Nepāra nedēļa

Aukstums uznāca nemanot. Gandrīz, gandrīz pakļāvu sevi slimību ierosinātājiem, taču pēdējā brīdī karsti dzērieni mani izglāba. Tātad viss kārtībā, iet labi.

Sliktā diena jeb vienkārši nepaveicās man trešdien, kad neveiksmes mani piemeklēja vidēji ik pēc divām stundām. Piemēram, manas zināšanas matemātikā tika novērtētas kā nulle, fizikas pasniedzējas acīs es kļuvu par nepaliekošu personu šajā universitātē, visatbildīgākajā momentā pulkstenis pagriezās par stundu uz priekšu un galu galā telefons izlādējas brīdī, kad tiek apspriesti vitāli svarīgi jautājumi. Protams, autobusa nokavēšana, slapjas kājas un sastrēgumi, kā dēļ treniņu nācās aizvadīt vēlu vakarā, bija tīrais sīkums.

Un ja par treniņiem, tad trīs nedēļas esmu nostrādājis un tagad vajadzētu nedaudz atlaist. Piektdienas manēžā taisot T.R.X. reāli sajutu dziļu nogurumu. Tātad nākamnedēļ mazliet piebremzēšu.

Šodien no rīta uzskrēju Vārnukroga kartē. Forši, ka distancē bija divi tauriņa elementi, garais etaps un plika reljefa karte. Uzskatīju to par ļoti efektīvu tehnikas treniņu, neskatoties uz to, ka Jānim zaudēju sekundi. Mežā skaisti, viss balts un skriešanai tas nesagādā grūtības. Ideāls sniega daudzums, kā atzina J.

Tā kā pagalms ir piepildījies ar sniegu, tad jāsit augšā eksperimentālais projekts, par kuru viesiem ir dažādi viedokļi, kas tas varētu būt.

Un man nav jaunas mūzikas. Klausos visu, kas bibliotēkai pievienots pēc iespējas vēlāk, bēēt skrienot pārsvarā The Killers tiek iekļauti pleilistā.

Ausekļa noslēgums un Remoss 2010

Valsts svētkos devos uz Lielvārdi, kur klubs rīkoja sezonas noslēguma pasākumu, kaut arī lielākajai daļai jauniešu atsākušies treniņi jau nākamajam gadam. Sākumā vairāk kā sešdesmit biedri tika sadalīti 17 komandās. Un šajā brīdī uzzināju, ka esmu otrs garākais kluba biedrs.

Kad kļuva skaidrs, ka man komandā ir mazais Emīls, kurš sevi vairākkārt pierādījis kā ļoti perspektīvu sava vecuma orientieristu, pavērās izredzes stafetes uzvarēt, taču finišā komandas biedri gaidīja tieši mani, un nācās samierināties ar sesto vietu. Distanci Lielvārdes pilsētas kartē jautru padarīja nepiemēroti apavi slidenajām gravām un zālājiem. Piemeklēja ķibele arī ar apavu šņorēm, kas pēdējā laikā atkārtojas bieži un sastāda lielāko daļu no zaudētā laika distancē. Pēc finiša visoficiālākā pasākuma daļa ar uzrunām, Mārtiņa sezonas apskatu, apbalvošanu. Tika meklētas iespējas, kā attīstīt kluba darbību, balstoties arīuz zviedru un somu klubu pieredzi. Vēl par dažādiem nopelniem tika apdāvināti vairāki kluba pārstāvji. Par rezultātiem, par nesavtīgu darbu, par izaugsmi, par kluba vēstures zināšanām un attapību. Es nepārvedu mājās neko. Taču atbrīvojos no 0,5 kg pulvera, kas nākamos piecus mēnešus jau nu noteikti man nebūs vajadzīgs, atdodot to M.Sirmajam, kuram laikam ir daudz plašāka informācija par tā lietošanu un lietderību. Neoficiālajā daļā kūkas, sarunas un smieklīgi foto/video no kluba dzīves arhīva. Secināju, ka šāds pasākums ir vitāli nepieciešams klubam. Tas stiprina attiecības starp biedriem, ir iespēja dalīties ar iespaidiem par sezonā paveikto ne tikai ar tuvākajiem draugiem un demokrātiskāk lemt par attīstību tālāk. Vakarā paspēju uz uguņošanu, kas ar katru gadu ir arvien grandiozāka, neskatoties uz sliktajiem laikapstākļiem. Jā, arī apskatīju apstarotos objektus pilsētas centrā.

Nākamajā rītā ar D.D., Arvi, Beātu piedalījāmies ikgadējās piedzīvojumu sacensībās Remoss. Pēc kārtīgu saldumu rezervju iepirkšanas, sacensību centrā starp Eleju un Vilci ieradāmies tieši uz komandas pārstāvju sapulci. Ar lietus, miglu un slapjiem purviem jāsaskaras bija jau pirmajā posmā, kur astoņdesmito gadu kartē līdzīgi kā Vaivaru Balvā jāatrod burti, kuri veido vietvārdu, kur jādodas saņemt īsto sacensību karti. Kartē iezīmēti 7 speciālie uzdevumu kp un vairāki kp ar dažādu vērtību, kuri dod papildu punktus. Visus papildus kp ņēmām līdz brīdim, kad vecajā armijas kartē iezīmētais vairs neatbilda dabā esošajam un punktu ņemšanai pavadītais laiks relatīvi pārsniedza to vērtību. Visinteresantākie, protams, bija SU. Pirmajā bija jārāpjas ozolā (easy!), otrajā jāfotografējas viduslaiku tērpos uz pils kāpnēm (bildes pasniedza kopā ar sertifikātu), nākamajā ar kasti galvā jānoiet pa tilta margu (Beāta), citā jātransportē cietušais lejā pa grants kalna kori. Visvairāk laika mums prasīja uzdevums, kurā bija jāuzvāra putra. Mums pat nebija sērkociņu, nemaz nerunājot par slapjo malku. Bet neticamā veidā ūdeni uzvārījām, izmantojot bērzu tāsis. Putra pašiem, protams, bija arī jāapēd. . Puskrēslā, pamesta augstsprieguma līnijas staba pakājē atradās priekšpēdējais SU, manuprāt, visaizraujošākais. Kamēr Arvis ar DD kāpa pa staba balstiem, mans uzdevums bija to pašu augstumu pieveikt ar žumāriem. Nekad to dzīvē pa īstam nebiju mēģinājis. Un tas ir vieglāk nekā izskatās. Pēc tam jāpārāķējas un pašiem jādūferējas lejā. Kad visi bijām tikuši lejā, līdz kontrollaika beigām bija palikušas 30 minūtes un kādi 6 km līdz pēdējam SU. Tā tas ir bijis gadu no gada, kad pēdējās minūtēs vēl cenšamies sagrābt pēc iespējas vairāk punktus. Šogad mums nepaveicās, nokavējām mazliet vairāk kā trīs minūtes, un tiesneši bija bargi un pēdējā SU punktus neieskaitīja. Tur visai komanda bija jāsmērējas gar 20m sienu, kas bija visvieglākais SU. Finišējām laikā, un pārsteigumu jau neizraisīja fakts, ka arī šogad palikām nepārspēti savā grupā. Kopvērtējumā 5. vieta. Jāpiemin, ka šogad praktiski visur, kur bija iespējams, skrējām. Un tas attaisnojās, jo ~ pusē noķērām J.Krūmiņa komandu, kurus uzskatījām par favorītiem. Atlikušajā distancē vairākkārt sadarbojāmies, jo startējām dažādās grupās. 2010. gada Remoss noteikti paliks atmiņā kā slapjākais. Vairākkārt nācās iebrist vai šķērsot upes, purvus, kur aukstā ūdens līmenis sniedzās pāri ceļiem (olas jau pār bortu nemetām).

7h20min, ~39km.

''Nu, un pēdējās desmit par godu Lāčplēša dienai''

Bet vispār gribēju teikt, ka pēdējās četras dienas konstanti sāp visi muskuļi ap dibenu un vēderu. Un vispār es saprotu, kāpēc sabiedriskajā jāpalaiž apsēsties vecākus cilvēkus un kāpēc viņiem iešana lejā pa kāpnēm un apsēšanās sagādā tādas grūtības. Lai muskuļus iztīrītu, daudz jākustas. Piemēram, tāda lietā kā tilta šķērsošana kājām ikdienā ir pilnīgi pašsaprotama. Tikai tas lietus! Arī Ķīpsala - Zasulauks vairs nav nekas neiespējams.

Vēl interesanti tas, ka universitātes bibliotēka pāris nedēļās ir iekarojusi pieklājīgu laika posmu manā darbadienā. Istabas rakstāmgalds ir garlaicīga padarīšana. Plašajā telpā silts, kluss un viss nepieciešamais ir ērti pieejams. Mājasdarbus izdodas padarīt gandrīz uz pusi ātrāk kā istabā. Kopš iepazinos ar lasītavas iespējam, šķiet, varu atbrīvoties arī no tās kastes, kas stāv zem galda un dūc. Ja, protams, vakarā varētu aiziet gulēt, nenoskatoties Friends sēriju.  Jā, es esmu ļoti apmierināts ar studenta dzīvi. Kad viss iegājies, tas neliekas nekas nereāls arī izturēt pirmo sesiju. Vai es jau pieminēju, ka man janvāra beigās rezervēja vietas mājiņā Austrijas Alpos. Vēl tikai jāuzaicina kāds līdzbraucējs.

#300

Nedēļas sākumā aizsāku gatavošanos nākamā gada o-sezonai. Mērķis ir tikai viens un lielākajai daļai zināms. Visas neveiksmes no pagājušā gada ir aizmirstas un kļūdas apzinātas, lai nepieļautu tās vēlreiz. Pēc pirmajiem diviem garajiem sajūtas ir fantastiskas. Laikam grūtāk būs treniņprocesu apvienot ar augstskolu, kas pašlaik neliekas nekas sarežģīts, bet redzēs kā būs vēlāk. Arī podā izveidoti pāris jauni ''running playlist''i.

Un pašlaik nepārspējams ir Johnny Cash ar God's Gonna Cut You Down, pateicoties DS. Video ir iespaidīgs.

Vaivaru Balva 2010

Universitātē mani ne reizi vien iegāž neuzmanība un pieļautās kļūdas tās dēļ. Ja zinātu, ka 2 * 4 nav seši, tad būtu nodrošinājis sev janvāra beigās nedēļu Alpos bezrūpīgas atpūtas, saņemot automātu eksāmenam, kuru tad varētu neapmeklēt tajā laikā. Un tas ir tikai viens no piemēriem. Sākumskolas laikā vajadzēja pildīt aritmētikas mājasdarbus, nevis pagalmā ar puišiem činīt mopēdu!

Bet stāsts, protams, ir par kārtējās nedēļas nogales aktivitātēm. Sestdien uz Jūrmalu saaicināju gandrīz visus tuvākos o-draugus uz kopīgām sadraudzības sacensībām un tām sekojošu banketu. Patiesībā sacensības bija aizsākums jaunai tradīcijai, kuru solos turpināt gadu no gada ap šo laiku. Pirms tumsas iestāšanās starts sešiem dalībniekiem tika dots 4,5 km distancē jaunajā Vaivaru kartē, kuras fragmentus Jūs noteikti bijāt šeit ievērojuši. Vislielākās grūtības dalībniekiem sagādāja atzīmēšanās sistēmas specifika un attiecības ar nemiermīlīgajiem vaivarniekiem un viņu suņiem. Distancē uzvarēja A.G., saglabājot vēsu prātu un izpildot bez kļūdām saskaitīšanas darbības. Pēc tumsas iestāšanās, pāris pokera izspēlēm un dalībnieku pieplūduma, slapjajā pagalmā un piegulošajā mežā viens pēc otra izvēlēs distancē devās astoņi pretendenti uz 2010. gada Vaivaru balvu. No malas vērojot, dalībniekiem pamatīgas grūtības sagādāja iebraukšana mērogā. Arī gaismas avotam bija izšķiroša nozīme, jo Dāvja piegājiens orientēties tumsā ar sveci nedeva atzīstamus rezultātus. Gandrīz katrs pamanījās vismaz reizi izskriet no kartes pilnīgā pārliecībā, ka viss tiek kontrolēts. Bet pats galvenais, kā tika minēts nolikumā, Vaivaru Balvu iegūst ne tikai ātrākais, bet arī attapīgākai,.t.i. finišā no mežā atrastajiem 10 burtiem bija jāizveido saliktenis, kas līderiem izdevās minūtes laikā, bet dažiem tas prasīja palīdzību no malas un ~30 minūtes. Ļauju Tev arī pamēģināt. Burti, R A A A B I P R Ī F K P.

Pēc dušas un tilpumu papildināšanas, apbalvošanā uz goda trepju zemākā pakāpiena par izcīnīto trešo vietu kāpa Beāta, pakāpienu augstāk Arvis, bet par Vaivaru Balvas 2010 uzvarētāju tika pasludināts Jānis. Tad sākās bankets, kur aktivitāte bija visdažādākās, sākot no vārdu minēšanas un beidzot ar batutu.
Oficiālie Rezultāti.

2010. sezonas skaitļi, kopsavilkums, komentāri.

Tieši pirms gada sāku lietot elektronisko treniņu dienasgrāmatu. Lūk, rezultāti:

320 treniņi (6.2 nedēļā),

295:24 h (5:40 nedēļā), bez manēžas treniņiem ziemā un rogainingiem.

2315.5 km (44.5 nedēļā),

Vairāk kā divas trešdaļas no visa apjoma tika izdarīts līdz maija vidum, kad trenējos visaktīvāk. Jā, jāatzīst, ka vēl tad viss noritēja daudz labāk, nekā to biju gaidījis. Bet, kad visi lēmumi jau bija skaidri (pēc atlasēm), nākamos sešus mēnešus trenējos ja ne daudz mazāk, tad praktiski bez ilgtermiņa plāna, kas izskaidrojams ar īstermiņa mērķiem (Kāpa, pāris sacensības rudenī). Šajā laikā vairāk eksperimentēju ar treniņiem, lai atrastu optimālu variantu savas fiziskās formas uzlabošanai, noturēšanai, nekā pieturējos pie treneru norādēm. Ar to es gribēju teikt, ka vasaras beigās un rudenī treniņi bija diezgan nesistematizēti, kas atspoguļojās to kvalitātē un, kas pats galvenais, rezultātos sacensībās. Kļūdu procentus, distances laikus un vietas sacensībās var apskatīt šeit. Un šo visu Jūs varat salīdzināt ar Jāņa statistiku.

Nākamajā nedēļā sāku visu no sākuma. Un ir no kā atsperties.

Neaizmirsti paķert mani uz kalniem!

Ak jā, kā man iet?
Viss labi, izņemot neapturamo vēlmi pēc iespējas vairāk izklaidēties un aizmirst par Ķīspsalu. Bet kaut kādu vidusceļu es esmu atradis. Gandrīz lieliski tas izdevās trešdienas vakarā apmeklējot daudzsološu KHL spēli Arēnā, taču cerēto satriecošo emociju vietā es dabūju vilšanos Rīgas komandā. Vakara turpinājumā kārtis, mūzika, piezemētas sarunas, nakts izbraucieni pa pilsētu ar auto, FRIENDS joki un bezcerīgs miegs tomēr lika atzīt, ka bez draugiem jau nekā.
Nedēļas nogali pavadīju gandrīz 800 km tālajā Gdaņskas apkārtnē. Mērķis braucienam bija iepazīties ar apvidus īpatnībām un saprast, uz ko ziemā jāliek lielāki uzsvari treniņos un uz ko būt gatavam nonākot čempionātā. Skrējām pa ļoti līdzīgām kartēm, kādas būs jūlija sākumā. Sešos treniņos tika savākts vairāk kā 1000 m kāpums, izskrietas 3 dažādas garās un 3 vidējās distances, katra no tām deva neatsveramu pieredz. Visvairāk biju pārsteigts par optimālu ceļu variantu daudzumu etapā. Pēc tam salīdzinot tos ar pārējiem un treneri, izkristalizējās ļoti vērtīgi padomi par orientēšanās tehniku šādā apvidū, kurus vakara teorijā treneris centās mums pierādīt. Varu teikt, ka nometne bija daudzkārt labāka, kā to biju gaidījis arī no organizatoriskās puses un dzīvošanas apstākļiem. Bija ieradušies gandrīz visi izlases kandidāti, un apmetāmies mājā pusstundas braucienā no kartēm. Lieliska nedēļas nogale, tikai nevienas bildes.

Tikko skanēja Violet Hill.