1630km 264 stundās (Road to JWOC)

Gandrīz jau esmu ceļā uz Poliju. Līdz 3. jūlijam kopā ar delegāciju aizvadīšu pāris treniņus raksturīgajā apvidū, un tad šo svētdien sprints,

Pirmdien garā distance,

Ceturtdien vidējā distance,

Piektdien stafete.

Visam varēs sekot tiešsaistē www.jwoc2011.pl

Vēliet man veiksmi!

Par čempionātu laikam esmu sapņojis kopš vispār atceros sevi ar karti rokās. Bet viss sakritis, lai pareizi satrenētos, kvalificētos un aizbrauktu, tikai junioru pēdējā gadā. Tas jau tagad ir manas dzīves augstākais sasniegums. Un es ticu, ka esmu vislabākajā formā un panākumi vēl tikai priekšā. Astoņu mēnešu, sevišķi pēdējo sešu nedēļu, treniņi nedrīkst palikt bez darba augļiem. Paldies, tiem, kas atbalstīja un tic.

Sportiskā garā

Ar 12 km krosu Cēsīs pabeidzu gatavošanās plāna uz Pasaules čempionātu intensīvāko daļu. Pēc tā Jāņus pavadīju pie Jāņa Lagastos.

Līgo rītā Cēsu centrā pulcējās pāris simti sporta entuziastu, kas gatavojās svētkus iesākt ar aizraujošu 6 vai 12 km skrējienu Jānis, Jānītis. Man pasākums tika iekļauts treniņplānā ar piebildi, ka būs grūti, bet obligāti jānoskrien. Pēc vakara intervāliem un vāji gulētas nakts sajūtas no rīta bija necerēti labas, tāpēc taktika, kā distancē uzvesties, tika izplānota tikai īsi pirms starta, Jānis deva padomu skriet ar 3:40 min/km, kas laikam izdevās tikai pāris vietās. Pateicoties viņam, skrēju ar advancētu ierīci uz rokas, kas regulāri sazinās ar spoguļiem kosmosā, varēju sekot līdzi savam ātrumam un sirds ritmam tiešsaistē. Sākumā nospraudu mērķi turēt komfortablu pulsu zem 180 sitieniem/min, jo prātā palikusi bēdīgā pieredze no Ausekļa 5 km krosa. Jau pašā sākumā ierindojos skrienošās masas vidusdaļā. Temps ar attiecīgo pulsu bija ~ 4:00 - 4:20 min/km, kas skrienot likās ļoti labi. Ja sākumā pa pilsētu un grants ceļiem pāris skrēji mani vēl apdzina, tad ieskrienot mežā sāku ievērot, ka konkurenti kļūst ievērojami lēnāki kāpumos un vēl esmu ātrāks downhilā, kas ļāva ne tikai atgūt zaudēto, bet arī pacelties par pāris vietām augstāk. Apskriet vēl vairāk dalībniekus liedza pēkšņas sāpes krūtīs un vēderā pēc ilgākiem skrējieniem lejup pa kalnu. Īsti skaidrības, kāpēc sāpēs parādās un kā no tām izvairīties, nav, bet pēc pāris minūtēm tās pāriet skrienot. Mazliet vīlos sevī, bet otrā elpa parādījās pēc TV/dzirdināmā punkta. Pēc tā apdzinu divus principālos konkurentus, un pulsu vēl joprojām noturot vajadzīgajā režīmā. Varētu teikt, ka visu distanci taupījos pēdējā kilometra kāpumam Cēsīs. Tur arī pavēru šķiedras un atstāju grupā skrienošos, paātrinoties pret kalnu. Finišēju ar rezultātu ~ 55:15. Pēc galveno fanu stāstītā, ierindojos trešajā desmitā un priekšā palaižot pāris ōpjus, kam negribējās ticēt, jo oficiālu rezultātu vēl nav.
Līgo vakarā piedalījos Tamužu vienas stundas rogainingā Lagastos. Distance, kas sastāvēja no astoņiem kontrolpunktiem, kuros jāatbild uz vidusskolas jautājumiem, un diviem speciālajiem uzdevumiem, šaušana mērķī un malkas skaldīšana, bija jāveic pārī ar pretējo dzimumu. Mana pāriniece bija no Bukarestes, kas deva lielisku iespēju novērtēt savas angļu valodas zināšanas, strādājot komandā. Apmeklējām tikai pusi no visiem punktiem, jo trešdaļu laika rakām, tāpēc godalgotu vietu neizcīnījām. Pēc tam pirts, siers, gaļa... Sauli neieraudzīju, bet līdz 4:00 izvilku. 24 stundas pilnīgi atslābu, ko varot turpināt dienām ilgi.

Pašlaik programmā Glastonbury tiešraides pa BBC.

TreniņJukola

Iepriekš rakstīju, ka gaidāms spēcīgs periods treniņplānā. Patiesībā ir vēl smagāk, kā biju to iedomājies. Vienīgie pienākumi un rūpes šajās dienās ir tikai treniņi, kam nācās ziedot arī izcilību ķīmijas eksāmenā (šoreiz 9), mācību laiku aizstājot ar ārprātīgiem kalnu intervāliem Kvēpenē. Taču ir laba sajūta, ka nākamās 10 nedēļas būs brīvas no universitātes.
Vasara sākās nedēļas nogalē, kad kopā ar draugiem un dzērušiem vecākiem braucām uz Somu Jukolu. Pa ceļam uzskrējām aizraujošu treniņu kartē un pārlaidām nakti Tallinā. Pēc caura miega un gausa modeļa veikšanas vēlu vakarā stājos 697. starta vietā pirmajā etapā. Starts fantastisks, precīzāk pēdējās piecpadsmit sekundes pirms signāla bija vienkārši neaprakstāmas. Pusotrs tūkstotis dalībnieku un tūkstošiem skatītāju pēkšņi apklusa. Varēja sadzirdēt uztraukumu no priekšā stāvošajiem. Pēc šāviņa pirmos simts metrus noskrēju ar aizturētu elpu, jo vienkārši aizmirsu. Pirmajos trīs punktos tiku garām 300 dalībniekiem, galvenokārt, pret kalnu. Jāpiebilst, ka ļoti reti sanāk skriet pirmos etapus un vēl pāris stundas pirms starta īsti nebija skaidrs, kā etapā uzvesties. Apspriežoties ar komandu, nospriedām, ka nevajadzētu kļūdīties sākumā un trāpīt īstajā vagonā. Taču galvenais, kam pievērsu uzmanību, bija nepārpūlēties un negāzt par katru cenu ātrāk uz priekšu, jo pēc iekļūšanas izlasē šīs tomēr bija otršķirīgas sacensības. Ļoti iespējams mierīgais temps ļāva saglabāt vēsu prātu un nepieļaut praktiski nevienu kļūdu distancē, izņemot nepareizi izvēlēto trajekoriju uz 20. kp.

Pēc 2. labākā splitlaika uz 19. kp, garo etapu uz 20. kp izvēlējos skriet taisni virzienā pakaļ vagonam, taču rāpšanās pa klintiņām un kalns prasīja daudz spēka un laika. Vēl pirms finiša pieskrēju pie nepareizā pēdējā punkta, sekojot komentētāja balsij, taču finiša taisnē apdzinu trīs skrējējus, un finišēju 10 minūtes pēc līdera  177. vietā, un esmu ļoti apmierināts ar rezultātu, jo atkal uzlaboju praktiski visus rādītājus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu rezultātiem Jukolā. Vēl prieks, ka mans zviedru klubs finišēja trīsimtniekā, un par 13 vietām apsteidza Ausekļa spēcīgāko komandu ar ZG iespaidīgo sniegumu sākumā.

Bez tā man vispār nav ideju, kur braukt un ko darīt Jāņos Jāņus pavadīšu LAagastos. No rīta būs jānoskrien kross Cēsīs, bet vakarā?

Jūnijs - treniņi, treniņi, treniņi

Vakar vēlu vakarā tika pabeigts darbs pie treniņplāna čempionātam. Nākamās deviņas dienas būs vienas no visu laiku smagākajām šosezon, kam tā arī jābūt. Trīs reizes jābrauc uz Cēsu pusi, tikpat jāuzskrien uz grila pilsētā un jāskrien dienas karstākajā laikā. Uz papīra tas izskatās pēc finiša taisnes.
Svētdien uzskrēju/uzkāpu Siguldas stāvākās gravas LG sacensībās. Uzvarētājam zaudēju 13 minūtes uz sešiem km. Pēc finiša biju vīlies, jo tieši distances beigās, kur pie sevis atgādināju, ka tagad tikai viss sākas, un centos maksimāli kontrolēt situāciju, orientēšanās izpildījums no manas puses bija nožēlojams. Ja karte pēc finiša neizskatītos pēc tualetes papīra, varētu publicēt savu trajektoriju. Bet vispār distancē gāja labāk kā cerēts, ja neskaita pāris bezcerīgus posmus pret kalnu.
Jūrmalā pārvietojos ar plastmasas raķeti. Karstām vasarām tāds transporta aparāts ir tīrā izprieca.
Mājās nodarbojos ar istabas pārkrāsošanu un ēst gatavošanu. Šajās jomās vērojams reāls progress.
Ja par pēdējo eksāmenu sesijā, tad vispār esmu par to aizmirsis. Ļoti grūti nākas sevi motivēt vēl mazliet saņemties mācībām.

No radio pielipa Death Cab For Cutie - You Are A Tourist, un uz 5.1 skan fantastiski.

Būs JWOC

Ar valdes apstiprinājumu esmu iekļauts izlasē Junioru Pasaules Orientēšanās čempionātam

Nedēļas sākumā paņēmu pāris dienu brīvu no treniņiem, lai atkal pievērstos mācībām. Precīzāk eksāmenam par elektromagnētisma, optikas, kodolfizikas un kvantu parādībām. Eksāmenu nokārtoju uz 7, kas ir tīrais regress, salīdzinot ar pirmā semestra apgaismību eksakto zinātņu centrālajā priekšmetā.

Noskrēju 5km krosu Biķernieku aplī ar rezultātu 23:05, zaudējot uzvarētājam pusotru minūti. Pēc trešā kilometra pazuda vieglums, un otro apli veicu par vairāk kā minūti ilgāk kā pirmo, finišējot pēdējais izlases treneres priekšā.

Tuvākajos plānos ir pabeigt sesiju ar pēdējo easy eksāmenu ķīmijā un noskriet otro etapu Jukolas naktī. Šogad startēšu zem zviedru kluba vārda, un ir nelielas aizdomas, ka pēc treniņplāna nāksies pasākumu aizvadīt saudzējošā režīmā.
Rīt kopā ar ģimeni braukšu uz Tērveti. Rūpēšos par to, lai ar ražas novākšanu uzturā pēc iespējas vairāk uzņemtu pašu audzētus dārzeņus un augļus.
Starp citu, braukšana uz somu lielākajām stafetēm vienmēr asociējusies ar zemenēm. Vakarā iegāju pagalma dārzā, kur konstatēju, ka pavasara plūdi ir krietni paslīcinājuši plantāciju. Uz lielu ražību grūti cerēt.

Tagad norvēģu Royksopp ar This Must Be It.

Mazais JWOCs

Ierpeikš publicēto treniņplānu atlases sacensībām trīs nedēļu garumā izpildīju līdz galam un ar nelielu uzviju. Kaut arī pēdējo dienu karstumā tā nelikās, sestdien sajūtas Cēsu pils parkā pirms starta LČ sprinta distancē kājās bija necerēti labas. Cik vien iespējams, pirms starta izvairījos no saules, jo pasaules čempī tā darīja PRO. Slēpšanās ēnā atmaksājās starta brīdī, kad nebiju pamanījis, uz kuru pusi aizskrien iepriekšējais dalībnieks.

Sprinta distances karte

Ļoti interesantā sprinta distance sevi pieteica jau uz pirmo kp, kur pilnīgā pārliecībā aizskrēju uz aizslēgtiem vārtiņiem. Pašā sākumā jau + 30 s, bet ne jau padoties es šeit atbraucu. Pēc nelielas lamāšanās saņēmu sevi rokās un uzliku pāris labus splitlaikus uz nākamajiem punktiem. Tā ieskrējos, ka nepamanīju 4. punkta šķērsielu, manevrējot starp sīkajiem uz šaurā trotuāra. Uz 7. kp pusi no etapa bieži ieskatījos kartē, šauboties par variantu un meklējot īsceļus, tāpēc neizdevās izmantot trajektorijas ātruma potenciālu. Uz 10. kp vajadzēja pacelt augšā galvu, lai nezaudētu dārgās sekundes, aizskrienot uz nepareizo apstādījumu. Pēc 15. kp ilgi nemācēju apdzīt meitenes, bet varbūt arī nevajadzēja, jo izplānoju nākamos divus etapus. Uzskrienot pa trepītēm uz 20. kp ieraudzīju Kārli, kurš startēja pirms manis, kurš apdzina un praktiski aizvilka mani līdz finišam.

Tikai pateicoties konkurentu neveiksmēm izdevās ieskriet sešiniekā, kas likās ļoti labs, salīdzinot ar kļūdām sākumā un ātrumu pašās beigās.

Vakaru pavadīju Lagastos, atklāju peldsezonu ar nirienu dīķī pēc ļoti vērtīga vakara skrējiena, jo nākamajā dienā  pēc diezgan slikti gulētas nakts, pašsajūta pirms garās distances bija laba.

Garās distances karte

Pirms starta coach deva nepieciešamos norādījumus par to, kā jāuzvedas apvidū. Par tiem neaizmirsu praktiski visu distanci. Pirmos punktus ņēmu diezgan ātri, iesprūstot tikai bezcerīgos zaļajos, piemēram pie 2. kp. Uz 4. kp etapa vidū pazudu, taču izskrienot uz stigas, ko galīgi nebiju plānojis, atkal pārņēmu kontroli. Pēc tāda nepārliecinoša etapa mainīju taktiku un samazināju tempu, lai iedziļinātos kartē arī etapa sākumā un vidū. Atlikušo distanci skrēju ļoti uzmanīgi. Brīžiem pat pārāk uzmanīgi. Vairākkārt lieki apstājoties daudz laiku atstāju etapā uz 7. kp, kad tā arī netiku līdz izcirtuma malai, lai nokļūtu dzirdināmajā punktā. Uz 9. kp atstāju gandrīz minūti, novirzoties no līnijas uz stigu purvā. Pēc 11. kp centos spiest līdz uzvarošajām beigām, jo lūziens neizbēgami tuvojās. 14. kp paņemšana prasīja lielu piespiešanos domāt, jo bija jau aizgājis ciet, taču uz pēdējo punktu pārliecinoši virzienā uz punktu ieskrēju džunglī tā vietā, lai skrietu uz ceļu.

Finišēju divas, trīs minūtes aiz līderiem, no kuriem daži kļudās bija atstājuši gandrīz piecas minūtes. Es punkta rajonos neatstāju gandrīz necik. Un esmu pilnīgi pārliecināts, ka šodien varēju cīnīties par zeltu, ja vien mazāk būtu uztraucies par nekļūdīšanos.

Ja par atlasēm kopumā, tad izdarīju visu, uz ko biju cerējis. Noskrēju abas distances ar stabilu rezultātu, neizdarot neko muļķīgu. Cīnījos līdz galam, lai pēc finiša nepārmestu sev, ka varēju krietni labāk. Tagad jāgaida atlašu rezultāti un izlases komisijas lēmums.

Svaigas bildes

Ar smieklīgu eksāmenu materiālzinībās man sākās pavasara sesija. Smieklīgu tāpēc, ka tas drīzāk izskatījās pēc 120 cilvēku grupu darba. Kaut arī parūpējos, lai lielākajā daļā eksāmenu būtu automāti, trīs vērtīgākajos priekšmetos savas spējas gan būs jāpierāda rakstiski. Jau rīt matemātikā. Es varētu teikt, ka par spīti vasarai cenšos tomēr pieturēties pie mācībām, bet dažbrīd arī pilnīga atslēgšanās ir nepieciešama, kā piemēram pie DD laukos.

Treniņi karstumā ir diezgan demotivējoši. Sajūtas, ka kāju muskuļi izkūst skrienot. Anomāls pulss un svīšana mazliet biedē. Bez ūdens un ilgāk par stundu šādā laikā maz ko var panākt, taču no rītiem skriet kļūst arvien patīkamāk. Varbūt tāpēc, ka nav vairs jāceļas pirms astoņiem. Es klusībā ceru, ka Cēsīs +30 jau nebūs, citādi nopietni jāsāk apdomāt plāns, kā neizcepties jau pirms starta. Nekad neesmu bijis sajūsmā par orientēšanos dienas vidū vasarā. Varbūt tāpēc savā mūžā neesmu vinnējis Kāpu. 

Un jā, Latvijas čempionāts sprintā Cēsīs solās būt ļoti spraigs, kaut vai apskatot pieteikto dalībnieku sarakstu junioru grupā. Tas priekš manis būs mazais JWOCs, jo igauņu superelite piestās arī Raunā, kur nākamajā dienā norisināsies garā distance.

Šovakar pasta party. Rīt ieskriešanās stadionā, treniņs, kuram vēl neesmu sarunājis kompāniju.

Lilastes easy Magnētā Madara slēpotāju tērpā pie pirmā punkta sagaidīja ar kameru rokās. Maz man bilžu, kur esmu noķerts distances sākumā, kad viss izskatās svaigs. Foto no @magnetslv