Skolu sacensības

Tā kā kaut kāda forma pašlaik ir, pieteicos skolas komandā stafetēm Uzvaras parkā un 2km krosam Aniņmuižā. Vakar lietainā pēcpusdienā Uzvaras parka slēpošanas trases aplis tika sadalīts 10 etapos (~140 m katrs). Norisinājās ikgadējais stafešu skrējiens starp Rīgas izglītības iestādēm. Mūsu skola attiecīgajā vecumu grupā bija favorīti, jo pēdējos gadus nekas zemāks par uzvaru neesot bijis, un šogad nekas neliecināja, ka mēs to nevarētu turpināt. Es skrēju 5. etapu. Komandai sākums nebija spožs, jo pirmajā maiņā kaut kas nogāja greizi ar kociņa nodošanu un otrais etaps straujā, slapjā līkumā, grūstoties ar citiem dalībniekiem, krita. Tas mūs atmeta uz pirmspēdējo vietu, bet tas bija tikai sākums. 3. etapā redzēju, ka strauji kāpjam uz augšu, bet 4. etapā jau blakus līderu grupai. Savā etapu maiņā ideāli sanāca stafetes kociņa nodošana, kas ļāva no maiņas izskriet kā pirmajām un pašā etapā vēl atrauties. Arī nākamie etapi turpināja iesākto un komanda finišēja ar vairāk kā pietiekamu atrāvienu. Ar uzvaru skrējienā nepietika, jo kopvērtējumā par 1 sekundi zaudējām komandai no cita skrējiena. Nācās samierināties ar bronzas medaļu, jo pa vidu paspēja iesprausties vēl viena komanda.Pēc tam fiksi devos uz Magnētu, kur veicu pamatīgu intervālu treniņu, kas nākamajā dienā lika par sevi manīt. Proti, piedalījos Latvijas skolu spartakiādē krosā. Man 2 km distance. Tikai pusotru stundu pirms starta beidzot dabūju pusdienas, kas arī neko labu nesolīja. Manā grupā 12 skrējēji. Jau iesildoties sapratu, ka par 3nieku varu nemaz nesapņot. Distanci noskrēju ar laiku 6:40, un tas mani ierindoja 7. vietā. Vienīgais, ko varu pakomentēt, ka sacensības vajadzēja uztvert nopietnāk. Vakarā klātienē noskatījos Latvijas un Baltkrievija pārbaudes spēli hokejā, kur gan emocijas bija daudz plašākas. Jā, mēs atkal uzvarējām.

Bet pati galvenā ziņa šodien ir REVOLŪCIJA. Radio SWH šodien pēdējo darba dienu aizvadīja mani mīļākie radio DJ. Tas nebūtu nekas, salīdzinājumā ar jauno projektu, ko tagad šie cilvēki būvē augšā - jaunu radio! Un pērn, 3. septembra vakarā, Toma Grēviņa teiktais par tuvo nākotni, bija patiesība. Cik laimīgs es esmu tagad, to laikam neviens nesapratīs, jo TG ''VAKAROS ATKAL SPĒLĒS TAVU JAUNO MĪĻĀKO MŪZIKU!''

Man jau likās, ka sen ar manu organismu nav nekas noticis ārkārtējs, izņemot nelielas pārpūles. Jau pirmdienas rīta sapratu, ka kaut kas tomēr ar imūnsistēmu nav kārtībā. Lielais vairums leikocītu beidzot dabūja pasvīst, jo kaut kāda mikroskopiska biokultūra paviesojās manā gļotādā, un ne jau ar saudzīgiem nodomiem. Bet pagaidām izskatās, ka ar visu tikuši galā apsveicami, jo par iesnām nekas tālāk gluži nav parādījies, izņemot nelielas galvas sāpes. Visu var atrisināt ar pastiprinātu devu šķidruma!

Neraugoties uz aizdomām par kādu spēcīgāku vīrusu, otrdienas vakarā aizplivināju uz Siguldu. Treniņā starp pārējiem jutos vājš, jo kājas pret kalnu sen nebija kustinātas un tas vīrus spieda miokardu strādāt pārlieku veikli. Jā, patiess prieks par uzaicinājumu piedalīties treniņā. Pēc tā šodien pēcpusdienā bija jāveic kļūdu labojums svētdienas distancei, kas tikai apstiprināja apvidus sarežģītības pakāpi, un beigās nosaucu šo vietu par jauno kluba mājas apvidu (līdzīgi kā hokeja klubiem mājas laukumi), kurā vajadzētu organizēt vairumu tehnikas treniņu.

Es domāju, ka pamanīji POSITIVUS jaunumu, komentārus tas neprasa. Tikai laikam būs jāsamierinās, ka vēl The Killers būtu par daudz Salacgrīvas kāpām un jāpriecājas jau par to pašu britu supergrupu, kas brauks uz mūsu zemi.

Rīt uz hoķi! Biļetes pērkam pie ieejas, tāpēc pus astoņos tiekamies tur!

MUSE - Feeling good.mp3

Rīgas Kausu 2. diena

Visi zināja, ka šodien, iespējams, būs vissarežģītākā distance visā sezonā, tā tas arī bija. Vairāk kā puse no distances veda pa sīki izzīmētām reljefa formām, kas prasīja super orientēšanos. Taktika bija etapa sākumā skriet ātri virzienā, un tuvāk punktam meklēt piesaisti. Vispār plānam nebija nekāda vaina, līdz mans virziens vairs neturējās kopā un dažbrīd pazaudēju kontroli vispār. Līdzīgi kā vakar mani piemeklēja neveiksmes pie paša kp, pie 1. tas prasīja pat 20 sekundes. Tātad man ir palielas problēmas kp rajonā. Vairums kļūdu līdz 15. kp tika pieļautas tieši kartes nelasīšanas dēļ, gribējās ātrāk kustēties uz priekšu un cerēt, ka ''tuvāk pie kp kaut ko izdomāšu, jo virziens jau ir pareizs.'' Bet, protams, ka ne vienmēr tas strādā, principā tas strādā ļoti reti, bet kopumā ņemot līdz 15. kp kļūdas vēl bija ciešamas.

Kļūda uz 16. kp mani patiešām sadusmoja. Viss sākās jau ar nelielu pastaigāšanos pie 15. kp, izskrēju ar domu, ka nu viss tas murgs ir beidzies, un tagad jāspiež beigas. Pārskrienot pāri stigai visu vēl kontrolēju, arī dzelteno kontūru pamanīju, bet tad notika tas, ko laikam nekad nevarēšu izskaidrot. Iespējams, visu sajauca ōpji un lieki kp, vienkārši vairs nevarēju būt drošs par savu atrašanās vietu. Tas prasīja divas minūtes, lai pēc savdabīga zigzaga attaptos, ka vienkārši vajadzēja skriet tālāk. Šajā brīdī reāli saskumu. Kāpēc man cerēt par kkādu junioru izlasi, ja iepriekš distancē tik daudz minūtes atstāju tādās kļūdās, orientēšanās bija tuvu nožēlojamai. Distances beigās vajadzēja ātrumu, kura arī man vairs nebija. Pozitīvākā ziņa bija mans finišs, kurā burtiski izrāvu 3. vietu par 1 sekundi. Rēķinot kļūdās atstāto laiku, sanāk mazliet vairāk kā 6 minūtes. Bēdīgi!

Junioru rezultāti 5,6 km distancē:

Raivo K. 33:55 (nodrošināja vietu izlasē);

Andris K. 35:32;

Jānis T. 37:03;

Edgars L. 39:44, (+5:49), 7:04 min/km.

Nedrīkst padoties, jo pēc 2 nedēļām Saldū būs iespēja atspēlēties.

Vispār visu pēcpusdienu esmu iegrimis pārdomās par to, uz ko man īsti ir jācer šosezon, jo taču pirms pāris mēnešiem mērķēju ieskriet sešiniekā, kas būtu ļoti labi priekš manis, bet tagad gribas uzreiz tikt pašā virsotnē.

Ai!

Iešu labāk uzcept auzu cepumus, tas vismaz man sanāk perfekti.

Rīgas Kausu 1. diena

So far, so good!

Tātad šodien Bumbukalnā norisinājās mana kluba rīkotās sacensības - Rīgas Kausi, kas bija arī pirmās atlases uz junioru izlasi, beidzot tās pienāca. Starts bija samērā vēlu, un, tā kā dzīvoju ~ 40 minūšu braucienā no sacensību centra, tad vēl 12os mājas mierīgi lasīju romānu. Iesildīšanās posmu šoreiz sāku neierasti agri, kas nebija laba doma, jo +/- 400 sekundes nācās nedarīt neko, un tikai starta koridorā tā pa īstam atcerējos, kas man tagad jādomā. Pirms starta biju pārliecināts, ka ātrums šoreiz samērā maz ko izteiks rezultātos, jo gaidāma orientēšanās mikroreljefā, ar ko salvena šī karte, bet patiesībā bija pilnīgi pretēji. Distance veda pa kartes līdzenāko daļu, kur, manuprāt, jāpārvietojas ar vidējo ātrumu zem 5 min/km. Lai nu kā, pirms starta izdarīju visu, izņemot paskatīšanos leģendā uz punktu numuriem, tie šoreiz bija tādi paši kā Magnētā. Kā parasti sāku ļoti strauji, jo pirmie kp likās vienkārši. Tā tas arī bija. Skrienot uz 3. kp un ieraugot, cik slapjš ir purvs, izvēlējos pietaupīt sausas kājas distancei, un apskrēju apkārt, kas man maksāja ~8 sekundes. Minstināšanās pie 4. kp arī prasīja ap 10 sekundēm, jo, ieskrienot punkta rajonā, apjuku un centos atrast kartē iespējamo kļūdu, bet pats atrados 3m no kp. Tālākā distance redzama kartē. Ja vēl nākamie punkti veda pa daudz maz mainīgu apvidu, kurā ātrumu vēl varēja aizstāt ar nelielu orientēšanos, tad distances otrā pusē prasīja pamatīgu ātruma izturību, kuru man gan gribējās mazliet lielāku. Tipiskas kļūdas turpmākajā distancē bija punkta paņemšana. Tā kā ātrums bija liels, uz gandrīz nevienu kp nebiju pilnīgi pārliecināts par kp atrašanās vietu un leģendu, kas rezultātā lika apstāties vai paskriet garām kp rajonā un zaudēt ~10 sekundes, bet tās bija arī manas vienīgās kļūdas. Finišēju ar domu, ka esmu uzrādījis labu rezultātu. Tad sekoja vairāk kā 10 minūšu stress, jo distancē no grupas devos pirmais, bet tas ātri pārgāja, jo R.K. ir noskrējis par nepilnu pusotru minūti ātrāk. Jānis finišēja ar vēl sliktāku rezultātu, zaudējot vairāk kā minūti, kas arī ir labs rādītājs. Pēc neilga brīža starp mani un līderi iespraucās arī A.K., kuram šķiet šīs ir pirmās Latvijas Kausa sacensības pēdējo 2 sezonu laikā, un viņš atgriezās ar uzvaru grupā. Kopā tikai junioru rezultāti šodien izskatījās šādi:

1. Raivo K. 0:32:08 +POLE

2. Andris K. 0:33:01 +00:54;

3. Edgars L. 0:33:27 +01:29;

4. Jānis T. 0:34:39 +02:31.

Mans vidējais ātrums distancē: 5:05 min/km, kuru gan vajadzēja pavilkt zem piecām. Tā kā 3 spēcīgākajām grupām bija vienāda distance, tad varēja salīdzināt rezultātus ar Latvijas top orientieristiem, un es akurāt ieņēmu 8. vietu, kas nav peļams rezultāts, gluži uz WOC šogad es nevarētu tikt. Vēl interesanti, ka labākais no M18 man zaudēja tikai 5 sekundes.

Bet patiesībā viss sāksies tikai rīt, kad lielu lomu spēlēs koncentrēšanās un orientēšanās tehnika.

Whish me luck!

Ā un Reigani atgriežas! Tā pavisam nopietni. Ar albūmu/izlasi un jaunām dziesmām, un solīja, ka spēlēšot šovasar festivālā pie jūras. Fantastiski! Pagājušgad bija graujoši.

LAT-FRA 2:0

Pēc ilga pārtraukuma beidzot pabiju pie Arēna Rīga ledus laukuma. Protams, emocija šoreiz kā Dinamo play-off'os nebija gaidāmas, bet pavērot hokeja spēli klātienē ir daudz citādāk, kā skatīties šaurā kastē. Kaut vai tāpēc, ka nebija dzirdama Anatolija balss, kas sākumā likās mazliet jocīgi, jo nevarēju izprast laukumā notiekošo. Tā kā uz laukuma mūsu izlasi aizstāvēja vairums izlases kandidātu un jauno hokejistu, tad, protams, tehniski baudāmu momentu īpaši daudz nebija, bet pirmo vārtu 9nieks bija tieši mūsu acu priekšā. Jā, un Oļegs arī vēl nav Latvijā, varbūt tāpēc spēle likās tāda pasīva. Biļetes dabūju par divarpus latiem katru. Vispār māsas mani uzaicināju uz spēli un solīja, ka mēneša beigās būs jāiet arī uz Baltkrievijas maču.

Rīt, 14:41, es, kā pirmais no grupas, atklāšu atlases sacensības uz Latvijas junioru izlasi. Sacensības notiks man nebūt svešajā apvidū - Bumbukalnā. Neslēpšu, ka mērķis ir ieskriet 3niekā, kas nav nekas neizpildāms. Tieši šīs un Latvijas čempionāts maija vidū ir sacensības, kuras izvirzīju par mērķi pērn, rudenī, kad sāku gatavošanās posmu jaunajai sezonai. 175 treniņos pieveicu nepilnus 1400 km 165h laikā. Es nevaru apsolīt, ka rīt noskriešu labi, bet Jāņa lapas apakšā rakstītais ir diezgan tiešs uzstādījums:

''OF COURSE THAT DOESN'T NECESSARILY GUARANTEE SUCCESS, THIS IS SPORT/ LIFE, SHIT HAPPENS, BUT BEING WELL PREPARED FOR EVERYTHING LEAVES LESS TO A CHANCE.''

Nedēļas sākumā pirmais iepriecinošais notikums bija mans jaunais PB 600m distancē- 1:35. Tas ir par vairāk kā 12 sekundēm ātrāk kā pirms 5 mēnešiem, un pirms gada skrēju 1:52. Manēžā patiešām iemācījos skriet. Tas deva pamatīgu stimulu pēdējās dienas pirms atlasēm padarīt ko smagu. Bēt, viss izgāzās jau 2dien. Netiku ne uz Garciemu, ne uz Siguldu. Par pēdējo man neērti runāt, jo patiesībā tā ir lieliska iespēja, kur kaut kā bail izmantot slidenu iemeslu dēļ. Man nepietiek tikai ar Dāvja ''nu braucam!'' Tā vietā pa tumsu pārvietojos gar jūru. Sen nebija skriets mājās. Tumšā pludmale ar TheWhiteStripes ausīs bija fantastiska. Daudz domāju par gaidāmo startu. Likās, ka nu mani muskuļi ir gatavi spridzināšanai, ko gan nevarēja just šodienas garajos intervālos. Kaut ko es atkal izdarīju nepareizi! Bet mazliet vēl laiks ir, ~60h.

Skolā berzējos, rīvējos ūn stiepjos. Viss tur kļūst tāds vaļīgs, ieskaitot stundu sarakstu. Aizvien biežāk dzirdamas frāzes: ''Nu nesabojāsim mūsu atestāta vērtējumu, skolotāj'' vai ''Mēs tāpat neliekam eksāmenu, kāpēc mums tas jādara?''

Jā, un vēl jāizlasa Regīnas Ezeras apjomīgākais romāns.

Bet tā vietā klausos The White Stripes!

Chem

Nē, nu nav jau tā, ka 300 minūtes ķīmijas vienā dienā būtu par daudz. Šodien bija pēdējā reize, kad tik lielu daļu no svētdienas kaut kam tādam atdodu. Šoreiz pasniedzēja mani pārliecināja, ka organiskā ķīmija vidusskolas līmenī ir īsa un vienkārša, nekas neiespējams. Jā, tā tas patiesībā arī ir, es noticēju. Bet sarežģīti man ir atcerēties sēra alotropijas struktūras n' stuff.

Lai nu kā pāris stundas iepriekš, pusnaktī, es vēl stāvēju zem otra Lielupes tilta Jūrmalā. Mums tas sanāk! Liekas, ka Geocaching sezona atdzīvojas Latvijā, jo neaktīvo slēpņu īpatsvars ir krasi samazinājies. Jāplāno tūre! Un es vēl neesmu šogad ar riteni braucis.

Bet pirms tam, šovakar, jāpabeidz treniņnedēļa. Varu teikt, ka bijusi ļoti produktīva gan apjoma, gan kvalitātes ziņā. Vispār bez sacensībām, manuprāt, trenēties ir vieglāk un efektīvāk. Tagad arī es to apstiprinu. Redzēs, kas no tā visa sanāks. Jau pēc 5 dienām.

Klausos pagājušā gada Eiropas stadionu rokgrupu nr.1.

Futbols

Otro reizi 3 gadu laikā mana klase piedalās kādā sporta spēļu turnīrā skolā, katru gadu tiek rīkot pāri pa 10. Šoreiz futbolā (3pret3 zālē). Smieklīgi, bet pirmo spēli savā apakšgrupā uzvarējām. Spēli interesantu padarīja mūsu komandas katra dalībnieka meistarība. Gunārs - cilvēks, kurš guļ ar bumbu, Raimonds - nē, nu kaut kāda jēga uz laukuma viņa ir un es - no 9 iespējām 9 netika izmantotas. Nākamnedēļ jāspēlē pret skolotāju komandu, kuras sastāvs ir tieši tāds pats.

MUSE būs! Un mēs būsim gatavi.

Šoreiz mani aizrāva intervija ar Positivus Music vadību. Diezgan skaidri Positivus tēvs Ģ.M. stāstīja par koncertu biznesu Baltijā. Arī kāpēc tieši Salacgrīva un kāpēc 30k. Iknedēļas izdevums IR tas, ko vēlos lasīt. Varens žurnāls, kaut arī noķert viņu ir diezgan sarežģīti.

Pašlaik man pirmajā vietā tomēr ir gatavošanās sacensībām aiznākamajā nedēļas nogalē. Izzīmējās gandrīz perfekts plāns, kurš, protams, atkal ir pilnīgi jauns un maz pārbaudīts. Bet visam ir jāsanāk. Šonedēļ mājās sanāk atnāk tikai ar tumsu, kas spiež uz dienas režīmu un tiem mazajiem darbiņiem. Tas nekas, ka nāk klāt un jautā, vai nav skumji. Galvenais, neko nepalaist garām.

Gribu izklaidēties, gribu kinoteātri, klausīties skaļu mūziku un ēst daudz saldumus. Sen tā nav gribējies, bet tieši šajā nedēļas nogalē jābūt kā svētajam. Kam negadās. Gribu aiziet uz teātri. Ar M.

11 dienas, tikai.

Brīvdienas noslēdzu ar ikgadējo pavasara braucienu pa kādu upi. Vecpiebalgā un Ērgļos pilnīgi nekas nav mainījies.Bet ja par upi, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, atklāt peldsezonu tā īsti nesanāca. Laikam kaut ko bijām pārrēķinājuši ar laivu izvēli. Upes līmenis un ātrums bija vēl labāks kā pērn, bet laiva bija garlaicīgi stabila. Pārējie grupas biedri gan pāris reizes izmērcējās līdz ādai, bet pašam sanāca tikt cauri tikai ar slapjiem cimdiem. Upes krasts izskatījās izķemmēts, jo pirms pāris dienām ūdens līmenis esot bijis metrus divus virs normas, par ko liecināja ledus blāķi krastā. Cik sākumā upe turējās pie mierīgām krācēm, tik otra puse bija strauja un atslābināties daudz neļāva. Jebkurā gadījumā ar airi varēja izvicināties no sirds.

Bēt šodien beidzot tiku pie sava IR. Un uz jautājumu, kāds sakars ''Laiki nav svarīgi. Svarīgs ir cilvēks.''* atbildi es neatradu, bet pašam rakstam nebija ne vainas, iesaku.

Esmu nobažījies par savu angļu valodas eksāmena vērtējumu un par nākamo 11 dienu izplānošanu. Katram atsevišķs stāsts, bet daudz interesantāks tam visam būs iznākums.

Visas melnas, čirkainas meitenes ir vienādas. Kā ledus.

Starp citu, nedēļas nogalē, ja desmitos no rīta pierakstīsies pensijai kādai lielai bankai, dabūsi biļeti uz 16. jūnija ballīti bez maksas. Sīkāk palasi mājaslapā. Kāpēc es Jums to saku?

iTunes: TheWhiteStripes

ķīmķīmijaija

Nu ja jau kā agrāk, tad pie sienas pieliku Cortina d'Ampezzo reģiona karti. Patīkami atcerēties maršrutus un nobraucienus no pagājušā gada.

Pirmos divus sprinta posmus izlaidu. Rīt Latvijas Kausa 2. posmā nestartēšu. Un arī dalība nākamās nedēļas sacensībās Madonā ir zem lielas jautājuma zīmes. Manas o-izklaides tiek ierobežotas līdz minimumam. Par to jāpateicas tikai un vienīgi sponsoriem. Bet uz atlasēm es būšu atpakaļ! To es apsolu. Tā vietā pagaidām skrienu vieglus treniņus un kārtoju lietas, lai šajā sezonā varētu savākt vismaz minimālo startu skaitu.

Kamēr citi skrēja pie zvēriem, es apmeklēju Nagliņas kundzes lekciju Dzirciema ielā, jo izmēģinājuma eksāmenā ķīmijā saņēmu 74%, un vienīgais, ko skolotāja ieteica, ''Vēl vajadzētu parisināt uzdevumus''. Varētu teikt, ka 3h bija tā vērtas, lai izniekotu pusi sestdienas. Pamatīgs priekšstats par fosilajiem kurināmajiem man tagad ir, un to papildināja arī latviešu filma par skaļākajām problēmām pasaulē - Laika Jautājums. Man jau likās, ka tas CO2 daudzums, ko cilvēce saražo nav nekas tik šausmīgi ārkārtējs. Jā, viens vulkāna izvirdums saražo tik daudz oglekļa dioksīda, cik pasaule viena gada laikā.

Dienu noslēdzu ar kārtīgiem km intervāliem Jūrmalā. Smieklīgi, tā jaunā mantiņa skaitīja soļus, sanāca ne vairāk, ne mazāk kā 5381, kas gan neizsaka pilnīgi neko, bet mūzika skrienot ir baigā štelle.

Rīt laikam kuģošu. Būs baigais piedzīvojums.

Music: atsildoties uzliku Regīnas Spektores pagājušā gada albūmu.

I've got my Nano!

Patīkams pārsteigums vārda dienā. Atnāku mājās un vecmāmiņa rokās iedod baltu kastīti, kura pārlīmēta ar daudz, daudz uzlīmēm. Sūtījums no štatiem par 13,45 USD. Pirms mēneša ebay izsolē nopirku piektās paaudzes iPod Nano. Ja vēl nezini, tad šis bija man jau trešais mēģinājums. Iepriekšējie divi bija neveiksmīgi, bet tas viss bija kā pieredzes krāšana šajā jomā. Vairāku mēnešu neatlaidība atmaksājās. Samaksāju 110USD par produktu un 13,45 par shipingu. Tas ir ne vairāk, ne mazāka kā uz pusi lētāk nekā mūsu zemē. Tagad man ir pašam sava pārnēsājamā mūzikas bibliotēka. Treniņu kvalitāte un apjoms tikai no tā iegūs. Šodien esmu patiešām sajūsmā no dāvanām, jo arī turpmāk mans finiša laiks sacensībās būs par vismaz sekundi ātrāks. Protams, es nezinu kā lai tagad atlīdzina. Bet šitādas vārda dienas sen nav bijušas.

Par prieku klasesbiedriem vakar tradicionālo šokolādes konfekšu vietā izcepu daudz cepumus, un šodien katru, kurš pasmaidīja, cienāju ar perfektiem pašceptiem cepumiem. Lūk tādas ekstras ir tiem, kas mācās Āgenskalnā.

Paldies, Jums, paldies, mums.

Auzu cepumi

Izkausē 150g sviesta, pieber glāzi cukura, karoti sodas, pievieno mazliet sāli un sāc maisīt, berot klāt 2 karotes miltu un 2 olas. Ja esi pazīstams ar vanilīncukuru, tad tējkarote nenāks par skādi. Dzeltenajai masai jāber klāt daudz, daudz auzu pārslu ~ 4 glāzes. Šajā brīdī liksies, ka nekas nesanāks, bet atstāj salipušās pārslas uz 60 minūtēm uzbriest. Pēc tam pannai uzliec cepampapīru, un veido cepumu formai atbilstošas bumbiņas, kuras rūpīgi izkārto uz papīra. Kad panna pilna, liec cepeškrāsnī, kuras temperatūrai jau nu vajadzētu būt pie visiem 200 grādiem pēc Celsija. Neskaties uz pulksteni, bet vēro kā mainās krāsa cepumiem. Tad, kad ir zeltaini brūni, fiksi velc ārā. Ja nepieciešams, salipušos cepumus atdali un pielabo to formu. No pannas tos samet lielā kaudzē uz kāda skaista trauka. Pasniedz siltus ar tēju bez cukura.

Easy!

Kurzemes Pavasaris 2010

Aiziet, sezona ir sākusies! Kā katru gadu 1. kausa posms - Kurzemes Pavasaris, kurš vienmēr izcēlies ar augstu kvalitāti. Kādu laiku atpakaļ paanalizēju pēdējo gadu rezultātus šajās sacensībās. Sanācis uzrādīt labu rezultātu vidējā distancē, bet garajā distancē zaudēt ļoti daudz. Mačam morāli biju gatavojies nedēļas divas. Vairākkārt pārdomāju iespējamos distanču modeļus, apvidus īpatnības un izvērtēju savas spējas sasniegt augstu rezultātu. Skumji atzīt, bet treniņi kartē pēdējo 2 mēnešu laikā bija atstāti novārtā sniega dēļ, bet pāris reizes Baldonē, manuprāt, bija pietiekami, lai iejustos mērogā.

Tātad, sestdienas rīts Ventspils apkārtnē bija nepatīkami vēss, saules nebija vispār. Sēžot uz soliņa uz pozējot māksliniecei Liepenes kempingā, kur šogad atradās sacensību centrs, apkārt staigāja neprofesionālas meitenes, piedāvājot RedBull, Pirms starta O_o? Pirms starta izpildīju jau iepriekš izplānoto iesildīšanās procedūru, kas starta koridorā ļāva justies ļoti labi. Startēju pēdējais no savas grupas (10 dalībnieki). No paša distances sākuma galvā atkārtoju: ''koncentrējies tikai uz distanci.'' Sīkais kāpu reljefs pirmajos kp lika ļoti bieži ieskatīties kartē, tāpēc ātrums bija saraustīts. Apvidu sarežģītu padarīja arī pati veģetācija - biezi saauguši skujkoki ar asiem zariem, kas dažus kp bija veiksmīgi noslēpuši, piemēram, 1. kp rajons bija apkrauts sakritušām eglēm, kur nācās izmantot manēžā iegūto veiklību lecienos. Pie stulbām kļūdām varētu pieskaitīt variantu pēc 3. kp, kad biju tā pārņemts ar kartes lasīšanu, ka virzienā uzskrēju 10m augstā pauguriņā pēc kp, kas bija absolūti lieki. 5. un 7. kp paņemšanā lielu lomu nospēlēja veiksme, ko nevarētu teikt par 11, kur zaudēju vairākas sekundes biezi saaugušu eglīšu dēļ, kuras aizsedza punkta rajonu. Līdz 17. kp es pilnībā kontrolēju situāciju un jutu, ka iet ļoti labi - ideāli sabalansēju ātrumu ar kartes lasīšanu, astē bija iesēdies skrējējs, kuru panācu par 2min pie 7. kp, ar koncentrēšanos arī kārtībā un visvairāk biju apmierināts ar spēku, kas piemita skrienot kalnā. Paņemot 17. kp ieņēmu galvā, ka jāskrien pa labi uz aizaugušu purva malu, kur, pēc manām domām, varētu būt taciņa, tā vietā, lai skrietu taisnā virzienā pa vieglu mežu sķērsot pāris horizontāles, kas tajā brīdī likās neprāts. Lauzšanās pa krūmiem un apmulsums kp rajonā maksāja ~50 sekundes. Un arī finišu noskrēju salīdzinoši lēni, bet tas kopējais rezultāts bija ļoti labs. No uzvarētāja atpaliku vairāk kā 3 minūtes, no kurām 2 bija uz ātruma rēķina. Jā, es esmu apmierināts gan ar rezultātu, gan distanci, jo vidējās distances man padodas vislabāk.

4,7 km

2.vieta (+3:02 Raivo K)

~65 s kļūdās

KARTE

Vakarā uz Ventspils nakts maču ierados kā skatītājs un švaks atbalstītājs. Lija lietus un temperatūra turējās knapi virs nulles. Visi, kas deviņos vakarā devās distancē bija varoņi, es diez vai to izpildītu. Tā vietā ar DB iekaroju smilšu čupu, kas nu jau sasniedz gandrīz 50 metru augstumu, jūru redzēt nevarēja. Pirms naktsmiera skaļas izklaides, kas dažiem beidzās ar peldēšanos ledainā baseinā (ledus peld pa virsu).

Lieldienu rītā sitām olas un ēdām putru, jo garajā distancē vajadzēs daudz spēka. Laikapstākļi sacensību centrā bija vēl satriecošāki kā vakar - super zema temperatūra un līņājošs lietus. Iesildījos tieši tā pat kā vakar un jutos arī līdzīgi, izņemot divas olas kuņģī lika par sevi manīt. Vairumam grupas dalībnieku liktenīgs izrādījās distances sākums. Skrienot uz 1. kp (bedrē), ievēroju, ka punkta rajonā ir ļoti neizteiksmīgs reljefs un punkta paņemšanai nepieciešama veiksme, kura vēl nebija ieslēgusies, rezultātā punktu paņēmu tikai ar 2. piegājienu, kas prasīja ~ minūti. Līdzīgu kļūdu pieļāva vairāki skrējēji. 2. kp izskatās vienkāršs, kam it kā tā vajadzētu arī būt, vienīgais, pusotra horizontāle, kas veido ieloku (kp vieta) ir ceļa augstumā dabā, ko atzina arī distanču priekšnieks pēc finiša. Man paveicās, ka īstajā vietā un laikā bija Jānis, kas izcēla punktu, bet viņam distances sākumā bija pazaudētas jau 4 minūtes. Tad nu no šīs vietas turpmāko distances daļu veicām kopā. Es teiktu, ka man nebija nekādas vajadzības censties nekur mukt vai akli skriet līdzi. Ik pa brīdim labojām viena otra kļūdas un sadarbības dēļ distances vidusdaļa tika veikta bez kļūdām. 23. kp tika atstāta ~ minūte. Perfekti izlasot reljefu un izvēloties variantu, skrēju precīzi virsū punktam, bet, iespējams, skatienu no luktura novērsa kāds skrējējs, kas bīstamā veidā mēģināja pieveikt nogāzi. Kļūda ātri tika labota. Pēc tam sekoja 1,5 km kross ar vieglu orientēšanos, kas bija nepieciešams, lai distances beigas padarītu vēl interesantākas. Mēs to saucas par Tricky Ending. Kā redzams, kp atrodas tuvu viens pie otra un tos šķir sīks reljefs, kas liek ātrumu samazināt līdz minumam, lai sakoncentrētos kartes lasīšanai. Varbūt tāpēc, ka blakus bija JT, šo daļu man sanāca veikt bez kļūdām un finišēt 5 sekundes aiz Jāņa. Pirksti atsaluši, rezultāts labs un 2. vieta kopvērtējumā noturēta. Par to arī prieks.

9.8 km,

3. vieta distancē (+4:54 Raivo K),

~3 minūtes kļūdās,

KARTE: sākums, beigas.

Lieldienas? Mājās ar ģimeni ripinājām, berzējām, sitām un stūmām pagalmā tās olas, jo saule gan šajā Latvijas pusē bija krietni dāsnāka. Arī pašus zaķus izlaidām no būriem jo aizbēgt tāpāt nevar - apkārt upes un ezeri, tā izskatās mans pagalms pašlaik.

Baldone

DS, iespējams, bija vienīgais, kāpēc jau nedēļas sākumā ar sabiedrisko transportu drāzos uz to 100km tālo ciemu. Tā kā rīt iet gaisā o-sezona, padomāju, ka vajadzēja savilkt kopā galus. Uzreiz pēc manas ierašanās aizsūtīja uz Riekstukalnu. Jap, kalna treniņš tā, ka zils gar acīm. Bet tieši šeit izpaudās Siguldā gūtais spēks. Nākamajā dienā ātruma intervāli tika apvienoti ar aklu virziena treniņu, ar ko atkal man ir palielas problēmas, bet ''kompass vainīgs!'' Bija arī dīvaini treniņi, kuru mērķi, iespējams, arī nekad neuzzināsim, bet vislielākais prieks, ka varēja orientēties apvidū, kurā nav sniega, šajā gadījumā Morisonkalna pļavas. Sajūtas vispār ir labas. Protams, neatņemama nometnes sastāvdaļa ir futbols pēc 22:00. Tieši tad atveras vislielākais cīņas spars. Pēc gada pārtraukuma atkal iepraktizēju galda tenisu un arī uzrīkoju nometnes turnīru, kurā nebūt neuzvarēja favorīti. Baldonē noteikti nometnes tiks rīkotas vēl, jo neapšaubāmi šī ir izdevīgāka vieta par Valmieru. Nometnes meistarsacīkstēs bija stafete. Manis uzrādītais absolūti labākais laiks bija par maz, jo komandas mazākais dalībnieks noskrēja 6 reizes lēnāk nekā vienaudži, un mums uzvara šoreiz izpalika.

Šovakar Pasta Party!

Music: Jack White