Pēdējās stundas

Es braucu uz Cēsīm. Ceru, ka satikšu DB. Žagarkalnā esot labais sniegs (Kādreiz izskaidrošu, ko tas nozīmē). Man nav daudz laika, jo par plānu uzzināju pirms 30 minūtēm. Jāiemet sniega dēlis mašīnā un ČAU. Nevarēju pat iedomāties, ka desmitgadi sagaidīšu uz dēļa.

Jāpiemin pagājušā gada veiksmes un neveiksmes.

Gada notikums noteikti ir POSITIVUS. Atmiņas iespiedušās ļoti dziļi.

Vieta, kur atgriezties - Alpi. Pabiju diezgan bieži, ko nevarētu teikt par nākamo gadu.

Veiksme - Placebo Rīgā. Es ticēju, ka tas ir iespējams.

Neveiksme - februāris, marts, aprīlis. Laikam katram tā dzīvē gadās.

Jaunas tradīcijas, intereses, skatu uz dzīvi atvēra Laila. Viņa ir gada atklājums. Bet vispār par cilvēkiem tā teikt nedrīkst.

Labi padarīts darbs - ZPD.

Mans cilvēks pie rokas šogad - Arvis. Par to, paldies, viņam.

Ūn vispār šogad ļoti aizrāvos ar mūziku. Nevaru nosaukt albūmu, kurš izcēlās uz kopējā fona, bet The Asteroids Galaxy Tour - Fruit uzskatu par veiksmīgāko atradumu.

Biju treniņnometnē. Kā jau katru gadu Valmierā. Nevar saprast, vai izdarīju daudz vai maz. Bija aizraujoši un ne tik aizraujoši garie skrējieni, bija smieklīgi un vēl neiedomājami citāti no nometnes kuplākās paaudzes, bija elpu aizraujoši nobraucieni ar pūsli Baiļos, bija azartiska šī gada pēdējā stafete, kurā mana komanda pamanījās uzvarēt, bija pavirši un sarežģīti tehnikas treniņi, bija mūzika, bija ekspložens, kasabian un infinity kā motivācija disciplīnai, bija futbols vismaz 2h dienā, bija cepumi ar ūdeni, jo tas dažiem rad atkarību. Laikam pārāk slinkojām, jo no kopējā apjoma izpildījām tikai 2/5. Bet kopumā varu teikt, ka no jauniešu treniņnometnēm esmu veiksmīgi izaudzis. Tagad pašiem jāplāno, kā veiksmīgāk aizvadīt kvalitatīvus treniņus.

Pusnakts. Sanāk ka pēdējās 5h esmu pavadījis tīmeklī, ja neskaita tējas pauzes un somas izkrāmēšanu. Biju pamatīgi izslāpis pēc jaunākās informācijas mūzikā un draugu pierakstos.

Sniegs netrūkst. Trūkst ideju, kā to izmantot. Nekad nav labi.

Un man nav plāna gadu mijai. Kur un kā? Piedāvā, uzaicini vai iesaki, citādi puikas to vien dara, kā lielās ar etanola dzērieniem.

Šīvakara atklājums Royksopp jaunākais albūms Junior ar This Must Be It tituldziesmu.

Principā svētki ģimenes lokā kā jau katru gadu. Bez piededzinātiem zirņiem un līkas egles viss izdevies. Tagad cerams gaišais laiks būs garāks, jo visas ielas un rajona jaunākā izklaide ir braukšana ar ragavām, kuras piesietas autiņam. To vien pa dienu darījām, kā gāzējām pa ielu ar balto busiņu un 2-4 ragavām aiz tā. Pasākumā tika iesaistīts gandrīz vesels bērnudārzs. Varen' jautri! Vecāki smējās, ka agrāk, kad bijām pavisam mazi, ragavas vilka suns. Kad bērni izauga lielāki, tad ragavas,kurās sēdēja brāļi, māsas, vilku es. Kad daži bērni iemācījas vadīt auto, tad ragavas vairs netaisās vilkt neviens. Lai arī ievērojām stingrus drošības pasākumus, neiztikām bez ieslīdēšanas grāvī, uzlidošanas virsū sniegā apraktam akmenim vai iestigšanai kupenā. Tādi man ziemassvētki. Vēl lietainajā vakarā paspēju paorientēties pa bruģi. Bija ļoti clever, par to, paldies, J.T. Dāvanas? Saldumi, daudz.

Jākravā mantas. Rīt uz ikgadējo nometni Valmierā. Jūrmalā kādu laiku nebūšu.

Music: Instrumenti

+0.5 C

Es nevaru lielīties ar augstu vidējo atzīmi. Man liecībā ir vairāki 5nieki. Es nevarētu teikt, ka ļoti centos izspiest no skolotāja visu. Neuzskatīju, ka 1. semestra vērtējums ir svarīgs, ko nevarētu teikt par gada atzīmi, tad gan es izmantošu visu 12 gadu pieredzi.

Otrdien bija pēdējais klases Zsvētku pasākums. Ikgadējā liecību pasniegšana, kūkas ēšana, tēja, atzinības, rājieni un dāvanas. Es arī sagatavoju dāvanas savām lēdijām. Sastiķēju 3 vienādas, pašdarinātas dāvanas, izmantojot ledusskapī atrasto kluci. Sievietes priecājās, novērtēja. Tas jau visvairāk sagādā prieku. Pēc skolas vadības izklaidēšanas aizvedu lēdijas uz pilsētas centru, kur glīti iestūmām suši. Tas gan nebija sen darīts. Vispār meitenes kā meitenes.

Tā kā nākamās 4 dienas ir brīvas, tad vajadzēja kkādu triecienplānu treniņiem. Laikam kko izdarīju nepareizi, jo šodien vēl joprojām nejūtos labi. Pēc manēžas nākamajā rītā 9:00 skriet garo nav īpaši patīkami, jo tomēr kkad ir jāatpūšas. Treniņiem zūd kvalitāte, ja cenšas pārkāpt elementāras robežas.

Pa dienu aizbraucu uz Milzkalnu. Sniga sniegs, slapš sniegs, +0.5C grādi, kalns izskatījās labi. Līdz brīdim, kad uzkāp uz dēļa un mēģināju paslīdēt uz priekšu. No sākuma vainoju slīdvirsmu, bet tad kļuva skaidrs, ka nekāds air&style šodien nesanāks sniegaparkā, jo tu vienkārši netiec līdz tramplīnam. Sniegs līp pie dēļa, viss bremzējas un knapi tiec līdz lejai. ''Nebūs!'' Visu vēl trakāku padarīja eļļa uz apģērba un sniegs, kas pil no pacēlāja sastāvdaļām. Jā, man nepatīk tas Latvijas slēpošanas kalnu bizness. Pēc 50 minūšu plunčāšanās driftojām atpakaļ uz Jūrmalu.

Pēc tam nogulēju 13 stundas tā vietā, lai ietu skriet. No rīta jutos kā brīvlaikā. Tagad jābrauc uz mežu pēc 3 eglēm un vēl jāsacep kalns ar piparkūkām.

Ziemassvētkos PBP dāvina UK x-mas top1 vs Instrumenti. Noklausies te!

Tici Sev kā astronouti

Ja reiz novembra sākumā izlēmu nākamos 10 mēnešus sekot plānam, tad atpakaļ ceļa praktiski nav, citādi tam visam nav vairs jēgas. Un pašlaik jau no pārāk daudz kā esmu atteicies, un tas ir tikai sākums.

Lexus IS un Edvards rādīja vadāmas sānslīdes mākslu. Tas bija jautri. Pārsteidza tas, cik tālu ir tikušas automašīnu tehnoloģijas, jo braucot ar 70km/h pa apledojušu ielu un strauji sagriežot stūri, kāds tavā vietā to izgriež atpakaļ un savalda mašīnu. Es zināju, ka Traction control padarīja F1 par garlaicīgu riņķošanu pa apli, jo gandrīz visu izdarīja kompis. Bet līdz ielas mašīnām tas nonācis tik ātri. Diez kas notiek, ja kompis uzkarās.

Brīvdienu rītā 40 minūtēs aizbrauc no mājām līdz Alfai (jauns rekords), lai pēc tam vēl uz Siguldu, kur man jau zināmās trepes izaicināja vēlreiz. Smagi, bet rezultātam ir jābūt. Vakarā aizbraucu uz Valmieru pie L.N. Tas tā tika norunāts. Ballīte. Teorētiski pēdējā šogad. Neko komentēt nevaru, jo Dāvis neatbrauca. Dabūju iesnas un kreklu, par ko es nespēju noticēt.

Kings Of Leon iepriekšējie albūmi ir tik pat labi kā pēdējais.

.. kad zeme ir sniega baltumā!

Es saņēmos. Tā vietā, lai pilsētas 2. skolā klausītos koncertu, vakarā par spīti aukstumam un vējam 106 minūtes noskrēju 19,5km. Es to pieskaitu pie vienu no skarbākajiem treniņiem, jo tikai lielveikals, kas gadījās pa ceļam, izglāba manus nagus brīdī, kad rokām sarkanā krāsa nomainījās uz dzelteno. Vēl neomulīgāku sajūtu radīja ceļa malā sēdošaiss cilvēks, kuru satiku arī atpakaļceļa, bet nu jau blakus viņam stāvēja daži supermario ar ožamā spirta pudelīti. Kopumā nebija tik traki, jo skrējiena playlistā tika iekļauti ZZ Top-Sharp Dressed Man un Whitesnake-Still Of The Night sacīkšu grāvēji, kuru mp3 faili nonāca mūsu rīcībā tikai pagāšnedēļ, pateicoties JT. Tie netika atklāti jau kopš septembra. Jā, un šonakt būs jāatkārto kkas līdzīgs.

Līdz ar pamatīgo sniegputeni arī jautrāka kļuvusi braukšana ar auto. Jau pirmajā dienā paspēju izbraukāties pa grāvjiem, un katrs pagrieziens tiek ņemts ar pieklājīgu sānslīdi. protams, ar fwd daudz panākt nevar, bet lietot ručņiku tagad sanāk daudz biežāk.

Nebija žēl 1,39 Ls, lai noskatītos NM. Gāju ar domu, ka skaņu celiņu būs gana piepildījuši ar solīto, bet jau filmas sākuma biju diezgan vīlies, kad manas mīļākās dziesmas skanēja vien dažas sekundes. Tā vietā lielāko daļu no 2h dzirdama bija garlaicīga filmas galvenā tēma. Nē, bet vispār nav jau ne vainas pašam stāstam.

Tagad, sēžot istabā 15 C grādu temperatūrā, domāju, ka rīt obligāti vajadzētu ieiet pirtī. Tas būtu tā labi. Citādi pārāk bieži sāk likties, ka esmu pieradis pie istabas temperatūras zem 20 C grādiem.

Deju mūzika. Istabā šovakar skan Pop Beats Poetry. Live @ POSITIVUS 17.07.09. Spied te, ja gribi to iegūt savā folderī.

-13

Nē, šodien neskriešu. Bail no vēja un termometra stabiņa. Robs sāk veidoties plānā!

Fronte

Stāstīt kko par mācībām nav vērts. ''Vnk lej ūdeni un viss būs kārtībā''

Vairāk par skolu manā laikā plēšas iekšā noskrietās stundas. Pēdējās 6 dienas it kā vajadzēja piebremzēt, bet piektdienas vakarā nevarēju atteikties no iespējas paskriet pa lielpilsētu no paša centra līdz Alfai un atpakaļ. Pirmajās minūtēs peļķes slapjas, bet uz beigām ievēroju, ka ielecot peļķē atsities pret ledu. Aukstums nāk virsū. Skriešana pa pārpildītām ietvēm, lekšana priekšā mašīnām, pāris Geoc. apmeklēšana un mūzika ausīs padarīja treniņu aizraujošu. Nakti pavadīju labā kompānijā runājot par neko. Un pēc 5h caura miega devos uz Rīgas sporta pili, kur notika Latvijas kausa apbalvošana. Sabrauca no visurienes. Kopā ar jauniešiem, junioriem un treneriem šajā pasākumā piedalījās arī daži Latvijas spēcīgākie orientieristi, kuri dalījās iespaidos no pagājušās vasaras svarīgākajām sacensībām. Pēc tam rallijs uz Vārnukrogu pa īsāko ceļu ar džipu. Šoreiz Magnēts Sarežģītais. Beidzot varēju teikt, ka pēdējo 4 nedēļu darbs atmaksājies. Virziens. Tas tagad ir jau pamatīgi iestrādājies, un šodien distancē lieliski izmantoju to kopā ar reljefa ģeneralizēšanu. Rezultātā pietiekami sarežģītā distance praktiski bez kļūdām. Jāpiezīmē, ka Andrjuha izdarīja to pašu.

Klausos dažādus Fix You Live ierakstus. Un katras dziesmas beigās pūlis kliedz: ''Lights will guide u home...''

''It was a long and dark December,

from the rooftops i remember,

there was snow

White Snow.''

Kas pašlaik notiek Kopenhāgenā? Vai nav vienalga, tam par godu šodien nokrita pāris mm sniega. Es nezinu kāpēc, bet lielu sajūsmu tas neradīja. Es gribu ledus laikmetu. Kā tas būtu, ja viss iesaltu?

Šodien tika noskaidrota mana pašreizējā sagatavotība 300m, 600m un 1000m distancēs ar laika kontroli. Attiecīgie rezultāti - 48,9; 1:46,7 un 3:36. Pagaidām to visu uztveru kā atspēriena punktu. Un pēdējais vispār nav ņemams par pilnu, jo nepiespiedu sevi skriet ātri. Baumo, ka janvārī būšot jāpiedalās sacensībās uz manēžas celiņa.

Ja aizej uz konsultāciju 0. stundā, tad tas vainagosies ar labu atzīmi. Piemēram, šodien fizikā 7. Līdzīgs scenārijs bija ar literatūru. Kaut ar krievu valodu būtu tā pat.

Nu tad šovakar Violet hill un pagājušā gada Itālijas brauciens prātā.

''I took my love down to violet hill,

there we sat in snow.

All that time she was silent still''

This is not a love story!

Bija pilnīgi skaidrs, ka nedēļas nogalē koncentrēšos uz treniņiem, jo tie būs pēdējie pirms atpūtas nedēļas, un sasniegs pēdējā mēneša augstāko intensitāti. Jāatzīst, ka viss neiznāca kā plānots, jo no 4 ieplānotiem izpildīju 3 svarīgākos treniņus, bet kopumā vēlamais rezultāts tika sasniegts apjoma un apstākļu ziņā. Brīvajā laikā palasīju obligāto literatūru un iedziļinājos dzīvības ķīmijā un šūnu uzbūvē un funkcijās. Daži to saukto par ''neko nedarīšanu''. Vēl noskatījos 500 days of Summer. Tā kā esmu redzējis tikai pāris filmas pēdējo 4 mēnešu laikā, šī laika jāierindo topa augšgalā. Man patika. Iesaku Tev pēc noskatīšanās nākamās 3h klausīties filmas skaņu ceļinu. Tāds bija mans sestdienas vakars. Vispār brīvdienas bija pedantiski mierīgas. Un es domāju, ka tas man bija vajadzīgs. Jau rīt jāatgriežas 1dienā.

Aiznākamā nedēļas nogale gan solās būt traka. Un pašlaik moka jautājums, kā lai tajā visu paspēj izdarīt.

Citāts

''Es sāku atkārtoties, plate iestrēgusi. Jāsāk lasīt gudras grāmatas, jāignorē internets.''

Mandarīnu laiks

Labi. Tas stress, paldies Dievam, bija īslaicīgs. Fiziska slodze tiešām palīdz atslābināties un aizmirst par lietām, kas nepamet galvu dienas ražīgākajā daļā. Tā sanāca ka 3 dienas no vietas pamatīgi piespiedos mācību ziņā, un tas vainagojās panākumiem (ko nevarētu teikt par šodienu). Literatūrā pamatoti saņēmu savu augstāko oficiālo novērtējumu pēdējo 3 mācību gadu laikā - 8. Varbūt dažiem tas šķiet smieklīgi un tīrais nieks, bet man patiešām ir ļoti jāpacenšas, lai ko tādu panāktu.

Skumji to atzīt, bet šī varētu būt pirmā ziema pēdējo 9 gadu laikā, kad neaizbraukšu ar ģimeni uz kalniem skrāpēt trases. Es nezinu par ko es domāju, jo man tika dotas pat divas izvēles iespējas, un es tik un tā vnk atteicos. Tajā brīdī man, protams, bija kāds labs arguments. Bet vispār kā man kas tāds var ienākt prātā! Jā, ar mani kkas notiek citādāk!

Bez tā ievēroju sakarību - cik liels draugu pulks paplašinās vasaras laikā, tik šaurs tas paliek rudens beigās. Tā ir viena no tām lietām, kas ''nepamet galvu dienas ražīgākajā daļā''. Bet, varbūt, tā tam ir jābūt.

Ar decembri sākās laboratorijas darbi ķīmijā. 12. klasē tie kļūst interesantāki kā jebkad. Tagad mēs brīvi varam rīkoties ar konc. sērskābi un sārmu, elpot 96% spirtu, nolaistīt galdu ar benzīnu un pagatavot tīru nitroglicerīnu. Es pieņemu, ka tikai daži no Jums aptver, ko tas nozīmē, bet spridzināšanu pataupīšu kādai citai ceturdienas pēcpusdienai ķīmijas klasē. Man patīk ķīmija.

Ja man kādreiz uznāk slinkums aiziet treniņā, tad Kasabian vasaras grāvējs Underdog ir kā glicerīna trinitrāts 30 C grādu temperatūrā.