Ar lielo M

Pēc vētrainas ceturtdienas nakts nedēļas nogali pavadīju Mājās. Veseļojos. Nemanot pienācis novembris.
Pirms laikam mēneša Zviedrijā pēc finiša BJC solīju sev aizmirst par orientēšanos, skriešanu, nogulētām stundām, treniņplāniem, ēšanas normām u.c. režīmiem, tā vietā dodot laiku, galvenokārt, izklaidēm un citādam dzīves veidam. Citi to sauc par starpsezonu. Katru gadu novembra sākums ir laiks, kad jārod mērķi un motivācija nākamajam gadam, jāatskatās uz paveikto, jāzīmē plāns treniņiem. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz to izdarīt liekas grūtāk kā vēl nekad. Pašlaik es ceru, ka tuvākajā laikā plānotajos kluba un izlases pasākumos viss ļoti vienkārši atrisināsies.

Gotye - Somebody That I Used To Know

#bloody

Esmu pārgājis uz bezbēdīgu dzīvi. Apkārt praktiski viss iet uz grunti. Vienaldzība ir mana jaunā atbilde. Tagad jau pat vairs necenšos turēties pretī neveiksmēm. Tā vietā baudu jautrību, neuztraucos par nopietnām lietām, atļaujos to, ko vēl pirms pāris mēnešiem pat iedomāties nevarēju. Esmu pazaudējis.

Es nezinu, kāpēc to rakstu.

Nedēļas nogalē apmeklēju traģēdiju "Hanana" Liepājas teātrī. Smagākā izrāde līdz šim. Bija to 8h autobusā vērts. Taču uzreiz sagribējās iegriezties pie vieglās JRT publikas. Dīvaini, ka divu mēnešu laikā pat līdz kasei neesmu aizgājis, kaut arī teātris aiz stūra.

Atkal pa rokai ir iTunes. Šonedēļ MX

My-lo Zy-letoe

Nevarēju sagaidīt 24. datumu un Pirātu līcī lejupielādēju jauno (5.!) studijas albumu no britu pirmklasīgākās alternatīvā roka grupas. Noklausījos divreiz un jau tagad ir pilnīgi skaidrs, kas nākamos mēnešus valdīs iPodā. Pāris singli līdz šim jau izpelnījās atzinību, taču pilns, gandrīz 42 minūšu, trips sniedz pārsteidzošu emociju gammu, kuru biju jau piemirsis, ikdienā klausoties nodilušu istabas biedra playlistu. 14 skaņdarbos paralēli ritmiskiem, skaļiem un neizteiksmīgu liriku gabaliem, vietu albumā atradušas pāris mazliet maigas, neapgrieztas tādas kā šūpuļdziesmas, kas atgādina par to grupu, kuru pazinām pēc X&Y un Parachutes platēm gadsimta sākumā. Pārsteidza dziesma, ko CM izpilda kopā ar dziedātāju, kura pirmoreiz zvaigznēs iekļuva 7. gadā pēc lietussargu videoklipa, manuprāt, non-stop atkārtošanas lielākajās mūzikas televīzijās un vairāku balvu saņemšanas super komerciālās ceremonijās. Tas tikai apliecina to, ka šie četri puiši nebaidās šķērsot robežas mūzikas biznesā un radīt ko negaidītu. Dziesmai nav ne vainas, drīz vien tā tiks laista mainstrīmā arī pie mums. Ļoti radošas un interesantas līdz šim bijušas arī dziesmu video versijas, vienas no retajām, kuras ytube noskatos līdz galam. Varbūt vienkārši stop motion filmiņas pašlaik liekas ārprātā interesantas.
Tas, lūk, par to, ko klausīsimies rīt. Iesaku!

Par melno deķeli

Nav noslēpums, ka jau mēnesi esmu jaunais krustdēls pašā vecākajā studentu korporācijā Latvijā - Selonija. Galvenokārt, tāpēc, ka C!Q! atrodas trīs kvartālu attālumā no Tērbatas 26, pašā semestra sākumā pēc RK uzaicinājuma piekritu apmeklēt viesu vakarus un pieteikties uz jauno krustdēlu uzņemšanu. Šodien jau saņēmu savas pirmās korporācijas regālijas. Esmu pieradis pie lietu kārtības Stabu ielas pagrabā, esmu iemācījies turēt rapieri un pēc pauknodarbības mājās pārnākt bez redzamiem zilumiem, ievērojami uzlabojis prasmes biljardā, aptvēris lietu kārtību alus vakaros, iepazinies ar miljons cilvēkiem un apzinājies, cik daudz vērtīgas pieredzes, draugu un iespējas paver uz gandrīz pusotra gadsimta vecām tradīcijām balstīta korporācija. Iestāšanās viennozīmīgi bija milzīgs pakāpiens manā dzīvē.

Ikdiena galvaspilsētas dzīvoklītī ir nostājusies sliedēs. Šonedēļ saņemšu savu pirmo personīgo datoru, kurš, protams, ir pilnībā vecāku sponsorēts. Ar to arī beigsies mana ierobežotā atkarība no tīmekļa, un atsāksies cīņa starp laiku izklaidēm un prioritātēm, no kurām skriešana nav pat top10. Lai gan uzvarēt Magnētu nedēļas nogalē bija diezgan patīkami. Taču īsti nevaru teikt, ka iet labi.

Man25na

25 cilvēku stafetes Stokholmas dienvidos laikam gan bija manas pēdējās sacensības '11 sezonā, galvenokārt, pateicoties sasalušajai zemei iesildoties. Kā ierasts startēju zem zviedru kluba vārda. Kluba šefs nebaidījās teikt, ka šoreiz savākta konkurētspējīga komanda un ir pamatotas cerības uz labu komandas rezultātu. Trīs latvieši dzīvojām kluba mājā. Jāsaka, ka neko labāku vēlēties nevar. Viss, kas nepieciešams, ieskaitot saunu bija ar uzviju. Piemēram, katram sava duša. Pēc vakara treniņa mājas kartē, pārsvarā spēlējām karti un daudz ēdām. Sestdienas rītā, kad Hg stabiņš knapi turējās virs nulles, Jānis nostājās uz starta starp vēl 360 konurentiem. Pēc pirmā etapa nodeva man stafeti, uzsaucot, ka baigais mauciens. Tajā brīdī atradāmies otrā desmita beigās.

Savus 7,2 km sāku ļoti ātri. Visvairāk komandas apdzinu tieši pirmajos kp. Orientēšanās likās vienkārša, tāpēc ātrums 5:20 min/km bija pašsaprotams. Skandināvu stafetēs visvairāk izbaudu tieši brīdi, kad maskimālā ātrumā spēj orientēties un apdzīt vairāk kā desmit komandas etapā. Bija daudz un dažādu farstu, uz kuriem viegli varēja iekrist. Vienīgā kaut cik vērā ņemamā kļūda bija, skrienot uz 4 kp, kad sekoju vagonam, kurš no 3kp skrēja pa taisno uz 5. Bet ātri noreaģēju neko nezaudēju. Manuprāt, vienīgais kaut cik interesantais etaps bija uz 8. kp.

Attēlā redzams, ka etapa vidū mainīju plānu. Punktu izvēlējos paņemt no ceļa, apskrienot kalnu, kurā ļoti iespējams būtu zaudējis laiku uz orientēšanos, jo pirms kp ir vairākas liekas detaļas, un kāpumu, kurā būtu pārgājis soļos. Tācu jāatzīst, ka izvēlētā trajektorija ir stipri saraustīta un veido S formu. Iezīmēju arī citus konkurētspējīgus variantus. Tagad analizējot, zilais šķiet visātrākais, jo izvairās no stāviem kāpumiem un nogāzēm, līdzīgi arī dzeltenais, taču zaļo variantu, kurš komentārus neprasa, izmantoja top komandas.

Finišēju mazāk kā divas minūtes aiz simtnieka 119. vietā. Turpmākajos etapos komandai veicās pārsteidzoši labi. Pēc pāris etapiem ieskrējām simtniekā un Krālis pirmspēdējā etapa gandrīz ieskrēja top80. Taču pēdējā etapā sapnis par simtnieku tomēr nepiepildījās un 118. vieta finišā.

Vakarā sauna, ROCKradio, spēle Karte. Svētdienas individuālajās sacensības nestartēju, jo bija jāpaspēj uz rīta lekciju. Par nedēļas nogali esmu sajūsmā.

Pesimisms no visām malām

Neizturēju studiju stipendiju konkursu fakultātē pēc akadēmiskajiem kritērijiem. 8.2 vidējā svērtā atzīme pavasara semestrī bija par maz. Neesmu pārliecināts, vai kādreiz vēl vispār spēšu atkārtot tik augstu rezultātu. Nolaidās rokas. Vēl pazaudēju trešdienu. Mana vaina. Un komunikācijas spējas - zem katras kritikas.

Ja par pozitīvo, nedēļas nogalē pārlidošu uz SWE. Vietējais klubs piešķīra 2. etapu 25 Manna stafetēs pie Stokholmas. Gribētos teikt, ka pēdējās sacensības šogad, jo nākamās, gada svarīgākās un izaicinošākās, pats organizēju. Zviedrijā ņemšu uz svaigumu, jo pēc vienīgā treniņa divu nedēļu laikā spriedu, ka nekas no formas nav palicis pāri. Beidzu sezonu.
UPD: Šorīt skrēju pilsētā agri no rīta. Stipri labākas sajūtas.

Nitrēšana + Map Sample

Kopš BJC īstu treniņu tā arī nav bijis. Braukāju ar riteni. Diezgan daudz. Izdevās visu nedēļu pārvietoties pa pilsētu, neizmantojot sabiedrisko transportu.
Esmu pilnīgi pārvācies uz dzīvi Tērbatas ielā. Nedēļas nogalē tika atzīmēta 3.(?) Sālsmaize, uz kuru pats tā īsti neierados, bet atsauksmes no biedriem ir graujošas, blakus istabā dzīvojošais vācietis tagad esot kārtīgi ieintegrēts latvju jaunatnes naktsdzīvē. Sāk parādīties arī plusi Jūrmalas šosejas nemērošanai divreiz dienā: uz skolu līdz šim vēl nav bijis jāceļas agri, vakaros atliek laiks korporācijas apmeklējumam, kura atrodas trīs kvartālu attālumā, un studiju mājasdarbu pildīšanas laiks sarucis uz pusi.

Brīvdienās tiku izsaukts uz Jūrmalu, lai piedalītos mājas jumta nojaukšanā. Tikai nojaukšanā, jo vēl joprojām nekas nav uzlikts vietā. Visa diena aizgāja ārdoties ar lauzni azbesta putekļos. Aizstaigāju arī līdz Vaivaru 2011. gada kartei, piezīmēju klāt jaunas detaļas. Karte sāk ieņemt gaidāmo izskatu, izkristalizējas pāris interesanti etapi. Līdz Vaivaru Balvai 2011 atlikušas piecas nedēļas.
Ķīmijas fakultātē šonedēļ pabeidzu savu pirmo kaut cik advancēto organisko sintēzi. No acetanilīda uzsintezēju p-nitroanilīnu. Man bija nepieciešamas piecas stundas un mazliet pacietības. Uzreiz pēc tā analītiskajās ķīmijās laboratorijā vēl piecas stundas atdalīju katjonus no nezināma sastāva šķīduma. Atradu piecus jonus, no kuriem viens tomēr nebija īstais, un pašlaik izskatās, ka viss būs jāsāk no sākuma. Jā, ceturtdienās no rīta līdz vakaram baltajā halātiņā.

Florence - Shake It Out!