Lagasti

Tas ir starp Limbažiem un jūru. Par šādi pavadītu laiku es biju sapņojis. Tur izdodas gandrīz pilnīgi pazust laikā un aizmirst ikdienas nesakarīgās problēmas. Mēs svinējām, peldējām, šūpojāmies, ēdām, daudz ēdām, lasījām, klausījāmies un baudījām. Ar vārdu mēs ir jāsaprot tāda kā komūna no jauniešiem, kas ieradušies uz lauku mājām pavadīt nenoteiktu laiku vasaras. Pabijām arī Vidzemes jūrmalā, kur ievērojami uzlabojām savas pludmales volejbola prasmes. Atsvaidzinājām arī iemaņas grillēšanā. Vispār cik rīts lēni sākas ar iegrimumu autora radītā pasaulē, tik vakars beidzas ar skaļu jautrību, lecot dīķī. Pirtī iešanai tā ir neatņemama sastāvdaļa. Vēlā naktī kā likums bija vēlreiz jānoskatās filma par Radio Caroline*. Tad pēc tā kāds nu kuram miegs. Es vismaz nedēļu varētu nodzīvot tādā bohēmā. Milzīgajā un iespēju pārpilnajā mājā viena no manas uzmanības piesaistošākajām lietām bija Tamužu vinilplašu atskaņotājs, uz kura līdzās Fredija Merkūrija balādēm skanēja arī vairāku roka leģendu un aizsācēju LP**. Jā, 3 dienas, protams, bija par maz. Tāpēc, ka rīt man jāstūrē uz Mazsalacu, Rūjienu un beigās Valmieru.

Bet ir jau plānā pavisam jaunas brīvdienas. Kluba laivu brauciens ir tuvāk nekā šķiet. Šogad kuģosim Kurzemē un ar vistīrāko sastāvu.

Tā tagad par tagadni un tālu tālu pagātni.

Šovakar diezgan skumji palika, atverot literatūras sarakstu un ieraugot pēdējo ierakstu šajā lapā. Jāsaka, ka tas bija pirmais emuārs, kuru netīšām uzpludināju internetā pirms pāris gadiem. Tam sekoju līdz šodienai, kaut arī vairumu ierakstu man paliek tā arī neatrisināti. Iespējams, tas bija viens no iemesliem, kāpēc pirms kāda laika arī es iesāku rakstīt. Vispār par pašu autori arī ir ko teikt.

*Pirātu raidstacija, kas 60. gados raidīja no kuģa Ziemeļjūrā. Filma - The Boat That Rocked.

** LP - Long Playing record. Parasti 10 - 15 dziesmas vienā platē.

M: Pēc autobiogrāfijas izlasīšanas nedaudz vairāk klausos The Beatles.

Un vēl uzskrēju virsū šim TāTāTā - kaut kur redzēta pilsēta.

Darba diena. Šoreiz Grenctālē pie pašas līnijas. Jāsaka, ka bija vēl skarbāk nekā biju to iedomājies. Es labāk 3 gadus mācos programmēšanu un 8 stundas blenžu kastē, nevis 5 stundas ņemos pa putekļiem +30 grādos. Uz Ložmetējkalnu noskriet dienas kilometrus ierados neilgi pirms deviņiem vakarā. Manu skābo ģīmi kartes strīpošanas brīdī izklīdināja Beāta. Tieši tas man bija vajadzīgs, lai visas distances garumā garantētu daudz maz pozitīvas emocijas. Neierasti, bet mežā biju praktiski viens, kas brīžiem radīja sirreālu efektu par to, ko piefiksēju Latvijas vēstures stundās. Paspēju arī iesildīties melleņu lasīšanā neapstājoties. Mājupceļa vēlreiz pārliecinājos par labo izvēli tālākai izglītībai un uzzīmēju plānus nākotnei.

Jā, un tikko noapaļojos par tuvākiem nedēļas nogales plāniem. Principā nebūšu sasniedzams. Braukšu uz laukiem, ne saviem. Solās būt fantastiski. Un ar to arī otrā trešdaļa vasarai būs galā.

MGMT - It's working.

(+/- C - Sv/P)

Es nepamanīju, ka sākusies jauna nedēļa. Laikam tādēļ, ka nedēļas nogale pavadīta mierīgi savu māju rajonā. Nodarbojos ar pagalma darbiem un ģimenes biznesa uzturēšanu. Praktiski nesatikos ar draugiem. Tad man atlika daudz laika lasīšanai, skriešanai un ēšanai. Par pēdējo nesen biju mazliet norūpējies, jo vasarā grūti pamanīt, ja, piemēram, 10 stundas neko neesi ēdis.

Vakar vakarā skrienot klausījos Wampire Weekends - Giving Up The Gun, patiesi iepatikās šāds pop.

Pēc pāris nedēļu pārtraukuma atkal kā magnēts esmu pievilkts klāt e-pasaulei. Jo nomainīju nodedzināto videokarti pret jaunu savam pc. Pagaidām viss strādā veikli. Pirmais, ko izdarīju, lejupielādēju jaunu dziesmu, daudzsološu.

Šodien man patika miegaina, pelēka diena. Līdz secināju, ka mans organisms patiesībā ir intensīvi aizņemts ar kkādu vīrusu vai baktēriju apkarošanu, un uz manu kopainu tas atstāja pamanāmas sekas. Par skriešanu varēju aizmirst, kaut arī visi pārējie apstākļi bija kā radīti.

Ā vēl, beidzot nospēru grāmatu no kādas bibliotēkas. Mēnesi nebiju neko vairāk par pāris publikācijām lasījis. Tā ir autorizēta biogrāfija par vienu sasodīti slavenu Liverpūles grupu. Manas smadzenes ir glābtas.

Mojito

Pēc slapja treniņa rīta netik agrumā Ropažos, kā jau lielākā daļa manu vienaudžu, aizstaigāju līdz kādai universitātei pārrakstīt ciparus un burtus no atestāta un apgalvojuma formā pavēstīt manu izvēli augstākajai izglītībai. Mana prioritāte, pēc sarunas ar leģendāro Mārtiņu Krūzi, kurš pabeidza manis izvēlēto programmu, es paliku pie Rīgas Tehniskās universitātes Lietišķās ķīmijas un Materiālzinātņu fakultātes piedāvātās bakalaura studiju programmas - Ķīmijas tehnoloģijas. MK teica: ''Nē, nu programma jau skaitās kruta, tikai uz to jau iet tikai kkādi ***'' Bet vai ta' es no tiem *** kkā atšķiros?

Nu labi, forši ir tas, ka tiešsaistē varu sekot līdzi savam rangam uz budžeta vietu, un pašalik izskatās, ka studēšana par Valsts līdzekļiem man ir praktiski garantēta, ko apstiprināja arī uzņemšanas komisija. Bet ko nu tur daudz par skolu, līdz tam vēl puse vasaras.

Šodien biju uz bilžu vakaru. Bildes no nedēļu veca kāpiena Monblānā. Skaisti, tur es neesmu bijis, bet jāpaspēj. Pēc tam divas stundas mācīju brāli braukt kā CSDD braukšanas eksāmenā pienākas. Vismaz tagad esmu par viņu mazliet pārliecinātāks, ka nebūs jāmaksā miljons Ls par atkārtotiem eksāmeniem.
Nedēļas nogales plāni. Uz austrumiem no mājām nebraukšu.

BBP ir kaitīgs cilvēka veselajam saprātam un veselībai.. To nevienam nenovēlu!*

*TG

Man vakar veicās. Pirmkārt, Saņēmu kasti ar saldējumu. Pa Radio dienas laikā izdzirdēju, ka ir kkas jānoķer un ka tad 101 studijā pretī saņems saldējumu. Sagadījās, ka ar tēvu braucot uz Pārdaugavu netīšām ieraudzījām to zvēru. Un tā kā es tiešām biju pirmais, tad ~ 20 saldējumi bija mani.

Otrkārt, iegādājos jaunus apavus skriešanai, Asic Gel-1150. Tas patiesībā bija jau gandrīz kā izmisuma solis. Samaksāju četrdesmit deviņus latus, par ko man liels prieks. Ja apavi izturēs līdz pirmajam sniegam, es būšu apmierināts. Nākamais pirkums būs, iespējams, pavisam drīz, jo gatavojos iegādāties zaļās ledus vaboles. Tas liecina, ka šoreiz esmu nolēmis neskriet ar universāliem apaviem gan mājas treniņiem, gan apvidus treniņiem, bet gan atsevišķus apavus asfaltam (1.) un mežam (2.).

Un vakarā apavus iemēģināju RSP Parku Tūrē, Grīziņkalnā. Un negāja nemaz tik slikti. Uzrādīju 3. labāko laiku, kamēr vairāki top skrējēji nebija ieradušies.

Salacgrīva - ĀVĢ - Salacgrīva

Uz Salacgrīvu ar jauno Golf lidojām ar vidējo ātrumu 130km/h, bet Ance ar to nebija gana un kaitinoši čīkstēja, lai brauc ātrāk. Bija jau arī pamatotas bažas par kavēšanu, jo pirmās grupas uz skatuves kāpa brīdī, kas šķērsojām Rīgas robežu. Kad noparkojāmies un uzcēlām kuģi, man mērķis bija tikai viens, dzirdēt mūziku, jo biju pamatīgi izslāpis pēc tās jau vairākas nedēļas, pateicotie AG. Pirmais, kas piesaistīja manu uzmanību bija brīvās izpausmes stendi, uz kuriem katram bija iespēja uzspiest savu kodu. Tā kā laika bija gana, tad nekautrējos kļūt pamanāms.

Iespējams, tamdēļ satiku vairākus jau gandrīz aizmirstus draugus. Pirmajā vakarā daudz laika pavadīju ar Lailu, kas man stāstīja un rādīja trakas lietas. Līdz zīmēšanai netikām, bet matus piedzīt pilnus ar lipīgu masu es dabūju. Neizplaika spēle, ko es sauktu par pludmales tenisu. Un paspēju arī nosimulēt braucienu pasaulē prestižāko sacīkšu auto. Vakara kulminācija bija Astro'n'out koncerts uz otras lielākās skatuves. Šeit gan klātesošie tika salidēti vienā kopkorī, dziedot un dejojot līdzi. Uzreiz pēc tam ieskatījāmies UNKLE live elektroniski satriecošajā brīnumā, kas atgādināja pagājušā gada jaunatklājumu The Whip. Bet principā nekāda patiesuma no viņiem nenāca. Pēcāk uzņēmu savu vienīgo etanola devu visā festivālā, labāko Mojito kādu līdz šim biju baudījis. Vakara pēdējās stundas pagāja telšu lielpilsētā, kur ne vienu vien reizi varēja dzirdēt Reiganu vasaras grāvējus, bez 15 2 un Laura. Salīdzinoši laicīgi aizgāju gulēt, nesagaidot TG saullēkta dejas. Man taču kaut kā bija jāizskatās pēdējajā reizē ar klasesbiedriem.

Uz izlaidumu ierados ar 40 minūšu handikapu, lai skolas tualetē nozmazgātu kājas, izksalotu miegu un uzšnorētu uzvalku. Un tad sākas 90 minūšu cepšanās skolas aktu zālē. Šajā brīdī es biju vīlies savā skolā, ja salīdzina otra upes krasta skolas izlaidumu daudz plašākās un greznākās telpās. Ja vēl nezini, tad visos 5 eksāmenos, kurus kārtoju, tiku novērtēts ar viduvējo B līmeni. It kā diezgan veiksmīgi, bet bioloģijā un matemātikā vēlējos tomēr attaisnot pūles, un abos līdz augstākam vērtējumam pietrūka 2%, bet tā tas dzīvē notiek. Smieklīgu filmiņu par manu 3 gadu kompāniju var noskatīties šeit. Pēc fiksiem foto un čatiem gāzēju atpakaļ uz Salacgrīvu.

Otrajā dienā, protams, festivāla teritoriju pildīja daudz lielāks cilvēku pūlis. Jau pie ieejas manā acu priekšā notika amerikāņu trillera cienīga narkodīlera aizturēšanas operācija, kas neiztika bez asām dūru cīņām. Bail palika. Līdz vakara hedlaineriem piedalījos vidažādākājās atrakcijās, piemēram, spēle atrodi Beātu, atspiedies 10 reizes pretī saņemot jogurtu un atrodi brīvu šūpuļtīklu. Scissor Sisters bija fantastiski iesildītāji vakaram, pēc kuriem beidzot izdēvās savākt kopā lielāko daļu draugu pāris metru attālumā no skatuves. Pēc MUSE par nakts aktvitātēm atbildēja MK. Šonakt paspēju padejot un klausīties TG diskotēku @ ILY. Un neilgi pēc saullēkta ar brāli atlūzām.

Music: Radio 101, jo nav man savas fonotēkas atskaņotāja.

MUSE

Pēc 10 stundu ļoti dziļa miega esmu pamodies un beidzot apzinājies, kas ar mani noticis nedēļas nogalē.

2010. @ Positivus.

Tieši pirms 24h Salacgrīvā. Mēs atradāmies 2m no skatuves saspiestā pūlī, visi grib tikt tuvāk un tuvāk, vairākas stundas pirms koncerta valda satraukums, neaprakstāmas emocijas . Tas viss gatavojās kļūt par iespaidīgāko mūzikas pieredzi manā mūžā līdz šim. Tāpēc likās vērtīgi atcerēties, kā MUSE iekaroja manu apziņu.

2002. gads, Horvātija. Dārta Ansaberga autobusā atskaņo pāris dziesmas no Showbiz, kuras uz mani neatstāj nekādu iespaidu. Bet 4 burtu salikums liekas gana labs, lai paturētu to prātā.

2006. Pirmo reizi redzēju televīzijā Live ierakstu dziesmai Starlight, kas tajā laikā ātri guva popularitāti. Tad man kļuva skaidrs, kādu mūziku spēlē un kā izskatās grupa. Tad vēl joprojām neko tādu pat negribas dzirdēt, izņemot pāris radio singlus.

2008. Stāstu par grupu un dziesmu Supermasssive Black Hole klausījos radio SWH Rock vakara pārraidē, ko tajā laikā bieži mēdzu, braucot mājās, klausīties. Bez MUSE tur uzzināju arī vairākām citām pasaulē aktuālām rokgrupām, kas tagad jau atradušas stabilu vietu manā bibliotēkā. Dziesma mani uzrunāja tiktāl, ka piekritu pat noskatīties filmu Krēsla, lai redzētu, kā un kurā vietā tiek izmantota dziesma. Pēc tam par grupu sāku interesēties vairāk, līdz noskatījos DVD koncerta ierakstu no Wembley stadiona, HAARP. Tad gan mani patiesi ieinteresēja MUSE, kas vairumam manu draugu nelikās ausīm tīkama.

2009. Martā rakstot ZPD, Ieva atsūtīja 2 dziesmas - Falling Down un Feeling Good, kas bija fons visam darba rakstīšanas laikam. Abas dziesmas tajā laikā tika klausītas vairāk kā vajadzīgs. Tā bija atslēga gan mieram, gan priekam, kas tajā brīdī bija ļoti svarīgi. Pirms jaunā albūma iznākšanas pāris pre-singli bieži tika spēlēti TG Lielajā Vakarā. Uprising un United States Of Eurasia abi kļuva par vieniem no visvairāk atskaņotajiem gabaliem atskaņotājā. Kad iznāca Resistance, lejupielādēju jau pirmajā dienā, klausījos tikai to ~ 2 nedēlas no vietas, klāt vācu arī iepriekšējo albūmu dziesmas, un tas jau liecināja, ka MUSE iekaroja plašu vietu manā playlistā. Fakts, ka AF, Madara Fr. apmeklēs koncertu Stoholmā, izraisīja nelielu skaudību, bet pie viena es atradu kādu, kas ir līdzīgās domās par MUSE. Gada beigās noskatījos filmu New Moon, jo arī šīs filmas skaņu celiņa tika iekļauta savdabīga I Belong To You dziesmas versija.

2010. MUSE tiek izziņoti kā hedlaineri Glastonberijas festivālam, par ko jau rakstīju, un vēlāk arī Positivus, šeit pat Latvijā. Tad gan viss bija skaidrs, kas būs mana šīs vasaras rokgrupa numur 1. Pats koncerts - tāds kā sapņos, elpu aizraujoša mūzika, fantastisks gaismu šovs, iemīlētas dziesmas ar vēl paspilgtinātu skaņu. Skudriņas skrēja pa muguru. Beigās sāpēja kājas, un balss saites kārtīgi sakairinātas. Neaizmirstami.

preparty

Pašas spilgtākās vasaras dienas ir beidzot pienākušas. UV starojums ir sasniedzis maksimumu, un rīt sāksies gada gaidītākais notikums. Biļetes iegādājos tieši pirms 11 mēnešiem. Citi to sauc par kaķi maisā, es to saucu par vasaras obligātu sastāvdaļu. Un vēl tas jau nav nekāds noslēpums, ka sestdienas rītā mērošu ceļu uz Āgenskalna skolas 2010. gada izlaidumu. Nedēļas nogale grasos paspēt visur, man palīdzēs jaunais auto, kuram par pārdotas biļetes naudu šodien pielēju pilnu bāku. Arī jaunu mūzikas CD izlasi ierakstīju šim notikumam par godu. Ir viens arī negaidīts fakts, par kuru paziņošu vēlāk, jo tas principā izklausās pārāk neticami.

Tagad ir kārtīgi jāizguļas, jo diez vai tas būs iespējams nākamajās dienās.

CE

Valsts ģimnāzijas standartā es iekļāvos! Tagad jāsaplāno nākamie 3-6 gadi.

Skudriņas pa muguru šovakar pārskrēja meklējot burtiņus. Un arī runājot pa telefonu.

balītes,ballītes,ballītes.

Degradācija. Varētu teikt, ka nedēļas nogale pagāja tīri ballītēs. Trešdienas vakarā piekritu paklausīties kaut kādu ee grupu ILY bārā. No tā nekas gluži nesanāca, jo vietas maz, gribētāji daudz. Bet vakaru izglāba klubs Piens. Pirmo reizi kāds mani uz turieni aizvilka. Likās, ka telpu iekārtojuma līmenis tuvojas Tartu pieredzētajam. Spēlēja ļoti interesantu mūziku, ja tā var teikt, jo ritmi un balsis mazliet atkāpās no ehr rāmjiem. Un pēc pusnakts arī dejas sākās. Viss beidzās ar to, ka kādam bija jāpūš trubiņā. Smieklīgi. Nākamjā rītā saņēm zvanu, ka ģimenes baltai T4 busiņs pa nakti esot aidzīts no mājām, un diena pagāja sērās.

Bēt jau nākamajā dienā emocijas bija pilnīgi pretējas, jo beidzot stāvlaukumā ieripoja jau aizgājušā Polo lielais brālis Golv. Balts ar 4 riteņiem. Uz Cēsīm biļeti tā arī nenopirku, tāpēc bija jānosvin citādāk, un, pateicoties DD, tas viss izvērtās līdz rītausamai. Plāns bija vecpilsētā izvilkt no pēdējā vakara vilciena līdz pirmajam rīta vilcienam. Un pēc trakām dejām pie Reitera un klaiņošanas pa bruģi tas arī izdevās.

Nākamā diena pagāja pāris stundas žūstot pludmalē, līdz vakarā piezvanīja brālis un lūdza šofera pakalpojumu no manis. Nevarēja jau nepiekrist, tie bija Zvejnieksvētki Engurē. Man bija 9 cilvēki jānogādā uz zaļumballi. Sākumā teica, ka pirms saullēkta būšu mājās, bet naivi bija tam ticēt. Engurē bija īsta ventiš balle, un, ja kāds man, knapi turēdamies kājās, kaut ko jautāja, tad es nemaz nevarēju līdz galam noklausīties teikumu, jo teikumu un vārdu uzsvari, galotnes man uzdzen neglābjamus smieklus. Pārstegums bija satikt Reini Št ar sievieti, kuri, protams, pasākmam par godu arī planēja apkārt. Bet galu galā arī es pāris reizes pagriezu meitenes uz estrādes skatuves blakus pusmūža dāmām un 12 gadīgiem tarzāniem. Skanēja kārtīgs latviešu šlāģers. Jā, un atkal tikai ap saullēktu tiku gultā.

Tagad gan jāņem brīvs līdz nākamajai nedēļas nogalei. Jāiet paskriet. 3 dienas nav kājas kustinātas.

ā, japiemin, kā ar garastāvokli. Pēdējās 2 dienas māc sirdsapziņas pārmetumi par palaistu garām daudzsološu nedēļu laukos, un par to vēl saņemot naudu. Pie visa vainojama nespēja noapaļoties. Stulbums. Šitā nekur dzīvē netiks!

Bet ir arī labais, esmu jau par 80% pārliecināts, ka savu karjeru bīdīšu ķīmijas virzienā.

Music: Glastonbury 2010 live ieraksti. Florence, The Editors, MUSE, Vampire Weekends.

Работник

Kaut kur Cesvaines rajonā, gandrīz izjucis rūsas krāsas Mercedes busiņs, cigarešu smaka jaucas ar eļļas un akrila krāsas aromātiem, krievu-latviešu leksika - lamu vārdi katra teikuma galā. Svēlme, un ūdens krāns nedarbojas. Tumši brūnas, sarkanas rokas un kakls. Cementa maisītāja skaņa mēģina pārsist zāģa radīto troksni, deguns un rīkle pilna ar putekļiem, pirksti pelēki un lipīgi. Sarkastiski joki par bosiem un sviedru pilns krekls. Tādai vircai jāžmiedz cauri līdz pēdējam. Paradīze.

10 Ls/dienā. Tagad es zinu, kur un kā nauda aug.

Kāpa 10

Smieklīgi, jo piektdienas agrā rītā cerētā Neoplāna autobusa vietā pieturā mūs sagaidīja klasisks Rīgas Satiksmes pilsētas zilais autobuss. Un jā, nereģistrējuši etalonu, grabinājām 3h uz Alūksnes rajonu. Šogad Latvijas lielākās orientēšanās sacensības, Kāpa 2010, norisinājās tieši tur. Pirms starta iesildījāmies ar vairākām zoles partijām. Kaut arī karstums bija pamatīgs, pirms starta veicu simbolisku iesildīšanos. 1. dienas distance bija tieši tik gara un interesanta, lai līdz pēdējam kp no orientēšanās nezaudētu prieku spēka izsīkuma dēļ. Apvidu un pašu distanci varētu pieskaitīt pie arī vienu no sezonas interesantākajiem, bet varbūt tas tāpēc, ka attieksme pret sacensībām šoreiz bija pavisam citādākā nekā ierasts Latvijas Kausā. Protams, pieļāvu nevienu vien sīku kļūdiņu distancē, kas kopā savāca ~ 5 minūtes, un tas pierādīja, kāpēc es skrienu šeit Kāpā, bet citi pasaules, eiropas čempionātā. Mans tehnikas skills bija neticami zems. Finišā tas viss izskatījās vēl trakāk, jo 8 km distances ātrākajam zaudēju 14 minūtes. Savā grupā uzrādīju 2. rezultātu. Bet vēlreiz pieminēšu, ka tieši orientēšanās šoreiz man sagādāja dadz vairāk prieka nekā ierasts. Vēlā pēcpusdienā iekārtojāmies sacensību centrā, kurš atradās uz salas Alūksnes ezerā. Ūdens bija pietiekami silts, tāpēc nekautrējāmies izmantot laiku lēkāšanai no laipiņas laikā, kad saule jau bija tuvu horizontam. Nakts pagāja salīdzinoši mierīgi, un tāpēc sestdienas rītā pirms starta jutos gatavs ātrai vidējai distancei. Bet jau uz pirmo kp es atstāju minūti tikai tāpēc, ka pārāk zemu novērtēju distanci. Tālākajā distancē centos nokavēto atgūt ar ātrumu, kas it kā izdevās, bet distances otrajā daļā ātrums samazinājās un sīkas kļūdiņas arī nāca klāt, kas finišā izskatījās pēc 3. rezultāta grupā un vairāk kā 2 minūšu zaudējumu kopvērtējumā līderim. Dienas otrajā daļā un līdz vēlai naktij telšu pilsētiņā bija svinības, kā katru gadu, kādam par daudz, kādam necik. Atmiņā palika izbrauciens ar pirmklasīgu mūsu džungļu drauga Daira BMW 528, bumbas sišana uz perfekta futbola laukuma tumsā ar zv, kluba pārstāvju sapulce par pagātni un nākotnes plāniem zem laternas, zipspuldze ar šņabi un California Girls. Tas viss neradīja nākamajā rīta labas sajūtas, bet līdz startam laikā tiku atšķirībā no Vakara Zvaigznes. Par garo distanci varētu teikt, ka visu laiku skrēju vienā, vidēji ātrā, tempā. Nebija nekādas baigās motivācijas cīnīties par uzvaru, jo atkal uz 1. kp atstāju minūti. Koncentrējos uz tīru distanci bez vēl kļūdām. Intereses pēc var ieskatīties manā ceļu izvēlē, bet vairāk komentārus nesniegšu, jo pat solītās distances beigu daļa pa pilsētu nebija tik interesantā, kā tika solīts. Pieminēšanas vērta ir pati karte un apvidus. 2003. gadā šeit norisinājās LČ stafetē. Tās bijas manas pirmās stafetes V12 grupā, un es skrēju pirmo etapu. Rezultātos redzams, ka iznācu kā līderis. Otrais etaps, DD, komandu atmeta mazliet atpakaļ, bet 3. etapā Oskars finiša taisnē izrāva sudrabu, apsteidzot konkurentus, arī tagadējo izlases līderi RK. Interesanti, ka grupā kopā bija 16 komandas. Vēl tagad atceros tās emocijas par savu pirmo Latvijas čempionāta medaļu. Neaizmirstami laiki.

Jāpiemin arī izcilā kompānija, kas noorganizēja tik labas brīvdienas. Interesantas lietas pastāstīja Anatolijs un Valters.

Rezultāti: 3. vieta kopvērtējumā, 2. vietai zaudējot 4 sekundes.

Nedēļas nogali pavadīšu Alūksnē. Pēdējās pavasara o-sezonas sacensības, kuras vēl pirms pāris mēnešiem nemaz nebija manā kalendārā iekļautas. Bet tas nenozīmē, ka negrasos tur parādīt labāko, ko pēdējo 3 nedēļu laikā esmu sagatavojis. Pa to laiku daži kluba biedri, kuri iekļuva izlasē, startēs visaugstākā mēroga čempionātā Dānijā un Spānijā. Man atliek tikai tam visam sekot līdzi LIVE un novēlēt veiksmi.

Mājās kopā ar brāli būvējam nojumi. Es vēl nezinu, kam tas ir izdevīgi, bet taisam no pašiem pamatiem. Tādā veidā to strādnieku iedegumu arī dabū. Vēl es esmu atbildīgs par zālāja atjaunošanu, kas patiesībā ir slapja čakarēšanās ar ūdens sūkni, kurš ražots vēl pirms manas piedzimšanas. Nē, nu vispār jau man labi iet.

Skan Grizzly Bear.