda nebija gluži labākā vieta. Pirmos 6 kp vidējā tempā visa grupa bradā pa purvu. Pie aukstā ūdens jau pierada ātri, bet platie grāvji dažiem izrādījās dziļāki par jostas vietu. Dažs labs arī izpeldējās rudenīgi vēsajā ūdenī. Pēc 6 kp kādu 1,5 minūti gandrīz apstājos, jo vēderā kkas nežēlīgi dūra. Noskatījos, kā visi aizskrien, bet nepalaidu pavisam, jo padsmit kilometrus vienam skriet nav īpaši patīkami. Un nokavēto ātri atguvu, skrienot uz 9. kp. Šajā brīdi grupa sadalījās. Temps paātrinājās. Kaut arī es pietuvojos līderiem, pieļāvu kļūdu nogriežot mazu līkumu, skrienot pa ūber-slapju purviņu, kur burtiski kārpoties pa zālēm atstāju daudz spēka un laika. Kļūda, kas maksāja daudz. Pieskrienot pie skatītāju kp, nevienu vairs neredzēju (+1.5 minūte no bara). F#@&! Tad nu sākās cīņa par tikšanu līdz galam. Pārējie kilometri bija diezgan vientuļi. Paspēju saskrāpēt seju, uztaisīt S veida līkumus un paskriet kopā ar Aiju Skrastiņu. Lai nu kā, līdz beigām tiku diezgan veiksmīgi, un no uzvarētāja atpaliku gandrīz 17 minūtes. Varētu teikt, ka noskrēju labi, ja ņem vērā formu un motivāciju. Pēc distances uzreiz pateicu, ka šeit vairs neatgriezīšos - pretīgs apvidus! Karte

16,8 km; 2:10:18; 7:45min/km; 6. vieta un pietiekams punktu daudzums, lai vēl būtu reālas izredzes. Tāpēc būs vien jāskrien nākamnedēļ, un jācer, ka Jānis tik traki nelidos.

end

Ar LČ maratonā varētu likt punktu 09 sezonai. Jūtos totāli noguris. 16km pa purvu, iespējams, sadedzināja visus 75% un vēl mazliet no mana kopējā kaloriju daudzuma. Tagad jāapēd pāris Nutellas bundžas, lai visu to dabūtu atpakaļ*. (Laila) Par pašu distanci vēl uzrakstīšu, kad saņemšu karti.

3 dienu brīvlaiks galā. Varētu teikt, ka viss, ko gribēju paspēt, tika realizēts. Prieks par to. Piektdienas vakarā tā pa īstam iepazinu arī brāļa bandu. Iemācīju šamējiem krāt trepes un pārus. Puiši jau sakarīgi, ja vien ik pēc 40 minūtēm nekūpinātu. Izmaucām kādus 6 turnīrus, un mana bilance 5kāršojās. Nākamajā rītā iemācīju viņiem nelietot lētu alk, jo sūdzējās par galvassāpēm.

Saulainā sestdiena pie fasādes ar rulli rokās. Par to man labi samaksāja, un nu varu teikt, ka 50% no summas jau sakrāti.

Pirms pāris stundām ģimenes sapulcē tika paziņots, ka pēc Jaungada nedēļu pavadīsim šeit.

Arvim pēc 6 dienām. Atzīmē.

1/9 jau garām.

Pārdaugavas spēcīgākās skolas skolēniem piektdiena ir brīvdiena. Ir saulains darbadienas vidus, un es ņemos ar balto krāsu, rullēju to uz sienas. Un arī vakar bija tāda brīva diena, ko gan nevarētu teikt par agro rītu. Skolā jāierodas pirms astoņiem, melnbaltā formā un skaisti jāsmaida pedagogiem par godu. Pēc svinīgiem apsveikumiem un jandāliņiem klasēs dienas vidū D aizveda mani uz apslēptu izpētes laboratoriju Anatomikuma pagrabā. Apčolēju dažus mikroskopus, preperātus. Uzzināju, cik nopietni Latvijā iet zinātne uz priekšu. Un beigās vēl tika nofotogravēts mans mats 3000 reižu palielinājumā. Jāievieto savdabīgā fotogrāfija būs kādā albūmā.

Pēcpusdiena tika pavadīta Hospitāļu ielas dzīvoklītī, spēlējot primitīvas video spēles un graužot kokosriekstu.

Kad visi izklīda, pirmoreiz tikos ar dažiem cilvēkiem nepiespiestā vidē. Līdz pusnaktij klausījāmies ''strictly vinyl'' (nekādu cd, nekādu ipod, McBuku, ārējo hd, tikai 100% vinila skaņu plates) setu ILoveYou kafejnīcā TG izpildījumā. Kā man patīk tā mūzika.

Naktī pilsētā bija nepatīkami laikapstākļi. Sazināties ar citiem kadriem un visas vēlēšanās kkur piestāt pazuda līdz ar pamatīgu vēja brāzmu. Un tākā pāris nedēļas vēl jādzīvo daudzmaz prātīgi, uzmetu un aizbraucu.

Trešdien uzzināju pāris jaunus skaitļus: Mans ķermenis satur 41l ūdens, ; ādas laukums ir mazliet lielāks par 2,1 kvadrātmetru, un lai neko nedarītu man vajag 1750 kcal.

Starp citu, Šovasar notiks 40ā Glastonberija, un bļetes sāk tirgot svētdien. Tiesa gan, ka tās cena tuvojas 200Ls.