Divu dienu sacensības daļēji jaunā kartē ar divām vidējām distancēm. Uz Rīgas Kausiem devos pilnīgi negatavojies,trīs dienas nebija skriets. Tad nu īsi pirms starta paskrēju daudz, kādas 35 minūtes vienkārši tāpēc, lai atvērtu kapilārus un pārliecinātos, vai pēda neizjuks līdz finišam. Pēc pastiepšanās sajūtas pietiekoši labas, lai izvirzītu mērķi nezaudēt jau tā niecīgo tempu un uzskriet kalnus.
Jau pašā sakumā jāšķērso Mežkalnu slēpošanas trase caur virsotni, kas viegli apdullināja, taču pēc kāpuma visu kontrolēju un vēl uzstādīju pāris ātrus starplaikus. Problēmas varēja sagādāt 6. kp, bet virziens šodien bija neticami dzelžains. Lēnām mocoties augšā pa ieloku uz 7. kp, tika atstātas vienīgās liekās sekundes distancē, ņemot sakni, kas atradās pāris horizontāles zemāk. Uz 8. kp visspilgtāk izpaudās nekā nedarīšana pēdējās dienās. Nolidojot lejā pa trasi, sekojošais kāpums caur vējgāzi tika veikts opju ātrumā, kurš turpinājās arī uz 9. kp, kur ļoti iespējams vajadzēja izvēlēties kreiso variantu pa atklāto teritoriju. 11. - 20. kp bija tīrais Magnēts. Kaut arī teritorija bija pārplūdusi, šeit vajadzēja attīstīt ātrumu krietni zem 6 min/km, taču šodien man tāda nebija. Nesapratu kāpēc, bet
panācu pāris grupas skrējējus, kuri vēl paspēja sakļūdīties. 21. kp bija tehniski sarezģīts, kuram necerēti uzskrēju pierē. Finišēju ar pieklājīgu rezultātu, kļūdās atstājot mazāk kā minūti, un ar to biju apmierināts, jo uz neko augstāku kā 4. vietu pirmajā dienā es nevarēju cerēt.
Otrajā dienā distance mazliet garāka un skarbāka. Jau pašā sākumā purvā līdz celim. Pretēji vakardienai virziens šodien vilka šķībi, kas maksājā pāris liekus līkumus distancē. Īsta rakstura pārbaude bija Riekstukalna slēpošanas trases paņemšana. Skrēju augšā tieši tajā vietā, kur pērn nometnē veicām smagu kalnu treniņu. Un uzreiz pēc virsotnes sekoja vidēji sarežģīti kp, kuros pretojos nogurumam un paņēmu tīri. Ciet aizgāja uz 12. kp, kad slēpošanas trasē iedomājos, ka koks, pie kura vajadzētu būt kp, ir pārvērties par akmeni, un tas maksāja vienu pakāpienu uz goda pjedistāla. Uz 16. kp sākumā gribēju skriet pa labo pusi purvam, taču visa mala izsktījās pēc miskastes no sagāztiem kokiem un daudz ātrāk likās skriet virzienā pa purvu, kas šoreiz pārvērtās īsā kļūdiņā. Skrienot uz 20. kp ieraudzīju biedrus no grupas, kas lika domāt, ka iet labi, un motivēja nepadoties pārplūdušajā distances otrajā pusē. Virziena problēmas beigu daļā mani vajāja no punkta uz punktu, taču laiks tika zaudēts maz atšķirībā no Belija, kurš atstāja 5 minūtes. Finišēju ar pieklājīgu rezultātu, kas ļāva ieņemt 3. vietu kopvērtējumā.
Uzreiz pēc finiša ar Lieni un ZG gājām filmēt materiālu pasūtijumam no sacensību vadības. Cerams, līdz nedēļas beigām samontēšu.
0 ?:
Ierakstīt komentāru