1. posma rezultāti

Jau pagājusi 12. nedēļa šosezon. Ļaušu Jums ieskatīties dažos skaitļos, grafikos, kas sakrāti šajā laikā.

1. grafiks - noskrietās stundas nedēļa.

Garākais stabiņš pa vidu ir ziemas nometne Valmierā. Zemākie, kas ik pa laikam atkārtojas ir nosacītas atpūtas nedēļas. Tumšākie laukumi stabiņā ir orientēšanās treniņi (baigi maz). Ilgākais treniņs bija šodien Siguldā mazliet vairāk par 2:30. Siltajā laikā tika apvienots kalna treniņs, kurš šoreiz likās grūtāks kā iepriekš, ar vieglu skrējienu gar Gauju. Grafikā nav iekļauti manēžas treniņi 2reiz nedēļa, kas sastāda 4-5h nedēļā. Kopā noskrietas 82 stundas jeb 6:50 vidēji nedēļā 86 treniņos (7,2 treniņi nedēļā).

2. grafiks - noskrietie kilometri nedēļā.

Aina diezgan līdzīga iepriekšējam grafikam. Kopā 690 kilometri jeb 57,3 km vidēji nedēļā. Garākais treniņs 23,5 km no Dikļiem līdz Valmierai pa bijušā dzelzceļa uzbērumu. Brīvdienu (diena bez treniņa) skaits mēnesī saglabājas normas robežās, novembrī - 5, decembrī - 4, janvārī - 5.

Šodien beidzas posms, kurā tika likts uzsvars uz noskrieto apjomu un spēka treniņiem. No februāra tiks pamainīti treniņu uzdevumi un mērķi, jo jāskrien ātri būs jau pēc 2 mēnešiem.

Avots: www.polarpersonaltrainer.com

Izglītības sistēmu ir grūti apmuļķot. Pamatskolā vajadzēja mazliet mācīties kaut elementārāko eksaktajos priekšmetos. Varbūt tad man nebūtu tik grūti izprast gaismas parādību teorētisko un matemātisko pierakstu. Fizikās gribas, lai zvans noskan 5 minūtes ātrāk. Vēl man ļāva ieskatīties Valsts olimpiādes jautājumos bioloģijā. Man apmēram ir skaidrs, ko nozīmē zināšanas šajā jomā. Starzdas lekcijas ir tīrās izklaides.

Pēc saulrieta mācījos slēpot. Uzvaras parkā ir labi sagatavota trase, kas ļauj slēpot mākslīgajā apgaismojumā un klasikā. Ja tu vēl šoziem neesi uzvilcis slēpes, tad iesaku pamēģināt. Pēc 90 minūtēm jau varēju pusi no apļa noslēpot pieklājīgā solī un ātrumā. Ko nevarētu teikt par satiksmi galvaspilsētā. ''Kā pīles uz ledus'' es mēdzu teikt. Mājupceļš ievilkās uz 2h.

skan Justice (Live): ''WE... ARE.. YOUR FRIENDS, YOU..''

Tik, cik istabā plusos, ārā mīnusos. Tā kā to balto pagali no rokas noāķēju nost, pēc iespējas ātrāk došos uz Uzvaras parku slēpot. Kaut kā tak šitāds kontrasts* jāizmanto. Vakar vēlu vakarā vajadzēja elpot sauso, auksto gaisu ilgāk par kādām 100 minūtēm, bet jau pēc 10km es padevos, kaut arī garos treniņus uzskatu par vienlīdz svarīgiem ar manēžu. Vispār ir diezgan grūti saņemties un iziet zem klajas debess pašlaik.

Šito laikam man nevajadzētu stāstīt, bet pirmo reizi šogad mazgājos dušā. Vēl pēc tam sapratu, ka braukšana ar tramvaju patiesībā nozīmē daudz ko vairāk, kā tikai sēdēšanu un skatīšanos sasalušā stiklā, patiesībā tas ir tikai 3. posms.

Most played last few days: The Big Pink - Velvet

tikai 3

Ģimene no kalniem praktiski neko neatveda, izņemot krāmus no IKEA. Viss atkal ir tā kā pirms 10 dienām.

Atklāju, ka ir iespējams sadalīt nogulētās stundas. Naktī starp ceturdienu un piektdienu gultā vāļājos vairāk par 11h, bet piektdien pēc dejām un pokera tā pa īstam gulēju tikai 5h. Tātad vidēji 8h naktī. Un sestdien patiešām jutos izgulējies. Brīvdienā aizbraucu uz Junior o-meeting Ogrē, kur rīta treniņā 6km distancē pamatīgi izmīcījos pa sniegu. Patiesībā viens no labākajiem pēdējos mēnešos, jo apvienoja o-tehniku ar spēka treniņu dziļajā sniegā un Zilajos kalnos. Vakarā bija 3km sprinta distance ar kopējos startu, kurā jutos neticami labi. Orientēšanās distancē gan bija diezgan vienkārša. Vislielākais prieks, ka jūt rezultātu manēžā ieguldītajam darbam - ātrums ziemas vidū sniedzas līdz pagājušās sezonas top līmenim. Vakara sapulcē tika paziņots, ka federācija izlasei uz JWOC var sponsorēt tikai 3 dalībniekus. Reālu kandidātu ir 5-7. Tas ir tas, par ko es pēdējās dienas domāju visvairāk. Ir pilnīgi skaidrs, ka brīnumi nenotiek un pat ar veiksmes palīdzību 3niekā man iekļūt ir grūti, lai neteiktu praktiski neiespējami. Jā, varētu teikt, ka es domāju pārāk pesimistiski, bet pašlaik man ir šāds skatījums uz to, un tas pamatīgi grauj motivāciju. Šodien skriet garo tā arī neaizgāju. Ķip, auksts ārā.

kamēr jauns un feins

Ar katru trešdienu bioloģijas fakultātē piedāvā izmēģināt arvien utopiskākas iespējas uz sevi. Šoreiz redzēju savu sirdi LIVE! Varēja apčolēt kā virinās vārstuļi, salīdzināt izmērus un paklausīties skaņas, kas tiek radītas pulsējot. Bez tā vēl aplipināja ar elektrodiem un instrumentiem, kas fiksēja elegantās līknēs un saglabāja datubāzē manas sirdsdarbības raksturlielumus. Sākumā likās baigi forši, līdz sāka saukt summās, cik tas mums izmaksātu oficiāli. Nu jā, tikai šodien nācās maksāt milzu piķi par vienu fotogrāfiju poliklīnikā. Pagājušas jau precīzi 3 nedēļas. Jāsāk meklēt galu tam visam.

Vakara turpinājums bija neatņemama mācību gada sastāvdaļa. Sākot ar Hamletu un beidzot ar nokavētu 1. stundu. Tā tas iekārtots.

Nevarētu teikt, ka pēdējie vakari bijuši garlaicīgi, jo spītīgi pie manis viesojās draugu pulks. Un noslēgums tam visam plānots rīt. Vai arī, nē.

Laime Pilnīga jauns singls, Gustavo Mūsu Soļi tagad arī youtube un Vampire Weekends grauj topus Lielbritānijā un ASV.

* * *

Nu tas ir tā. No rīta pamostos, uzvāru tēju, kko apēdu - neviena nav. Aizeju treniņā, paēdu pusdienas, palasu informāciju - neviena joprojām nav. Stulbi skatos kastē, runājos ar kaķi, staigāju pa istabām - pilnīgs klusums. Lasu grāmatu līdz pusnaktij, sameklēju siltāko istabu, guļu gultā un saprotu, ka ir baisi iedomāties, cik vientuļi. Sākumā likās, ka tagad varēšu noapaļoties un laiks pietiks visam, bet nu ir klāt jaunas problēmas. Ir pagājušas tikai 3 dienas, un es slāpstu no sabiedrības. Bet nevarētu arī teikt, ka man nepatīk. Tā tas tagad kādu laiku būs, ja kāds mani neapciemos.

Nesarakstos, nevienam nezvanu, mūziku neklausos.

Interesanti no malas to iedomāties.

Cheap flights

Tikko nopirku atlikušās Ryanair biļetes uz Porto. Tas nu ir skaidrs, ka dzimšanas dienu atzīmēšu pie okeāna. Turpceļš izmaksāja 39.33 Ls. Ar divām pārsēšanām (Skavstā un Milānā). Un Milānā būs jāpārlaiž nakts, kas būs mans pagaidām šīgada trakākais izaicinājums. Es neesmu nekad gulējis lidostā, bet dažādās sarunās esmu dzirdējis, ka tam esot savs kaifs. Portugālē man būs 0-nometne, kura pagaidām stāsta neticamas lietas par apstākļiem un iespējām. Līdz tam vēl 4 nedēļas. Atpakaļceļš pa 24 Ls (pa lēto) ar vienu piezemēšanos Bergamo. Protams, es kavēšu 5 dienas no skolas, bet īpaši neiespringstu, jo šogad ieekonomēju uz Alpu braucienu. Skumji par to runāt, bet mana ģimene jau pēc divām dienām ar sarkano busiņu pametīs Latviju. Un es nevaru izvērtēt, kurš no braucieniem ir labāks.

Vispār mācību stundas man sāksies tikai rīt, jo šodien ar beidzās sesija. Esmu pamatīgi progresējis rakstīšanā ar kreiso roku, kurpju sasiešanā un jakas aiztaisīšanā. Pirms nedēļas tas bija praktiski neiespējami.

Current music: The Big Pink - Velvet. Tas ir viņu nākamais radio gabals, kas tiek drillēts pa SWH, nākamais aiz Dominos, kas bija vasaras vakaru hīts, kad Grēviņš bija studijā.

Šodien ielūzu ledū - radical!

Aizbraucu uz ciema poliklīniku, nosēžu 45 minūtes rindā, ieeju kabinetā un man laipni atbild, ka pieņemšanas laiks beidzies, lai nākot trešdien vakarā. Jā, protams, kad man ir aizraujošākās bioloģijas nodarbības nedēļā. Es arī pievienojos tiem, kas uzskata, ka valsts veselības aprūpe ir čau.

Šodien Lielbritānijā oficiāli iznāk Ņujorkas indie rokgrupas Vampire Weekends jaunākais albūms Contra. Visi radio singli līdz šim ir solījuši, ka tas varētu būt viens no vasaras ballīšu playlista karaļiem. Pirms diviem gadiem puiši pacēlās spārnos ar savu debijas albūmu, kas tā arī saucās, un festivāla cienīgu uzstāšanos Glastonberijā. Jau rīt tas sasniegs US, un pēc tam to cerams varēs iesūkt savā bibliotēkā. Tur kaut kam ir jābūt.

Atkārtot trigonometriju vai iet gulēt?

Atkarība?

Atkāpe par treniņu rezultātiem. Uzreiz pēc pēdējā ieraksta (plkst. 22:30) aši uzvilku zābakus un aizgāju patirināties pa rajonu. Stulbi, bet vienkārši atcerējos, ka šodien tak nav bijis treniņš. 10 kilometros paeksperimentēju ar ātrumu un skriešanas tehniku, lai ievērtētu skilu. Beigās staipoties varēju teikt, ka pēdējās 55 minūtes bijušas gana vērtīgas piektdienas vakaram. Nākamajā rītā pa īstam pamodos ar vieglu skrējienu pirms brokastīm. Pēc pāris stundām atkal treniņtērpā, lai pieveiktu nu jau 22km. Tad sekoja daudz stundas, lai atjaunotos, jo Siguldā nav viegli. Šodien gluži nebija nekādas baigās motivācijas lēkāt pa pakāpieniem, un spēks šķiet man arī nav tik daudz, cik gribētos un tiktu līdzi puišiem. Bet rudens maratona skaitlis tika pārspēts. Fināls arī visai nogalei bija komandas foto.

Darbi, Darbi, Darbi, Darbi.

Sesija. Baigais slinkums, un es vainoju to ģipsi. Bet kuru es gan cenšos piemānīt. Pamatīgi esmu atslābis savas izglītības ziņā, kas šajā laikā neko labu nenozīmē. To cenšos kompensēt ar noskrietajām stundām, bet treniņi arī tagad kļuvuši nekvalitatīvi.

Man ir draugi, pie kuriem var plēst ciemos. Daži izklaidē arī darbadienu vakaros. Ar viņiem noskatījos Walk The Line. Par filmu biju augstākās domās, bet vispār nebija tā, ka aizrāva. Nezinu kāpēc.

Piektdienas pēcpusdiena mātes darba kolektīva pasākumā Vecrīgā. Karaliskas pusdienas, telpas. Laķu ģimene pilnā skaitā. Kā man patīk, kad visiem atkarājas žoklis, uzzinot par ģimenes kuplumu un audzinātību.

Vispār jau tēma sīka, maziņa, bet tieši tādas jau reizēm top lielas*.

Apmēram nākamās 30 dienas esmu nolēmis diezgan radikāli pamainīt savu dzīvesveidu. Šovakar braucot mājās aizdomājos, ka vajadzētu ņem uz sevi kādu daļu gļuku, tik vēl ir jāizvēlas līdzgājēju grupa*. Jau mazliet apnicis nākamajā rītā secināt, ka vakardien principā neko vērtīgu neesi izdarījis. Turpmāk gribētu katru dienu uztvert kā jaunu iespēju, kā izaicinājumu. Piespiest sevi domāt sistemātiskāk un vēl vairāk pieturēties pie focus on your long-term goal. Patiesībā es padomāju: Kā tas būtu?, jo tagad man ir tam laiks. Ir jāmēģina. Jāmaina steigšus būtu kaut kas*.

*Šovakar klausos Gustava gabalus.

Ragaviņu banda

Jau nākamajā dienā par spīti visam un visiem veicu 100 minūšu smagu treniņu Mežaparkā. Smagu, jo kāda aktuāla ZPD hipotēzē bija teikts, ka ar sasietām rokām skrienot tiek patērēta daudz vairāk enerģija ne kā brīvi. Entuziasmu noturēja saulainā diena un dziļais sniegs. Finišā pasniedza piparkūku un prezentu. Pēdējā laikā Magnēts mani pārsteidz, jo agrāk biju sliktākās domās par šo seriālu. Pāris minūtes vēlāk nelīdzēja pat tēja, aukstums pamatīgs.

Mājās mani sagaidīja AG ar iekurinātu pirti un smieklīgu filmiņu par gadu miju. Bet vispār stūmām augšā ballīti, kas iesākās neierasti vēlu, bet dažiem beidzās tikai aiznākamajā rītā. Sākām ar CS 1.6 - nenormāli aizrauj! Tad mazliet pabraukājām ar ragavām un vēl pēc pāris stundām publika jau aizgāja dejā. Aktīvākās atrakcijas nācās izlaist, par to man škrobe. Bet būs jau arī citas reizes. Nākamajā dienā mani izklaidēja baltās istabas viesi. Atkal saulains laiks, uzsnidzis vēl sniegs un pagalmā stāv T4. Tad nu mēs devām vaļā! Lai nebūtu jāstāsta, cik traki tas bija, daudz tika iemūžināts mpg failos. Un viss kopā skatāms ŠEIT.

Smieties vai raudāt

Man 2010. gada pirmā stunda iesākās ar lauztu labo roku. Daudz jau uzrakstīt nevaru.