Māsa Nakts

Visa vidusskola ir viena liela brīvdiena. Nopietni, ja nemācās fiziku. Pirms vairākiem mēnešiem, pēcpusdienā sēžot blakus Ievai, man jau likās, ka kaut ko es triju gadu laikā palaidu garām, un cerēju, ka sveikā bez tā varēšu izsprukt. Šodien cienījams docents man pierādīja pretējo. Arī vecākā Gelbja teiktais par 1. kursa elli neizklausījās iepriecinošs. Ar to es gribēju pateikt, ka kopš sākušās studija, daudzkārt lielāku daļu laika aizņem mācībām nekā biju pieradis. Un pats sliktākais, ka es vēl neesmu iemācījies no tā arī atslēgties, kad vajag.
Bet ja par izklaidēm, tad pagājušajā nedēļas nogalē bez nekādiem sirdsapziņas pārmetumiem parakstījos uz divām ballītēm. Kad tad, ja ne tagad! Pirmā, piektdienas vakarā iesākās ar sālsmaizi pie Lauras N un beidzās pie Arēnas, kur straumēm studentu plūda iekšā un, kas pats svarīgākais, ārā ar dzēlīgām atsauksmēm par pasākumu, kas kļuva par iemeslu tomēr neapostīt arēnu no iekšpuse. Nākamajā dienā Ance aicināja draugus uz pilngadības atzīmēšanu. Līdz pat 4:00 rītā praktiski nebija garlaicīgi, izņemot kritiskos brīžus, kurus izglāba Toms. Spēlējām daudz dažādu spēļu, līdz noslēgumā elpojām gaisu zem zvaigznēm. Pēc tam trīs stundas aizvēru acis, lai kaut mazliet izrādītu cieņu komandai, kurā tiku iekļauts startam Tautas rogainingā. Tā ir tāda vairāku stundu (šogad 4h) orientēšanās kopā ar draugiem. Manā skatījumā rogainingu raksturo neizsīkstoša jautrība, noteikumu neievērošanas māksla, kāju nesaslapināšanas maratons, spriedze pēdējās 30-40 minūtēs, daudz ēdiena un saldumu jebkurā brīdī, fotografēšanās, citu komandu apsmiešana un izvēle distances plānošanā, kā pats svarīgākais, un, jā, bez īpašas iespringšanas šoreiz sanāca ļoti optimāls distances plānojums. Galvenais bija tikt līdz tuvākajam veikalam, kas ir tikpat svarīgi, cik kādu posmu veikt ar sabiedrisko transportu. Rezultātā no balvām atpalikām smieklīgi maz un uzrādījām 5. rezultātu jauktajā grupa. Komandas foto finišā:

Pieminēšanas vērtas bija arī atrakcijas pēc apbalvošanas. Rihards Š nodemonstrēja driving skilu ar savu pelēko T4. Visi pasažieri ieķērās drošības jostās, pedālis grīdā, rokmūzika skaļruņos un 90 km/h vidējais caur Juglu, protams, slalomā starp lēnajiem rīdzniekiem. Es neko tamlīdzīgu nemaz sapņos nevarētu izpildīt. Vesels karuselis bez maksas. Vēlāk centāmies pierunāt komandas uz negodīgu rīcību, piedāvājot pavest kādu gabaliņu. Smieklīgi, kad pēc durvju aiztaisīšanas atzinām, ka esam tiesneši. Paspējām arī garo un resno busiņu iesēdināt smilšainajās kāpās, kas laimīgā kārtā beidzās bez kārtības sargu iejaukšanās.Jautri ar Rihardu.

Tāda lūk nogale, no 72 stundām miegā pavadīju tikai desmito daļu.

Lekciju 5minūšu starpbrīžos paspēju noklausīties Florence And The Machines - Heavy In Your Arms.

Bet jāatzīmē, ka vakaros lasot pārsvarā fonā klausos svaigus un nedzirdētus albūmus. Pozitīvu iespaidu atstāja Ratatat - LP4 un Royksopp pirmspēdējā albūma Junior instrumentālais turpinājums - Senior. Ā jā, esmu dzirdējis arī pašreizējos pirktākos hītus popmūzikā. Un redzējis dramatiskākos videoklipus MTV. Varena industrija.

Bang Bang Bang

Nekad nebiju domājis, ka universitāte mainīs manus darbadienu vakaru paradumus. Brīvo laiku interneta lietošanai piespiedu kārtā samazināju par 70%. Uz studiju rēķina, protams. Un tad vienkārši neatliek laiks, lai sastiķētu teikumus par pagājušās nedēļas izklaidēm, pārdzīvojumiem un faktiem blogerī.

Cēsu Rudens un Tukuma Kauss

Piektdienas vakarā apmeklēju JRT viena aktiera izrādi ''Vectēvs''. Tieši tas, ko vēlējos. Beigās secināju, cik maz skolā mācījos vēsturi. Ļoti vājas zināšanas. bet tagad es saprotu, kāpēc Vilis Daudziņš 2009. gadā saņēma apbalvojumu ''Gada aktieris'' par lomu tieši šajā izrādē.

Cēsu Rudens viennozīmīgi manā skatījumā ir labākās sezonas otrās puses sacensības. Karte, distances plānojums un organizācijas kvalitāte gadu no gada ir ļoti augstā līmenī, izņemot apbalvošanu, kur šogad valdīja bardaks. Bet par visu pēc kārtas. Pēdējās divas nedēļas gatavojos tieši šodienas distancei, kaut arī neveicu nevienu kalna treniņu. Sajūtas iesildoties un skrienot uz pirmajiem punktiem bija ļoti labas. Uz 2. kp es noķēru EB un mani noķēra AC. Sanāk, ka pēdēja piesaiste bija taciņas līkumu ~140m pirms 2. punkta, kas ir riskanti tālu (kartē punktētā līnija), un pazaudējos uz minūtēm divām, jo saknes punkta rajonā neredzēju. Bet nekas vēl nebija zaudēts. Ar mazu kļūdiņu un lielu ātrumu paņēmu 3. kp, un uz 4.kp praktiski lidoju. Bēdīgi bija uz 5. kp. Viss sākās ar nepareizi izvēlētu variantu, vajadzēja skriet pa leju vai augšu, bet man vēl joprojām nav izprotama mana rīcība pie paša kp, kad vienkārši pazudu. Tā kā apkārt redzamais neradīja nekādu priekšstatu par atrašanās vietu, pieņēmu, ka esmu ielokā virs kp. Paskrēju zemāk. Vēl zemāk. Un rokas nolaidās, kad atdūros pret neseno stafešu starta vietu. Šajā brīdī krasi mainījās attieksme pret distanci un turpmākais mērķis bija uzskriet visus kalnu un turēties pēc iespējas tuvāk sarkanajai līnijai kartē. Temps nokritās līdz 9-11 min/km. Iepriekšējā dienā lasīju, kā Norvēģijas čempionātā garajā distancē puiši skrien etapus kalnainā apvidū, tāpēs šodien vairākus etapus plānoju tieši pēc šīs pieredzes. Rezultāts redzams zemāk.

Finišēju ar rezultātu 1h35, 8.8 km, pēdējā vieta grupā. Uzvarētājam zaudēju vairāk kā 30 min. KARTE
Pēc distances nolēmu beigt treniņus. Ja es kaut ko zinātu par rudens formu, tad varbūt varētu arī izskaidrot, kāpēc nākamās 5-8 nedēļas neko daudz ārpus sacensībām nedarīšu.

Svētdienas rītā pie brokastu galda tēvs ierosināja Kristapu beidzot vest uz mežu un piedalīties Tukuma Kausā, kas ir viena no retajām izvēles distancēm kalendārā. Neilgi pirms izbraukšanas arī es pārdomāju un pievienojos ģimenei. Tāds sētas mačs ar 50 dalībniekiem. Ar kopējo startu stundas laikā paņēmu visus kp un uzrādīju 3. rezultātu, zaudējot 12 minūtes Jānim, kas ieradās pēdējā brīdī. Istabā tagad stāv skaista palma.

Nedēļas vidū beidzot noklausījos The XX albūmu. Iesaku klausīties agrā rītā vai vēlā vakarā.

Šodien vilcienā sasmējos par ķīmiķu jociņu, par saišu hibridizāciju: ''No viena eža un vienas sliekas sanāk divas dzeloņdrātis.'' Jā, es arī aritmētiski nevaru iebraukt, bet ir smieklīgi. Bet ne tik smieklīgi, cik bēdīgi bija spēlēt futbolu ar kursabiedriem. 4 pret 4 uz pusi no laukuma. Sākums liecināja, ka prasmes visiem diezgan līdzīgas, un spēlēt bija patiesi aizraujoši. Līdz pirmajiem 2 - 3 pretuzbrukumiem, skrējieniem pāri laukumam. Pēc 8 minūtēm šamējie gandrīz varējā plaušu izklepot ārā. Ar izkārtām mēlēm locījās pa laukumu. Beigās reāli jau spēlējām 1 pret 1 ar vārtsargu. Tāds, lūk, sports man divreiz nedēļā.

Un tas nav noslēpums, ka pēdējā laikā mans iTunes visvairāk spēlē Florence & The Machine - Dog Days Are Over.

Map Sample #1

Tas ir klāt! 

VAIVARI 2010. 

Kartes 1. oficiālais fragments. 

100% svaigs un iepriekš nepublicēts materiāls.

Izprintē, pielīmē pie sienas un katru reizi pirms gulētiešanas izpēti un iemācies pēc iespējas vairāk detaļu un iespējamo ceļu variantus!

1998. gada kartes fragments

Zīmējot klausos The White Stripes - The Union Forever.

Mazā Balva

Brīvdienas sākās ar celšanos 5:00 no rīta, neatceros, kad pēdējo reizi tik agri buji cēlies. Bet tas tādēļ, ka jānogādā Sporta klases komanda uz kapteiņu sapulci piedzīvojumu sacensībās Valmierā. Samocīts rīts. Plānā bija neliela Geo. tūre pa Valmieru un apmeklēt Latvijas kausa posmu turpat netālu, Strenčos. Kastītes vācās raiti, izņemot virs Gaujas pārkārt tilta malai gan bija bail vienam pašam, tāpec vienīgais slēpnis Strenčos palika tur.

Mazā Balva bija, iespējams, šī gada garlaicīgākās sacensības. Pirmkārt, jau tas, ka pirms starta savu numuru tā arī neatradu, karte un apvidus bija stipri līdzīgs Magnēta baltajam mežam ar lielām izteiktām kalnu grēdām un plašiem līdzenumiem starp tām, orientēšanās sagādāja maz prieka. Vienīgo pāris sekunžu kļūdu pieļāvu skrienot uz pirmspēdējo kp, izmetot platāku trajektoriju. Uz vairumu kp ceļa variants atbilda sarkanajai līnijai. Ātrums mežā bija tīri atkarīgs no fiziskās sagatavotības. Es 8 km spēju noskriet tikai ar  5:20 min/km, ZG 4:55, kurš uzvarēja ar vairāk kā 3 minūšu ātrāku laiku par mani.
Tikpat ātri, cik ieradāmies, tik ātri devāmies atpakļ uz Valmieru savākt pārpalikušās kastītes. Protams, neiztikām bez ielīšanas tiltā, grābstīšanās pa visām iespējamām metāla daļām 3m rādiusā un ložņāšanas pa pamestām dadzstāvu mājām. Dienas laikā tas, protams, nav tik aizraujoši kā tumsā. Atbraucot mājās, secināju, ka neesmu gulējis 18 stundas. Un jutos tieši tāpat, kā komanda, kas visu dienu ņēmās ar velo,laivām,skriešus pa Valmieru, Brenguļiem, Baiļiem.

Tā kā svētdiena biena bija brīva gandrīz visai ģimenei, bracām uz laukiem Tērvetē vākt ražu. Visa diena tika pavadīta uz lauka, un zīmīgi, ka jau 3. gadu pēc kārtas laikā, kad Moncā notiek sacīkste, es esmu vagā, vicinos ar dakšu un stibīju maisus ar burkāniem, bietēm, kartupeļiem. Tādēļ, lai ziemā ēstu bezpesticīdu pārtiku un pavasarī nesaliptu ar kādu ierosinātāju.

Muguru taisnu!

Tā, pirmkārt, es ceturtdienas vakarā apmeklēju deju nodarbības. Es nezināju, uz ko es parakstos, bet precīzāk, kāds jau bija parakstījies manā vietā. Tā bija tāda ļoti emociju pārsātināta nodarbība, kas, protams, spiež atgriezties vēlreiz. Bet reālā situācija liek stipri vien apdomāties.

Bez tā dzīve universitātē rit pilnā sparā. Ja gandrīz visa diena tiek pavadīta Ķīpsalā, tad, lai nepilnu stundu paskrietu pa Latvijas vienu no prestižākajiem stadioniem brīvprātīgi obligātajā Sporta nodarbībā, man jāizbrauc cauri pus pilsētai. Šodien uzrakstīju savu pirmo kolikviju - vispārīgajā ķīmijā.

Šovakar laicīgi iešu gulēt, jo rīt tāls ceļš priekšā. Kā atbalsta komanda pavadīšu tēva komandu Valmieras XRace'ā un pie reizes noskriešu kausa maču. Plānā beidzot atsvaidzināt arī ķērienu kastīšu meklēšanā. Viss pasākums sākas jau ar celšanos 5:00. Novēlu visiem traku nedēļas nogali, arlabn! 

Ā, Pozitīvais šodien - Tomsones jaunkundzes jaunāko dienasgrāmatu pievienoju literatūras sarakstam. Tas ir tāds nepiepildīts sapnis.

Saldumīī

Kings Of Leon - Radioactive pirmatskaņojums pasaulei no gaidāmā albūma.

Bet, ja par trešdienu kā nākamo 15 nedēļu rutīnu, jāatzīmē tieši 8 stundu nerimstošs lekciju un laboratoriju darbs.  Pagaidām tas liekas mazliet traki, jo pat saspringtais grafiks nepieļāva pieklājīgas pusdienas. Augstākā matemātika - i'm lovin it! Bet visu uzkrāto stresu veiksmīgi aizvācu ar agresīvu braukšanu pa lielpilsētu pēcpusdienā. Jā, bet patiess prieks bija satikt meiteni, kura vēl nesen esot uzkāpusi, manuprāt, visskaistākajā Alpu virsotnē. Padalījāmies iespaidos par tagadējo dzīvi, neticamos nākotnes plānos un novērtējām augstākās klases divriteni. Īsta Šveices šokolāde tagad rotā auto paneli. Pēc šī atguvu ierasto dzīves ritmu un devos uz Lielupi, kur veicu pirmo HIIT pēc vairāk kā nedēļas pārtraukuma. Pēc slapjās distances patīkumu pārsteigumu sagādājā saldumi no Skandināvijas. Kurus es vēl neesmu izdomājis, kā likvidēt.

Bēbim vārds

''Re, ka man izkrīt laimīga kārts, kāds kumoss gards.
Vinš teica, tur būs viss, pat meičas un brīvas istabas.
Ā, nu vo, atcerējos, tas tāč' Kristaps.''

Pirmdienas līdz decembra beigām man brīvdienas. Šodien tā kārtīgāk pieķeršos kartes zīmēšanai. +
Un šajā sakarā man ir radusies paliela problēma. Viss iepriekš sazīmētais tika saglabāts OCAD 10 failā, bet tagad, kad Trial versija izbeidzās, ar parasto OCAD 6 šo failu atvērt nav iespējams, jo nesakrīt formāts. Ja kādam ir risinājumi, lūdzu, pieteikties.

LČ Irbenē

Pēc vairāk kā gada ilga pārtraukuma atkal varēju izbaudīt došanos uz sacensībām ar kluba nodrošinātu autobusu, kurš pārbāzts ar daudz sīkiem orientieristiem. Latvijas čempionāts vidējā distancē un stafetē šogad norisinājās Irbenē. Pie lielā lokatora. Par to, cik unikāls ir apvidus, liecina kartes nominēšana šim statusam.


VIDĒJĀ DISTANCE

Kā jau nopratāt iepriekšējā rakstā, uz augstiem un pārliecinošiem rezultātiem biju spiests necerēt. Sajūtas pirms starta bija tieši tādas, kādas gaidīju. Vienīgais, uz ko šodien varēju vinnēt, bija konkurentu kļūdas. Bet par visu pēc kārtas. Sākumā centos skriet maksimāli piesardzīgi, katru kp ņēmu cik tehniski vien iespējams. Pirmās liekās sekundes tika atstāts uz saliņas pirms 7. kp, kad nespēju aptvert apkārtējo purvu un nedaudz zaudēju kontroli, bet tās bija tikai pāris sekundes. Pēc kp paņemšanas akli metos virzienā uz mazo taciņu, tāpēc nedaudz atkāpos no sarkanās līnijas. Etaps uz 9. kp bija tas, pie kā visvairāk piestrādāju treniņnometnē - tīrs virziens. Kā redzams kartē, nekas gluži taisns nesanāca + vēl ļoti saraustītā tempā, kas lika atdot konkurentiem 5-8 sekundes. Uz 10. kp plāns bija skriet pa ceļu un ieraudzīt grēdu uz ziemeļiem no kp. Patiesībā jau pus etapā biju pilnīgi pazaudējis savu atrašanās vietu, nācās apstāties, veikli uztvert apkārt esošo un pēc iespējas ātrāk izlabot kļudu. Tas viss prasīja vairāk kā 40 sekundes un arī medaļu. Skrējiens pāri tuksnesim uz nākamo kp prasīja daudz spēku, jutu pēdējo dienu nogurumu, bet līdz beigām nebija daudz, tāpēc spiedu ārā visu. Uz 14. kp tā arī īstu variantu neizdomāju, tāpēc 3 vai 4as liekas reizes pa vidu pilnīgi apstājos, lai nepazaudētu virzienu. Vissliktāk veiktais etaps ar zaudētu gandrīz minūti pārējiem, šeit otrreiz pazaudēju iespēju kāpt uz pjedestāla. Distances beigās ātrums kritās vēl vairāk, un finišēju ar gandrīz 3 minūšu lēnāku rezultātu kā uzvarētājam. Precīzāk 7. vieta ar laiku  30:00. 5,1 km ar 5:53 minūtēm uz kilometru. Līdz medaļai pietrūka 50 sekundes.
Dienas otrajā daļā, kamēr Ventspils krogos tika svinēta Zigmāra bronza, pretojos galvassāpēm guļot.


STAFETE

Pamatoti tiku iekļauts Ausekļa 2. komandā, pirmajā etapā. Mērķis bija izcelt startu, distancē skriet ar kādu kopā un kilometra laiku pievilkt pēc iespējas tuvāk 6:00. Starts bija fantastisks. Nesanāca līderēt, bet stabili bija smailē ar pirmās komandas dalībnieku.
Pēc tāda izrāviena pāris minūtes atelpojos, iekārtojos tūlīt aiz līderiem. Uz pirmajiem kp maz skatījos kartē, lai tiktu līdzi. Jau pēc 4. kp bars izretojās, jo vairums sakļūdījās, ieskaitot mani. Man tās bija sekundes 15, cietiem vairākas minūtes. Uz 6. kp cauri pretīgi dubļainam purvam skrēju praktiski viens, bet kalnā bezspēcīgi kāpu, it kā 20 reizes Riekstukalnā neko nebūtu devušas. Skrienot uz 7. kp, sāka veidoties mana distances kompānija, pagaidām 3 cilvēki. Distances veiksmīgākais kp manā izpildījumā bija 11., kur virzienu noturēju izcili un pieķēru vēl 2 komandas. Tur pretim uz 12. kp pazaudēju vairāk kā minūti nesakarīgas kļūdas dēļ. Pēc 13. kp orientēšanās praktiski beidzās, jo distances otra puse tika veikta barā, kas sastāvēja no 8 skrējējiem. Līdz distances beigām turējos pakaļgalā un Zigim stafeti nodevu kā 17. Visus 8,7 veicu 54:42 ar 6:17 uz km, kas tiek vērtēts kā gandrīz labākais, uz ko varēju cerēt, ja neskaita kļūdas. Komandas trešo etapu aizkavēja sportistu 2 lielakie ienaidnieki, tāpēc palikām bez komandas rezultāta.

Plāni par nākamajiem 2-3 mēnešiem ir neskaidri. Nesaprotu, kā lai tagad tieku ārā no radušās situācijas un vai vispār ir vērts tam censties. Pirmkārt, vēlos parunāties ar kādu speciālistu par savu organismu.

Otrkārt aizmirstiet.

Dažreiz saule slēpjas kastaņu kokos

Tā kā laiks drēgns, es neapzināti salaidu sevī pārāk daudz slimību ierosinātājus un visa nedēļa pagāja ar šalli ap kaklu. Pamatīgi Žēl, bet par tik pacietīgi loloto formu tagad varu aizmirst. Sezona priekš manis laikam jau tikpat kā beigusies. Redzēs, kas no manis iznāks rīt Latvijas čempionātā Irbenē. Kā sak', der tikai uzvara!

Bet vispār studēšana ir sākusies. ''Mācās students tikai uz sesiju, pārējā laikā studē''. Jau 1. septembrī rīta agrumā tiku iedzīts plašā auditorijā un ierasto 40 minūšu vietā man 90 minūtes bija jānoklausās pilnvērtīga lekcija Vispārīgajā ķīmijā. Studēšana nebeidzās līdz 16 vakarā, kad jutos izsmelts koncentrēšanās spējas ziņā. Bet pie tā pierod. Pirmie iespaidi ir pozitīvi. Galvenokārt, tāpēc, ka pārliecinājos par manis izvēlētās programmas atbilstību manām vēlmēm. Pagaidām viss liecina, ka 1. kursā problēmas nav gaidāmas. Mana grupa no ārpuses arī izskatās pieņemami, 60% meiteņu. Pašlaik un izskatās, ka arī turpmāk, mans top priekšmets būs Augstākā matemātika. Divas stundas intensīvas koncentrēšanās manī radīja patiesu azartu. Uzreiz sapratu, ka tā matemātika, ko auklē vidusskolā, ir tīra pirkstu aritmētika. Jāpiebilst, ka dažiem pat tā ir neizprotama. Jā, matemātika man tīk.