Ja ļoti cenšas, tad viss ir iespējams.
2005. gads Edgaru satriec fakts, ka fiziku skolā māca jau 8. klasē, taču uz citu jauno priekšmetu, piemēram, bioloģijas fona tas neizraisa ilglaicīgu paniku. Jau pirmajās mācību stundās galvā ienāk neskaitāmi jauni termini, kuru nozīme paliek neizprasta vairākus gadus, taču seklā teorija tiek pagūta ļoti labi, ja neskaita to, ka fizikas grāmatai ģimenes budžetā vieta tā arī netika atrasta.
2006. gads Paredzami, bet 9. klases fizika uz ģeogrāfijas un bioloģijas fona izskatījās ļoti vāji, jo ko gan var gribēt, ja mācību stundās tiek apspriests iepriekšējā dienā novērotais daļējs saules aptumsums un fizikas uzdevumu sintakse, un pēdējo kontroldarbu nesekmīgie vērtējumi, nevis 40 minūtes veltī elementāru termodinamikas un elektrostatikas likumsakarību izskaidrošanai. Pateicoties tam, ka tēvs dēlam bija izrādījis elektrisko ķēdi mājās, dabasmācības eksāmens tiek nokārtots.
2007. gads Tiek piešķirta ļoti augsti vērtēta fizikas skolotāja ĀVĢ. Mehānikas un svārstību teorijas E apgūst neticami labi, par ko jāpateicas skolotājas nerimstošajai motivēšanai apgūt fiziku kā fundamentu tālākajā izglītībā. Skolotājai, kura ir autore spārnotajam teicienam: "Radīsim grūtības, lai būtu ko pārvarēt." Taču labo stāsta sākumu pārtrauc vairāku fizikas skolotāju maiņa un fizikas izņemšana no stundu saraksta uz pāris nedēļām, kur vainojami vairāki iemesli. Gandrīz puse no vidusskolas kursa vienkārši netiek apskatīts.
2009.gads Brīdī, kad jāraksta iesniegums skolas vadībai par izvēles eksāmeniem, beidzot vidusskolu, E ir pilnīgi skaidrs, ka fizikas eksāmens netiks kārtots. To apstiprina vairākas apmulsuma pilnas fizikas nodarbības pie ĀVĢ, ja ne paša, tad viena no visu laiku ietekmīgākajiem skolotājiem. Apmulsumu rada integrāļa zīmes un atvasināšanas darbības apgūstot elektromagnētismu un optiku. Loģiski, ka nekas no tā nerada skaidrību, ja uzburtajām sakarībām nav saprotamas elementāras saknes. Vairākas fizikas stundas brutāli tiek aizvietotas ar manēža treniņiem, jo "kam gan vajadzīga fizika?".
2010. gada vasarā tiek parakstīts līgums, ka E divus semestrus apgūs fizikas kursu vēlreiz un kārtos eksāmenu katra semestra beigās. Semestra pirmajās trīs nedēļās ir maz izpratnes par lekciju nopietnību, taču oktobra sākumā E radikāli maina attieksmi pret šo priekšmetu. Apgaismības iemesli nav īsti zināmi, bet jau pirmajā kontroldarbā tiek iegūts pārsteidzošs vērtējums, augstākais grupā. Visu semestri fizikas priekšmets tiek virzīts kā prioritārs, salīdzinot ar pārējiem pieciem, jo tajos vismaz kaut kādas priekšzināšanas E bija guvis vidusskolā, salīdzinot ar fiziku. Visa ieguldītā darba mērķis ir "dabūt 4 eksāmenā," zemāko pozitīvo vērtējumu.
2011. gada 10. janvārī E kārto līdz šim smagāko pārbaudījumu fizikā par zināšanas mehānikā, svārstībās, termodinamikā, molekulārfizikā un elektrostatikā. Ieskatam pārrakstīšu jautājumus:
1. Maksvela un Bolcmaņa sadalījums.
2. Kāpēc sabiedriskā transporta pieturās ir viļņveidīgs asfalts.
3. Cik reizes Ņūtona pievilkšanās spēks ir vājāks par Kulona atgrūzšanās spēku dieviem protoniem.
4. Pusi ceļa mašīna brauc ar 40km/h, otru pusi ar 80km/h. Kāds ir vidējais ātrums?
Neviens arī nesaka, ka tas ir kas viegli.
Eksāmens tiek novērtēts ar
8 ballēm.
Grūti raksturot sajūsmu, ja vēl pirms pāris nedēļām sekmīgs vērtējums tikai sapņos rādījās, bet rezultāts ir divkārt labāks.
iTunes: Instrumenti - Pieturi Mani Sev Klāt
