7

No šodienas man ir vēl viens brālis. 4,2 kg smags. Pašlaik nodarbojas ar aktīvu sūknēšanu.

Lienes Lagastu kūka

Jaunākās gastronomiskās izvirtības manā izpildījumā. Tas ir pavisam vienkārši. Obligāti vajadzīgs trauks, kurš kaut kādā mērā līdzinās kūkas formai. Būs vajadzīgs Philadelphia siers (kastīte), jogurts (gandrīz litrs), 3 pakas jebkuras Selgas. + vēl ievārījums, marmalādes, kā vēl lielākam saldumam. Jogurtu rūpīgi sajauc ar sieru. Cepumus izklāj trauka dibenā, un jogurtsiera maisīju ķēpā virsū cepumiem. Šādas kārtas veido 3-4. Labi būtu cepumus pamērcēt pienā/jogurtā pirms likšanas. Pirms pēdējās cepumu kārtas var uzliet tīru jogurtu, kas, iespējams, paātrinās sasūkšanos. virs pēdējās cepumu kārts klāj visādus gardumus skatam un saldumam. Pēc tam trauku jāliek ledusskapī uz stundām 12-24, nemēģini pieskarties vai nogaršot ātrāk, jo labs nāk ar gaidīšanu! 
Šādās proporcijās un daudzuma vienībās kūka sanāk 5,5 cilvēkiem.

Klubu Stafetes

Es tam īsti nebiju gatavs, bet tiku iekļauts Ausekļa superkomandā, kurai šogad mērķis bija tikai viens - uzvarēt. Jau no paša rīta Latvijas centrālo rajonu pārklāja tumši mākoņi un pelēkas lietusgāzes. Pamatīgi būvētajā sacensību centrā ierados tieši uz startu. Man tika uzticēts 3., sešu kilometrus īsais, etaps vienatnē. Komanda cīņu līdz medaļām sāka no 11. vietas pēc pirmā no septiņiem etapiem, bet es mežā iegāju kā piektais, dažas sekundes aiz ceturtās vietas. Par distanci, sākumā bija gari, ātri un pārredzemi pārskrējieni pāri kartei, kas ļāva noķert ceturto komandu jau uz 2. kp. Zīmīgi, ka noķertais nebija neviens cits, kā A. Cāns, ar kuru kopā veicu lielāko daļu garās distances iepriekšējā nedēļas nogalē, Apē. Atpakaļ Trīsciemā, Līdz 1. skatītāju kp skrēju tik ātri, cik piedzītās kājas ļāva, ~ 10 sekundes aiz A.C. Pēc skatītāju kp. bija izdevība garajā etapā apdzīt, bet, uzskrienot uz negaidīta ceļa, ~ 10 sekundes nācās atzīt kļūdu, kuru pieļāvu rupji skrienot virzienā uz kalnu grēdu. Tuvojoties 2. skatītāju kp atkal centos spiest, bet nu bija skaidrs, ka gluži labākajā formā es šodien neesmu. Pēc 2. skatītāju kp situācija joprojām nemainījās, izņemot, skrienot uz pēdējo kp, pārspēju pats sevi uz nevajadzīgām sekundēm 15. Stafeti nodevu 5., turpat, kur bijām iepriekš. Tālāk sekoja līdzi jušana, atbalstīšana un stress. Vairākkārt komanda atradās 2. vietā, atpaliekot pavisam maz, bet pēdējā etapā Lielais M devās kā 4. Visa komanda ticēja, ka Mārtiņs Sirmais bez šaubām aizvedīs komadu līdz 1. vietai. Bet malziet pietrūka, mazāk kā minūte. Šogad 2. vieta. Vīlšanās.
Pēc finiša katrs komandas dalībnieks varēja pārdomāt, kur tika atstātas dārgās sekundes. Tā tas notiek.
Savā etapā uzrādīju tikai 7. ātrāko laiku, 6,4 km noskrienot 34:34, ar vidējo ātrumu  5:25min/km. Tas ir ātri, bet noteikti vajadzēja paskriet zem 5ām uz kili, kas nav nekas neiespējams.

Dienas laikā safilmēju pietiekami daudz meteriāla, tāpēc tuvākajās dienās būšu pabeidzis video atkārtojumu  mačam. 

Baldža!

Neoficiāli 75km 17,5h pavadīti skrienot. 5 dienu o-treniņnometne Baldones apkārtnē bija tieši tāda, kādu to vēlējos. Ārprātīgi smags kalna treniņš Riekstukalnā, aizraujoši o-intervāli ar vienaudžiem, rūpīgi izplānoti tehnikas treniņi, azartiski ātruma etapi Morisonā un futbols pēc 22:00 Ausekļa labākajās tradīcijās. Kaut arī jau pēc otrās dienas bija pilnīgi skaidrs, ka vienīgais, ko pa dienu darām, ir skriešanaēšanamiegs, tomēr jāpiemin ir dažas necerētas privilēģijas. Pirmkārt, virzienu tehnikas treniņu vadīja Lielais M, kurš arī padalījās ar pavisam jaunu un svarīgu informāciju par treniņu darbu un iespējām. Neatspēkojamu motivāciju deva arī stāstītais par Norvēģijā piedzīvoto. Otrkārt, vakaros uz sienas rūpīgi tika analizēts dienā paveiktais kartē. Treškārt, bija iespēja pašam savu soli pavērot no malas, jo gan distancē, gan laukumā skrējiens tika filmēts un ietverts kopējā filmā, kas atkal vakarā sagādāja patīkamas emocijas. Un ceturtkārt, VW Sharan var sasēdināt 10, VW T4 19 cilvēkus. Ar VW Golf3 naglenēs var izspiest 140 un uzbraukt Riekstukalnā. Lūk, kāpēc es lepojos ar savu klubu un aizstāvēšu to svētdien Klubu Stafetēs!

Maliena

Laika iedziļināties analīzē nav, tāpēc ievietoši tikai vidējās distances un garās(iedzīšanas) distances kartes un pāris foto. Pirmajā dienā vidējā distancē, kas tika skaitīta kā atlase uz vietu rudens izlasei, uzrādīju 4. labāko laiku atpaliekot no uzvarētāja, JT, par vairāk kā 2 minūtēm. Tas viennozīmīgi bija labākais, ko es varēju parādīt, jo pašsajūta un pesimisms bija drausmīgs. Pēc distances un līdz pat gūlētiešanai jutos jutos šausmīgi.

Garajā distancē starts tika kārtots pēc iepriekšējās dienas rezultātiem, iedzīšana. Startēju 6 skrējēju grupas sākumā, finišēju beigās - 7. vieta kopvērtējumā. Ātrums varbūt varēja būt arī lielāks, lai varētu pacīnīties par vietu trijniekā, bet īpaši negribēju sevi piespiest skriet ātrāk. Liekas, ka esmu ticis ārā no bedres. Tagad dodos uz Baldoni, kur aizvadīšu smagu treniņnometni.

Wild One

Pēdējā diennakts mani atgrieza atpakaļ dzīvē. Klasiska jauniešu balle pirtī. Apzinājos, ko es esmu palaidis garām un kas tika atstāts Lavīzes ielā. Par vakaru - orģijas? Tā to sauc? Bet nu, ''No, he is the Taff-one''*. Līdz rītam es nepaliku. Pārāk nūģīgs* es esmu šādām izklaidēm.

Daudz vērtīgāk man likās pēdējo brīvo vasaras dienu pavadīt savā pilsētā uz visdzīvākās ielas. Fantastiskas atrakcijas pludmalē, auksti kafijas kokteiļi, dzīvelīgas sarunas, daudz smiekli un saules. Es jūtos mazliet atkarīgs no personas, kas manī rada tādu prieku.

Rīt ziemeļaustrumos atsāksies Latvijas Kauss. Es ņemšu uz svaigumu, kā sacīt jāsaka, jo nekā citā, kā bezcerīgi lēnas 80 minūtes, man šonedēļ nav sakrāts. 

iTunes: Rock&Roll music by JOAN JETT and others from The Runaways soundtracks.

*DS, sasodīts.

Leucocyte vs. Unknown

Es parasti izvairos no sliktu ziņu pavētīšanas, bet nekas šonedēļ mani nelika mierā, kā jautājums, kāpēc, sākot jau ar iepriekšējās nedēļas nogali, pašsajūta ir tik slikta un darbaspējas neticami zemas. Pārmaiņas pēc nolēmu nedēļas sākumā neko nedarīt, varbūt tas ko līdzēs. Bet pēc šodienas nepabeigtā kalna treniņa sapratu, ka tomēr manam organismam svarīgāk liekas cīnīties ar kkādām monērām nekā optimizēt enerģiju manām mirkļa aktivitātēm. Interesants bija arī fakts, ka pusdienslaikā netīšām aizmigu uz 5 stundām, kā dēļ uz Ragaciemu tā arī neaizbraucu. Lieliski, lai neteiktu vairāk.

Toties vakar noskatījos Cemetery Junction, šodien vēlreiz The Runaways. ''Tā filma ir kā izlasīt autobiogrāfisku grāmatu.'' Atjaunoju savu istabs kinoteātri.

Sejas izteiksme

Starts bija labs. ->

Pēc tam principā nekas vairs nenotika tā, kā sākumā bija plānots.

Skumji, un principā kkas būtu jāmaina.

Ko man tagad kūleņus pa gaisu mest? Tagad dzīvoju lēnām. Daži aizrāda, ka esmu praktiski nelietojams, garlaicīgs*. Varbūt arī tā, bet man īsti nekas neliekas svarīgs pēkšņi. Uz grandioziem pasākumiem un ķiršiem arī vairs tā nevelk. Šajās brīvdienās braukšu ar balto auto uz Cēsīm, Limbažiem. Tas gan man nāk pie sirds. Orientēšos. Nu jā, treniņi. Pie to kvalitātes gan esmu piestrādājis. Nākamo nedēļu nogales viena pēc otras būs aizpildītas ar sacensībām, jo sezonas otrā daļa tūdaļ sāksies. 

Jāatzīst, ka vasaras vakariem skaista mūzika man ir no Band Of Horses un Arcade Fire 2010. gada albūmiem. 

Laba

Sākās ar to, ka nedēļas nogalē noorganizēju biļetes uz lauku festivālu, kā man to gribētos saukt. Sākumā tas draudēja izvērsties par jau laimīgi aizmirstu jautrības iegūšanas veidu, bet tad veiksmīgi atradu vislabāko kompāniju pasākumam. Pirmajā vakarā noteikti gaidītākais bez nezprognozējamas improvizācijas Dzeleteno pastnieku izpildījumā bija Hospitāļu iela. Jāatzīst, ka pirmo reizi redzēju viņu uzstāšanos un patiesi ir iepatikusies grupa. Nākamajā dienā tamdēļ biju gatavs pirkt jaunu kreklu. Diena bija tik karsta, cik to solīja, un vienīgais, kas to izglāba, Gauja. Vakarpusē pēc kroketa tā vien prasījās izkustēties. Kārtīgi izdejojāmies pie The Ukrainians, kuri spēlēja vareni lustīgus gabalus, un, cik sapratu, kaut kāds sakars bija arī ar Sex Pistols. Vēl noskatījāmies Oranžas Brīvdienas, kuru dziesmās bija vairākas ļoti smieklīgas frāzes. Traki dejojama mūzika, bet pēc šī kājas vairs necēlās. Par festivālu jāsaka, ka ļoti demokrātisks kaut vai tāpēc, ka puse no grupas uzstāšanās laika aizņem sound chek, kurā tiek iesaistīta arī vietējā publika. Bet bija, bija vērts braukt. 

Pēc tam iesaistījos kluba laivu brauciena. Tā kā īsta līdera mūsu kompānijā nebija, tad viss brauciens notika diezgan lielā pašplūsmā. Piemēram, izbraucām mēs ar pieklājīgu 2 stundu nokavēšanos, bet noairējām par ~ 40% mazāk nekā plānots. Vispār nebija nemaz tik slikti. Cik dienā uz ūdens atpūtāmies, tik vakarā treniņā izlikām skrienot. Lai arī ēdienreizēs un pārtikas rezervēs valdīja haos, dzeramais ūdens pietrūka tikai pēdējai dienai. Par pašām laivām jāpriecājas, ka neuzplēsām uz kāda sēkļa, jo modrība bija diegan vāja. No plānotā maršruta veicām laikam tikai pusi, un bija arī pāris pamatoti iemesli. Piemēram, veiksme nepastāv!

Tagad esmu laimīgs mājas. Neko negribas plānot uz priekšu. Vasara pietiek.

Man iepatikās tā Soko ar I ll kill her. Pietiek ar vienu reizi.

Kā jau katru vasaru, ap augustu pludmales apmeklējumi vakarā kļūst biežāki. Mežkalnos nedēļas vidū saņēmu vasaras normu nātru dzēlieniem, jo skrienot lejā pa slēpošanas trasi sanāca ievazāties svaigi zaļās nātrēs. Vakara pelde jūrā ādu sadziedēja, bet līdz tam tās pulsācijas bija iespaidīgas. Jūriņ' izārstē visu. 

Vakar universitātē nofotografējos apliecībai un iesniedzu dokumentus budžeta vietai. Pēc tam tā vietā, lai skrietu Krievupē, izvēlējos satikt Edvardu. Tas viss izvērtās par vairāku stundu hokeja turnīriņu ar pieciem spēlētājiem. Bet vēlā vakarā sarunāju satikties ar kādu vēl mazāk redzētu draugu. Ja nebūtu ierosinājis paklausīties mūziku vecpilsētā, tad, manuprāt, mēs šovasar tā arī nesatiktos.Tas tiek pieminēts tādā ziņā, ka o-draugu loks starpsezonā krasi sašaurinājies.

Šovakar braukšu uz Ratniekiem. Tur gan Magnēta publikas netrūks. Tas brīvdienās, bet pēc tam uzreiz uz upi. 

''To, ko kādreiz darīja Ričards Aškrofts un The Verve, tagad lieliski dara The Big Pink.'' Vairākkārt jau paspēju albūmu noklausīties no vāka līdz vākam.

Tā vietā, lai maksātu par vilcienu, uz mājām no Mārupes griezu pedāļus. Klausīties radio un playlistus uz velo ir daudz aizraujošāk nekā automašīnā šai pat laikā, kad vakarā braucu no lielpilsētas.. Mierīgā mūzika un spriedzes pilnā satiksme uz ielas radīja tādu superīgu harmoniju. Un jā, mans jaunais labākais draugs ir mans vienīgais Apple! Mākslinieki Local Natives dominēja austiņās, ja vēlies piefiksēt.

Un pie visa šīvakara saulrieta dziesmu radio izvēlējos es. Par godu 42. skanēšanas dienai. 42.