Simple things that matter

Drīz, drīz būšu izgājis skolu, vēl tikai pēdējā 48ā daļa palikusi. Spiežam, ko varam!

Tā tas ir, ka esmu atkarīgs no 8h miega. Daudzi smejas, kad pasaku: ''šonakt nogulēju 7h''. Bet tieši tās pāris stundas pamatīgi iespaido manas darbaspējas. Turpmāk esmu nobriedis ievērot stingru dienas režīmu. Vismaz nākamo mēnesi, jo atlases sacensības pavisam drīz.

Doma bija jau gada sākumā, pirms nedēļas izrēķināju, ka jābrauc! AG pateica NĒ, nu, piedodiet, tad Jums jāpaliek mājās. Aizbraucu ar DB. Mērķis bija redzēt Brainstorm Tartu! Jaunā albūma angļu versijas prezentācija, kas izvērtās par kārtīgu ballīti latviešu PV fanu stilā, notika klubā, kura iekārtojumu tikai sapņos biju redzējis. Pirmo reizi redzēju kā Instrumenti paņem publiku, brīžiem asociējās ar KISS. Iespaidi fantastiski. Vairumu ne tik jauno dziesmu dzirdēju pirmo un, iespējams, pēdējo reizi, tas bija tā skaisti. Cik sākumā puiši pieturējās pie internacionālā stila, tik beigās izpaudās latviešu īpatsvars publikās - plaukstaslielumapavasrilidmašīnasčiekurusziemu Renārs nekautrējās ar kopkori dziedāt latviešu valodā. Reizi gadā tas šovs ir jāredz!

Jā, un klausos Years And Seconds albūmu

Not good boyfriend material

Jā, man iet labi, bet uz tā fona, ka skolā nav parādu. Esmu virs ūdens un varu palūkoties uz priekšu. Tātad, skola veido lielu daļu no mana garastāvokļa. Tagad reāli sanāk laiks, lai padomātu par kko citu, paskatīties no malas. Mans domubiedrs pelēkās skolas dienās ir kļuvis m. Tik viegli būt kopā ar šādiem cilvēkiem. Arī kartupeļu pankūkas aizņem palielu vietu manā ēdienkartē, kas arī ir jaunums. Jā, nesūdzos par dzīvi. Bet varētu sūdzēties par lietām, kas liedz veikt pilnvērtīgu treniņu darbu, bet tas jau ir tīrais sīkums salīdzinājumā ar to, ko dinamieši izdarīja 4x20 minūtes uz ledus.

Šodien Jūrmalā esmu neierasti ātri. Padarbojos pie plīts. Šodienas saldais bija 10nieka vērts - Auzu pārslas karamelē ar pienu. Tas ir tā kā musli, tikai garšo pavisam citādāk (smieklīgi).

Dārt, no rīta es gaidīju Flight Of The Conchords - Carol Brown!

Mana diena

Sen nebija spēlēts florbols. Skolā katru nedēļu tiek vākti entuziasti piektdienas pēcpusdienā uzspēlēt, un tā kā manēžās pašlaik jūtos galīgi slikti, pieteicos arī es. Veselības labad 60 minūtes paskraidīju ar nūju rokās. Sākumā diezgan lame, bet uz beigām tā lieta jau aizgāja. Vienīgais šodien sāp mugura, jo garākiem cilvēkiem šis sporta veids galīgi nav piemērots. Pēc stundas biju arī uz RSP futbolu, kurā ar neko īpašu neizcēlos. Bet futbolu ir jāiemācās spēlēt, jo pēc pāris nedēļām būs jāaizstāv biologu gods skolas futzāla turnīrā. Ar pacietīgu koļīšanu uz laukuma dabūju arī Arvi. Pēdējos mēnešus arvien vairāk kaitina šādi izgājieni. Vakars beidzās ar filmu It Might Get Loud.

Tagad es Jums varētu pastāstīt par stresu manā uztverē. Saulains sestdienas rīts, brokastīs pankūkas. Plāns braukt uz Siguldu, esmu gatavs ~15 minūtes ātrāk, un tad man uzkrauj problēmas - jāpavizina vecmāmiņa, kas nekad nav izcēlusies ar ātrumu sataisīšanās ziņā. Nācās no muguras skraidīt un atgādināt, ka Nav laika (Jūs ziniet kā tas ir). Jau tagad tapa skaidrs, ka es kko kavēšu (stress). Labi, plus mīnus, Mīnus iekļaujos laikā, kad jāmet loks caur Zepu (stress), jānes uz 9. stāvu visādas lupatas un kartupeļu maiss. Laikā, kad man bija jābūt Juglā, es biju otrā pilsētas galā un atcerējos, ka treniņtērpu atstāju mājās, Vareni! Mana diena! Šajā brīdī biju gatavs izšķaidīt mašīnu pret 5. trolejbusu, kurš vilkās kā trolejbuss pa Āgenskalna ielu. Paveicās, ka BZ kā vienmēr ir cilvēks uz kuru var paļauties. Nezinu, ko darītu bez viņas, jo kkā, atpaliekot 30 minūtes aiz grafika, galā nokļuvām sveikā. Kaut man vairāk būtu šādu draugu. Sigulda bija smaga, treniņa vidū apavi sāka berzt epidermu papēdī. Caur sāpēm serpentīna ceļš tika uzskriets 14 reizes - PB! Uzvara tika nosvinēta ar kārtīgu kōlas garšu.

Šodien svētki, Āboliņi un Laķi svin dzimšanas dienu un pavasari arī. Vakarā varbūt pa blatu tikšu pirtī.

Speedo

Man tiešām ir paliela problēma ar kāju apakšējiem muskuļiem. Nepadodas arī pēc dažādām procedūrām un eksperimentiem. Arī pēc šīvakara lēnā un mierīgā skrējiena nekas praktiski nemainījās. Es iestrēdzis šajā lietā. Pēdējais variants laikam būs apavu maiņa. Rīt neiešu uz manēžu. Tā vietā spēlēšu sporta spēlēs. Cerams tas ko pamainīs, un spēles solās būt aizraujošas.

Āgenskalnā uz brīdi biju pakļuvis zem ūdens, bet šodien visiem spēkiem izlīdu ārā. Tas sekmju ziņā. Bet starp meitenēm, turu mēli aiz zobiem un mācos toleranci. Citādi es nedraudzētos vispār.

Satikt L vienmēr ir prieks. Šoreiz viņai mērīju Laktāta un Glikozes daudzumu asinīs, kamēr kustināja smagākos muskuļus ķermenī. Šo svētdien 5h, iespējams, būs vieglākas, jo tiku apdāvināts ar glikozes tabletēm, kas nu jau kļuvusi par tradīciju.

19 un 1

Saldējums šai dienai pietiks!16. datumu atzīmēja vēlreiz. Balvā - dzeltenas, peldošas lietiņas, kuras jau paspēja privatizēt māsa. Bet par mēneša novēlošanos, tas jau tā ir iegājies. Paldies, meitenēm pateikšu arī šeit, jo saldējuma torti ar banāniem sanāk pagaršot ļoti reti.

Bet bez tā galvenais šodien bija jaunums no Reiņa Briģa un Arta Dvarionas. ''Bez zīmogiem un cipariem'' tagad jau vari noklausīties arī tu kādā no sociālajiem tīkliem. IrIrIr labais, THUMBS UP! Tagad es zinu, kur tiks atzīmēta vislatavijas Edgaru diena!

Kāds gudrs profesors šovakar televīzijā atzina, ''Latvijā mācīties jau var tikai Dabaszinātnes(medicīna,bio,ķīmija etc.) un mazliet informātiku, datoriku, jā, bet kādu konkrētu specialitāti var braukt mācīties uz tām koledžas līmeņa skolām, ko piedāvā plakāti pie sienas skolu gaiteņos.'' Protams, viņs to pateica citiem vārdiem, bet intervija izklausījās spēcīgi. Ar pašu profesoru biju ticies pamatskolā un ZPD laikā. Ar to gribēju pateikt, ka kko laikam es izvēlējos pareizi pirms 3 gadiem. Un esmu sajūsmā, ka tagad kādu laiku man mājās atrodas gaismas mikroskops bez gaismas avota, ko tēvs apsolījās pāris stundās atrisināt.

Tas viss 3h lekcijas par cilvēka endokrīno sistēmu iespaidā. Nevermind!

Šodien gaisā iet Prātnieku angļu versija jaunākajam albūmam, un arī jaunajai mājaslapai nav ne vainas. Tur var iegāzt kompī pāris nepublicētus skaņu celiņus. Feini!

www.formspring.me - tas ir kaut kāds joks vai kā?

TikTok

Jāatzīst, ka slinkums savirknēt interesantus teikumus biežāk kā reizi nedēļā. Un es nevaru apsolīt, ka šī ir pēdējā reize.

Tātad, vēl par vienu nedēļu tuvāk sākumam. No šīs ziņas vien notirpst kāju pirksti, un tas šonedēļ ļāva man veikt pilnvērtīgu treniņnedēļu. Motivācijas - on wave. Labākais, ko paveicu tieši skrienot, bija izbradāšanās cauri būvlaukumam zem jaunā Slāvu pārvada pie oranžā tilta. Un šodienas Siguldas serpentīnceļam arī nebija ne vainas, jo saule padarīja visu siltāku un tekošu, kas tagad ir vairāk kā nepieciešams. Pēc mana plāna, sniegam vajadzēja vākties prom jau nedēļu atpakaļ.

Lavīzes ielā arī kļūst siltāks. Arvien vairāk pievēršos prioritātēm un atmetu citas cūcības. Laikām tāpēc, ka nāk pavasaris, gribu būt KOPĀ. Bet tas tā īsti nemaz neizskatās tā. Daudz vairāk laika es pavadu pie ķīmijas. Tur ir ko mācīties un mācīties, lai kko izprastu. To laikam es jau teicu, ka nāvīgs priekšmets vidusskolā! Pēc darba nedēļas fantastiska bija piektdienas vakara pirts. Jāteic, ka laikam pirmo reizi šogad iegāju pirtī. Joprojām ir tā labā sajūta, kapilāru tīkls tika iztrenkāts pamatīgi. Paspēju arī nosktīties savu pirmo Q.Tarantino filmu - Inglorious Bastards (2009), ko vajadzēja jau sen noskatīties.

Music: Mākslinieks no NY, kurš sevi sauc par Bonnie ''Prince'' Billy,

un starp citu: ''TāTāTā jaundziemsas vislatvijas pirmatskaņojums radioviļņos notiks otrdien.''

apsīkums

No tā es jau sen baidījos. Pagājušajās dienās, atverot publicēšanas vietni, uzrakstu pāris teikumus, mazliet padomāju, daudz padomāju, kādu pusstundu padomāju un neko tā īsti neuzrakstu. Pārlasot secinu, ka tas nav publicitātes vērts. Šādi melnraksti krājas ciparu kaudzītē. Bet neko. Pēdējā laikā izklaidējos maz. Fokusēju tikai uz 2 galvenajām lietām šajā dzīves posmā. Varbūt tāpēc maz paliek laiks, lai apskatītos apkārt un novērtētu kaut ko. Uz jautājumu ''kas jauns?'' vispār ir grūti atbildēt. Jau kādu laiku nekas tāds super ievērības cienīgs nav noticis ar mani. Cenšos iekārtoties labā pozīcijā, lai sasniegtu pašreizējos mērķus, kas nu jau vairs nav ''long-term''. Radikālus lēmumus necenšos pieņemt. To manā vietā izdara kāds cits labs draugs. Dažbrīd es sāku domāt, ka orientēšanās manā dzīvē sāk aizņemt pārāk lielu vietu.

Bet ja par šodienu. Daudz noskrēju pa dienu, jo bija ļoti patīkami laikapstākļi un vajadzēja pievilkt klāt apjomu. Vēl iegrimu ķīmijā un krievu literatūrā. Noklausījos Dārtas ieteiktos albūmus no The XX un Florence and The Machine, un nav jau ne vainas. Bet pirmais, ko ikreiz noklausos ieslēdzot iTunes, The Big Pink - Velvet. Par dziesmu minēju jau sen, bet šķiet arī paši čaļi ir mana gada pirmo mēnešu nr.1!

Vajag kko, kas paceļ augšā. Pietrūkst mazliet motivācijas pašlaik. Garie treniņi kļūst garlaicīgi jau pēc pirmajām 60 minūtēm. Bet tieši tagad tiem jābūt gandrīz 3 reizes ilgākiem. Piemēram, šodien skrienot, otro stundu tā arī nesagaidīju. Nožēlojami.

Bet bez tā mājās biju jau pa gaismu. Uzmetu bioloģijas fakultātei, un man nav attaisnojoša iemesla kāpēc. Skatījos miljons bildes no 21. februāra vakara, daudz ēdu un dzēru, sērfoju caur augstskolu informācijas lapām un izlocīju visu veļas kaudzi. Vai tas bija tā vērts?

#200

Pēc mēneša viss sāksies, bet pagājušajā nedēļa nebija neviena treniņa kartē. Un ja par kartēm, tad iesaku ieskatīties šeit. Laikam jau ir gan labākā karte Latvijā. Pats Irbenē esmu skrējis divreiz.

Tagad sniegam ir jāsaņemas un jākūst jo ātrāk, jo labāk. Marts ir klāt ar daudz dzimšanas dienām un citiem svētkiem. Skolā ZPD laiks. Jāsaka, ka biju vīlies manas skolas līmenī šajā ziņā. Ķīmijas sekcijā viens darbs likās patiesas zinātnes vērts ''Jaunu nukleozīdu sintēze''. Pārskatot tēmu virsrakstu visās sekcijās, nāca smiekli. Bet varbūt man tā liekas tikai tāpēc, ka iespaidojos no bio fakultātē veiktajiem darbiem. Tiem nu tiešām ir novitāte salīdzinājumā ar ''Enerģijas dzērienu ietekme uz cilvēku'' vai ''Skolēnu stājas problēmas''.

MŪSU KOPĀ bilde laikam izpelnīsies pagaidām labākās bildes statusu. Laikam nav svarīgs nekāds stāsts par bildi, jo viss jau ir pateikts priekšā. Vēl viens iemesls, kāpēc Žetonu vakars paliks atmiņā ļoti ilgi.