=

Ziemas orientēšanās

2012-01-30T16:01:00.002+02:00

Nākamajā rītā pēc pēdējās ziņas publicēšanas, kur sūdzējos par iespējamu vīrusu manī, viss graujošais bija prom un pašsajūta bija atgriezusies pieņemamā līmenī. Tātad satraukumam nebija pamata, un devos brīvdienas pavadīt Priekuļos. Startēju Latvijas čempionātā orientēšanās ar slēpēm. Mērķis tādā aukstumā apmeklēt banānu novadu bija saprast, kā ir slēpot pa mežu ar karti, sacensties ar Jāni, kurš bija man vistuvākais pretinieks, un nepalikt pēdējam.

Sestdien 3km sprinta distancē jau pašā sākumā gandrīz sāku raudāt par trašu kvalitāti. Visas zaļās pārtrauktās līnijas kartē likās tīrā miskaste. Visvairāk žēl bija slēpju, taču lietpratēji mierināja, ka nav jau variantu. Pārvietojos ar ātrumu knapi zem 10 min/km. Jāpiebilst, ka garas klasikas slēpes noteikti nav labākā izvēle šaurām vagām pret kalnu. Bet es nečīkstēju un nečīkstēšu. Kad burtiski iesprūdu starp trīs priedītēm nogāzē, sapratu, ka jāmaina attieksme, jo citādi mazais brīvlaiks draud izvērsties par ļaunu murgu. Tad nu atlikušajā distancē un vēl nākamajā dienā 7,5km stafetē centos no slēpojuma (ja to tā var nosaukt) izspiest maksimāli daudz pozitīvu emociju, un tas ar' nebija tik grūti. Kaut arī tādā aukstumā slēpes neparko neslīdēja, toties spīdēja saule un atradās draugi, kas trases malā vērtīgi atbalstīja. Biju lepns par sevi pēc katra veiksmīgi izbrauktā nobrauciena vai pagrieziena. Atzīmēšanās katrā punktā prasīja apmēram pus minūti, nevaru sūdzēties, jo man vismaz ir visas atzīmes.

Vakaru pavadījām pie DB un ģimenes. Daudz ko iemācījos vienā vakarā. Bez slēpju gatavošanas, klāt nākušas arī ģeniāli vienkāršas kulinārijas receptes. Kad tikšu pie cepeškrāsns, tas būs pirmais ko cepšu. Priecājos par labi pavadītu laiku, brīvlaika cienīgs.

Svētdien stafetē braucu otro etapu. Pirmajā daļā kalns prasīja raksturu, nobrauciens - visaugstākā līmeņa līdzsvaru. Kad tiku lejā - es jau biju izdarījis nespējamo. Salīdzinot ar sprintu, vairāk varēja izvēlēties variantus pa labām trasēm, kas mazliet atspēkoja neslīdēšanu. Lai arī pēdējie km tika veikti jau kaut cik meistarīgi, divreiz vienā etapā nokritu tieši slēpojot uz pēdējo punktu, un tā sulīgi.

Šonedēļ atpūtas nedēļa. Atpūtas.

DONE!

2012-01-27T21:06:00.000+02:00

Šodien pusdienās paceļot medus burciņu pēkšņi apjautu, ka kāds ir paspējis iekarot mani. Tāds zināms vājums iemetās rokā, uzreiz pieliku plaukstu pie pieres un sasprindzināju smadzenes. Viss sakrita, esmu pašā sākumā tam, kas var izvērsties par lielāko murgu uz nenoteiktu laiku. Tā kā visticamāk tas ir kāds vīruss, tad par manēžu piektdienas vakarā vairs nebija ne runas. Viss, ar šo tad arī beidzas hard-core treniņi un pārejam uz saudzīgo atpūtas nedēļu, kuru šoreiz pasūtīja organisms nevis treniņplāns.
Nav jau tā, ka es to negaidīju. Iepriekš rakstīju, ka kādas sekas lielajiem apjomiem ir gaidāmas, un, lūk, rezultāts. Tas ir pierādījies gadu no gada. Tikai katru reizi liekas, ka es to pārvarēšu. Atkal kļūdījos.
Es dramatizēju, nav tik traki. Kopš pusdienām dzīvoju pa istabu filtrējot citronu tēju un sildot pēdas. Ļoti gribas rīt no rīta justies labi un braukt slēpot uz Priekuļiem. Ko lai es tagad daru?!

Apjoma vākšana

2012-01-23T17:29:00.001+02:00

Rakstīju, ka sesiju esmu pametis novārtā, kam bija savs pamatojums, un spiežu uz treniņiem. Tā ir pagājusi nedēļa, un varu teikt, ka rezultāti ir pārsteidzoši labāki kā varēja gaidīt. Vispār pēdējā nedēļa izskatījās gandrīz tāda, par kādu varēju tika sapņot. Slēpoju, skrienu, vingroju, orientējos, spiežu stieni, atceros atpūsties un ieiet pirtī. Pilnam komplektam pietrūkst peldēšana un kāds mentālais treniņš, kuru izplānot un izpildīt liekas neiespējami. Lai arī cik labi izskatās treniņdienasgrāmata, esmu mazliet noraizējies par veselību. Apjoma ziņā slodze pieaugusi vidēji par 10-12% vairāk kā pērn. To cenšos kompensēt ar ēšanu un miegu. Par ēšanu - nenormāli daudz ēdu. Pārtikas iknedēļas čeks ir gandrīz dubultojies. Spiežu uz krāsainiem dārzeņiem, skābiem augļiem un dažādiem graudiem, un megakaloriju produktiem (Nutella). Par miegu - ķipa neēdu pēc 18:00, tikai tāpēc, lai līdz 23:00 varētu aizmigt.

Ciklā tā bija otrā nedēļa ciklā, un tas nozīmē, ka nākamā būs vēl lielāks debesskrāpis. Ja es to pārdzīvošu bez negatīvām sekām, tad 2012. gada Janvāris pretendēs uz treniņu ziņa visu laiku apjomīgāko mēneša ciklu karjerā.

Citādi iet labi, nav jau tā, ka vispār nemācos. Vēl pēdējais eksāmens, manuprāt, visinteresantākajā priekšmetā - organiskajā ķīmijā. Ļoti iespējams šogad dzimšanas dienu pavadīšu Latvijā. Jāpadomā, kā savākt draugus un kopā zīmīgos 21 atzīmēt.

Ila

2012-01-20T09:28:00.002+02:00

Ar stipri viduvēju vērtējumu neorganikas eksāmenā manas cerības uz stipendiju pagaisa. Pieņēmu lēmumu turpmākās nedēļas atlikušajiem diviem eksāmeniem nemācīties, bet nokārtot kā mazu formalitāti. Tā vietā spiežu uz treniņiem. Tagad atliek laiks gan aizbraukt uz Biķerniekiem paslēpot, gan skriet divreiz dienā un teorētiski trenēties kā nometnēs. Pats esmu sajūsmā par savu lēmumu, jo, piemēram, vakarā pirms eksāmena dzēru tēju blakus dzīvoklī un ar sievietēm baudīju karaliskus saldumus.

Ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka uzreiz pēc dzimšanas dienas mēģināšu labot savu pērnā gada rezultātu 31km klasikas slēpojumā pie Tartu. Pašlaik pamatīgi strādāju pie klasikas slēpošanas tehnikas. Bet pirms tam vēl jādebitē Latvijas Ski-O čempionātā.

Pirmais albums no Lana Del Rey neder, bet otrais, kurš iznāks pēc desmit dienām, solās būt februāra un visa pavasara most played. Klausos no tā pieejamos trīs singlus.

Smadzeņvētrošana

2012-01-16T22:44:00.002+02:00

Esmu sajūsmā par iespēju slēpot. Tā kā Jūrmalā sniegs ir tikai simboliskā daudzumā, apmeklēju abas pilsētas distanču slēpošanas trases. Uzvaras aplis tradicionāli garlaicīgs un īss, taču Biķernieki šodien dienas vidū bija ļoti tīkami, un mazliet saule paspīdēja. Pēdējās dienās pārraku vietējos sporta veikalus un meklēšanas serverus, lai uzzinātu kko par slēpju uzturēšanu un sagatavošanu. Tāpat kā pirms pāris gadiem biju pārņemts ar sniegdēļošanu, tagad ziema asociējas arī ar pārvietošanos pret kalnu.
Slēpojot vēl labāk kā skrienot sanāk daudz un kvalitatīvi domāt. Jo visa padarīšana ir stipri plūstošāka un mierīga, ja vēl uz trases ir tikai pāris slēpotāji un klusums. Divās stundās izplānoju to, kas man prasītu vismaz dienu vai mēnešus. Galvenokārt, kā pildīt savu jaunāko IT uzdevumu un realizēt vēl pāris nepabeigtas idejas vasarā. Kaut arī Baiba tikai runāja Henrija vārdiem, es to uztvēru ļoti nopietni un jūtos atbildīgs. Vai arī vienkārši man ir daudz brīva laika.

Uzreiz, kad uzsniega, pārgāju uz Into The Wild skaņu celiņu vai arī vēlu naktī ieslēdzu Mumford & Sons.

Edgars, Beāta mežā

2012-01-15T22:46:00.000+02:00

2012-01-12T20:48:00.000+02:00

Pirmdienas naktī kinoteātrī noskatījos Girl With Dragon Tattoo. Noteikti vairāk kā trīnīša vērta. Jau pašā sākumā pārsteidza Karenas O versija par to, kā Led Zeppelin jāizklausās 2012. gadā. Grāmatā vien sešas lapas izlasīju, neskatoties uz to, filma likās dievišķa. Varbūt tāpēc, ka pēdējā laikā sēdēju uz drāmām un stulbām romantiskām komēdijām, kas ar laiku vienmēr apnīk un ka gandrīz tukšā lielākajā zālē filmu varēja baudīt visaugstākajā līmenī. Piesaistīja Stokholmas arhitektūra un infrastruktūra daudzās epizodēs, likās pazīstama, un zviedri. Cerams vasarā neaizmirsīšu emocijas un izlasīšu visu Larsona sēriju.
Nākamajā vakarā seksuāla rakstura noziegumi atspoguļojās pirmspirmizrādē Nacianālajā teātrī Osedžas Zeme, kur studentiem tika dota iespēja novērtēt jaunā režisora nākamo amerikāņu jau kkur redzētu ģimenes drāmu vairākās paaudzēs, kas bija emocionāli pārsātināta visus trīs cēlienus. Tāpēc es izvēlos JRT, jo amerikāņu vietā būtu latvieši, kas man patiktu stipri vairāk.
Kavēju manēžas, nerūpējos par veselību, spiežu uz kilometriem un apzinīgi mācos katram eksāmenam. Vēl esmu mazliet tā nopietni sācis apsvērt desmitgades plānu. Baigi.

8 ar plusu un par dusmošanos

2012-01-06T22:42:00.002+02:00

Nevarētu teikt, ka pirmā piektdiena šogad būtu visai izdevusies.

Piecēlos septiņos. Gandrīz trīs stundas nosēdēju priekšā pieciem uz lapiņas uzrakstītiem jautājumiem eksāmenā. Pārsvarā zīlēju, kā tiek lietota mazāko kvadrātu metode pirmās pakāpes polinomam un kā varētu atrisināt otrā veida līnijintegrāli pa elementāru parabolu. Rezultāti? Vērtējums labāks, kā iepriekšējā vakarā cerēju, taču tad, kad sapratu, ka nesaņēmu maksimālo atzīmi, jo grieķu burtus sigma un delta uzskatu par vienu un to pašu, biju diezgan vīlies. Stipendijai ar 8 laikam gan būs par maz, bet vēl visas iespējas atlikušajos piecos priekšmetos revanšēties.

Vēl negaidīti atsitu celi pret asfaltu pašā tilta vidū, braucot ar riteni no skolas, jo, izvairoties no peļķēm, pavilku stūri zem margas. Nākamajā brīdī es jau slaucīju dubļainos cimdus, jo lija sniegs. It kā nekas traks, bet uz maskačku braukt vairs negribējās.
Pāris cilvēkiem esmu stāstījis, cik reti dusmojos, bet tagad gan bija tā reize, kad ļāvu sevi nolīdzināt līdz ar zemi, un visa pēcpusdiena un arī vakars pagāja mīnusā. Viss, ko darīju, labākajā gadījumā bija bezjēdzīgs, lai neteiktu vēl sliktāk. Sen nebiju tā atlaidis. Likās, ka treniņstundas pašas dzēšas, pateicoties šodienas neplānotajai brīvdienai.
Jautāju sev, varbūt tā vajag? Kad vēl es tā varēšu dusmoties uz visiem? Gandrīz visiem.

Būs

2012-01-03T19:11:00.001+02:00

2012. gada sagaidīšana un izklaides līdz rītam, iespējams, bija jautrākais JG līdz šim. Varbūt jāpiemin, ka vakars iesākās dzīvoklī, uzspēlējot spēlītes ar internacionāliem draugiem, sekundes klusām tika skaitītas pie pieminekļa, bet uzreiz pēc tā uguņošana kā pirms pusotra mēneša krastmalā, tikai zem kājām miljons šampānieša pudeles un virs galvas korķu lietus. Es gan pat cidoniju dzirkstošo dzērienu nepagaršoju, lai atlikušo nakti ar Golf varētu apmeklēt vēl pāris ballītes pilsētas rajonos. Imantas piektajā stāvā nepārliecinoši tīņi nešķita saistoši, tāpēc devāmies pēc cepures uz Bibīti, kur tika uzņemti daudz ļoti smieklīgi un atmiņā paliekoši kadri un arī filmiņas, kuras publicēt laikam vēl nav īstais laiks. DD ar AG izpaudās kulinārijā, bet uz brokastu omleti nepaliku.
Nākamajā dienā pēc sešu stundu miega uzskrēju saulainā Mežaparkā. Kā gadu iesāksi, tā...
Janvārī plānoju iespringt ar eksāmenu tieši atzīmēm nevis zināšanu pārbaudi, jāpakonkurē stipendiju konkursā. Jau desmito dienu ņemos ar varbūtību teoriju, skaitliskajām metodēm, rindām un diferenciālvienādojumiem. Sākumā neticēju, bet ir progress. Kā jau katru sesiju, tikai pašās beigās apjaušu, ko piecos mēnešos esmu mācījies.
Vēl gribēju pieminēt, ka pirmo reizi pa īstam sāku nodarboties ar savu nākotnes sapņu darbu, profesiju, par kuru sīkāk citreiz.

Atnācu mājas no manēžas. Esmu noguris. Nometne ir jūtama. Kā es rīt no rīta noskriešu 20km, ja vajadzīga atpūta?

Pie Upīša un Ottepē

2011-12-31T14:25:00.002+02:00

Atvainojos par Krekliņs.
O jā, sešas dienas bez. Tagad uz brīdi tāds satraukums. Bet izskatās, ka vismaz četras vēl arī nebūs. Stulbi man? Gandrīz kā augustā.
Tā, man ir jāpieraksta pāris piedzīvojumi vēl pirms jaunā gada.

Pirmkārt, vinnēju JT ikgadējo Ziemassvētku sprintu šoreiz Kronvalda parkā, apsteidzot pēdējo divu gadu nepārspēto karali ZG. Sen nebiju skrējis sacensībās, tāpēc 21 minūte bija patiesa prieka un azarta pilna, un distanču plānotājs minēja, ka esot izsmēlis visas parka iespējas interesantai distancei, kura tika sadalīta trīs apļos un vienā mazā fināla aplī. Jau pirmajos kp varēja pamanīt pārdomāto etapu plānojumu un dinamiku starp sarežģītiem un vienkāršiem punktiem, kas ļāva attīstīt balansu starp ātrumu un piesardzību. Sākumā ar diviem lidojošiem apļiem nodrošināju vairāk kā 30" pārsvaru, taču trešajā pārlieku izvairījos no diskutablu mūrīšu un žogu šķērsošanas, apskrienot apkārt. Tāpēc ~ 300m garajā fināla aplīti sāku ar tikai pāris sekunžu handikapu pār ZG. Tad gan ieslēdzu manēžas paātrinājumu un neizlaidu uzvaru no rokām pēdējos trīs kp, un Ausekļa ielas dzīvoklī draugu pulkā priecājos par vērtīgo panākumu.
Kā katru gadu, starp Ziemīšiem un Vecgada vakaru devos uz treniņnometni. Šogad ierasto Valmieru nomainīja Baltijas slēpošanas centrs Igaunijas dienvidaustrumos ar cerību, ka varēs daudz slēpot. Sniega nebija, bet bija +8C grādi un stiprs vējš. Sanāca noslēpot vien pāris stundiņas pa mazu kalnainu aplīti, kurš noklāts ar, pieņemu, pērnā gada sniegu un miljons gribētājiem, taču meklētajām sajūtām pietika. Sākumā, protams, Auseklis izskatījās kā pīles uz ledus, taču pēdējā vakarā uz trases slēpojās, varētu teikt, izcili. Biju sajūsmā par slēpēm, par progresu tehnikā un iespēju atklāt sezonu, kad Tartu slēpošanas maratona trases vēl spīd zaļā zālē. Ja par orientēšanās treniņiem, tad pārsvarā nometnē manī valdīja dažādas sieviešu problēmas un garastāvoklis. Pēdējās dienās kritās pašapziņa un dažbrīd viss likās slikti. Varbūt tāpēc, ka neglābjami ar katru smagāku treniņu kritās elektrolītu līmenis asinīs, nesapratu futbolu vai raizējos par veselību in general. Bet ja par pozitīvo, tad jau pirmajā 90' skrējienā pa skolas apkaimi izkristalizējās fakts, ka Igaunijā viss ir labāks. Tā kā Siguldā, tikai vēl kvalitatīvāk. Pēdējo gada mačos, nometnes meistarībā, paliku otrajā vietā ar vāju sniegumu kalnos. Ja par skaitļiem, tad laikam nevienam tā arī neizdosies šonedēļ pārspēt AP iepriekšējās nedēļas kilometrāžu, kas kalpoja par labu motivāciju nedēļas garumā. Šovakar vēl rakstura audzināšanas distance Mežaparkā kontrastam un, manuprāt, gada apjomīgākā nedēļa būs galā.
Neaizmirsti pusnaktī, skanot Doma zvaniem, svecītē sadedzināt papīrīti ar vēlēšanos. Pēdējos gados visas manas vēlēšanās ir piepildījušās.

Krekliņš

2011-12-23T21:31:00.001+02:00

Jes, pabeidzu semestri, iegādājos slēpītes un sagaidīju ziemīšus. Asfalta krāsas Ziemassvētkus.

Uzreiz pēc pēdējā nodotā darba universitātē, paņēmu jauno lampu un devos uz iknedēļas 10km nakts distancīti. Kā jau minēja JT, lieliski izmantojam bezsniega apstākļus piepilsētas mežos, lai attīstītu attiecības ar kompasu un karti naktī. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir kas vairāk par vienkāršu tehnikas treniņu. Tas pārvēršas citā mistiskā telpā, kurā esi tikai tu, karte un lampas stars. Tad, kad skrien pilnīgi viens un koncentrējies tikai uz orientēšanos, ne tikai aizmirsti par pilsētā atstātajām problēmām, sāc gūt baudu no ierastā sporta pavisam citā līmenī. Treniņs pārvēršas par 90 minūšu sapni. Sapni.

Bet ja par realitāti, tad piektdienas rītā uzcepu pankūkas, smejoties pārskatot bildes no jautrās dzīvokļa 2in1 ballītes, atzīmējot abu dzīvokļa biedru otro pilngadību, atzinu, ka klusākie gada svētki iesākušies diezgan plaši. Pirmo reizi uz sauzemes pamēģināju ZG salvināto vecpilsētas karaoki. Tas bija jautri.

Tagad sēžu vilcienā, dodos uz ģimenes pusdienām pilsētas šikākajā restorānā, vismaz reizi gadā visi 7 Laķi pie viena galda. Un tūlīt jākāpj ārā, rakstu pabeigšu vakarā.

Pie galda bijām tikai 6, māsa aizsvinējās sekmību tā, ka nekustēj' no mājas.

Šovakar pasniedzu vienu no labākājām ziemassvētku dāvanām ever. Cik Zsvētku dāvanas vispār esmu 20 gados pasniedzis? Labi, ka vidusskolā meitenes ielika pamatus šajā jomā, citādi nekāds rūķis ar 26 bučām uz vaiga no manis neiznāktu.
Brīvdienas Jūrmalā. Mandarīni un decembra filmas. Jāiet uzskriet.

Gribu, gribu, gribu zināt

2011-12-21T12:27:00.000+02:00

Raksts ir atskaites punkts man. Ja gaidi kaut ko interesantu. izlaid nākamo rindkopu. Vienkārši vienu no melnrakstiem šoreiz publicēju, jo tajā ir mazliet par tumši pelēko Āzenes ielas fakultāti manā redzējumā.

Viens, pēc tam, kad otrdienas vakarā pie dzīvokļa durvīm piezvanīja Ance ar eskortu un ienāca uz medus piparmētru tēju aprunāties par pēdējiem mēnešiem, aizdomājos par to, cik vērtīgas ir manas studijas. Vai tas ir tas, ko gribēju, vai esmu īstajā vietā. Līdz šim biju apmēram iepazinies ar iespējām, variantiem, kuri man pavērās pēc atestāta saņemšanas un varēja būt mana pašreizējā izglītības programma, un pēc trīs semestriem varu teikt, ka šeit man patīk un ķīmija kā zinātne patiešām ir saistoša. Kamēr tika mācīta matemātika, fizika, kurss bija labs izaicinājumi, kurus pārvarēju ar prieku un jutos ieguvis ļoti daudz. Tagad, kad vispārīgi priekšmeti beidzas, esmu mazliet noraizējies, vai nākamie gadi daudz šaurākā nozarē būs tikpat interesanti un saistoši.
Otrs, beigās, protams, vecā patiesība, ka viss atkarīgs no tā, cik darbu pats tajā ieguldīšu. Un šeit es sāku vainot laiku, tā trūkumu un vājās plānošanas spējas. Man nav dienām un naktīm no vietas jāmācās, studiju programma šķiet diezgan vienkārša, vienā priekšmetā nav jāizlasa daudz dažādu autoru biezas grāmatas un lasītais jāapkopo miljons vārdu esejā, lai to sekmīgi apgūtu. Man ir viena ~150 lpp bieza grāmatiņa, taču tajā jāzina katrs teikums, jāizprot shēmas, vienādojumi un jāmāk to visu vēl pierādīt. Septembrī, oktobrī, kad neskrēju un dzīvē bija vien pāris prioritātes, tas likās ļoti vienkārši, laiks pietika visam, mācību kvalitāte bija lieliska. Tagad laiks akadēmisko problēmu risināšanai ir stipri sašaurināts, un sāku just, ka ieskaites, mājasdarbus, testus kārtoju vien ķeksīša pēc. Un tas ir pretrunā ar to, kāpēc Valstij būtu jātērē pāris tūkstoši par manu bakalaura izglītību. Negribas ticēt, ka pāris stundas dienā treniņam var tik krasi samazināt vērtību studijām.
Trešais, bez rezultātiem ~ trīs nedēļas jau atkal meklēju iespējas, kā pilnvērtīgi apvienot ne tikai mācības un treniņus, bet arī draugus un izklaidi. Semestra otrajā pusē mācības neglābjami zaudēja, treniņiem uzliku veto, un draugi, izklaide ņēma virsroku. Vai tas ir tas, ko vēlējos uzsākot treniņplānu - nedēļas nogales pavadīt vecpilsētā, dzīvokļa ballītes vai knīpot Selonijas pagrabā? Atlidojot augustā no Francijas, solīju sev piramīdu apgāzt otrādi, taču jau pēc pāris mēnešiem balansu esmu pazaudējis. Esmu vīlies, kaut arī dažbrīd liekas, ka nekā netrūkst un esmu laimīgs.

Biju uz Ziedoni JRT, nepatika beigas. Nopirku slēpes, tās piecus gadus vecās. Nākamnedēļ ceru uz gariem slēpošanas vakariem Otepē.
Rīt gan laikam uzrakstīšu par kaut ko jautrāku.

Tāpat

2011-12-19T12:25:00.001+02:00

Ievērības cienīgs fakts nedēļas nogalē bija elastīgo bikšu nēsāšana 49 stundas no vietas. Sāku ar futbola treniņu piektdienas vakarā, tad treniņa turpinājums ar velo uz Jūrmalu mājās, kur uzreiz atlūzu dīvānā nenoģērbies līdz rītam. Gan sestdienas pankūkas, gan Vaivaru Balva vēl joprojām ar biksēm. Iegāju arī pirtī un pēc tam atkal ar tām atlūzu. Svētdien futbolā un 70' nakts distancē Carnikavā bikses kļuva par otro ādu. 50. stundu nesagaidīju, jo svētdienas vakarā pamatīgi noguris iegāju dušā. Sēnes vēl nebija sākušas augt, bet nometnes rekords tika pārspēts.
Vaivaru Balvā čempiona titulu par vairāk kā divām minūtēm nosargāja JT un saņēma tematisko šampānieti.
Orientieristu futbola turnīrā miegaini spēlēju kluba otrajā komandā, un visas spēles zaudējām sausā. Es centos, bet futbolu ir jāiemācās spēlēt. Sākšu ar atbilstošu apavu iegādi.

Nākamnedēļ braukšu uz EST. Cerams, slēpot. Taču vēl neesmu izvēlējies slēpītes klasikai. Jautājums slēpotājiem: Fischer RCS 2007. gada modeli vai pērnā gada ATOMIC Pro Classic?

#400

2011-12-13T23:36:00.001+02:00

Man bija lieliska nedēļas nogale.
Ceturtdien līdz ar tumsas iestāšanos pametu analītikas laboratoriju, lai piedalītos kluba biedru rīkotajā nakts treniņā Kalngalē. Ļoti iespējams tāpēc, ka biju labi noskaņojies nakts distancei un sajūtas mazliet līdzinājās tām, kuras katru jūniju piedzīvoju Somijas dienvidos, sanāca uzvarēt treniņu. Biju pārsteigts par savām navigācijas spējām, jo ar vairākiem piņķerīgiem etapiem tiku galā bez aizķeršanās.
Uzreiz pēc tā Tērbatas ielas dzīvoklītī jautrā atmosfērā notika pirms-ballīte fakultātes Ziemas ballei. Tika pārspēts ietilpības rekords manai istabai, ja nemaldos 13 cilvēki. Gāja tik jautri, ka pašā ballē Kaļķos ieradāmies tikai pēc pusnakts. Balle gandrīz kā žetonvakars. Nē, nekas nespēs līdzināties žetonvakaram.
Sestdien pēc pankūkām ar zemeņu ievārījumu visu dienu praktiski nodzīvoju pa gultu, lai būtu gatavs koncertam, kuru gaidīju trīs mēnešus. Instrumentu performanci Arēnā nemaz nevar saukt par koncertu. Kaut ko tik pilnīgu un krāšņu koncertos es vēl nebiju redzējis, un viens ir skaidrs, tas ir sākums kaut kam lielam. Katra dziesma pārsteidza no jauna, un tagad The Time Is Now skan galvā skrienot. Pasākumu var pievienot topā līdzās MUSE Salacgrīvā un Brainstorm Tartu, kad pandas bija iesldītāji ar četrām dziesmām.
Nākamajā rītā brokastis piemājas Kabuki. Tas bija perfekts dienas sākums, jo tik ražīga diena man sen nebija bijusi. Izdarīju tik daudz, ka tagad, nedēļas vidū, atļāvos atbraukt mājās un aizmirst par skolu.

Vakarnakt noskatījos super komerciālu amerikāņu filmu. Un es biju sajūsmā. Neatceros, kad pēdējo reizi biju sēdējis sarkanajā krēslā pretī lielajam ekrānam un košļājis želejokonfektes. Ļoti iespējams tāpēc.
Šodien Jūrmalā spīdēja saule. Ideāls laiks, lai veiktu pēdējos labojumus Vaivaru kartei, kuras 2011. gada versija ir beidzot pabeigta. Pilnā salikumā to pirmo reizi izrādīšu sestdien, ikgadējā sētas mačā.

Zin' kā izskatās periodiskā tabula? Es tas pelēkais ar BĀRDU!

Mikronedēļas

2011-12-09T11:54:00.001+02:00

Pēdējos 2..3 gadus treniņplāna pamatmodelis, kuru ieteica trenere, sastādot plānu, sastāvēja no trīs nedēļu treniņdarba, kurā ar katru uzdevumu auga apjoms un intensitāte. Ceturtā - atpūtas nedēļas, kurā intensitāte ir stipri mazāka un apjoms praktiski nekāds. Tā galvenās priekšrocības, manuprāt, bez pakāpeniskas organisma adaptācijas pie augošās slodzes nepārtraukti neceļot intensitāti un apjomu vēl ir vienkāršā iekļaušanās iknedēļas treniņos, kā manēžas, Magnēti vai baseins.

Kaut arī daudziem kluba audzēkņiem tas strādā nevainojami, pērn nācās atzīt, ka man tas buksē. Kad trenējos vairākas dienas pēc kārtas bez brīvdienas, zūd nākamo treniņu kvalitāte un tiek grauta motivācija. Galvenokārt, tāpēc, ka nepaspēju atjaunoties, daļēji saistīts ar nepietiekamu pārtiku (ar trīs ēdienreizēm dienā ir par maz) un miega trūkumu. Analizējot sīkāk, patiesā problēma ir nepietiekams brīvdienu skaits. Parasti nedēļā tika iekļauta maksimums brīva diena, parasti kādas 16 - 20h atpūtai.

Tāpēc radās ideja jaunajam treniņplānam: trīs pilnas brīvdienas divās nedēļās. Tā kā pirmajās divās nedēļās tas strādāja ļoti labi, pārrunās ar treneri ieteicu to attīstīt tālāk, un nonācām pie modeļa, kur divas nedēļas sadalās trīs..četrās mikronedēļās (3-4 dienas katrai mikronedēļai). Katrā no tām tiek nozīmēts konkrēts mērķis - spēks, izturība vai tehnika. Uz kādu no treniņu veidiem tiek likts uzsvars, piemēram, spēka mikronedēļā bez viena izturības skrējiena un tehnikas treniņa tiek izpildīti, piemēram, divi VFS treniņi.

Katrā mikronedēļā vajadzētu iekļaut visus treniņu veidus, lai nezaudētu kopējo kvalitāti. Kas attiecas uz apjomiem, tie lineāri aug bez atkāpes, kā tas ir 3+1 metodē, un tas ir arī galvenais mīnuss, jo pēc 2 mēnešiem nākas skriet nenormālus apjomus. Vispiemērotākais laiks, manuprāt, šai metodei ir tieši treniņsezonas sākums, ~ pirmie divi mēneši. Un manā gadījumā tas decembrim izskatās šādi;

P 21	75’	Izturība
O 22	Manēža
T 23	85’
C 24	-
P 25	Nepabeigta manēža
S 26	Magnēts max ātrumā, 10km, 58’	Tehnika
Sv 27	Magnēts mierīgi, 12km, 82’
P 28	90’,
O 29	Manēža
T 30	-
C 1	105’	Izturība
P 2	Tehnikas treniņš Berģos
S 3	95’
Sv 4	-
P 5	Vingrošana	Spēks
O 6	Manēža	Spēks
T 7	-
C 8	Tehnikas distance Kalngalē 75’	Tehnika
P 9	Manēža
S 10	TehnikaMagnētā / 110’
Sv 11	-
P 12	110’	Izturība
O 13	Manēža
T 14	Tehnikas distance / 115’
C 15	-
P 16	Manēža	Tehnika
S 17	Tehnika Magnētā/ 120’
Sv 18	120’ / Tehnika Magnētā
P 19	Vingrošana	Spēks
O 20	Manēža
T 21	Tehnikas distance
C 22	-
P 23	Manēža	Izturība
S 24	125’	Izturība

Tas viss pagaidām ir tikai testa stadijā. Noteikti tuvākajā laikā parādīsies jauni trūkumi un būs jāmeklē risinājumi. Taču atdeve ir stipri palielinājusies, nākot klāt vienai brīvdienai divās nedēļās.

Skaitļi 2011 (pap.)

2011-12-01T09:22:00.001+02:00

Pārskatīju treniņdienasgrāmatu, kartes, saskaitīju kļūdas un salīdzināju ar iepriekšējiem gadiem. Procentos norādīta relatīvā izmaiņa no 2010. gada.

No pērnā novembra līdz oktobrim saskriets:

276 treniņi (5.9 nedēļā) -15%

334h (7h nedēļā) +14.5%

2278.7km (48.5km nedēļā) -2%

48:28:15 kļūdās (6min28s jeb 6.68% vidēji no distances laika) +20.4%

Ja par treniņu skaitu, tad tas ir par ~ vienu mazāks nedēļā, jo pavasarī vairāk kā mēnesi treniņi bija ļoti neregulāri un slinkāk esmu devies atjaunojošajos skrējienos un rītarosmēs. Tā vietā vērtīgāk likās pastaigāties vai stundiņu pagulēt.
Treniņu apjoms stundās audzis gandrīz par tiem pašiem 15%, par kuriem pērn rudenī tā laika izlases treneris teica, lai augstāk viena gada laikā nelec. Km skaits gan nav ticis līdzi stundu lēcienam, jo laikā, kad bija jāskrien 20km+ treniņi, gultā cīnījos ar elpceļu iekaisumiem.
Vidējais laiks, kas atstāts kļūdās ir audzis ievērojami. Bet tas jau bija gaidāms pēc Francijas daudzdienu trešā etapa, kad vidējā distancē atstāju vairāk kā 15 minūtes, un ORingens piedāvāja sarežģītu orientēšanas gandrīz katrā etapā. Abās ~ desmitdaļa no distances laika pavadīts kļūdās.

Matemātiskā cerība

2011-11-28T19:41:00.001+02:00

Melotu, ja teiktu, ka pēdējo divu nedēļu laikā maz kas iespaidīgs gadījies manā dzīvē. Pirmkārt jau, kad L atkal uzdrīkstējās pajautāt, vai ar mani viss kārtībā un tā, droši varēju teikt, ka tagad gan esmu ticis ārā no rudens pelēkā garastāvokļa un radis atbildes uz jautājumiem, kuri mocīja gandrīz divus mēnešus.

Pozitīvas emocijas guvu gan kluba sezonas noslēguma pasākumā, kur ļoti iespējams tieši šī panākuma dēļ, saņēmu apbalvojumu kā Gada Progress. Pats pasākums Daugavas krastā sapulcināja lielāko daļu kluba biedru un ļāva saprast, ka kā kuplākais klubs varam daudz, un pēc bosa uzrunas biedriem kļuva pilnīgi skaidrs, ka Auseklis ir izpletis spārnus kā vēl nekad

Gan skrienot mežā lielā ātrumā. Tā kā sirds ritma mērierīce izbeidzās un Magnēta distancē jūtos fantastiski, par treniņa mērķi bieži vien aizmirstu. Līdzīgi kā septiņgadīgie, kuriem centos kko iemācīt o-skoliņā. Vēl esmu lepns, ka pirmās 10h jau noskrietas. Esmu rūpīgi atsācis trenēties, daudz skriet un vingrot, ēst un gulēt. Tas nekas, ka vairāk par 21 reizi nevaru piepumpēties, drīz tas tiks labots.

Gan mainot mazliet attieksmi pret studijām, galvenokārt, tāpēc, ka esmu patiesi iedziļinājies tajā, kas tiek mācīts un kāpēc. Sāku just nozīmi katrai lekcijai vai stundām laboratorijā. Matemātikā statistikas nodaļas pārspēj pašas sevi. Virsrakstu varētu skaidrot arī kā diskrēta gadījuma lieluma vidējo vērtību, starp citu.

Dzīvoklis Tērbatas ielā daudz ko iemācījis. Piemēram, no pēdējos desmit gados pārsvarā lietotās pannas ēdienu gatavošanai esmu ievērojis un sācis lietot katlu ne tikai makaronu uzvārīšanai. Bet cepeškrāsns nav vēl joprojām. Receptes ir mans otrs meklētākais vārds google. Velosipēds iemācījis, kā izvēlēties apģērbu veikalā. Veļasmašīna beidzot radusi iemeslu negriezt nost baltās lapiņas no krekliem. Skriešana sastrēgumstundās likusi pārskatīt pilsētas karti vēlreiz un paplānot klusākus maršrutus. Un budžets. Tuvojoties mēneša beigām, atceros par Maslovu.

Tonight...

M21E

2011-11-21T14:52:00.001+02:00

Jā, Jā, JĀ! Man beidzot radās motivācija!

Kurš gan cits, ja ne kluba boss to iedvesa. Paņēma uz sevi.
Tagad ar mani var aprunāties arī par treniņiem.

Es beidzot esmu laimīgs. Pēdējo divu mēnešu laikā.

Motivācijas medības

2011-11-16T14:27:00.000+02:00

Divas nometnītes nedēļas nogalēs Siguldā un Saldū tomēr nedeva vēlamo motivācijas devu. Galvenokārt, tāpēc, ka ir ļoti grūti saprast, vai tas ir tas, ko vēlos. Esmu vīlies sevī. Startēt valsts izlasē Baltijas čempionātā vairs nešķiet vilinoši. Milzīgais darbs, kas jāiegulda, lai pēc trīs gadiem spētu kaut mazliet konkurēt Elitē, mazliet biedē. Esmu iesprūdis starpsezonā.
Tagad atliek cerēt uz brīnumu Jūrmalas Domē.
Nākamnedēļ atsākas treniņi sporta manēžā. Ideālos laikos, kad man ir brīvdienas. Redzēs, kā tur ies. Varbūt man jāpievienojas vidējai galvaspilsētas sporta klubu apmeklētāju masai un jāsāk par sportu maksāt naudu?

Ja par sadzīvi - sāku piezemēties un par to priecājos.

Repeat One: Born This Way by Lady GAGA!

Pēdējās 11'

2011-11-08T01:18:00.002+02:00

JT foto

Ar lielo M

2011-10-30T20:09:00.001+02:00

Pēc vētrainas ceturtdienas nakts nedēļas nogali pavadīju Mājās. Veseļojos. Nemanot pienācis novembris.
Pirms laikam mēneša Zviedrijā pēc finiša BJC solīju sev aizmirst par orientēšanos, skriešanu, nogulētām stundām, treniņplāniem, ēšanas normām u.c. režīmiem, tā vietā dodot laiku, galvenokārt, izklaidēm un citādam dzīves veidam. Citi to sauc par starpsezonu. Katru gadu novembra sākums ir laiks, kad jārod mērķi un motivācija nākamajam gadam, jāatskatās uz paveikto, jāzīmē plāns treniņiem. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz to izdarīt liekas grūtāk kā vēl nekad. Pašlaik es ceru, ka tuvākajā laikā plānotajos kluba un izlases pasākumos viss ļoti vienkārši atrisināsies.

Gotye - Somebody That I Used To Know

#bloody

2011-10-25T00:52:00.000+03:00

Esmu pārgājis uz bezbēdīgu dzīvi. Apkārt praktiski viss iet uz grunti. Vienaldzība ir mana jaunā atbilde. Tagad jau pat vairs necenšos turēties pretī neveiksmēm. Tā vietā baudu jautrību, neuztraucos par nopietnām lietām, atļaujos to, ko vēl pirms pāris mēnešiem pat iedomāties nevarēju. Esmu pazaudējis.

Es nezinu, kāpēc to rakstu.

Nedēļas nogalē apmeklēju traģēdiju "Hanana" Liepājas teātrī. Smagākā izrāde līdz šim. Bija to 8h autobusā vērts. Taču uzreiz sagribējās iegriezties pie vieglās JRT publikas. Dīvaini, ka divu mēnešu laikā pat līdz kasei neesmu aizgājis, kaut arī teātris aiz stūra.

Atkal pa rokai ir iTunes. Šonedēļ MX

My-lo Zy-letoe

2011-10-18T13:09:00.001+03:00

Nevarēju sagaidīt 24. datumu un Pirātu līcī lejupielādēju jauno (5.!) studijas albumu no britu pirmklasīgākās alternatīvā roka grupas. Noklausījos divreiz un jau tagad ir pilnīgi skaidrs, kas nākamos mēnešus valdīs iPodā. Pāris singli līdz šim jau izpelnījās atzinību, taču pilns, gandrīz 42 minūšu, trips sniedz pārsteidzošu emociju gammu, kuru biju jau piemirsis, ikdienā klausoties nodilušu istabas biedra playlistu. 14 skaņdarbos paralēli ritmiskiem, skaļiem un neizteiksmīgu liriku gabaliem, vietu albumā atradušas pāris mazliet maigas, neapgrieztas tādas kā šūpuļdziesmas, kas atgādina par to grupu, kuru pazinām pēc X&Y un Parachutes platēm gadsimta sākumā. Pārsteidza dziesma, ko CM izpilda kopā ar dziedātāju, kura pirmoreiz zvaigznēs iekļuva 7. gadā pēc lietussargu videoklipa, manuprāt, non-stop atkārtošanas lielākajās mūzikas televīzijās un vairāku balvu saņemšanas super komerciālās ceremonijās. Tas tikai apliecina to, ka šie četri puiši nebaidās šķērsot robežas mūzikas biznesā un radīt ko negaidītu. Dziesmai nav ne vainas, drīz vien tā tiks laista mainstrīmā arī pie mums. Ļoti radošas un interesantas līdz šim bijušas arī dziesmu video versijas, vienas no retajām, kuras ytube noskatos līdz galam. Varbūt vienkārši stop motion filmiņas pašlaik liekas ārprātā interesantas.
Tas, lūk, par to, ko klausīsimies rīt. Iesaku!

Par melno deķeli

2011-10-17T23:28:00.002+03:00

Nav noslēpums, ka jau mēnesi esmu jaunais krustdēls pašā vecākajā studentu korporācijā Latvijā - Selonija. Galvenokārt, tāpēc, ka C!Q! atrodas trīs kvartālu attālumā no Tērbatas 26, pašā semestra sākumā pēc RK uzaicinājuma piekritu apmeklēt viesu vakarus un pieteikties uz jauno krustdēlu uzņemšanu. Šodien jau saņēmu savas pirmās korporācijas regālijas. Esmu pieradis pie lietu kārtības Stabu ielas pagrabā, esmu iemācījies turēt rapieri un pēc pauknodarbības mājās pārnākt bez redzamiem zilumiem, ievērojami uzlabojis prasmes biljardā, aptvēris lietu kārtību alus vakaros, iepazinies ar miljons cilvēkiem un apzinājies, cik daudz vērtīgas pieredzes, draugu un iespējas paver uz gandrīz pusotra gadsimta vecām tradīcijām balstīta korporācija. Iestāšanās viennozīmīgi bija milzīgs pakāpiens manā dzīvē.

Ikdiena galvaspilsētas dzīvoklītī ir nostājusies sliedēs. Šonedēļ saņemšu savu pirmo personīgo datoru, kurš, protams, ir pilnībā vecāku sponsorēts. Ar to arī beigsies mana ierobežotā atkarība no tīmekļa, un atsāksies cīņa starp laiku izklaidēm un prioritātēm, no kurām skriešana nav pat top10. Lai gan uzvarēt Magnētu nedēļas nogalē bija diezgan patīkami. Taču īsti nevaru teikt, ka iet labi.

Man25na

2011-10-13T10:15:00.002+03:00

25 cilvēku stafetes Stokholmas dienvidos laikam gan bija manas pēdējās sacensības '11 sezonā, galvenokārt, pateicoties sasalušajai zemei iesildoties. Kā ierasts startēju zem zviedru kluba vārda. Kluba šefs nebaidījās teikt, ka šoreiz savākta konkurētspējīga komanda un ir pamatotas cerības uz labu komandas rezultātu. Trīs latvieši dzīvojām kluba mājā. Jāsaka, ka neko labāku vēlēties nevar. Viss, kas nepieciešams, ieskaitot saunu bija ar uzviju. Piemēram, katram sava duša. Pēc vakara treniņa mājas kartē, pārsvarā spēlējām karti un daudz ēdām. Sestdienas rītā, kad Hg stabiņš knapi turējās virs nulles, Jānis nostājās uz starta starp vēl 360 konurentiem. Pēc pirmā etapa nodeva man stafeti, uzsaucot, ka baigais mauciens. Tajā brīdī atradāmies otrā desmita beigās.

Savus 7,2 km sāku ļoti ātri. Visvairāk komandas apdzinu tieši pirmajos kp. Orientēšanās likās vienkārša, tāpēc ātrums 5:20 min/km bija pašsaprotams. Skandināvu stafetēs visvairāk izbaudu tieši brīdi, kad maskimālā ātrumā spēj orientēties un apdzīt vairāk kā desmit komandas etapā. Bija daudz un dažādu farstu, uz kuriem viegli varēja iekrist. Vienīgā kaut cik vērā ņemamā kļūda bija, skrienot uz 4 kp, kad sekoju vagonam, kurš no 3kp skrēja pa taisno uz 5. Bet ātri noreaģēju neko nezaudēju. Manuprāt, vienīgais kaut cik interesantais etaps bija uz 8. kp.

Attēlā redzams, ka etapa vidū mainīju plānu. Punktu izvēlējos paņemt no ceļa, apskrienot kalnu, kurā ļoti iespējams būtu zaudējis laiku uz orientēšanos, jo pirms kp ir vairākas liekas detaļas, un kāpumu, kurā būtu pārgājis soļos. Tācu jāatzīst, ka izvēlētā trajektorija ir stipri saraustīta un veido S formu. Iezīmēju arī citus konkurētspējīgus variantus. Tagad analizējot, zilais šķiet visātrākais, jo izvairās no stāviem kāpumiem un nogāzēm, līdzīgi arī dzeltenais, taču zaļo variantu, kurš komentārus neprasa, izmantoja top komandas.

Finišēju mazāk kā divas minūtes aiz simtnieka 119. vietā. Turpmākajos etapos komandai veicās pārsteidzoši labi. Pēc pāris etapiem ieskrējām simtniekā un Krālis pirmspēdējā etapa gandrīz ieskrēja top80. Taču pēdējā etapā sapnis par simtnieku tomēr nepiepildījās un 118. vieta finišā.

Vakarā sauna, ROCKradio, spēle Karte. Svētdienas individuālajās sacensības nestartēju, jo bija jāpaspēj uz rīta lekciju. Par nedēļas nogali esmu sajūsmā.

Pesimisms no visām malām

2011-10-05T21:58:00.002+03:00

Neizturēju studiju stipendiju konkursu fakultātē pēc akadēmiskajiem kritērijiem. 8.2 vidējā svērtā atzīme pavasara semestrī bija par maz. Neesmu pārliecināts, vai kādreiz vēl vispār spēšu atkārtot tik augstu rezultātu. Nolaidās rokas. Vēl pazaudēju trešdienu. Mana vaina. Un komunikācijas spējas - zem katras kritikas.

Ja par pozitīvo, nedēļas nogalē pārlidošu uz SWE. Vietējais klubs piešķīra 2. etapu 25 Manna stafetēs pie Stokholmas. Gribētos teikt, ka pēdējās sacensības šogad, jo nākamās, gada svarīgākās un izaicinošākās, pats organizēju. Zviedrijā ņemšu uz svaigumu, jo pēc vienīgā treniņa divu nedēļu laikā spriedu, ka nekas no formas nav palicis pāri. Beidzu sezonu.
UPD: Šorīt skrēju pilsētā agri no rīta. Stipri labākas sajūtas.

Nitrēšana + Map Sample

2011-10-02T10:33:00.003+03:00

Kopš BJC īstu treniņu tā arī nav bijis. Braukāju ar riteni. Diezgan daudz. Izdevās visu nedēļu pārvietoties pa pilsētu, neizmantojot sabiedrisko transportu.
Esmu pilnīgi pārvācies uz dzīvi Tērbatas ielā. Nedēļas nogalē tika atzīmēta 3.(?) Sālsmaize, uz kuru pats tā īsti neierados, bet atsauksmes no biedriem ir graujošas, blakus istabā dzīvojošais vācietis tagad esot kārtīgi ieintegrēts latvju jaunatnes naktsdzīvē. Sāk parādīties arī plusi Jūrmalas šosejas nemērošanai divreiz dienā: uz skolu līdz šim vēl nav bijis jāceļas agri, vakaros atliek laiks korporācijas apmeklējumam, kura atrodas trīs kvartālu attālumā, un studiju mājasdarbu pildīšanas laiks sarucis uz pusi.

Brīvdienās tiku izsaukts uz Jūrmalu, lai piedalītos mājas jumta nojaukšanā. Tikai nojaukšanā, jo vēl joprojām nekas nav uzlikts vietā. Visa diena aizgāja ārdoties ar lauzni azbesta putekļos. Aizstaigāju arī līdz Vaivaru 2011. gada kartei, piezīmēju klāt jaunas detaļas. Karte sāk ieņemt gaidāmo izskatu, izkristalizējas pāris interesanti etapi. Līdz Vaivaru Balvai 2011 atlikušas piecas nedēļas.
Ķīmijas fakultātē šonedēļ pabeidzu savu pirmo kaut cik advancēto organisko sintēzi. No acetanilīda uzsintezēju p-nitroanilīnu. Man bija nepieciešamas piecas stundas un mazliet pacietības. Uzreiz pēc tā analītiskajās ķīmijās laboratorijā vēl piecas stundas atdalīju katjonus no nezināma sastāva šķīduma. Atradu piecus jonus, no kuriem viens tomēr nebija īstais, un pašlaik izskatās, ka viss būs jāsāk no sākuma. Jā, ceturtdienās no rīta līdz vakaram baltajā halātiņā.

Florence - Shake It Out!

Baltic Junior Cup Zviedrijā

2011-09-29T00:14:00.003+03:00

Jau minēju, ka nedēļas nogalē piekritu kavēt pāris lekcijas, lai piedalītos pēdējās starptautiskajās sacensībās kā juniors. Kaut arī kopumā brauciens bija diezgan psiholoģiski grūts, garās distances veikums paliks atmiņā kā viena no interesantākajām 10km+ distancēm sezonā. Varētu gausties par asajām eglītēm, dubļainajiem purviem un auksto laiku, distance vairāk sagādāja daudz pozitīvu emociju un 11500m pagāja ļoti ātri.
Uz startu ierados pus minūti par ātru, jo leģendas garajās distancēs neņemu līdzi. Sajūtas bija ļoti labas, taču jau pirmajos km atklājās, ka uz ātrumu šodien paņemt būs grūti. Pēc bakstīšanas uz pirmajiem kp, vairāk pievērsos tempa noturēšanai nekā kāpināšanai, un loģiski, ka jau garajā etapā uz 7. kp aiz muguras ieraudzīju savu tuvāko igauņu cīņubiedru KK, kurš startēja 3 min aiz manis. Tuvāko, jo divas reizes esam jau šogad tikušies mežā. Paskrējām kopā, līdz uz 11. kp izvēlējos visātrāko variantu apkārt pa ceļu, kamēr igaunis lauzās taisni. Izvirzījos minūti priekšā, taču jau pēc diviem etapiem atkal bijām kopā. Distance gandrīz katrā etapā piedāvāja vairākus konkurējošus variantus un iespēju pielietot orientēšanās meistarību plašā diapazonā. Pats vairākkārt nevarēju noturēt virzienu, pareizi iziet no kp vai precizēt atrašanās vietu kartē. Ļoti patika Zviedru stilā zīmētā karte 1:15 000 mērogā un 5m horizontāles. Uz 15. kp KK aizlidoja ārpus manas redzamības robežas, bet jau pie 18. kp atkal satikāmies, kad KK pamatīgi kļūdījās. Praktiski līdz finišam skrējām kopā, pievienojoties arī leitim, līdz KK izmežģīja kāju, skrienot uz pēdējo kp. Uzskatīju par pienākumu apjautāties, vai viss kārtībā un palīdzēt, kā dēļ sanāca arī pamatīgs līkums etapā apjukuma dēļ. Finišēju ar 12. rezultātu, atpaliekot vairāk kā 7 minūtes no uzvarētāja. Analizējot splitus ar KB, secināju, kas esmu stipri par lēnu, lai cīnītos par sešinieku, un arī ar tīru sacīksti trijniekā netiktu. Kļūdās kādas 3-5 minūtes, bet kā jau minēju sākumā, biju ļoti apmierināts ar savu sniegumu un distanci.
Stafetē startēju otrajā komandā. Pilnīgi neitrāla un vienmuļa 6.5 km distance. Skrēju pēdējo etapu un finišēju tajā pašā 8. vietā, kurā stafeti saņēmu. Mazliet palielināju ātrumu pēc skatītāju kp, kad aizmugurē ieraudzīju zviedru, bet vispār spriedzi praktiski nejutu.

Brauciena jautrākā daļa laikam jau bija spēļu vakars pēc pirmās dienas apbalvošanas. Katra valsts varēja piedāvāt sevis izvēlētu spēli, iesaistot citu valstu dalībniekus. Tas gan nebija šahs vai cirks, bet gan perversas izklaides nacionālajās tradīcijās. Atpakaļceļš ilga diennakti. Pēc nakts maza zviedru prāmja sēdvietās izlase tika aplaimota ar McD apmeklējumu Klaidpēdā, un tur gan skats pie kasēm bija izlases foto vērts.

3. izlase

2011-09-21T22:58:00.002+03:00

Nelielu intrigu uzdzen aizkavējušies fakultātes stipendiju konkursa rezultāti. Pēdējā laikā ienākumu avotu meklējumi ir stipri aktualizējušies. Saderēju pats ar sevi, ka bez vecāku kabatas naudas iztikšu līdz Instrumentu koncertam decembra sākumā, un pagaidām veicas tīri labi.

Rīt uzreiz pēc savas pirmās sintēzes ķīmijas laboratorijā vilkšu pāri ģitārai, lai paspētu uz Stokholmas prāmi. Trešo reizi šosezon izlases sastāvā došos uz starptautiskām sacensībām. Lai arī pirms divām nedēļām stipri šaubījos, vai matemātikas un organikas lekciju kavēšana ir tā vērta, sponsoru atrašanās un motivācijas guvums mainīja manu viedokli, un jau sestdien mani sagaida 11,4 km garā distance, kas izskatās pēc smagākā pārbaudījuma kopš JWOC garās distances. Nav īsti nojausmas, kādu rezultātu varētu parādīt. Esmu pastrādājis ar garajiem treniņiem un ātruma izturību Magnētos un braukājot ar velo, taču treniņu skaits ir samazinājies uz pusi, salīdzinot ar sezonas sākumu. Svētdien aizraujoša stafete, kur pat pie nelielas veiksmes iespējams cīnīties par medaļām, un esmu nobriedis lauzt savu bēdīgo statistiku šajā distancē.

Vispār? Esmu atradis draugus. Iet labi.

Pirms kāda laika uz laika sienas pieminēju, ka noskatījos laikam jau skaistāko un vērtīgāko filmu manā mūžā Blue Valentine. Dziesmu listi tad nu pārsvarā veido Grizzly Bear un vēl arī šis.

2011-09-18T09:47:00.000+03:00

Tikai svētdienas agrā rītā man atradies laiks un kompis, lai papildinātu blogu ar jaunāko. Nekas konkrēts.
Nedēļas vidū sāku studēt. Neizbēgami, ja gribu nākamnedēļ lekcijas aizstāt ar piecu dienu ekskursiju uz Baltic Junior Cup Zviedrijā, kaut arī pēdējie rezultāti garajās distancēs liek šaubīties, vai man tur būs ko darīt. Valmieras čempionātā pēc lieliskas vidējās, garā distance bija ilgas mocības vientulībā, finišējot ārpus trijnieka. Arī Cēsu Rudenī apstiprinājās fakts, ka, skrienot ilgāk par stundu, temps ir stipri gausāks, bet to varbūt var novelt uz manām nedēļas nogales aktivitātēm. Ar kurām gan laikam nelielīšos.
Es iestājos studentu korporācijā Selonija, un esmu lepns par to. Šķiet, ka esmu pavēris durvis uz jaunu dzīvi, jaunu vidi. Pirmajos trīs vakaros ieguvu tik daudz, ka tagad nesaprotu, kā to pielietot. Izskatās lieliski, jo dzīvei Blaumaņa ielā nu ir piešķirta kāda jēga.
Īsta jautrība ir velosipēda izmantošana par transportu uz Magnētu. Patērētais laiks ceļā ir aptuveni tāds pats, un vēl izdodas produktīvs treniņš. Un jāsaka, ka Rīga ir progresējusi velosatiksmes jomā, jo uz neviena auto vāka pagaidām neesmu nokļuvis. Pēc nogurdinošām 8h laboratorijās, tas bija tas, kas vajadzīgs.
Jā, iet labi. Tikai paliek vēss.

Rīgmala

2011-09-13T23:19:00.001+03:00

Tak es nesaprotu, kas man jāraksta.

Pēdējās divas nedēļas es visu laiku steidzos. It kā kas pietrūktu.

Taču Coldplay jaunākais singls Paradise ir klausāms gabals saulainās Tērbatas ielas pēcpusdienās.

Nepāra nedeļa

2011-09-08T10:04:00.000+03:00

Atgriežoties universitātē, jau pēc pirmajām lekcijām atcerējos, kāpēc es to izvēlējos. Studijas ir tieši tas, ko vēlos pašlaik darīt. Otrajā kursā piedāvātie priekšmeti kļuvuši stipri saistošāki. Daudz laboratorijas un ķīmijas. Arī lekciju saraksts ir lielisks, piektdienas un otrdienas brīvas. Esmu pārvācies uz dzīvi galvaspilsētas centrā un nodrošinājis vismaz simbolisku darbavietu ar pieklājīgu atalgojumu. Līdz ar septembri treniņi kļuvuši retāki un nepārdomātāki, izpildu tikai pašu minimumu, lai nedēļas nogalē varētu pakustināt pleznas Grīviņos. Aiz slinkuma esmu kļuvis atkarīgs no datorspēles, kas jau bija paredzams. Esmu mazliet iekūlies zemā pašapziņā pēc manām izklaidēm vasaras otrajā pusē. Bet tur neviens cits nav vainīgs, izņemot mani. Lai nu kā, mani sapņi par labāku dzīvi nemainās un pilnai laimei daudz jau arī nevajag.
Jā, uz nedēļas beigām slikto ziņu pienāk vairāk kā labo. Kaut arī dzīvoju akā, tomēr sadzirdēju, ka vesela komanda vienkārši ir aizgājusi vienā brīdī. Neaptverama traģēdija.

R.I.P. KS

Zelta distance

2011-09-04T20:57:00.002+03:00

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu.

Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs. Pāris nākamos kp skrējām kopā, arī nepareizus variantus ņēmām kopā, taču AL mani izvilka no kļūdas pie 11. kp, kad mazliet pazaudēju kontroli pār reljefu un atstāju lētas 30 sekundes, kas varēja beigties arī ar pāris minūtēm. Pēc tam jau atlika tikai vilkt līdz galam. No gaisa nāca pamatīga duša, kartē saskatīt detaļas bija praktiski neiespējami. Laimīgā kārtā pēdējie tricky punkti nesagādāja problēmas, un finišu sasniedzu ar rezultātu 27:07, kas ir par divām minūtēm lēnāks, kā minēts nolikumā.

Taču pēc nepilnas stundas kļuva skaidrs, ka par piecām sekundēm esmu nodrošinājis vietu uz augstākā pakāpiena. Sākumā, protams, grūti tam noticēt, ka esmu sasniedzis vienu no lielākajiem panākumiem karjerā. Jāpiekrīt trenerei, ka esmu arī ticis ārā no bedres, kurā iekļuvu februāra Tartu maratonā . Žēl, ka ne tuvu šāda forma nebija pirms diviem mēnešiem.

Eritrocīti

2011-08-31T13:22:00.000+03:00

Pēc vakardienas Magnēta intervāliem jāsaka, ka skriešanas sajūtas ir stipri mainījušās, nokāpjot lejā. Noguruma pazīmes ir pilnīgi citādas. Brīžiem liekas, ka kājas netiek līdzi gribai. Viennozīmīgi skriešanas izjūtas ir sasniegušas citu līmeni. Vēl jāpiestrādā pie ātruma, kurš pēdējo nedēļu laikā tika atstāts novārtā, lai jau nākamajā nedēļas nogalē cīnītos par medaļām vidējā distancē Latvijas čempionātā Smiltenē. Stafešu stiprākajā komandā šoreiz startēs otrais sastāvs bez kluba elites, taču svētdien notikušais liek uzmanīties ar pāragriem secinājumiem par rezultātiem.

Queen - Killer Queen

Jauniešu zvaigžņu stunda

2011-08-29T22:56:00.002+03:00

Sākumā laikam jāpiemin, ka atteicos no Vidusjūras apmeklējuma Nicā, kazino, supermašīnām un slavenas trases Monako ielās, kempingošanas ar ģimenes draugiem un šopinga vācu lielveikalos, lai steidzīgi atlidotu uz Klubu stafetēm noskriet pēdējo 7. etapu kluba pirmajā komandā. Lidojums caur Briseli, kur pa nakti pavadīju piecas stundas, un bezdarbība formas uzlabošanā lika domāt, ka uz ātrumu šoreiz nevajadzētu cerēt.

Kad ierados skaisti iekārtotajā stafešu arēnā, mana komanda pēc 2. etapa pārsteidzoši bija izvirzījusies vadībā. Arī nākamajos etapos izdevās saglabāt vietu pie līderiem, taču, manuprāt, komandas trumpis, īsais etaps Riharda Gaiļa izpildījumā, krietni vien attālināja cerības uz uzvaru ar vairāk kā desmit minūšu kļūdu. Pēc sestā etapa trijnieks skatītājiem jau praktiski bija skaidrs, izņemot man.

Distanci sāku kā otrais, vairāk kā vienpadsmit minūtes aiz līdera AT, par kura profesionalitāti nevienam nebija šaubu, un O3 varēs svinēt uzvaru. Man atlika cerēt, ka arī aiz manis ir pietiekama atstarpe, lai saglabātu vēsu prātu savā reisā pakaļ panākumam, uz kuru pirms sacensībām necerēja pat priekšnieks, jo vairāki kluba spēcīgākie pārstāvji nestartēja. Nedēļa bez kartes un stress lika pieļaut ~1'30'' kļūdu jau pašā sākumā, taču zaudētais laiks mobilizēja vairs nekļūdīties turpmāk, kas tā arī notika. Skrienot vienatnē, nebija viegli saglabāt uzņemto tempu, un kaut arī līderim pietuvojos par gandrīz piecām minūtēm, distances pēdējā krustošanās vietā, kad man vēl atlika pieci punkti, bet AT skrēja pretī uzvarai uz pēdējo, vairāk pievērsos perfektiem variantiem un precizitātei, zaudējot mazliet ātruma. Ar to pietika, lai komandai atnestu augsto 2. vietu.

Pēc finiša biju patiesi priecīgs par paveikto un pateicos tieši komandai, kas šoreiz visu izdarīja izcili.

No rītdienas Instrumentu TRU būs visur!

Dzelžu taka

2011-08-26T20:03:00.000+03:00

Kamēr Itālijas pusē Monlānam tika dots starts CCC distancei, kas ir ~ puse no lielā ultra-maratona, trijatā nobraucām lejā pa ieleju uz bezpersonisku klints sienu, uz kuras saāķēti dzelži ložņāšanai. Tas izskatās pēc Mežakaķa, tika dzīvajā. Tik aizraujošu Via Ferrata vēl nebijiu gājis. Uz vertikālās, brīžiem negatīvās, sienas bez klasiskiem trošu ceļiem vēl atradās daži nestabili tiltiņi, trepes un pāris franči.
Vakarpusē uznāca stiprs negaiss, kā dēļ tika pārcelts ultra-maratona starts. Tikai īsi pirms pusnakts, kad kalnos lietus jau pārvērtās sniegā, pie pilsētas baznīcas lietū pulcējās tūkstošiem cilvēku, lai klātienē vērotu 2,3 tūkstošus laimīgo, no kuriem pieci ir mūsu tautieši. Ģērbušies plānās drēbītēs un mazu mugursomu uz muguras, dalībnieku rinda izskrēja pilsētas galveno ielu, zipspuldžu izgaismoti un vēlējumu pavadīti, skanot saviļņojošai mūzikai, kura vienmēr asociēsies tieši ar šo momentu.
Šodien sākšu lidot uz Latviju. Izskatās, ka Klubu stafetēs skriešu pēdējo etapu, bet pēdējais skriešanas treniņs bija pirms vairāk kā divām nedēļām.

2011-08-26T09:38:00.001+03:00

Kāpšanas aktivitātes norimušās, laiks tiek pavadīts pilsētiņā. Uz galvenās ielas tiek krāmētas barjeras, reklāmas un karogi gaidāmajam skrējienam, pa ielu pretīm nāk ne mazums cilvēku ar zīmīgiem t-krekliem, kas apliecina dalību kādā no trim ultra-maratona distancēm. Filmiņa par UTMB.

Taču šajā desmitgadē startēt vēl neesmu ieplānojis, tāpēc viens no gaidītākajiem notkumiem noteikti bija MTB brauciens pa ieleju. Jau iepriekšējā dienā apstaigāju visus velo nomas punktus pilsētā, lai izvēlētos labāko piedāvājumu. Rezultātā tikām pie elegantiem, zili baltiem kalnu divriteņiem, ar kuriem īsi pirms pusdienslaika atradāmies ciemta centrālajā dzelzceļa stacijā, lai ar vilcienu dotos uz ielejas otru galu, netālu no Šveices robežas, kur startējām.

Sākumā 200 m kāpums pa kalnu akmeņainajām takām, kad lielākā daļa grupas mani kritizēja par sliktu maršrutēšanu, bet pēc kalnu pārejas šķērsošanas celiņa kvalitāte stipri uzlabojās, ātrums ievērojami palielinājās un mīšanās nebija nepieciešamas, jo atlikusī daļa veda tikai lejup pa ieleju. Atzinu, ka šādos nobraucienos tiek izmantoti visi velosipēda resursi un kam domāti braucamie ar full-susppension. Braukšana pilnīgi pārvēršas no tās, ko saprotam, vizinoties pa Latviju, kad nepieklājīgā ātrumā jāmanevrē starp lielākiem un mazākiem akmeņiem. Māsa paspēja izklāties uz takas un tā sasist roku, ka nācās evakuēt ar tuvāko transportu.

Ja par transportu, tad franču vilcienā ļauts ievietot tikai piecus velosipēdus, kas pamatīgi izbojāja garastāvokli, jo lielākajai daļai latviešu velobraucēju nācās palikt aiz durvīm.

Restorānos piedāvātās franču pankūku cenas mani pamudināja brokastīs uzcept pašam. Receptes googlē netrūkst.

Jā, vēl joprojām iet labi!

4810

2011-08-24T21:00:00.001+03:00

Pirmoreiz Chamonix pilsētiņā ierados pirms diviem gadiem, kad neplānoti sanāca neaizmirstamu piedzīvojumu nedēļa 1924. gada ziemas olimpisko spēļu pilsētiņā. Sākot ar MTB izbraucieniem un beidzot ar pakāpšanos kalnos līdz sniega robežai .Šogad mērķēju stipri augstāk, iekarot Alpu augstāko kori - Monblānu. Latviešu grupa, kas saulainā pēcpusdienā sasēdās vilcieniņa, kurš uzved virs mežu zonas, sastāvēja no 12 biedriem, ieskaitot māsu, tēvu, LP u.c.

Pirmajā dienā uzkāpām līdz savdabīgai telšu pilsētiņai akmeņu laukā (3204) un pārlaidām nakti, lai agri no rīta varētu relatīvi droši šķersot, manuprāt, maršruta bīstamāko vietu Lielo Kuluāru. Pār taku šajā posmā regulāri nāvējošā ātrumā lido akmeņi un klints šķembas. Posmu šķērsoju ar lielu adrenalīna devu. Lai arī pārskrēju pāri veiksmīgi, akmeņu uzbrukumu pirmoreiz mūžā izbaudīju nedaudz vēlāk, kad līdzīgi kā pārējā grupa pēc draudu kliedzieniem paslēpos zem tuvākā klints bluķa un vēroju nepielūdzamo akmeņu lietu no apakšas, cerot, ka netrāpīs. Līdz pusdienslaikam bijām sanieguši nākamo telts vietu sniega zonas sākumā (3782).
Telts celšana sniegā, kad apkārt lidinās helikopters, un dzīvošanas apstākļi, kad tēja tiek vārīta no sniega, likās fantastiska. Gulēt ilgi nesanāca, jo telti plosīja krusas negaiss un 1:00 naktī tika plānota ateja* uz virsotni, lai līdz pēcpusdienia paspētu vēl nokāpt līdz lejai.
Ceļš uz virsotni sākās baltā tumsā ar ietērpšanos inventārā, kas sastāvēja no vairākiem metālu izstrādājumiem un sasaites starp mani un māsu. Māsa jau pēc iziešanas sūdzējās par augstuma slīmību un pēc pirmā kāpuma evakuējās atpakaļ uz bāzi. Turpinājām ceļu divatā stipri ātrākā tempā, lai noķertu pārējos grupas biedrus un baudītu saullēktu uz stāvas kores, kas ved uz virsotni.
Kore, tas ir šaura iebrista taciņa sniegā, kurai abās pusēs ir pārsimts metru brīvais kritiens līdz ledājam vai stāva nogāze, taču apjausma par to, ka varētu būt bail, radās tikai kāpjot lejā. Interesanti bija arī atrasties retinātajā gaisā, kad ātri ejot pa līdzenumu nācās pat aizelsties.
Eiropas jumta sasniegšana, protams, bija varens brīdis līdzās zviedram un ukrainim. Apkārtējie kalni beidzot likās tik zemi. Pāris foto, uzvarētāju tēja un saldumi. Laboju personīgo augstuma rekordu par vairāk kā kilometru. Twitterī ieliku virsotnes bildi.
Jāpiekrīt, ka iešana lejā bija fiziski vissmagākā. Pa sniegu līdz bazes nometnei gāja viegli, taču otra puse pa akmeņiem un klintīm līdz vilcienam izsmēlu visu. Sajūtas kā 13h rogainingā. Varētu gausties par smago mugursomu vai milzīgajiem zābakiem, vai atspiestajām pēdām, taču nokāpjot lejā tas pēkšņi kaut kā kļūst mazsvarīgi.

*Laila: Darbības vārds, foto publicēti ar attiecīgu vienošanos.
Zilajā Nano: Arcade Fire - Spravl II (Mountains Beyond Mountains)

Pirmā daļa Francijas brīvdienām

2011-08-21T14:25:00.002+03:00

Pēdējās astoņas dienas pavadīju Francijas orientēšanās sešdienās, o-festivālā, kas norisinājās tajā pašā laikā un kartēs, kur pasules čempionāts pieaugušajiem. Ja par pašu orientēšanos, tad tas ļoti iespējams bija augstākais līmenis, kādā esmu bijis, daudzejādā ziņā. Nepārtrauktu kartes lasīšanu prasoši etapi, neprognozējams balanss starp izrobotiem kalniem un neskrienamiem zaļajiem, izaicinošas elites distances, sarežģīta pārvietošanās pa mežu, internacionāla konkurence junioru grupā un franču alpu ainavas visapkārt. Rezultāi? Pirmo dienu garajās distancēs mans sniegums bija stipri viduvējs, galvenokārt, pateicoties nenopietnajai attieksmei un traumām, mazliet pašķaidīju augštilba muskuli jau otrajā dienā uzlidojot virsū negaidītām drātīm. Taču pēdējās dienās rezultāti stipri uzlabojās un piektās dienas vidējā distancē uzrādīju labāko laiku, kas pēc stabili noskrietas pēdējās dienas ļāva kopvērtējumā ierindoties 5. vietā, un ar to esmu ļoti apmierināts.Ja no rīta skrējām distances, tad pēcpusdienā finiša arēnā, lielājā ekrānā, vērojām dramatiskus notikumus pasaules čempionāta fināla distancēs. Kronis visam bija sieviešu stafetēs pēdējais etaps, kur līderkomanda nomainījās katrā etapā un zeltu somijai finišā izrāva MinnaK. Manāms, ka pēdējos gados orientēšanās ir kļuvis par skatāmu sporta veidu, ko ļauj sekošanas ierīces, video kontrolpunkti, komentētāji, arēna un distances plānojums. Varbūt nākamo čempionātu varēšu vērot televīzijā.

Tagad es atrodos ģimenes apartamentos Chamonix. Pēc mazliet mazāk kā stundas mēs startējam uz augšu. Plānots iekarot Eiropas virsotni. Par to plašāk nākamajā ziņā.
Sauc pusdienās.

Man iet labi. Ataugusi bārda, sponsori apmierināti un mazliet piedegusi āda.

Pirms izlidošanas

2011-08-11T22:57:00.002+03:00

Pēdējās dienās pie jaunās kartes piestrādāju diezgan pamatīgi, lai līdz garajām brīvdienām Francijas Alpos kartes galvenā daļa būtu gatava. Tālākos kaimiņos esmu iemantojis slavu kā potenciālais zādzību plānotājs, kurš gaišā diennakts laikā pēta māju, slēpjoties mežā. Nevienam īsti neliekas ticama versija, ka es jau pāris gadus dienu dienā skrienu treniņus garām šīm teritorijām un neesmu nolēmis spert kāju privātīpašumā.
Ja par treniņiem tad jau otro nedēļu normāli atlaižu. Jau pirms pāris mēnešiem, pārskatot kalendāru, izsecināju, ka šis ir vislabākais laiks, lai sadziedētu traumas, uzēstu masu un pievērstos problēmām mājās. Esmu pasācis biežāk izmantot velosipēdu. Ļoti iespējams jau rudenī tas kļūs par manu galveno transportlīdzekli.
Rīt lidoju uz Milānu. Pēc tam ar auto 400 km uz rietumiem. Sen vairs nav noslēpums, ka piedalīšos grandiozā orientēšanās festivālā ar sešām distancēm Francijas Alpos. Lielākais izaicinājums būs nedēļu nodzīvot teltī 1200 m augstumā. Nē, smagākais būs no rīta izlīst no guļammaisa. Bet šī nav vienīgā avantūra, uz kuru ik gadu parakstos augusta beigās. Tagad jau ir gandrīz pilnīgi skaidrs, ka mēģināšu iekarot Eiropas virsotni, kad nākamo nedēļu pavadīšu Chamonix kopā ar ģimeni, un uzreiz pēc tam atgriezties Latvijā uz Klubu stafetēm, nakti pārlaižot šoreiz Ryanair Briseles lidostā. Bet nesteigsimies notikumiem pa priekšu. Centīšos ziņot no notikumu vietas visa ceļojuma laikā tieši šeit vai čiveklī.

Fotografēts pirms diviem gadiem. Šogad plāns atgriezties ar lielākām mugursomām un augstākiem mērķiem.

iTunes: Bon Iver

Lietas nesarežģīt

2011-08-09T09:02:00.002+03:00

Nedēļas nogalē atradu darbavietu pāris nākamajiem mēnešiem pilsētas centrā, netālu no jaunās dzīvesvietas. Uzreiz nopelnīju mazliet naudas, lai brīvdienās varētu satikties ar draugiem Zeltiņos, kur noskrēju vienas no kvalitatīvākajām un interesantākajām sacensībām Latvijas Kausa kalendārā ar mērķi savākt ranga punktus un pārbaudīt, kā ir skriet "uz svaigumu". Attieksme pret sacensībām jau ar vidējās distances startu bija vairāk kā nenopietna, taču pēc pāris kļūdām tomēr centos saņemties un uzrādīt pieklājīgu rezultātu. Ieslīkt dziļākās analīzēs laikam gan nav vērts, taču pieminēšu, ka otrās dienas garā distance šajās sacensībās tiek sākta ar iedzīšanu. Varbūt tieši tāpēc, ka gandrīz visus 9 km skrēju redzamības robežās kopā ar pāris konkurentiem, izdevās saglabāt labu tempu līdz galam. Kaut arī vietu sadalījums aiz uzvarētāja KB tika izšķirts, uztaustot pēdējo kp, distances pēdējos trīs etapos nācās atzīt, ka man nepiemita cīnītāja gars, jo tā vietā, lai domātu par iespēju apsteigt konkurentus, vienkārši sekoju un palaidu garām pāris lieliskas izdevības tikai tāpēc, ka nevarēju noticēt sev un saņemties neskriet līdzi kļūdā. Rezultātā no zemākā pjedestāla pakāpiena braucu mājās ar medus burku.
Līdz mājām svētdien, protams, netiku. Tā vietā piestāju pie DD ieēst, uzspēlēt volejbolu, un vakarā apmeklējām pilsētas mazo festivālu Briāna ielā. Instrumentu vietā saņēmām pilnu skatuvi ar valstī pazīstamiem mūziķiem, kuri, manuprāt, sniedza vienu no emocionāli skaistākajiem priekšnesumiem vasarā un dēvē sevi par Viegli. Neskatoties uz lietu, svētdienas vakars bija izdevies ar uzviju.
Tagad turpinu ņemties ar kartes zīmēšanu un nebeidzamu zāles pļaušanu mājās. Šonedēļ solījos nopelnīt naudu atkal jaunām izklaidēm un aizmīties līdz Atgāzenes ielai.
Iet labi, taču tieši pēdējā laikā mierā neliek pretrunas sevī.

Ziemā nebija laika klausīties, bet tagad gan Viegli.

Map sample #3

2011-08-03T00:34:00.000+03:00

Tā kā jāskrien nav, naudas nav un visu dienu pavadu mājās, sāku zīmēt jauno karti Vaivaru Balvai 2011. Nodarbe, kurā stundas paiet nemanot. Lai paveiktu to, kas redzams attēlā, man bija nepieciešamas precīzi trīs stundas. Līdz Francijas garajām brīvdienām jāpaspēj uzzīmēt vismaz piecas reizes lielāks apgabals desmit dienās.

Paziņojums presei: tradicionālā Vaivaru Balva šogad norisināsies vēl orientēšanās sacensībām neizmantotā apvidū un jaunā kartē.

Laptopu vai iPad

2011-08-01T23:52:00.002+03:00

Pirms vairākiem mēnešiem, 20. dzimšanas dienā, sponsori pa telefonu paziņoja, ka dāvinās man, 21. gadsimta studentam, it kā tik ļoti nepieciešamo ierīci - laptopu. Protams, pirmajā momentā atteicos. Tāpēc, ka veiksmīgi visu nepieciešamo studijām spēju paveikt univesitātes bibliotēkas jaudīgajos datoros un blogošanai un izklaidei pietika ar kādu no mājās atrodamajiem kompjiem. Vieglprātīgi atbildēju, ka līdz augustam vecāki mierīgi var atslābt par simtiem latu investēšanu ierīcē, no kuras ieguvumu īpaši daudz neredzēju.

Pienāca augusts un arī laiks, kad jāpārvācas uz dzīvi lielpilsētā un izbraucieni ārpus mājām un valsts kļuva garāki un biežāk. Ja arī sākumā likās, ka bez vispasaules tīmekļa varu iztikt nedēļām, tad tagad vajadzība pēc WiFi uztveroša apratā ir stipri aktualizējusies.

Noformulējot savas prasības - ērti pārnēsājams, nekādu vadu, diennakti izturīga baterija, izmantot galvenokārt kā pārlūku web un MS Office failiem, zem 300 Ls, - piedāvājumā uzpeldēja Apple iPad. Pārskatot planšetes piedāvātās iespējas darbam un mācībām, par laptopa izvēli sāku stipri šaubīties.

Darbadienas vidū devos uz ābolu veikalu pie gudriem pārdevējiem, lai noskaidrotu, vai iPad patiešām spēj solīto. Ierīce it kā atbalsta visu, kas man būtu nepieciešams, taču brīdī, kad jāsāk dalīties ar failiem, sākas problēmas. iPad nav USB ieejas, viss notiek caur iTunes, kam tad arī nepieciešams vēl viens dators. Un tas nav vienīgais mīnuss, tā pat kā neskaitāmo plusu.

Vai man izvēlēties pārbaudītas vērtības, ko piedāvā desktops, vai par tādu pašu cenu mēģināt appple brīnumu, kurš pārsteidz ar ērtumu un inovatīvām iespējām?

Zviedru piecdienas

2011-07-31T18:32:00.003+03:00

Zviedrijas orientēšanās sacensību gigants, O-Ringen, šogad piedāvāja daudz sarežģītāku apvidu, kā biju gaidījis. Sīki izzīmētais reljefs, klintiņas un akmeņi 15k kartes mērogā distanci padarīja par izaicinošu orientēšanās piedzīvojumu. Sen nebiju tik daudz skrējis sacensībās, kas prasa maksimālu koncentrēšanos praktiski visas distances garumā. Ja ne orientēšanās, tad arī fiziski nedrīkstēja zaudēt modrību uz akmeņainā pamata. Man nepaveicās jau otrās dienas distances sākumā, kad uzsitu papēdi uz kaut kā ļoti asa. Paliels asins izplūdums un papēdi pie zemes vairs pielikt nevarēju. Turpmākās dienas nācās skriet uz pirkstgaliem, kas deva lielāku ātrumu un stabilitāti, bet ne izturību. Pēc trīs garajām distancēm likās, ka top30 varētu būt reāls, ja turpmāk kļūdās neatstātu vairāk par minūti uz katru kilometru. Taču ceturtās dienas vidējā distancē manas kļūdas bija zem katras kritikas. Sāka likties, ka esmu zaudējis jebkādu o-skilu, un rezultātā atrados ārpus top50.
Vispārīgi distances sastāvēja no gariem etapiem, piezmemējoties kārtējā lielas formas paugurā, kura virsotne nosēta ar sīkiem objektiem un reljefu. Vislielākās grūtības sagādāja kartes lasīšana punkta rajonā, jo pirmajā momentā liekas, ka vai nu viss ir skaidrs, vai pilnīgi nekas nav skaidrs. Pēc tam, kad piecas minūtes klaiņo starp it kā īstajām klintiņām, saproti, ka punkts ir divas horizontāles zemāk un paslēpts zem klintiņas pārkares. Katru dienu kļūdās pēc parastās izpratnes var norakstīt vismaz desmit minūtes, taču šajā reizē par kļūdu var sākt uzskatīt par nozīmīgu, ja zaudē vairāk par minūti, divām. Virziena noturēšana nesagādāja grūtības, cik, piemēram, izvēle ceļa variantā starp lēzanu traversu akmeņu laukā vai stāvu kāpumu, kurā tomēr iespējams skriet. Tempu diktēja spēja atslēgt smadzenes un lidot lejā pa akmeņainām nogāzēm vai nolēkāt kilometru no vietas kaut līdzenumā.

Pēdējā dienā laikam uzrādīju pašam visatzinīgāko rezultātu. Priecājos, ka līdz pat finišam neizsīka spēki un izdevās saglabāt vienmērīgu tempu, kurš gan minētā pēdas savainojuma dēļ nebija spīdošs, taču stipri ātrāks kā sprāgušajiem zviedriem. Pieļāvu ļoti maz kļūdu, tāpēc noķert pāris priekšā skrienošos, bet spēks viņu sejās nebija redzams. Pirmspēdējā kontrolpunktā satikos vēl ar vienu, taču finiša taisnē aiz muguras viņu vairs neredzēju, un pēc finiša zviedrs atzina, ka nebija spēka cīņai. Finišēju kā 50. kopvērtējumā. Līderiem katru dienu zaudējot ~ divas minutes uz kilometru. Komandas biedrs KB, ar kuru dzīvoju kluba sponsorētā treilerī, finišēja 44. Kartes meklējiet paši. Tā kā vasarā uz bibliotēku nestaigāju, jpg formātā tās gruti noorganizēt.

Tagad jāņem brīvāks. Jāatpušas līdz nākamajai nedēļas nogalei, kad sāksies rudens atlases.

Vakarā uz lidlaukā noklausījos Bon Iver otro studijas albūmu ar tieši tādu pašu nosaukumu. Gana mierīgs.

Pirms O-Ringen

2011-07-22T21:45:00.002+03:00

Rīt pārlidošu uz Zviedriju, kur jau trešo rezi dzīvē piedalīšo pasaulē lielākajās orientēšanās sacensības O-Ringen. Laikam minēju, ka startēšu zem zviedru kluba vārda H20 E grupā , kaut gan tas gluži nebija tas, uz ko parakstījos pirms trīs mēnešiem. Vēl īsti nevaru iedomāties, kā veselu nedēļu nodzīvošu telšu lielpilsētā. Pašlaik esmu ļoti pieradis pie māju chilax. Jādomā, ka pēc šī pasākuma orientēšanās būs jau līdz zodam. Braucu kopā ar Kārli B, jo JT pasākumu izlaiž un, pēc man zināmas informācijas, mājās rehabilitējas. Latvieši tur arī šogad uz rokas pirkstiem saskaitāmi.

Ja par fizisko formu, tad divu nedēļu laikā veicu vairākus ļoti kvalitatīvus treniņus (un arī nekvalitatīvus), raizējos, vai tie dos vēlamo rezultātu. Pēdējos no tiem pulss sāka kāpt ļoti strauji un nogurums arī lika manīt. Līdz pēdējam vakaram ņemu pilnīgi brīvu. Par lielāko izaicinājumu sacensībās uzskatu ceturtās dienas vidējo distanci un pēdējās dienas chasing start garajā distancē. Vidējā mērķis ir noskriet tīri. Uztvert to kā otro iespēju pēc JWOC. Taču pēdējās dienas garajā distancē gribu pārbaudīt, cik fiziski esmu spējīgs. Visam sekot līdzi varēs www.oringen.se

Bilde no LAgastu stafetēm 2011.

2011-07-20T11:00:00.003+03:00

Tikko atpakaļ no rīta atjaunojošajām 30'. Pludmale no rīta izskatās labi.
Saldējums iet uz beigām, mati atauguši un sestdien uz Swiedriju. Gulēt esmu pasācis iet pēc pusnakts. Neesmu izmazgājis bikses, kuras pēc uzdzīves tika atzītas par īstu magnētu. Beidzot manos trīs plauktos ir arī kas maģisks. Guļu dīvānā.
Līdz ar festivālu beidzās arī atlikums uz konta. Nauda, kas tika iekrāta vasarai, attaisnoja sevi un tika atstāta tieši tur, kur biju plānojis. Tagad ar dažām haltūrām jānopelna iztika pāris nedēļām līdz augsta vidum, kad došos pilnīgi sponorētā ceļojumā uz Alpiem.
Šajās dienās laiku pavadu mājās. Neaizklīstu tālāk par pagalum, kurā katru reizi satieku cittautiešus ar dvieli rokās. Sēžu mājās, kaut gan gribēju noskatīties 3D filmu kinoteātrī. Nodarbojos ar celtniecības iekšdarbiem (mūrēju, špaktelēju, krāsoju). Uzskatu to par lielisku iespēju, jo neizbēami tuvojas brīdi, kad pašam jāceļ sev būda, apgūt amatus.
Bet ja par tuvāku laikmetu, tad vēl joprojām aktuāls ir jautājums par dzīvesvietas meklējumiem galvaspilsētā ziemā. Pašlaik esmu pievienojies kompānijai, kas vēlas īrēt dzīvokli Valdemāra ielā, taču pats būtu laimīgāks par vietu Āgenskalnā vai Dzirciemā. Tad varbūt Tev ir kāds piedāvājums? Man jau apnika zvanīties pa sludinājumie, kas piedāvā nepieklājīgas cenas un nosacījumus, nekad nebūs labi.
Nevaru pārstāt sistemātiski trenēties. Nezinu, vai vispār kādreiz izturēšu ilgāku pauzi par divām dienām. Vasaras sākumā sev nosolījos, ka pēc džeivoka vairs nekādas skriešanas. Bet kā gan es varu netrennēties, ja O-ringenā mani neizmet no Elites. 2011. gadu vispār varētu nosaukt par Elites sezonu, jo arī Francijā pieteicos H20 E grupai. Pareizi JānisT saka, ka esmu mūža formā. Tikai tad, kad stafetē vajag, nekā nav.
Tikko izlasīju Beigbederu. 14,99. No romāna gaidīju ko vairāk, bet izlasīt iesaku.
Klausos Pursuit Of Happines un skatos, kā Robis brīvajā kritienā.

~ tā.

Puse vasaras

2011-07-18T01:25:00.002+03:00

Kad festivāla izskaņā, agrā svētdienas rītā, Grēviņa deju placī izskanēja pēdējā Bohemian Rhapsody un divu dienu pilnība bija beigusies, iedomājos, ka tieši šajā brīdī vasara priekš manis sasniegusi briedumu.

Pēdējās trīs nedēļas neraujos piekļūt internetam, un nav ar' īsti kur. Neesmu uzrakstījis par čempionātu Polijā. Vēl jo vairāk slinkums iedziļināties distanču analīzēs. Cik pirmajās distancēs viss izskatījās cerīgs, tik pēdējās pārsteidzu pats sevi ar demotivējošiem rezultātiem. Visās distancēs, izņemot vidējās C finālu, cīnījos līdz galam, netaupoties un parādot labāko iespējamo rezultātu, jo, manuprāt, kļūdās atstātais laiks visaugstākā ranga sacensībās vairs nav atņemams. Čempionāta laikā atzinu faktu, ka neesmu iekļaujams tādā kategorijā kā Profesionāls sportists. Man bija iespēja pavērot top20 skrējējus ne tikai finišā, bet arī distancē. Varu tikai apbrīnot un priecāties par vienaudžiem, kas praktiski dzīvo sportā. Acu priekšā bija līmenis, līdz kādam ir iespējams nonākt.

Kad tikšu pie kartēm, varbūt pakomentēšu vairāk, bet pašreiz varu teikt, ka tā bija viena no spilgtākajām vēstures lappusēm manā mūžā.

1630km 264 stundās (Road to JWOC)

2011-06-27T23:55:00.001+03:00

Gandrīz jau esmu ceļā uz Poliju. Līdz 3. jūlijam kopā ar delegāciju aizvadīšu pāris treniņus raksturīgajā apvidū, un tad šo svētdien sprints,

Pirmdien garā distance,

Ceturtdien vidējā distance,

Piektdien stafete.

Visam varēs sekot tiešsaistē www.jwoc2011.pl

Vēliet man veiksmi!

Par čempionātu laikam esmu sapņojis kopš vispār atceros sevi ar karti rokās. Bet viss sakritis, lai pareizi satrenētos, kvalificētos un aizbrauktu, tikai junioru pēdējā gadā. Tas jau tagad ir manas dzīves augstākais sasniegums. Un es ticu, ka esmu vislabākajā formā un panākumi vēl tikai priekšā. Astoņu mēnešu, sevišķi pēdējo sešu nedēļu, treniņi nedrīkst palikt bez darba augļiem. Paldies, tiem, kas atbalstīja un tic.

Sportiskā garā

2011-06-25T21:12:00.001+03:00

Ar 12 km krosu Cēsīs pabeidzu gatavošanās plāna uz Pasaules čempionātu intensīvāko daļu. Pēc tā Jāņus pavadīju pie Jāņa Lagastos.

Līgo rītā Cēsu centrā pulcējās pāris simti sporta entuziastu, kas gatavojās svētkus iesākt ar aizraujošu 6 vai 12 km skrējienu Jānis, Jānītis. Man pasākums tika iekļauts treniņplānā ar piebildi, ka būs grūti, bet obligāti jānoskrien. Pēc vakara intervāliem un vāji gulētas nakts sajūtas no rīta bija necerēti labas, tāpēc taktika, kā distancē uzvesties, tika izplānota tikai īsi pirms starta, Jānis deva padomu skriet ar 3:40 min/km, kas laikam izdevās tikai pāris vietās. Pateicoties viņam, skrēju ar advancētu ierīci uz rokas, kas regulāri sazinās ar spoguļiem kosmosā, varēju sekot līdzi savam ātrumam un sirds ritmam tiešsaistē. Sākumā nospraudu mērķi turēt komfortablu pulsu zem 180 sitieniem/min, jo prātā palikusi bēdīgā pieredze no Ausekļa 5 km krosa. Jau pašā sākumā ierindojos skrienošās masas vidusdaļā. Temps ar attiecīgo pulsu bija ~ 4:00 - 4:20 min/km, kas skrienot likās ļoti labi. Ja sākumā pa pilsētu un grants ceļiem pāris skrēji mani vēl apdzina, tad ieskrienot mežā sāku ievērot, ka konkurenti kļūst ievērojami lēnāki kāpumos un vēl esmu ātrāks downhilā, kas ļāva ne tikai atgūt zaudēto, bet arī pacelties par pāris vietām augstāk. Apskriet vēl vairāk dalībniekus liedza pēkšņas sāpes krūtīs un vēderā pēc ilgākiem skrējieniem lejup pa kalnu. Īsti skaidrības, kāpēc sāpēs parādās un kā no tām izvairīties, nav, bet pēc pāris minūtēm tās pāriet skrienot. Mazliet vīlos sevī, bet otrā elpa parādījās pēc TV/dzirdināmā punkta. Pēc tā apdzinu divus principālos konkurentus, un pulsu vēl joprojām noturot vajadzīgajā režīmā. Varētu teikt, ka visu distanci taupījos pēdējā kilometra kāpumam Cēsīs. Tur arī pavēru šķiedras un atstāju grupā skrienošos, paātrinoties pret kalnu. Finišēju ar rezultātu ~ 55:15. Pēc galveno fanu stāstītā, ierindojos trešajā desmitā un priekšā palaižot pāris ōpjus, kam negribējās ticēt, jo oficiālu rezultātu vēl nav.
Līgo vakarā piedalījos Tamužu vienas stundas rogainingā Lagastos. Distance, kas sastāvēja no astoņiem kontrolpunktiem, kuros jāatbild uz vidusskolas jautājumiem, un diviem speciālajiem uzdevumiem, šaušana mērķī un malkas skaldīšana, bija jāveic pārī ar pretējo dzimumu. Mana pāriniece bija no Bukarestes, kas deva lielisku iespēju novērtēt savas angļu valodas zināšanas, strādājot komandā. Apmeklējām tikai pusi no visiem punktiem, jo trešdaļu laika rakām, tāpēc godalgotu vietu neizcīnījām. Pēc tam pirts, siers, gaļa... Sauli neieraudzīju, bet līdz 4:00 izvilku. 24 stundas pilnīgi atslābu, ko varot turpināt dienām ilgi.

Pašlaik programmā Glastonbury tiešraides pa BBC.

TreniņJukola

2011-06-20T11:39:00.003+03:00

Iepriekš rakstīju, ka gaidāms spēcīgs periods treniņplānā. Patiesībā ir vēl smagāk, kā biju to iedomājies. Vienīgie pienākumi un rūpes šajās dienās ir tikai treniņi, kam nācās ziedot arī izcilību ķīmijas eksāmenā (šoreiz 9), mācību laiku aizstājot ar ārprātīgiem kalnu intervāliem Kvēpenē. Taču ir laba sajūta, ka nākamās 10 nedēļas būs brīvas no universitātes.
Vasara sākās nedēļas nogalē, kad kopā ar draugiem un dzērušiem vecākiem braucām uz Somu Jukolu. Pa ceļam uzskrējām aizraujošu treniņu kartē un pārlaidām nakti Tallinā. Pēc caura miega un gausa modeļa veikšanas vēlu vakarā stājos 697. starta vietā pirmajā etapā. Starts fantastisks, precīzāk pēdējās piecpadsmit sekundes pirms signāla bija vienkārši neaprakstāmas. Pusotrs tūkstotis dalībnieku un tūkstošiem skatītāju pēkšņi apklusa. Varēja sadzirdēt uztraukumu no priekšā stāvošajiem. Pēc šāviņa pirmos simts metrus noskrēju ar aizturētu elpu, jo vienkārši aizmirsu. Pirmajos trīs punktos tiku garām 300 dalībniekiem, galvenokārt, pret kalnu. Jāpiebilst, ka ļoti reti sanāk skriet pirmos etapus un vēl pāris stundas pirms starta īsti nebija skaidrs, kā etapā uzvesties. Apspriežoties ar komandu, nospriedām, ka nevajadzētu kļūdīties sākumā un trāpīt īstajā vagonā. Taču galvenais, kam pievērsu uzmanību, bija nepārpūlēties un negāzt par katru cenu ātrāk uz priekšu, jo pēc iekļūšanas izlasē šīs tomēr bija otršķirīgas sacensības. Ļoti iespējams mierīgais temps ļāva saglabāt vēsu prātu un nepieļaut praktiski nevienu kļūdu distancē, izņemot nepareizi izvēlēto trajekoriju uz 20. kp.

Pēc 2. labākā splitlaika uz 19. kp, garo etapu uz 20. kp izvēlējos skriet taisni virzienā pakaļ vagonam, taču rāpšanās pa klintiņām un kalns prasīja daudz spēka un laika. Vēl pirms finiša pieskrēju pie nepareizā pēdējā punkta, sekojot komentētāja balsij, taču finiša taisnē apdzinu trīs skrējējus, un finišēju 10 minūtes pēc līdera 177. vietā, un esmu ļoti apmierināts ar rezultātu, jo atkal uzlaboju praktiski visus rādītājus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu rezultātiem Jukolā. Vēl prieks, ka mans zviedru klubs finišēja trīsimtniekā, un par 13 vietām apsteidza Ausekļa spēcīgāko komandu ar ZG iespaidīgo sniegumu sākumā.

Bez tā man vispār ~~nav ideju, kur braukt un ko darīt Jāņos~~ Jāņus pavadīšu LAagastos. No rīta būs jānoskrien kross Cēsīs, bet vakarā?

Jūnijs - treniņi, treniņi, treniņi

2011-06-14T10:19:00.001+03:00

Vakar vēlu vakarā tika pabeigts darbs pie treniņplāna čempionātam. Nākamās deviņas dienas būs vienas no visu laiku smagākajām šosezon, kam tā arī jābūt. Trīs reizes jābrauc uz Cēsu pusi, tikpat jāuzskrien uz grila pilsētā un jāskrien dienas karstākajā laikā. Uz papīra tas izskatās pēc finiša taisnes.
Svētdien uzskrēju/uzkāpu Siguldas stāvākās gravas LG sacensībās. Uzvarētājam zaudēju 13 minūtes uz sešiem km. Pēc finiša biju vīlies, jo tieši distances beigās, kur pie sevis atgādināju, ka tagad tikai viss sākas, un centos maksimāli kontrolēt situāciju, orientēšanās izpildījums no manas puses bija nožēlojams. Ja karte pēc finiša neizskatītos pēc tualetes papīra, varētu publicēt savu trajektoriju. Bet vispār distancē gāja labāk kā cerēts, ja neskaita pāris bezcerīgus posmus pret kalnu.
Jūrmalā pārvietojos ar plastmasas raķeti. Karstām vasarām tāds transporta aparāts ir tīrā izprieca.
Mājās nodarbojos ar istabas pārkrāsošanu un ēst gatavošanu. Šajās jomās vērojams reāls progress.
Ja par pēdējo eksāmenu sesijā, tad vispār esmu par to aizmirsis. Ļoti grūti nākas sevi motivēt vēl mazliet saņemties mācībām.

No radio pielipa Death Cab For Cutie - You Are A Tourist, un uz 5.1 skan fantastiski.

Būs JWOC

2011-06-10T23:30:00.005+03:00

Ar valdes apstiprinājumu esmu iekļauts izlasē Junioru Pasaules Orientēšanās čempionātam

Nedēļas sākumā paņēmu pāris dienu brīvu no treniņiem, lai atkal pievērstos mācībām. Precīzāk eksāmenam par elektromagnētisma, optikas, kodolfizikas un kvantu parādībām. Eksāmenu nokārtoju uz 7, kas ir tīrais regress, salīdzinot ar pirmā semestra apgaismību eksakto zinātņu centrālajā priekšmetā.

Noskrēju 5km krosu Biķernieku aplī ar rezultātu 23:05, zaudējot uzvarētājam pusotru minūti. Pēc trešā kilometra pazuda vieglums, un otro apli veicu par vairāk kā minūti ilgāk kā pirmo, finišējot pēdējais izlases treneres priekšā.

Tuvākajos plānos ir pabeigt sesiju ar pēdējo easy eksāmenu ķīmijā un noskriet otro etapu Jukolas naktī. Šogad startēšu zem zviedru kluba vārda, un ir nelielas aizdomas, ka pēc treniņplāna nāksies pasākumu aizvadīt saudzējošā režīmā.
Rīt kopā ar ģimeni braukšu uz Tērveti. Rūpēšos par to, lai ar ražas novākšanu uzturā pēc iespējas vairāk uzņemtu pašu audzētus dārzeņus un augļus.
Starp citu, braukšana uz somu lielākajām stafetēm vienmēr asociējusies ar zemenēm. Vakarā iegāju pagalma dārzā, kur konstatēju, ka pavasara plūdi ir krietni paslīcinājuši plantāciju. Uz lielu ražību grūti cerēt.

Tagad norvēģu Royksopp ar This Must Be It.

Mazais JWOCs

2011-06-06T13:05:00.002+03:00

Ierpeikš publicēto treniņplānu atlases sacensībām trīs nedēļu garumā izpildīju līdz galam un ar nelielu uzviju. Kaut arī pēdējo dienu karstumā tā nelikās, sestdien sajūtas Cēsu pils parkā pirms starta LČ sprinta distancē kājās bija necerēti labas. Cik vien iespējams, pirms starta izvairījos no saules, jo pasaules čempī tā darīja PRO. Slēpšanās ēnā atmaksājās starta brīdī, kad nebiju pamanījis, uz kuru pusi aizskrien iepriekšējais dalībnieks.

Sprinta distances karte

Ļoti interesantā sprinta distance sevi pieteica jau uz pirmo kp, kur pilnīgā pārliecībā aizskrēju uz aizslēgtiem vārtiņiem. Pašā sākumā jau + 30 s, bet ne jau padoties es šeit atbraucu. Pēc nelielas lamāšanās saņēmu sevi rokās un uzliku pāris labus splitlaikus uz nākamajiem punktiem. Tā ieskrējos, ka nepamanīju 4. punkta šķērsielu, manevrējot starp sīkajiem uz šaurā trotuāra. Uz 7. kp pusi no etapa bieži ieskatījos kartē, šauboties par variantu un meklējot īsceļus, tāpēc neizdevās izmantot trajektorijas ātruma potenciālu. Uz 10. kp vajadzēja pacelt augšā galvu, lai nezaudētu dārgās sekundes, aizskrienot uz nepareizo apstādījumu. Pēc 15. kp ilgi nemācēju apdzīt meitenes, bet varbūt arī nevajadzēja, jo izplānoju nākamos divus etapus. Uzskrienot pa trepītēm uz 20. kp ieraudzīju Kārli, kurš startēja pirms manis, kurš apdzina un praktiski aizvilka mani līdz finišam.

Tikai pateicoties konkurentu neveiksmēm izdevās ieskriet sešiniekā, kas likās ļoti labs, salīdzinot ar kļūdām sākumā un ātrumu pašās beigās.

Vakaru pavadīju Lagastos, atklāju peldsezonu ar nirienu dīķī pēc ļoti vērtīga vakara skrējiena, jo nākamajā dienā pēc diezgan slikti gulētas nakts, pašsajūta pirms garās distances bija laba.

Garās distances karte

Pirms starta coach deva nepieciešamos norādījumus par to, kā jāuzvedas apvidū. Par tiem neaizmirsu praktiski visu distanci. Pirmos punktus ņēmu diezgan ātri, iesprūstot tikai bezcerīgos zaļajos, piemēram pie 2. kp. Uz 4. kp etapa vidū pazudu, taču izskrienot uz stigas, ko galīgi nebiju plānojis, atkal pārņēmu kontroli. Pēc tāda nepārliecinoša etapa mainīju taktiku un samazināju tempu, lai iedziļinātos kartē arī etapa sākumā un vidū. Atlikušo distanci skrēju ļoti uzmanīgi. Brīžiem pat pārāk uzmanīgi. Vairākkārt lieki apstājoties daudz laiku atstāju etapā uz 7. kp, kad tā arī netiku līdz izcirtuma malai, lai nokļūtu dzirdināmajā punktā. Uz 9. kp atstāju gandrīz minūti, novirzoties no līnijas uz stigu purvā. Pēc 11. kp centos spiest līdz uzvarošajām beigām, jo lūziens neizbēgami tuvojās. 14. kp paņemšana prasīja lielu piespiešanos domāt, jo bija jau aizgājis ciet, taču uz pēdējo punktu pārliecinoši virzienā uz punktu ieskrēju džunglī tā vietā, lai skrietu uz ceļu.

Finišēju divas, trīs minūtes aiz līderiem, no kuriem daži kļudās bija atstājuši gandrīz piecas minūtes. Es punkta rajonos neatstāju gandrīz necik. Un esmu pilnīgi pārliecināts, ka šodien varēju cīnīties par zeltu, ja vien mazāk būtu uztraucies par nekļūdīšanos.

Ja par atlasēm kopumā, tad izdarīju visu, uz ko biju cerējis. Noskrēju abas distances ar stabilu rezultātu, neizdarot neko muļķīgu. Cīnījos līdz galam, lai pēc finiša nepārmestu sev, ka varēju krietni labāk. Tagad jāgaida atlašu rezultāti un izlases komisijas lēmums.

Svaigas bildes

2011-06-02T19:13:00.000+03:00

Ar smieklīgu eksāmenu materiālzinībās man sākās pavasara sesija. Smieklīgu tāpēc, ka tas drīzāk izskatījās pēc 120 cilvēku grupu darba. Kaut arī parūpējos, lai lielākajā daļā eksāmenu būtu automāti, trīs vērtīgākajos priekšmetos savas spējas gan būs jāpierāda rakstiski. Jau rīt matemātikā. Es varētu teikt, ka par spīti vasarai cenšos tomēr pieturēties pie mācībām, bet dažbrīd arī pilnīga atslēgšanās ir nepieciešama, kā piemēram pie DD laukos.

Treniņi karstumā ir diezgan demotivējoši. Sajūtas, ka kāju muskuļi izkūst skrienot. Anomāls pulss un svīšana mazliet biedē. Bez ūdens un ilgāk par stundu šādā laikā maz ko var panākt, taču no rītiem skriet kļūst arvien patīkamāk. Varbūt tāpēc, ka nav vairs jāceļas pirms astoņiem. Es klusībā ceru, ka Cēsīs +30 jau nebūs, citādi nopietni jāsāk apdomāt plāns, kā neizcepties jau pirms starta. Nekad neesmu bijis sajūsmā par orientēšanos dienas vidū vasarā. Varbūt tāpēc savā mūžā neesmu vinnējis Kāpu.

Un jā, Latvijas čempionāts sprintā Cēsīs solās būt ļoti spraigs, kaut vai apskatot pieteikto dalībnieku sarakstu junioru grupā. Tas priekš manis būs mazais JWOCs, jo igauņu superelite piestās arī Raunā, kur nākamajā dienā norisināsies garā distance.

Šovakar pasta party. Rīt ieskriešanās stadionā, treniņs, kuram vēl neesmu sarunājis kompāniju.

Lilastes easy Magnētā Madara slēpotāju tērpā pie pirmā punkta sagaidīja ar kameru rokās. Maz man bilžu, kur esmu noķerts distances sākumā, kad viss izskatās svaigs. Foto no @magnetslv

Ratnieku garā

2011-05-30T13:22:00.001+03:00

Sacensības treniņplānā bija ierakstītas kā treniņs. Mērķis bija pieveikt visus kalnus un paskriet pāris etapus ātrāk. Nenopietnā attieksme jau pierādījās pašā sākumā, kad nokavēju savu starta minūti iesildoties un distanci sāku tieši minūti vēlāk. Orientējos un skrēju diezgan brīvi, jo šodien jācīnās bija vienīgi pašam ar sevi. Apvidus bija tāds, kā to iedomājos. Daudz gravu un kalnu, tumši zaļo un strautiņu. Orientēšanās sagādāja jaunas sajūtas un patiesu prieku par nacionālā parka apvidu. 5. kp sāku bakstīt par ātru, kas prasīja gandrīz divas minūtes. Jāpiebilst, ka skriešana pa gravu traversā šodien bija ātrāka ka laušanās pa pakāji. Variants uz 10.kp nebija ātrāks par skriešanu apkārt pa ceļu, jo aizkavēja upītes šķērsošana. ~7 minūtes atstāju nekontrolējot virzienu, skrienot uz 12.kp un 21. kp. Bēdīgi, taču vispār nedomāju padoties. Beigas bija vēl smagākas un interesantākas. Katrs etaps bija jauns izaicinājums nezaudēt kontroli, kaut arī brīžiem pareizais ātrums bija iet soļiem. Mans 8,7 km distances laiks bija mazliet virs 10 min/km (1h29min), no kura 11 minūtes atstātas kļūdās, taču pēc finiša biju sajūsmā par distanci. Viennozīmīgi vienas no visu laiku labākajā o-sacensībām Latvijā, kurā esmu skrējis pēdējos gados. Kaut vai sacensību centra izkārtojuma dēļ un dušām.

Gandrīz DD

Rit pēc plāna

2011-05-26T10:17:00.001+03:00

Veiksmīgi nogriezu matus, dabūju pāris automātus eksāmeniem universitātē un treniņplāns tiek pildīts ar nelielu uzviju.
Nedēļas sākumā sanāca vairāk brīvs laiks no treniņiem un mācībā, tāpēc paspēju izdarīt lietas, kurām ikdienā laiks neatlika, piemēram, apmeklēju riepu servisu, čigānu frizētavu, stikla taras pieņemšanas punktu ar 118 pudelēm, bīstamo atkritumu savākšanas vietu un iespējamās darba vietas vasarā.
Universitātē rit pēdējā lekciju nedēļa, kuru apmeklēju ļoti neregulāri. Vasarā vairs negribas mācīties, bet sesija tikai priekšā.
Treniņi bez matiem ir ar pavisam citu garšu un atdevi. Augstu vērtēju orientieristus bez matiem. Mežā vai uz saulaina asfalta ir stipri mazāk problēmu.

Vakaros klausos interesantu projektu:

BČ

2011-05-24T12:31:00.005+03:00

Pēc tam, kad, braucot mājās no Klaipēdas, iPodā noklausījos Noela Gallaghera otro singlu no Heathen Chemestry, nospriedu, ka rakstīšu optimistisku versiju par to, kā man veicās garajā distancē un stafetē izlases sastāvā š.g. Baltijas čempī.
Piektdien ar ievērības cienīgu vidējo ātrumu uz Lietuvas lielākās maģistrāles vieni no retajiem paspējām vakarā ieskrieties Kuršu kāpas modelī. Pussalas ziemeļu kartē veicu vairākus ļoti ātrus un īsus etapus, lai sapurinātu kājas rītdienas garajai distancei. Vēlu vakarā ierados izlases nometnē, skaistā vietā līča krastā. Gultā ar KM izgulējos labi un trenerei droši varēju teikt, ka sajūtas pirms starta ir ļoti labas, lai neteiktu, ka pat ideālas.

1. un 2. etaps

Startēju pirmspēdējais grupā. Trīs minūtes aiz muguras igauņu superzvaigzne, KK. Jau uz pirmo punktu garš etaps pāri lielajai grēdai. Kalnā uzksrēju fiksi un punktu paņemu ar ļoti labu splitlaiku, uz otro kp ņemu taisno variantu caur purvu un ļoti augstu nogāzi, netaupos nemaz un punktu paņemu ar labu laiku. Kam tas bija vajadzīgs? Vakarā M.Sirmais jaunatnei pasniedza ļoti pamācošu lekciju, kāpēc šajos divos etapos vajadzēja izvēlēties garākos un lēnākos apkārtceļus, jo ietaupījums uz kāpumiem esot neatsverams nākošajos 10 km. Uz 1. kp vajadzēja izvēlēties ceļus pa kreisi un uz 2. kp skriet stirpi pa kreisi apkārt purvam un stāvajai nogāzei. Pēc pirmā dzirdināmā punkta temps mazinājās un, paņemot 8. kp, ieraudzīju Keny, kurš bija super ātrs. Atsedēt izdevās tikai 4 punktus, jo kāpumā uz 12. kp es gandrīz aizgāju ar sirdi, ZG vārdiem izsakoties. Pēc skatītāju punkta spēki manāmi izsīka un uz katru nākamo etapu ievērojami zaudēju uz pārvietošanās ātrumu, ko centos kompensēt ar tīru orientēšanos. Atmaksājās netaupīšanās sākumā. Tauriņā pamanīju KK, kurš jau bija veicis vienu apli un izcēla pāris punktus. Pašam par izbrīnu tauriņa beigās panācu krievu, kurš startēja pirms manis. Distances beigas krievs atsēdēja un finišā apdzina. Viss kārtībā, līdz sešiniekam pietrūka 3 minūtes, līdz medaļām sešas minūtes. Mans ātrums šodien bija 6:34 min/km.

Garās distances karte ar manu trajektoriju

Pēc apbalvošanas sekoja jautrs vakars viesnīcā ar vakariņām, distanču analīzēm, Mārtiņa pamācībām, komandas sapulci un izklaidēm istabiņās.

Stafetes karte

Stafešu komandā piekritu skriet pēdējo etapu. Pēc pirmā etapa, pateicoties Didzim, bijām līderi. 2. etaps man nodeva stafeti vairākas minūtes aiz stiprajiem Igauņiem, taču cīņa par atlikušajām medaļām v'el bija atklāta un sāku to kopā ar Krievijas, Latvijas otrās komandas un Igaunijas skrējējiem. Piramajā daļā ar ātrumu un nekļūdīšanos Bubmukalna tipa apvidū spēju nodrošināt minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem un skatītāju kontrolpunktā ieskrēju kā otrais. Distances otrajā daļā kalni pamatīgi sabremzēja ātrumu + sagrieza virzienu uz 14. kp. Pievīla piedzītās kājas no garās distances, taču padoties negrasījos. Krievs kopā ar otru latviešu komandu 14. kp bija jau klāt. Atlikušajos etapos abi aizmuka un finišā ieskrēju uzreiz pēc viņiem, paliekot aiz goda pjedestāla.
Ko es darīju Siguldā, es nesaprotu.

Atsauksmes par zaļajiem

2011-05-19T19:46:00.000+03:00

Pērn augustā (pirms 9 mēnešiem) veikalā Maratons iegādājos tajā laikā populāros orientēšanās apavus IceBug SPIRIT olx. Tieši šie izcēlās ar izcilām īpašībām tieši sacensību laikā. Piemēram, izskrienot cauri purvam, apavi nepaliek smagi, jo ūdenim tajos nav kur palikt. Cietā zole ar naglām bija ļoti uzticama skrienot pa dažādu pamatu, Magnēta sūnām, Skandināvijas akmeņiem vai slapjiem baļķiem, par ko jāpateicas vidējai naglai. Labāku saķeri nodrošina arī zemā zole. Apavu purngals ir mīksts un mazina triecienu pēdai, galvenais pirkstiem, jo gadās atsist purngalus, kas ar ielas apaviem mēdz būt ļoti sāpīgi. Stilistiski Liene teica, ka apavi piestāv. Arī apavu kopšana ir vienkārša, virskārta veidota no viena auduma un gumijas, kas neveido rievas, izgriezumus un citas vietas, kur krāties netīrumiem. Izmazgāšana pēc dubļainām sacensībām prasa 10-15 minūtes. Pirmos 6 mēnešu apavi kalpoja ideāli, neskaitot pāris plīsumus audumā, kas purngalā veidoja lielāku caurumu, un uzlīmēju tam ielāpu, kas izskatījās šādi:

Pēc noskrietas Tiomilas un pāris sacensībām Latvijā IceBugi divu mēnešu laikā burtiski izjuka. Jauni bojājumi nāca burtiski pēc katras izmantošanas reizes. Sākumā ļoti viegli sāka plīst zaļais audums, vēlāk gumijas kļuva neelastīgas un saplīsa, beigās zole sāka atdalīties no pārējās daļas. Daugavas stafetēs cilvēki jautāja, vai vispār varot paskriet. Ja pārējo vēl piedevu, tad zoles atlipšanu gan varētu uzskatīt par brāķi, un tas pamudināja apavus nest atpakaļ uz veikalu. Pārdevējs nopūtās un teica, ka darīs, ko varēs, un piezvanīs pēc septiņām dienām. Desmitajā dienā nekādu ziņu vēl nebija, tāpēc gāju uz veikalu vēlreiz, kur man īsi un konkrēti paziņoja, ka pret jauniem nemainīs un ka pats esmu mehāniski pakļāvis apavus slodzei, un ka neko daudz no šādiem maču apaviem nevar gaidīt. Es gaidīju, jo daiļais runas vīrs pats pirms deviņiem mēnešiem solīja divu gadu garantiju. Kad jautāju uz ko tad šī garantija attiecas, pārdevējs konkrēti atbildēt nevarēja. Tagad apavus varu par piemiņu piekārt pie sienas vai izmest ārā. Lūk, kā izskatās:

Treniņplāns

2011-05-16T15:35:00.002+03:00

Auseklis team 1

2011-05-16T15:27:00.000+03:00

Jau kādu laiciņu atpakaļ no priekšnieka saņēmu paaugstinājumu no kluba trešā stafešu sastāva uz pirmo komandu otrajā etapā. Svētdien stafešu kausa otrais posms norisinājās uz austrumiem no Baldones. Iepriekšējā naktī apmeklēju Eiropas kultūras pasākumu vecpilsētā ar vēl pāris tūkstošiem Rīgas jauniešu, tāpēc uz etapu maiņu biju gulējis mazliet mazāk kā piecas stundas. ZG no pirmā etapa iznāca sešas minūtes aiz līdera, taču nebija izteiktas skrējēju grupas, un 10 priekšā skrienošie bija daudz maz izretojušies. Distancē mērķis bija pēc iespējas vairāk pietuvoties līderiem. Sāku kopā ar Saldus komandas pārstāvi, par kuru biju ātrāks, bet atrauties sanāca tikai pēc 3.-4. kp, jo šoreiz gan es varētu pasūdzēties par neizdevīgākiem pirmajiem izkliedes kp. Skrienot uz 3. kp, garām palidoja R.Roze. Pāris kp vēl centos turēties aizvējā (~ redzamības robežā), bet pēc 6. kp Ogres komandu pazaudēju, jo punkta paņemšana prasīja saminstināšanos, jo punkta rajonā bija vairākas saknes. Gandrīz norokot 7. kp, satiku divus konkurentu no Zk un Meridiāns komandām, ar kurām skrēju pāris etapus kopā.

Uz 10. kp tika pieļauta distances lielākā kļūda. Sākās jau ar to, ka konkurentu ietekmē izejas virziens no iepriekšēja kp vispār nebija izdevīgs. Pēc tam dabā nevarēju piefiksēt veģetācijas robežu, kas noveda pie pazušanas purvā starp saliņām. Mani panāca Zk pārstāvis, kurš tur pat arī palika. Tikai vēlreiz atgriežoties uz zaļās saliņas, pārņēmu kontroli. Kad kp paņēmu, ieraudzīju ZVOC komandu, kuru uzreiz apdzinu, taču Meridāns jau pasteidzās priekšā pēc manas kļūdas. Taisnais variants uz 12. kp ļāva viņu noķert un skatītāju kp ierasties kopā. Veiksmīgi paņemot 15. kp izdevās Meridiānu beidzot apdzīt un atrauties uz 16. kp neskrienot taisni cauri purviem un izcirtumiem, kas likās bremzējoši. Uz priekšpēdējo kp panācu vēl vienu komandu, Mežmalas II, taču finiša pļavā viens no Sāriem burtiski katapultējās ieraugot mani, un man gribēšanas viņu noskriet nebija tik liela. Lielajam M stafeti nodevu trīs minūtes aiz Ogres komandas, kuru apdzenot varētu kāpt uz goda pjedestāla.

Pēc finiša secināju, ka izdarīju, ko varēju. Laiks bija tāds pats kā ZG, 6:10 min/km, kaut arī gribēju paskriet zem sešām.

2011-05-10T14:04:00.000+03:00

Jā, protams, es saņemšos.
Sākšu visu no sākuma.

Bet citādi pirmdien vairākas stundas pavadīju bibliotēkā. Lai vakarā varētu aizmirst par studijām. Pēc saulrieta izgāju pagalmā. Iedomājos, ka tik ideāli vasaras vakari vairs ilgi nebūs. Pēc siltas dienas iesaku iziet ārā, kamēr odi nav tos pārvērtuši par murgu.

Ļaudona=lauki

2011-05-08T20:40:00.001+03:00

Abas dienas pa sagāzto mežu pārvietojos ar ātrumu virs 8 min/km. Ar gribasspēku nepietika. Nevarēju savākt kājas. Pret kalnu miru nost. Centos nepadoties, bet cik ilgi tā mocīties? Koncentrēšanās arī nekāda. Es skrēju kā aizmidzis. Ar ļoti līdzīgām sajūtām saskāros pērn LČ sprintā, kad visatbildīgākajā brīdi kājas vienkārši neklausīja. Nevar ieslēgt nākamajā robā. Skumjas sajūtas. "Es laikam raudāšu", domāju otrās dienas garajā distancē, paliekot puskalnā. Kronis visam vēl bija asiņaina seja un sasista ciska.

Vairs negribas trenēties. Šodien tajā garajā etapā sajutos kā nekas.

Kāds vēl Baltijas Čempionāts, ja es nevaru savākties tepat, sētas mačā.

Vēl pāris dienas atpakaļ man likās, ka es visu daru pareizi.

Es par maz runāju īstajā brīdī

2011-05-05T19:05:00.002+03:00

4. maija brīvdienu izmantoju vērtīgiem treniņiem. Pa dienu izpildīju nelielus spēka un ātruma intervālus lietainajā Tomē, skrienot kluba 3. komandā un paņemot kartes augstākās virsotnes. Parūpējos par jautrību distancē otrā desmita komandu galā. Skrēju 2. etapu un komandas finišu zilām lūpām tā arī nesagaidīju. Pēc finiša mani IceBugi izskatījās metami, bet pēc plāna vēl jānovelk divi mēneši. Izbraucot no Ogres rajona, laikapastākļi krasi mainījās, un ar Fr. caur pusdienām devāmies uz Magnētu. Bumbukalnā distance reljefa kartē bija tīrā bauda. Jau pati karte izskatījās lieliski. Sanāca izskriet tīri, kaut arī sākumā maz kas par to liecināja.

Šodien atgriezos realitātē, ka jāsāk vilkt gali kopā universitātē. Piemēram, ēteru, ēsteru un alkaholu īpašību dēļ tika ziedots hokeja vakars pie televizora. Kaut arī tur tīrais cirks uz ledus, par kura rezultātiem uzzinu kaitinošā rīta radio pārraidē, braucot uz skolu.
Nedēļas nogale Ļaudonā. Pirmās atlases.

Tiomilas īsā nakts

2011-05-03T20:44:00.001+03:00

Pateicoties JT, ļoti veiksmīgi pēdējo mēnešu laikā izdevās integrēties Zviedru orientēšanās klubā, kura nosaukumu tā nemaz vienkārši nevar uzrakstīt un izrunāt. Rezultātā tiku pie 3. etapa savās pirmajās Tiomilas nakts stafetēs. Kluba bāze atrodas pāris metro pieturas no Stokholmas centra, meža malā, kurā pirms sacensībām savdabīgā kartē uzskrējām vieglu treniņu. Piektdienas vakariņas varbūt bija vislielākā kļūda visā nedēļas nogalē, taču apēstās pārtikas rekords McD tika pārspēts. Pēc labi gulētas nakts mūs aizveda uz sacensību centru, kur, ilgi nedomājot, gājām uzskriet modeļa distanci sacensībām piegulošajā kartē. Pāris etapus sarunājām paskriet ātrāk, lai labāk iejustos apvidū un atsvaidzinātu ātrumu, un vēl salīdzinātu splitlaikus. Pēc Jāņa norādījumiem orientējos tā, kā to darītu naktī. Gāja slideni, bet ar katru etapu un negaidītu kļūdu ļoti daudz mācījos. Pēc finiša secināju, ka šis ir bijis viens no vērtīgākajiem tehnikas treniņiem, kāds šosezon bijis. Pēc tam pafilmējām sieviešu startu un gājām mazliet pagulēt, kas nekad man nesanāk pirms nakts stafetēm. Ar katru stundu tuvāk vīru startam emocijas kļuva arvien izteiktākas. Mums JT cēla pirmo etapu. Līdz ar pamatīga aukstuma iestāšanos, ~500(?) vīri stājās lidlauka skrejceļa malā, lai katapultētos 12 km distancei. Starts kā vienmēr bija fantastisks, par ko var pārliecināties video atkārtojumos. Pēc divu stundu salšanas stutēt jaudīgo lampu uz muguras varēju sākt arī es. Pirms gaidāmās distances galvā skanēja Royksopp Forever, jutos ļoti labi, ja neskaita aukstumu. Iesildīšanās zonā varēju noraudzīties uz PRO komandu etapu maiņu, kurā ar īsu acu skatienu nākamajam etapam tiek nodota nepieciešamā informācijas, iespaidu un veiksmes deva. Es 3. etapā ieskrēju kā 172ais.
Pirmkārt, pārsteidza kartes izmēri un etapu garumi (tā tie 12 km savācas). Uz 1. kp pa ceļu sākumā skrēju pakaļ cietiem, mēģinot atrast drošāko variantu punkta paņemšanai. Kad pēdējā piesaiste kartē bija atrasta, sāku vilkt visiem garām, vareni laba sajūta. Kad nokļuvu plānotajā vietā (sarkanās līnijas sākums kartē), krasi samazināju tempu un sāku lasīt katru sīkumu.
Viss notika pēc plāna, kad pēkšņi sāku akli sekot kādam zviedram, kurš mani aizveda uz 111. kp (man 50.) Šajā brīdi biju pilnīgi pazaudējis sevi kartē un skrēju vēl uz priekšu, cerēdams uz veiksmi. Pēc ~5 minūšu mācīšanās orientēties tumsā punktu tomēr atradu, taču panikā gluži vēl nekritu par zaudēto laiku. Neprofesionalitāte turpinājās arī uz 2. kp (113. mazajā kartē), kur līdzīgā situācijā vienkārši nespēju nolasīt nepieciešamo informāciju no apvidus, kaut arī gaisma pietika.

Šoreiz līdz ticamai pēdējai piesaistei nemaz netiku. Kartes fragmentā 203. kp (nav mans) bija pēdējā vieta, par kuru biju pārliecināts. Pēc tam virzienā pārskrēju pār ceļu un uzvilku kalnā ar cerību ieraudzīt it kā izteikto degunu, kurš tumsā pēc nekā neizskatījās. Balstījos uz intuīciju un turpināju kustību pa kalna malu, līdz uzkāpu punktam, bet minstināšanās droši prasīja vismaz 2-3 minūtes 113. kp paņemšanai.
Zaudētais laiks uz 1. un 2. kp tad arī bija skumjākais distancē. Pēc tam jau ielasījos un lielas problēmas orientēšanās nesagādāja, ko nevarētu teikt par vēderu. Bez tam nācās skriet ar domu, ka tagad viss jāatgūst un pāris vietās līdz nepiedodamai kļūdai pietrūka pavisam nedaudz. Klausīju JT norādījumiem pirms starta nesteigties kartes apakšā, tricky daļā un, kaut arī līdz pēdējām brīdim neticēju, kp paņēmu tā, kā plānots. S veida trajektorija pēc 243. kp sanāca velkot pakaļ fiksam zviedram, kurš neparko negribēja skriet nost no ceļa. Distances otrajā pusē lielajos pārskrējienos daudz izteica ātruma izturība, kas man ļāva pakāpties par vairākām vietām tieši marķētajos posmos un ceļu variantos. Pēc 11,7 km un 97 minūtēm (8:04 min/km) stafeti nodevu 156. vietā, komandu paceļot tikai par 15 vietām, Kārlim, kurš teicami noskrēja garo nakti, dodot iespēju kluba biedriem šogad izskriet no kopējā starta, kas beigās tomēr neizdevās. Pēc finiša 2:00 naktī jārīkojas bija ļoti operatīvi, jo zeme bija sākusi spīdēt un dubļi kļuva stipri cietāki, kas Zviedrijā ir ierasta parādība. Pēc tik auksta pasākuma mazliet mainījās attieksme pret apģērbu gabaliem. Uzreiz pēc brīvdabas dušas un saunas sanāca arī pagulēt. Pamodos ar citādāku balsi un pilnu degunu, kas lēnām nav pārgājis vēl līdz šim brīdim.
Tāda, lūk, pirmā pieredze jaunā klubā un zviedru stafetēs. Piereģistrējos arī O-Ringen'am no tā kluba, jo sacensības pie viņiem kļuvušas ļoti izdevīgas.

Par jauno atlašu sistēmu

2011-04-29T09:52:00.000+03:00

Dog days are over!

Baldones slapjais

2011-04-27T10:12:00.001+03:00

Divu dienu sacensības daļēji jaunā kartē ar divām vidējām distancēm. Uz Rīgas Kausiem devos pilnīgi negatavojies,trīs dienas nebija skriets. Tad nu īsi pirms starta paskrēju daudz, kādas 35 minūtes vienkārši tāpēc, lai atvērtu kapilārus un pārliecinātos, vai pēda neizjuks līdz finišam. Pēc pastiepšanās sajūtas pietiekoši labas, lai izvirzītu mērķi nezaudēt jau tā niecīgo tempu un uzskriet kalnus.

Jau pašā sakumā jāšķērso Mežkalnu slēpošanas trase caur virsotni, kas viegli apdullināja, taču pēc kāpuma visu kontrolēju un vēl uzstādīju pāris ātrus starplaikus. Problēmas varēja sagādāt 6. kp, bet virziens šodien bija neticami dzelžains. Lēnām mocoties augšā pa ieloku uz 7. kp, tika atstātas vienīgās liekās sekundes distancē, ņemot sakni, kas atradās pāris horizontāles zemāk. Uz 8. kp visspilgtāk izpaudās nekā nedarīšana pēdējās dienās. Nolidojot lejā pa trasi, sekojošais kāpums caur vējgāzi tika veikts opju ātrumā, kurš turpinājās arī uz 9. kp, kur ļoti iespējams vajadzēja izvēlēties kreiso variantu pa atklāto teritoriju. 11. - 20. kp bija tīrais Magnēts. Kaut arī teritorija bija pārplūdusi, šeit vajadzēja attīstīt ātrumu krietni zem 6 min/km, taču šodien man tāda nebija. Nesapratu kāpēc, bet
panācu pāris grupas skrējējus, kuri vēl paspēja sakļūdīties. 21. kp bija tehniski sarezģīts, kuram necerēti uzskrēju pierē. Finišēju ar pieklājīgu rezultātu, kļūdās atstājot mazāk kā minūti, un ar to biju apmierināts, jo uz neko augstāku kā 4. vietu pirmajā dienā es nevarēju cerēt.

Otrajā dienā distance mazliet garāka un skarbāka. Jau pašā sākumā purvā līdz celim. Pretēji vakardienai virziens šodien vilka šķībi, kas maksājā pāris liekus līkumus distancē. Īsta rakstura pārbaude bija Riekstukalna slēpošanas trases paņemšana. Skrēju augšā tieši tajā vietā, kur pērn nometnē veicām smagu kalnu treniņu. Un uzreiz pēc virsotnes sekoja vidēji sarežģīti kp, kuros pretojos nogurumam un paņēmu tīri. Ciet aizgāja uz 12. kp, kad slēpošanas trasē iedomājos, ka koks, pie kura vajadzētu būt kp, ir pārvērties par akmeni, un tas maksāja vienu pakāpienu uz goda pjedistāla. Uz 16. kp sākumā gribēju skriet pa labo pusi purvam, taču visa mala izsktījās pēc miskastes no sagāztiem kokiem un daudz ātrāk likās skriet virzienā pa purvu, kas šoreiz pārvērtās īsā kļūdiņā. Skrienot uz 20. kp ieraudzīju biedrus no grupas, kas lika domāt, ka iet labi, un motivēja nepadoties pārplūdušajā distances otrajā pusē. Virziena problēmas beigu daļā mani vajāja no punkta uz punktu, taču laiks tika zaudēts maz atšķirībā no Belija, kurš atstāja 5 minūtes. Finišēju ar pieklājīgu rezultātu, kas ļāva ieņemt 3. vietu kopvērtējumā.
Uzreiz pēc finiša ar Lieni un ZG gājām filmēt materiālu pasūtijumam no sacensību vadības. Cerams, līdz nedēļas beigām samontēšu.

Mazās Lieldienas Vecāķos

2011-04-25T22:12:00.003+03:00

Otro Lieldienu rītā pamodos agri, jo saule austrumu logā pamatīgi nokaitināja, un pirms astoņiem jau dzēru ikrīta melno tēju un plānoju, kā saulaino dienu izmantot lietderīgi. Tā kā vienam pašam rakt dārzu mājās nebija pa prātam, nolēmu tomēr apmeklēt Vecāķu sprinta sacensības, kuras šogad solījās būt aizraujošas, iekļaujot pilsētu, parku, mežu, kāpas un pludmali trijos kilometros. Lai atstātu tikai 2.5 Ls, uz Vecāķiem braucu ar vilcienu, līdzi ņemot velosipēdu atpakaļceļam. Sacensību centrā saņēmu bezmaksas karti ar visiem kp. Kartē ZG aptuveni uzvilka distanci, lai īsi pēc pēdējā dalībnieka finiša distanci varētu izskriet arī es. Jāsaka, ka biju gaidījis aizraujošāku distances sākumu, kā vienkāršu bliezšanu pa Vecāķu kvartāliem, taču varbūt tieši tas pirmo kp liedagā padarīja vēl sarežģītāku. Tieši tur kļūdījās, manuprāt, vairāk kā puse dalībnieku, ieskaitot mani. Labākais, ka tajā pašā vietā kļūdījos pērn RSP parku tūres sacensībās, nekādu mācību nebiju guvis. Pēc tam sekoja posms pa pludmali, šķērsojot pusplikus atpūtniekus, kuri praktiski bija izmetušies gandrīz zem kp prizmas. Uz nākamo kp pārvarēju klinti, ko stingri aizliedz noteikumi un pamanīja Beāta, un automātiski saņēmu diskvalifikāciju. Beāta tūlīt arī pasūdzējās atbildīgajām amatpersonām, šajā gadījumā man, jo principā šodien sacentos tikai pats ar sevi. Atlikušajā distancē nepadevos un cīnījos līdz galam, bet arī tam īsti nebija jēgas, jo šoreiz pievīla lētais pulkstenis, kurš distances laikā apstājās, un paliku bez rezultāta. Pēc finiša nācās atzīt, ka biju piemirsis, kam visvairāk jāpievērš uzmanība sprinta distancēs, un skills pamatīgi krities.
Apsveicu ZG, kurš šodien izdarīja visu, kas bija nepieciešams savā grupā.
Pēc tam uzkāpu uz velosipēda un braucu mājās. Sanāca kārtīga velosezonas atklāšana ar transrīgas celiņa izbraukšanu visā garumā un turpinājumu līdz Jūrmalas manam galam. Ja uz Mežaparka veloceliņa manevri starp rīdziniekiem sanāca diezgan veiksmīgi, tad Priedaines veloceliņs izskatījās kā Brīvības iela piektdienas vakarā. Likās, ka katrs, kam dzīvokļa pieliekamajā vai mājas šķūnīti visu ziemu glabājies rumaks, šodien bija to izvilcis ārā un ar visu radu pulku minis uz, manuprāt, Latvijas senāko un stratēģiski svarīgāko velomaršrutu. Uz celiņa gan profesionāļu treniņbraucieni, gan trīsriteņi ar maziem un neparedzamiem šoferiem. Velobraucēju pūlis atdūrās Jomas ielas krogos, kuri tika aizbarikādēti ar velosipēdiem. Izbraukāties sānāca līdz pamatīgam besim un sāpošam dibenam. 62 km, 2,5 h, kas ir tīrais sīkums, salīdzinot ar RK velotripu starp Zviedrijas un Norvēģijas galvaspilsētām.

Nav logo

2011-04-23T20:06:00.000+03:00

Izsludinu konkursu uz virsraksta joslas noformējumu. T.i. tajā vietā, kur pašlaik ir =, vajadzētu atrasties kādai paliekošai vērtībai. It kā teksts vai bilde.
Iemet komentāros kādu ideju, linku uz bildi vai virsraksta tekstu, vai vēl ko.

Tests + jaunas problēmas

2011-04-21T21:58:00.004+03:00

Nedēļas sākumā laimīgā kārtā parakstījos uz bezmaksas testu Sporta Laboratorijā. Izrādas nepilnu desmit sporta preču pārdevēju priekšā mani aplīmēja ar vairākiem vadiņiem, uzsēdināja uz velotrenažiera, uzmauca uz sejas gāzu analizatoru un vēl pāris ierīcas, kuras testa laikā uz monitoriem zīmēja interesantus grafikus. Tā nu minos, un uzreiz pēc anaerobā sliekšņa sasniegšanas metu mieru. Rezultātos apstiprinājās sen zināma patiesība, ka aerobais slieksnis man personīgi ir pie 139 sirds sitieniem minūtē, un bāzes treniņos pullsam jāturas zem 151. Skaitļi vēl parādīja, ka nepieciešams pielikt bāzei un iemācīties pareizi elpot. Bet pats galvenais, man nav nekādu iedzimtu veselības problēmu un anomālu parādību slodzes laikā. Saņēmu arī paskaidrojumus, kāpēc ziemā pēc kalna treniņa ciskās iemetās krampji. Bet vispār neko ļoti vērtīgu no 3h pasākuma jau neieguvu.
Studentiem brīvlaiks. Kamēr citiem ir saplānojušās lieliskas treniņnometnes Eiropā, man brīvlaiks pilnīgi bez nekādiem pienākumiem. Nedēļas sākumā labi daudz trenējos, taču trešdienas Magnētu pabeidzu ar ļoti asām sāpēm pēdā un pamatīgiem zaudējumiem klubam. Pēdā dur tā, ka normāli staigāt nav iespējams. Kad nebiju skrējis jau 24h, apciemoju ģimenes ārstu. Protams, ka tur kkas lēnām pūst (tā tagad stilīgi). Izrakstīja ibumetīnu, iedzēru - sajūtas it kā visu nakti būtu dzēris, bet pēda nesāp. Tātad treniņus šodien atcēlu, un visa diena tāda nekāda, kā jau viss brīvlaiks.
Ģimene aizbrauca uz Tatriem, mājās paliku ar Golfu un skaidru naudu. Ko tagad darīt, īsti nezinu. Lieldienas? Uzkāršu šūpoles, bet olas nebūs. Brīvdienās braukšu uz Baldžu. Divas vidējās distances. Ja rīt tikšu uz kājām, vajadzētu noskriet labi.

Es ticu mūzikai.
Daudz jau nevajag, lai arī es sāktu klausīties amerikāņu alternatīvā roka grupu 30 Seconds To Mars. Pietiek ar afišu par koncertu Baltijā, pāris skaļiem radio singliem un elpu aizraujošiem klipiem youtube. Vēl pirms 2,5 mēnešiem es to iespējams nekad nebūtu darījis, bet pirms pāris nedēļām bija īstajā vietā un laikā. Tad nu lūk, motivācijai pirms laba treniņa šis ir pats labums.

"Muļķības! Galvenais airē!"

2011-04-18T19:53:00.001+03:00

Kā katru pavasari, visi Laķu puikas ņem laivu un kāpj upē atklāt pavasari ar kārtīgu nosalšanu. Šogad braucām Amatu no dzelzceļa tilta līdz pēdējam tiltam pirms ietekas Gaujā. Vienīgā pieredze ar ja ne pašu, tad vienu no Latvijas straujākajām upēm bija pērn o-stafetēs, kad nācās to šķērsot finiša koridorā.
Neizgulētā sestdienas rītā savācām busiņā komandu, un pēc kārtīgām makaronu brokastīm devāmies uz Cēsu pusi. Upes malā, pumpējot pūsli un stīvējot hidru, ievēroju, ka dažāda izmēra ūdens transporti burtiski aizņēmuši visu upi.

Veseliem vilcieniem ūdenstūristu. Dažbrīd veidojās sava veida sastrēgumi, un uz upes atkal pilnīgi cita kultūra. Uzsaucieni, dziedāšana, joki, stiprie dzērieni katrā laivai un starp laivām, visi pēkšņi savējie. Skats kā Stacijas laukumā. Arī upes malās netrūka kolorītu personu un fotogrāfu, televīzija laikam arī bija ieradusies. Tilti, kempinga un atpūtas vietas pilnas kā kādā festivālā. Tas viss vēl tikai upes augšdaļā.

Vidusdaļā pretstatā apkārt tikai dzīvs mežs un straujā upe. Pa ceļam ļoti veiksmīgi paņēmām pāris GC kastītes, kas atdzīvināja manu interesi par spēli. Parastas krāces un lieli akmeņi sāka palikt garlaicīgi pēc otrās stundas, līdz kāds ieminējās pār Lustūzi, kur šajā dienā norisinājās sacensības, t.i. virs upes karājās metāla vārti un entuziasti sacentās veiklībā starp tiem. Jāsaka, ka mēs ar brāli manevrējām katastrofāli. Skrāpējāmies gar klintīm, pilnīgi nepareizi griezām pūsli un vēl traucējām profesionāļiem rādīt klasi, bezatbildīgi iejaucoties sacensībās.
Līdz ar lietus uznākšanu pasākumam tika likts punkts. Biedri, kas brauciena laikā bija nogatavojušie, pilnai laimei vēl atklāja arī peldsezonu, evakuējoties no laivas. Finiša pļaviņā laivotāju pūļi un to atbalsta komandas jautrā prātā tā vien izskatījās pēc briestošas ballītes upes malā, uz kuru gan nepalikām.

Pirms nedēļas

2011-04-17T18:36:00.002+03:00

Pēc aizvadītiem deviņiem treniņiem startēju Kurzemes Pavasara vidējā distancē. Mērķis bija parādīt tehniski labu orientēšanos un skriet tik ātri, cik to ļauj kartes lasīšana.. Jebkurā gadījumā gribēju pārbaudīt, kā izskatos junioru grupā kopā ar zviedriem un igauņiem pēc visa, kas noticis.
Pirms starta iesildoties vairāk pārdomāju savu iespējamo rīcību distancē nekā skraidīju apkārt un staipīju pleznas. Neatlaidīgu motivēju sevi domāt tikai par gaidāmo distanci. Un, manuprāt, prāta ievirzīšana kartē, kur ļoti svarīgi bija nepārtraukti koncentrēties, ir iesildīšanās procesa galvenā sastāvdaļa.
Distancē: uz 1. kp rupji paņēmu virzienā ar plānu ielasīties tikai kalna pakājē pie kp. Tas man maksāja gandrīz 10'', jo praktiski apstājos, lai ieraudzītu prizmu. Uz 2. kp paņēmu drošāku variantu, kas ļoti iespējams nebija nepieciešams un prasīja vēl sekundes, laužoties cauri eglēm, nekā skriet pa celiņu, kurš dabā neizskatījās pārliecinošs. Uz 4. un 6. kp atkal zaudēju laiku, lieki apstājoties, sarkanie punkti kartē. 9. kp vienkārši neuzskēju virsū. Bedres ieraudzīšana prasīja pārāk daudz laika.
Gandrīz minūti centos atrast 11. kp. Apskriešana ap kalnu, pie kura piesējos tuvojoties punktam, mani aizveda tālu prom no īstās bedrītes. Šai kļūdai meklēju risinājumu pie treneriem, bet tā īsti atbildi neviens nepateica, vai uzreiz šķērsot kalnu un iet iekšā no sedliem pie skanes vai dzelžaini turēties pie virziena, skrienot traversā kalnam.
Distances otrajā daļā mazliet pietrūka ātrums, kas ļāva vairāk plānot etapu un izvairīties no kļūdām vispār. 4.8 km vidējo distanci veicu mazliet ātrāk kā 27 minūtēs, kas ir 5:35 minūtes uz kilometru. Pēc finiša biju ļoti apmierināts ar rezultātu. Negaidīju tik labas sajūtas skrienot un orientējoties tik ātri. Rezultātos ieņēmu 7. vietu, JWOC izlases līderiem zaudējot mazliet vairāk kā divas minūtes. Un jāsaka, ka trijniekā ieskriet man nekādi nebūtu izdevies. JT, RK un DV uzrādītie rezultāti arī garājā distancē man liekas apskaužami. Līmenis ir stipri audzis pāris čaļiem.
Vakarā izlaidu iespēju papurināt kājas Skrundas pilsētas kvartālos, piedaloties sprinta sacensībās, bet tā vietā devos uz Kuldīgu, lai atpūstos, paanalizētu rīcību mežā un pārlaistu nakti.

Nākamajā dienā mani gaidīja 12.8 km garā distance. Iesildījos maz, uzstādīju mērķi beigās nenolūzt un skriet pēc iespējas tuvāk marķējumam.

Otrais izgāzās abos garjos etapos. Jāsaka, ka tieši tajos zaudēju visvairāk laika, gandrīz sešas minūtes, kaut arī neviena sekunde netika atstāta punkta rajonā. Piemēram, skrienot uz 4. kp etapa vidū burtiski pazudu. Lai nezaudētu vēl, vienkārši skrēju virzienā līdz ceļam, un arī virziens, kā redzams kartē, ir galīgi šķībs. Pie 6. kp uzradās Reinis G, kurš startēja pirms manis. Teica, ka sāpot kāja un skriešot līdzi. Tad nu atlikušajai distancei biju atradis kompāniju, kura mani nepameta brīdī, kad apstājos, lai aizšņorētu apavus. Orientēšanās gāja gludi, neskaitot pieminētos garos etapus un pāris neveiklus manevrus zaļajā. Pēc skatītāju kp sev iestāstīju, ka vēl nekas nav beidzies un pats labumiņs tikai priekšā. Un netik sarežģītos pēdējos kp arī paņēmu bez kļūdām, tikai pietrūka mazliet ātrums. Rezultātā 82 minūtes skrēju ar 6.24 min/km. Garajā distancē līderim RK zaudēju precīzi minūti uz katru kilometru, kas ir daudz un deva 10. vietu un 9. vietu divu dienu kopvērtējumā.

Pēc distances jutos noguris vairāk kā 24h. Pilnvērtīgus treniņus varēju atsākt tikai trešdien. Pašlaik neesmu izlēmis, vai Lieldienu brīvdienas pavadīt Tatros ar ģimeni vai skriet sacensības Latvijas Kausa ietvaros.

Pa dzīvi? Neiet gludi, neiet.

itsnobigdeal

2011-04-06T10:06:00.000+03:00

Jā, es pa retam sarežģīju lietas, taisu problēmas tur kur to nav, bet galvenokārt brīžos, kad sastopos ar situāciju, par kuru nekad iepriekš neesmu aizdomājies.

Bet vispār baigais prieks, ka esmu aizvadījis jau pāris nopietnus treniņus. Mežā, uz asfalta un paklājiņa. Vēl mazliet nevaru noticēt, ka varu piepūst pilnas plaušas. Var just, ka tālākās alveolas sen nav kārtīgi izvēdinātas. Aerobs skrējiens mežā praktiski nav iespējams un uz cietā seguma arī izskatās gaužām lēns. Taču beidzot viss iet atkal uz augšu.

Aprīļa beigās ļoti iespējams startēšu 10Millā, nakts stafetē Zviedrijā. Nodibināju kontaktus ar vietējo opju klubu, un tas nozīmē, ka arī turpmāk būs iespēja startē prestižajās skandināvu sacensībās, uz kurām Rīgas klubs nedodas. Un jau šajā nedēļas nogalē Skrundā startēšu vidējā un garajā distancē. Augstus rezultātus garajā negaidiet.

Nav smieklīgi

2011-04-02T23:35:00.001+03:00

Ja par 1. aprīli, tad mazliet vīlos, ka netiku apvests ap stūri, taču simtpirmo radio atzinu par vissmieklīgāko mēdiju ar pāris negaidītiem trikiem ēterā.

Tuvākajā laikā jātiek uz teātri. Tas ir vairāk kā nepieciešams. Nē, es neatceros, kad es pēdējo reizi ballējos. Izpriecu vietā sēžu mājās un audzēju bārdu. Plānoju vasaras mēnešus. Augustā it kā vajadzētu paskriet ~~pasaules lielākajā~~ orientēšanās festivālā [Muļķības!, parastas WOC satelītsacensības], uz reiz pēc tā uzkāpt Eiropas virsotnē un pavizināties ar velo tās pakājē. Trīs nedēļas Francijas dienvidos. Jākrāj piķis un jāatrod vismaz viens, kurš būtu gatavs uz ko tādu parakstīties kopā ar mani. Vienam iekulties bezcerīgās situācijās jau ir noiets etaps.
Šovakar mazliet pārēdos šokolādi, ko LP apciemojot uzdāvināja svētkos. Padalījāmies pēdējā laika iespaidos, paplānojām tuvāku un tālāku nākotni. Lieliski pavadīts vakars. Tika atjaunoti arī vācu cukura krājumi miegainām lekcijām. Un noslēgumā es varētu dot mājienu, kā vislabāk mācīties ķīmijas CE.
Tas bija vareniTas bijas
Nē, tas bija vareni.

Kepus mēnesis

2011-04-02T11:44:00.000+03:00

Kaut kas tik apjomīgs manā dzīvē bieži negadās, tāpēc atskaitei uzrakstīšu, kā man izdevās mazliet ilgāk kā mēnesi vienkārši neizveseļoties.
Pārskatot dienasgrāmatu, tas sākās pēc manas dzimšanas dienas februāra vidū. Apsaldēju augšējos elpceļus, slēpojot bargā aukstumā. Tas nebija nekas ārkārtīgi traks līdz brīdim, kad ārsts piedāvāja antibiotikas, lai visefektīvāk atbrīvotos no iekaisuma. No tām, protams, uzreiz atteicos, kas nebija pats gudrākais lēmums. Pēc nedēļas nekā nedarīšanas atsāku treniņus, lai, aizbraucot uz POM, būtu kaut mazliet pieklājīgs ātrums. Portugālē ar katru dienu jutos arvien sliktāk. Atbraucot mājās no saulainajām sacensībām, bija pilnīgi skaidrs, ka aktuālais gripas vīruss pēc pāris aukstām un mitrām naktīm guļammaisā ir neizbēgams. 7 dienas neskrēju. Kad atkal jutos ticis no vīrusa vaļā, aizgāju uz manēžu izdarīt kko lietderīgu. Tik lietderīgu, ka nākamajās pāris dienās atklājās, ka esmu noķēris vēl vienu gripu. Tas tā kā bonusā. Veselas 10 dienas ņemos ar visdažādākajiem līdzekļiem vīrus apkarošanai, kas dažbrīd līkās bezcerīgi. Uz sacensībām Dānijā aizbraucu jau puslīdz vesels, taču nāvīgais klepus vēl lika par sevi manīt, kurš tagad jau tikpat kā aizmirsts. Tātad līdz šim esmu izmēģinājis plaušu karsoni un divas gripas.
Šonedēļ atsaku skriet. Sajūtas ļoti dīvainas. Galva brīžiem sāk reibt, vai no endorfīna, vai pamatīgā mikro un makro elementu trūkuma organismā, kuru atgūšana mani visvairāk uztrauc. Šodien arī startē pirmais kausa posms 2011. gada o-sezonai. Es pat neesmu pārliecināts, vai startēšu nākamajā, jo izskatās, ka ir jāiegulda pamatīgs darbs vēlamās formas iegūšanai, un sacensībām treniņplānā pašreiz vietas nav.

Neskriešana un tml.

2011-03-30T10:07:00.001+03:00

Tā kā treniņi ir pārtapuši par ļoti riskantu padarīšanu, katru dienu ir brīvas pāris stundas, kurās īsti nav ko darīt. Cenšos vairāk pievērsties mācībām, kas diezgan arī labi sanāk. Studijās vispārīgos priekšmetus lēnam nomaina kaut kas interesantāks un daudz saistošāks. Intereses dēļ apmeklēju promocijas darba aizstāvēšanu. Tagad jau inženierzinātņu doktors ķīmijā Kristaps Jaudzems stāstīja par proteīnu struktūru pētīšanu, izmantojot aparātu, kurš molekulu parāda 3D, ja tā stipri vienkārši izsakās. Pēc pasākuma beidzot nāca apskaidrība, ko es daru šajā fakultātē. Pavisam cits skats uz studijām izveidojās.
Nedēļas nogali pavadīju Dānijā. Lidoju ar AirBaltic uz Kopenhāgenu, tad ar vilcienu uz Roskildes apgabalu, kur piedalījos orientēšanās sacensībās. Jā, paorientējos. Rezultāti? Apmēram nekādi. Pārvietojos ar ātrumu virs 7 minūtēm uz kilometru. Daudz kas darāms, lai pietuvotos vēlamajam rezultātam, bet līdz šim praktiski nekas vēl lietas labā nav darīts. Komandas biedri gan varēja lepoties ar uzvarām, dubultuzvarām, stafešu komandām un ātriem finišiem. Ārpus sacensībām smējāmies par nolauztajām stundām. Šajā jomā esam guvuši pamatīgu pieredzi, piemēram, gandrīz trīs stundas dīvānā var nolauzt ar B.

2011-03-21T12:25:00.000+02:00

Tad, kad tas viss būs beidzies, uzrakstīšu veselu vēstures lappusi. Vēl jāsavelk kopā fakti, kas visu pamatotu.

Un pašlaik esmu ļoti negatīvi noskaņots pret sevi un rīcību pēdējo nedēļu laikā, tāpēc neko arī nerakstu.
Negaidi neko jaunu vismaz dienas trīs līdz sešas.
Līdz vēlākam!

Brāļi kāļi!

Vēl 3.5 mēneši

2011-03-14T20:38:00.001+02:00

Trīs nedēļās treniņos kopā pavadītas mazliet vairāk kā tikai sešas stundas, ja neskaita Portugāles nometnīti (+9h). Tagad skrējis neesmu jau nedēļu. Pašlaik izskatās, ka neveiksmes ar veselību ir mitējušās un jau rīt iekštelpās grasos aizvadīt pieklājīgu treniņu. Redzēs, cik zemu esmu kritis. Pagaidām, pārskatot treniņdienasgrāmatu, prātā nāk: "Es tūlīt raudāšu."

Jānis nofotografēja POMā, trešajā dienā.

Pēc nosēšanās RIXā

2011-03-11T09:41:00.000+02:00

Pāris dienas stipri piestudēšu, sēdēšu mājās, maz lietošu kompi, daudz gulēšu, dzeršu Islandes ķērpju lapoņu uzlējumu un neapmeklēšu izklaides pasākumus, neizklaidēšu draugus. Arī neskriešu.

Jo saule plaušas līdz galam neizsildīja.

No Surprises by Radiohead.

Atauga matu saknes

2011-03-02T22:33:00.000+02:00

Brīvdienās sēdēju mājās. Nāca/nenāca viesi, nesa kūkas. Ēdu kūkas, audzēju masu. Pēc vairāku gadu pārtraukuma ieraudzīju savu asiņu sastāvu. Tiesa gan īsi pēc vīrusa vizītes, bet galvenie rādītāji izskatās ļoti labi. Ārsts apgalvoja, ka tagad nedēļu būšot jāguļ gultā, jo gripas komplikācijas tagad esot diezgan moderna izprieca, bet tā kā jau iepriekšējā dienā izpildīju elegantu skrējienu gar jūru, tad oponēju, ka fiziskas slodzes laikā un pēc tās es jūtos vislabāk.
Sabiedrībā arvien aktuālāks kļūst temats par Salacgrīvas zvejnieksvētku superzvaignēm. Rīt vakarā it kā vajadzētu palekties gaisā, bet vai tā notiks?
(Lekt vai lēkt?)

Labi, tas viss nav nemaz salīdzināms ar ar to, ka tagad oficiāli varu atcelt sacelto traci par neveiksmīgajiem eksāmenu rezultātiem. Vakarā, kad termometrs padusē rādīja bišku zem 40, manu garastāvokli izglāba ziņa, ka RTU vadība ir apžēlojusies. Tagad matemātikas eksāmena rezultāts pat man ir pie kājas. Esmu iekļauts stipendiātu sarakstā visam pavasarim!

Es zinu kad un kā klausīties Radiohead. Absolūts līderis iPodā šonedēļ un pirms gulētiešanas.

Brālim arī žetons

2011-02-26T13:22:00.001+02:00

Nedēļas vidū uz lekcijām aizgāju iereibis, vismaz bija tāda sajūta. Par to man daudz pārmeta, un bija arī iemesls. Aukstums iedzīvojās manos elpceļos un, ko apstiprināja ārsts, izraisīja iekaisumu. Ja sākumā tas izskatījās pēc kaut kā ilga, mokoša, tad jau nākamajā dienā jutos krietni labāk. Tējas litrāža un nogulētās stundas deva tik, lai jau nākamajā dienā atgrieztos universitātē. Vēl jāgaida atbilde no analīzēm, bet visticamāk no antibiotikām izvairīšos.

Piektdien apmeklēju ĀVĢ žetonvakaru. Pirmā daļa ar Šekspīra lugām. Nekas ārkārtējs, neviens neko praktiski nesajauca un neko stulbu uz skatuves neparādīja, izņemot pāris izcili smieklīgi tērpi. Jautrība sākās otrajā daļā, kad pasniedz žetonus, apsveic un fotografējas. Es ar AG kā pilntiesīgi pasākuma biedri aizpildījām tukšos laukumus uz skatuves masu skatos, izklaidējām jau mazliet uzdzīvojušos abiturientus aizkulisēs, tikām pie vakariņu galda un uzņēmām pāris random foto. Laikam vienīgais, ko neizbaudījām no visa žetonvakara, bija pats gredzens. Pat kopdziesmu uz skatuves nodziedājām, cik to vispār var nosaukt par dziedāšanu.

40. Tartu Maraton

2011-02-22T18:03:00.003+02:00

Sestdienas vakarā pametu Latviju, lai svētdienu pavadītu Baltijas prestižākajā slēpošanas maratonā. Starta iespēju saņēmu kā dāvanu, taču, uzzinot laika prognozi nedēļas nogalei un citu latviešu piedzīvojumus jau iepriekšējā nedēļas nogalē, slēpojums vairs nešķita tika daudzsološs, drīzāk traki izaicinošs. Protams, par ko es sūdzos, ja slēpoju tikai pusi no tā, ko komandas biedri sāka jau no rīta, kad gaisa temperatūra bija viszemākā. 63 km slēpošanas maratona startu vēroju no skatītāju pozīcijas. Lielisks foto stāsts redzams šeit, taču iedomājoties, uz ko šie tūkstoši entuziastu ir parakstījušies, tajā brīdī šķita, ka katrs no viņiem ir pelnījis rokas spiedienu no prezidenta. Es savu 31 km sāku dienas vidū. Ļoti interesants pasākums pirms paša starta bija kopīgi iesildīšanās vingrinājumi sniega meiteņu vadībā. Nekad nebiju startējis tik lielā masu startā, vēl vairāk koridora vidū, iespējams, tādēļ jau pirmajā kāpumā pūlis burtiski sabradāja manu (Jāņa) nūju. Pēc kāpuma sekoja iespaidīgs nobrauciens, un nebija jau nekāds pārsteigums, ka tā pakājē mētājās kaudzē sabraukuši igauņu bāleliņi ar ielauztām slēpēm, nūjām, kauliem un vēl. Visu distanci nevarēju noticēt, kā man izdevās tikt cauri bez neviena kritiena. Pēc starta drūzmas pirmos kilometrus riktīgi spiedu garām. Ātri vien pārliecinājos, ka JT slēpes šodien būs mana panākumu atslēga. Katrs nobrauciens bija tīrā bauda, jo nākamajā kalnā vēl arī uzslīdēju līdz pusei. Arī trases kvalitāte bija nesalīdzinoši labāka kā Alaukstā. Ik pēc septiņiem km uz trases atradās servisa punkti, kuros varēja dabūt visu nepieciešamo, galvenais, tēju un banānus. Ja trasē septiņu km laikā apdzinu kādus 30 slēpotājus, tad izvēloties pareizu taktiku chekpointā izdevās apiet vēl tikpat. Ātrums nokritās pēc otrā punkta, kad bija jau veikta vairāk kā puse. Iekārtojos grupiņā, kas turēja tempu un neļāva atslābt pat visstāvākajos kāpumos, taču ātrums bija ievērojami krities. Ja par slēpošanas tehniku, tad līdz pusei tā bija tīra, taču pēdējo trešdaļu vairs retu reizi izmantoju kājas, jo tagad jau moderni ir visu distanci vispār tikai nostumties. Arī par to pārliecinājos trases beigu daļā. Trīs km pirms finiša bija kafijas punkts, no kura cīņa tikai sākās. Savai grupiņai, kas sastāvēja no 6-7 unknown slēpotājiem, turējos pārsvarā aizmugurē. Tuvojoties finišam temps, protams, auga, un nekas neatlika, kā spiest ārā visu, lai tikai tiktu līdz finiša taisnei kopā. Neticamā kārtā tā arī notika. 200m taisnē iebraucām vairs tikai četri, un šajā brīdī es iedomājos, kā tas izskatās, piemēram, olimpiādē, TV ekrānā. Beidzot liku lietā ziemas nometnē gūtās iemaņas, kā attīstīt maksimālu ātrumu, slēpojot klasikā. Tas bija vareni, es viņus uzvarēju, un vēl ar pāris sekunžu pārsvaru, elegantu potītes stiepienu pāri finiša līnijai. Ar prieku saņēmu savu medaļu, apsveikumu un šokolādi. Izcīnīju 265. vietu, 31km noslēpojot 2h 40min 44s, kas automātiski kļuva par manu labāko rezultātu jebkurā stilā un distancē. Lepojos ar to, ka tagad varu slēpot ātrāk nekā skrienu.

Pēc finiša secināju, ka esmu pamatīgi apsaldējis plaušu, kā dēļ nākamo divu dienu treniņi tika atcelti, lai neiebrauktu vēl lielākos mīnusos.

WHY, GOD, WHY?! We had a deal!

2011-02-16T07:45:00.004+02:00

16. februāris tika pavadīts Ķīpsalā. Līdz nepieklājīgam vakaram bija jāklausās lekcijas ķīmijas fakultātē, un pēc tām pa taisno uz izstāžu centru, kur norisinājās manas pirmās orientēšanās sacensības šogad. Tā kā iepriekšējā vakarā jau vairākas stundas ar lentām un krēsliem veidoju sacensību "apvidu", tad, ievērojot fair-play, dzimšanas dienā distances skrēju prieka pēc. Varbūt tāpēc, ka nebija jācīnās par vietām, izdevās saglabāt vēsu prātu un kvalifikācijas distanci izskriet tikai ar nelielām kļūdiņām un 12,5 minūtēm, kas kopvērtējumā dotu 10. ātrāko rezultātu no vairāk kā 60 dalībniekiem. Fināla cīņas vēroju jau kā skatītājs, taču uzreiz pēc uzvarētāju noskaidrošanas, ar J.T. un V.Ā. uzrīkojām paši savu finālu. Arī finālā labirintēšanās spējas pārsteidza mani, likās, ka īstajā finālā ar šādu laiku ja ne uzvarētu, tad trijnieku nodrošinātu. Taču patiesībā šoreiz lielu lomu spēlēja psiholoģiskā sagatavotība, ko nevar salīdzināt skrienot kopā ar astoņiem ātrākajiem skatītāju priekšā vai vienatnē veikt jau daļēji zināmu distanci.

Ceturtdien pēc skolas palēkāju Siguldā. Kalnu treniņu apstākļi kļūst arvien labāki, kas liek cerēt uz vēl kvalitatīvāku darbu. vakarā nopūtu 20 svecītes ar ģimeni, dāvanā saņēmu startu Tartu slēpošanas maratonā, 31 km klasikā, lielā aukstumā. Jāpiebilst, ka atteicos no portatīvā datora. Galvenais iemesls tam bija gada lielākās apņemšanās pildīšana, un pagaidām tas sanāk pat veiksmīgāk nekā plānoju. Piektdien satiku cilvēku, kurš pāris minūtēs mani padarīja par slavenu. Cilvēku, kurš uzdāvināja man Slepeno Tikšanos un piespieda izbaudīt daudz pilsētas slavenākos virtuļus par lētu naudu.

Brīvdienas sāku ar radu apciemošanu. Netīšām apgriezu matus, un uzzināju, ka arī Laķu ģimenes draugi cenšas piesteigt savu demogrāfisko stāvokli mūsu standartam. Tas ir labi, es esmu lepns par saviem vecākiem.

Saņēmu jaukas dāvanas. Dāvanas, kuras augsti vērtēju. Bet, ko darīt ar XXL, vēl neesmu izdomājis.

Kad uzzināšu oficiālos rezultātus, pastāstīšu, kā man gāja Tartu.

Beck - Devils's Haircut

Priecīgu, laimīgu, apsveicu vai arī daudz laimes?

2011-02-14T22:47:00.000+02:00

Šodien iedomājos, ka 14. datumu vajadzētu atzīmēt vismaz katru trešo mēnesi. Tas reāli uzlabotu demogrāfisko stāvokli valstī. Vienkārši kinoteātris šodien tika gāzts riņķī. Bet perversu amerikāņu romantisko komēdiju reizi gadā ir vērts noskatīties.

Šonedēļ daudz kas jāpaspēj. Cerams atliks laiks nopūst svecītes. Bet vispār oficiāli aicinu Tevi trešdienas vakarā uz Ķīpsalu orientēties telpās.

Skanēja Vampire Weekends un Arcade Fire albūmi.

Last weekend for my teen's

2011-02-12T18:43:00.004+02:00

Jā, ar mani viss kārtībā. Pat pārāk labā kārtībā. Mazliet baidos, ka tūlīt vajadzētu būt kādam sāpīgam kritienam, piezemējoties pēc tik augstas pacelšanās pēdējās nedēļas laikā.

Jāsāk laikam ar to, ka nesadauzīju Golfu vairākās tricky situācijās uz ielas, kad sniegs ceļu uzturētājus atkal pārsteidzis nesagatavotus. Laikam stūrēt divu gadu laikā esmu iemācījies. Studijām praktiski neiedziļinos, vēl īsti neesmu pievērsies lietām nopietni, kaut arī divas nedēļas jau garām, taču laboratorijā, izmantojot iespēju, pamēģināju iemest Nātriju ūdenī. No pirotehnikas šova mazliet apdedzināju ādu, bet tas bija tā vērts. Nemēģiniet to atkārtot mājās. Vēl pirmo reizi dzīvē liku kontrolpunktus Magnētā, kas ir tāds sen gaidīts ķeksītis manā o-karjerā. Jāpiezīmē, ka mežs atkal pilns ar pūku, bet var paskriet. Paskriet var arī pa galvaspilsētu ceturtdienas pēcpusdienā, kad saulainais laiks treniņu padarīja patiesi baudāmu. Vieglatlētikas manēžas vakaros no mums spiež ārā ātrumu, taču nav nekāds noslēpums, ka kilometru vēl neesmu noskrējis zem trīs minūtēm.

Video otrās daļas dēļ nožēloju, ka nebiju Sapņu fabrikā.

Six afraid of seven, cause seven ate nine

2011-02-07T22:22:00.002+02:00

Lai arī cik brīvas būtu pirmdienas, reti kad sanāk tās pavadīt tieši tā, kā vajadzētu. Šodienu var pieskaitīt pie tām dienām, kad speciāli izlaidu treniņu bez attaisnojuma, kad, paskatoties telefonā, īsti nesaproti, ko no tā gaidīji un kad gribas tikai medu ar riekstiem. Dogdaysareover

Tiem, kam interesē, ko dara sīkais Laķis.

Taisa kaķīti. Pilno.

Vecākā dziesma manā bibliotēkā ir Till Kingdom Come no Coldplay. Pievienota 2009. gada dzimšanas dienā, kad sāku lietot tādu brīnumu kā iTunes.

5. feb

2011-02-05T02:00:00.017+02:00

Pirmajā semestra nedēļā noskaidroju, ka auklēšanās beidzot ir beigusies un nesaistošu priekšmetu programmā vairs nebūs. Esmu tā pa īstam iedraudzējies ar pāris studiju biedriem, kas vēl decembrī šķita nereāli. Pavasarī trešdienās auditorijā būs jāsēž līdz sešiem vakarā, taču pirmdienas vēl joprojām paliek brīvdienas. Vispār universitātē viss iet uz augšu un pa labi, ja neskaita stipendiju, kuru formāli saņemt nevarēšu.
Augstskola liedz pildīt treniņdarbu tik kvalitatīvi, cik to vēlētos, jo, piemēram, kalna treniņu nācās aizstāt ar peldēšanu. Vairākas lekcijas gan neapmeklēšu marta sākumā, kad apmeklēšu sacensības Portugālē, kur klimats ļauj sezonu sākt agrāk kā Latvijā. Esmu nopircis atpakaļceļa biļetes no Madrides lidostas, un turpceļš vēl ir neatrisināts, jo neesmu atradis kādu, kurš būtu gatavs naktī pirms sacensību garās distances celties 4:00 un braukt man pakaļ uz 20 km attālo dzelzceļa staciju.
Ja nedēļas pirmajā pusē viss ritēja kā ierasts, tad nogalē katrā dienā piedzīvotais paliks atmiņā ļoti ilgi. Sākot ar vizināšanos ar auto nakts vidū un beidzot ar slēpojumu apkārt Alaukstam pēc gandrīz negulētas nakts.
Vispār ir vēlme šo rakstu padarīt par pēdējo elakis.blogspot.com lapā, un kāpēc, par to rakstīt citur.

Tagad jāiet pabraukāties ar vilcienu un palasīt kko par elektromagnētismu.
Un ļoti maz esmu klausījies jaunu mūziku pēdējā laikā. Varu ieteikt jauno Fleet Foxes singlu un Adele deju grīdu grāvēju, kas šķiet jau ir pārņēmis meinstrīm radio tabulas.

Gastein 2011

2011-01-31T18:09:00.003+02:00

Tieši desmit dienas šķīra pēdējo eksāmenu sesijā no nākamā semestra sākuma. Jau pirms vairākiem mēnešiem tika nolemts, ka pievienošos ģimenei braucienam uz Alpiem, protams, ja nebūs aizķeršanās eksāmenos, kas patiesībā bija. Ceturtdiena sākās ar easy eksāmenu datormācībā (esmu pilnīgi apmierināts ar 7) un vēlā vakarā jau atrados tumšā Polijas viesnīcā. Dienas labākā daļa bija stūrēšana. LP teiktais par ceļu kvalitāti nokrišņu laikā šajā zemē bija taisnība. Tiklīdz uz ceļa nokrita kāda pārsla, ātrums samazinājās tieši divas reizes un mašīnu atrašanās grāvī kļuva par normālu parādību. Nākamajā dienā apmetāmies Drēzdenē. Kamēr ģimene brauca iepirkties, es devos savā iespējams gada visaizraujošākajā treniņā. Jāpiebilst, ka šopingam laiks un piķis šajā braucienā netika taupīts. Drēzdenē izskrēju cauri praktiski visām ievērojamākajām pilsētas vietām, laiks pagāja ļoti ātri, taču karti tā arī nedabūju. Nākamajā dienā vizinājāmies pa garlaicīgiem Vācijas un Austrijas bāņiem, skatoties Draugus.
Pirmā diena kalnos bija ideāla, spīdēja saule, praktiski nepūta un ar vagoniņu pavizināties tika arī sīkais. Kūrorts liels, bet biju vīlies, ka svaigais sniegs visai maz. Vakarā paskraidīju pa ieleju, izlūkoju spotus treniņiem. Nākamās četras dienas sniga un ieleju klāja migla. Baigo prieku trases stāvoklis nesagādāja, tāpēc vairāk vizinājāmies ārpus tām.

Uz kalna pavadīju maz stundas, vairāk pievērsos distanču trasēm un skriešanai.
Trešajā dienā dēļošana pieriebās vispār, gandrīz biju gatavs īrēt slaloma slēpju komplektu, taču tad netīšām ieraudzīju parku ar daudz kastēm, trubām, galdiem, mucām, tramplīniem un elegantu BBQ zonu parka apakšā. Tādas lietas vienmēr mani piesaistījušas. Vietējie PRO parka centrā uz dažādiem elementiem rādīja trakas lietas, mēs ar brāli nomalē slīpējām C kasti.

Distanču slēpošanas trases šeit bija izskatījās kā žurnālu lappusēs. Ja nebūtu apkārt pāris pensionāru, liktos, ka es vienīgais šeit pa visu dienu būtu noslēpojis. Pabiju divās trasēs. Viena, kas veda gandrīz gar mūsu mājiņas durvīm, 5,5km aplis ar 25m kāpumu un otra 7km ar 100m kāpumu tālu no pilsētas pa mežu. Šajā sporta veidā esmu atradis kaut ko ļoti piesaistošu, jo gandrīz parakstījos noslēpot kādu maratonu nākamajā mēnesī. Netīšām uzgāju veikalu/īres punktu, kurš pieder latviešiem, un par lētu naudu dabūju sliktas slēpes. Tāpēc nobraucienos biju mazliet vīlies, taču par slodzes trūkumu nevar sūdzēties.
Kā katru gadu devāmies tādā kā pārgājienā. Ilga un nogurdinoša brišana pa dziļu sniegu uz kores atmaksājās. Nobrauciens pa neskarto, tikko uzkritušo sniegu atsauca atmiņā Gruzijas Kaukāzu. Laikam pirmo reizi dzīvē izbaudīju īstu pūderi. Braucot ar dēli zem sniega segas, sniegs pats ceļas gaisā un sajūta, ka visu laiku esi sniega mākonī. Neaprakstāmas sajūtas.

Pēdējā dienā, kaut arī pūta stiprs vējš un temperatūra nokritās zem -10 grādiem, spīdēja saule. Uz trases bijām vieni no pirmajiem, un vairāki nobraucieni bija ar patiesi baudāmu ātrumu. Daudz sēdējām kafejnīcās, pacēlājos un parkā, lai ķertu D. Vēl jāpiemin, ka vakaros virtuvē tapa vairāki Austriešu nacionālie saldie ēdieni. Saldumus vispār ēdām daudz, jo šoreiz kompānijā bija novākušies pārāk mazs skaits neārstējamu alkoholiķu pārspīlējot.

Atpakaļceļā, protams, IKEA and stuff..

Rīt jāsāk staigāt uz Ķīpsalu. Vēl no kalniem atvedu tradicionālas vērtības draugiem.

Wednesday -what, when day?

2011-01-26T00:45:00.002+02:00

Tad, kad mājas saimnieks nelamās par to, ka zogam internetu, un kad beidzot beigšu dzīvot Leiputrijā, pastāstīšu arī Jums, kā es māku aizmirst par problēmām, dzīvojot starp augstām grēdām.

3 Laķi.

Bet līdz tam klausies The Naked And Famous.

Kāds atceras manu 16. dzimšanas dienu?

2011-01-18T23:28:00.001+02:00

Pēc ilgāka laika pārtraukuma noskatījos Dinamo spēli, tiesa gan pie tv ekrāna. Man vajadzēja tādu slinku vakaru. Mača galotne bija pat planētas spēcīgākās līgas cienīgs šovs, ne spēle.

Sesija praktiski beigusies, taču jāatzīst, ka pēdējo eksāmenu rezultāti mani vārda vistiešākajā nozīmē šokēja. Tiem, kam to vēlējos paziņot, pastāstīju savu lielāko neveiksmi ļoti ilgā laika posmā mazliet plašāk, taču vispār riebjas par to runāt/rakstīt.. Tā vietā rakstīšu pozitīvas ziņas, piemēram, zināšanas ķīmijā tik novērtētas tik pat augstu/zemu, cik fizikā. Vai arī pavisam drīz varēšu atgriezties uz Polijas ceļiem ar sarkano T4. Un marta sākumā pāris stundas pabūšu Madridē. Bite kļuvusi par smieklīgu iemeslu, un šonakt cepu auzas. Nopietni?

(Nemēģini izlasīt vēlreiz!)

The Naked and Famous izpilda popmūziku no Jaunzēlandes. Lielbritānijā tos klausās kā traki. Es klausos skrienot, jo neko vairāk kā tīru popu austiņas nespēj atskaņot.

Pārāk negatīvas ziņas šeit neturu ilgāk par 12 stundām

2011-01-15T17:59:00.003+02:00

Nedēļas nogale bija laba mācība. Nākamreiz zināšu.

Pēc nedēļas es jau būšu Alpos. Protams, ja nokārtošu atlikušos eksāmenus. Piektdien kārtoju ķīmiju, easy! Esmu pilnīgi pārliecināts, ka man būs vairākas neuzmanības kļūdas, jo bija baigais slinkums laikā, kad maksimāli jākoncentrējas, bet lai jau. Nākam pirmdien agri no rīta matemātika. Tāpēc brīvdienās tā vien ir, ka pierakstu kladi nēsāju visur līdzi pa māju. Vismaz pārējos radu iespaidu, ka cītīgi mācos. Eksāmenam man ir handikaps - 1,8 balles klāt pie atzīmes. Tāpēc šodien, kamēr spīdēja saule, biju jūrmalā paslēpot. Tas nekas, ka slēpes neslīd ne atpakaļ, ne uz priekšu, bet treniņa fons bija pietiekami skaists, lai par inventāra kvalitāti aizmirstu. Un arī nevajag jaunu. Mežā stingra sērsna, var slēpot starp priedēm kur vēlies, tas tā, neparasti, likās, bet, ja būtu vēl karte, tad tāda ziemas orientēšanās man patiktu.
Rīt jāaizbrauc uz Rīgu. Galvenokārt tāpēc, lai pabraukātos ar vilcienu. Vilcieni pēdējā laikā man ir ļoti iepatikušies. Laikam tāpēc, ka Golfam 100 kilometri tagad jau maksā vairāk kā 6 Ls.

Es laikam jau pieminēju, ka šis albūms iPodā tiek spēlēts ļoti bieži.

Edgara un fizikas attiecību vēsture

2011-01-10T21:56:00.003+02:00

Ja ļoti cenšas, tad viss ir iespējams.
2005. gads Edgaru satriec fakts, ka fiziku skolā māca jau 8. klasē, taču uz citu jauno priekšmetu, piemēram, bioloģijas fona tas neizraisa ilglaicīgu paniku. Jau pirmajās mācību stundās galvā ienāk neskaitāmi jauni termini, kuru nozīme paliek neizprasta vairākus gadus, taču seklā teorija tiek pagūta ļoti labi, ja neskaita to, ka fizikas grāmatai ģimenes budžetā vieta tā arī netika atrasta.
2006. gads Paredzami, bet 9. klases fizika uz ģeogrāfijas un bioloģijas fona izskatījās ļoti vāji, jo ko gan var gribēt, ja mācību stundās tiek apspriests iepriekšējā dienā novērotais daļējs saules aptumsums un fizikas uzdevumu sintakse, un pēdējo kontroldarbu nesekmīgie vērtējumi, nevis 40 minūtes veltī elementāru termodinamikas un elektrostatikas likumsakarību izskaidrošanai. Pateicoties tam, ka tēvs dēlam bija izrādījis elektrisko ķēdi mājās, dabasmācības eksāmens tiek nokārtots.
2007. gads Tiek piešķirta ļoti augsti vērtēta fizikas skolotāja ĀVĢ. Mehānikas un svārstību teorijas E apgūst neticami labi, par ko jāpateicas skolotājas nerimstošajai motivēšanai apgūt fiziku kā fundamentu tālākajā izglītībā. Skolotājai, kura ir autore spārnotajam teicienam: "Radīsim grūtības, lai būtu ko pārvarēt." Taču labo stāsta sākumu pārtrauc vairāku fizikas skolotāju maiņa un fizikas izņemšana no stundu saraksta uz pāris nedēļām, kur vainojami vairāki iemesli. Gandrīz puse no vidusskolas kursa vienkārši netiek apskatīts.
2009.gads Brīdī, kad jāraksta iesniegums skolas vadībai par izvēles eksāmeniem, beidzot vidusskolu, E ir pilnīgi skaidrs, ka fizikas eksāmens netiks kārtots. To apstiprina vairākas apmulsuma pilnas fizikas nodarbības pie ĀVĢ, ja ne paša, tad viena no visu laiku ietekmīgākajiem skolotājiem. Apmulsumu rada integrāļa zīmes un atvasināšanas darbības apgūstot elektromagnētismu un optiku. Loģiski, ka nekas no tā nerada skaidrību, ja uzburtajām sakarībām nav saprotamas elementāras saknes. Vairākas fizikas stundas brutāli tiek aizvietotas ar manēža treniņiem, jo "kam gan vajadzīga fizika?".
2010. gada vasarā tiek parakstīts līgums, ka E divus semestrus apgūs fizikas kursu vēlreiz un kārtos eksāmenu katra semestra beigās. Semestra pirmajās trīs nedēļās ir maz izpratnes par lekciju nopietnību, taču oktobra sākumā E radikāli maina attieksmi pret šo priekšmetu. Apgaismības iemesli nav īsti zināmi, bet jau pirmajā kontroldarbā tiek iegūts pārsteidzošs vērtējums, augstākais grupā. Visu semestri fizikas priekšmets tiek virzīts kā prioritārs, salīdzinot ar pārējiem pieciem, jo tajos vismaz kaut kādas priekšzināšanas E bija guvis vidusskolā, salīdzinot ar fiziku. Visa ieguldītā darba mērķis ir "dabūt 4 eksāmenā," zemāko pozitīvo vērtējumu.
2011. gada 10. janvārī E kārto līdz šim smagāko pārbaudījumu fizikā par zināšanas mehānikā, svārstībās, termodinamikā, molekulārfizikā un elektrostatikā. Ieskatam pārrakstīšu jautājumus:
1. Maksvela un Bolcmaņa sadalījums.
2. Kāpēc sabiedriskā transporta pieturās ir viļņveidīgs asfalts.
3. Cik reizes Ņūtona pievilkšanās spēks ir vājāks par Kulona atgrūzšanās spēku dieviem protoniem.
4. Pusi ceļa mašīna brauc ar 40km/h, otru pusi ar 80km/h. Kāds ir vidējais ātrums?
Neviens arī nesaka, ka tas ir kas viegli.
Eksāmens tiek novērtēts ar 8 ballēm.

Grūti raksturot sajūsmu, ja vēl pirms pāris nedēļām sekmīgs vērtējums tikai sapņos rādījās, bet rezultāts ir divkārt labāks.
iTunes: Instrumenti - Pieturi Mani Sev Klāt

Nemācos eksāmenam

2011-01-08T18:14:00.001+02:00

Sākšu ar to, ka esmu atgriezies treniņplānā. Jau paspēju pāris stundiņas paslēpot pa līdzenumu, izskrieties manēžā un brīvdienas sāku ar pirmo skrējienu šogad. Skriet vairs nesanāk tik veikli, cik pirms pāris nedēļām. Temps krities par 23%, bēdīgi. Es, protams, varētu vainot netīrītos celiņus vai atslābušo plaušu, vai enerģijas trūkumu, taču tas nemaina faktu, ka prasītais apjoms ir jāsavāc.
Nedēļas iespaidīgākais notikums bija ciemošanās pie Plakanu ģimenes. Pēc sešu mēnešu gaidīšanas beidzot redzēju ārkārtīgi pozitīvu atmiņu raisošas bildes no L&L velotripa pagājušās vasaras sākumā. Varētu arī parādīt Jums, bet diez vai tas ir iespējams. Vēl sabiedēja par Polijas ceļiem ziemā, jo pēc pāris nedēļām pašām nāksies pa tiem stūrēt. Protams, ja universitātē četru eksāmenu nokārtošana nesagādās grūtības.
Grūtības sagādā gan lēmuma pieņemšana sakarā ar marta sākumā plānoto braucienu uz Portugal O Meeting. Pirms gada tas bija vareni labs pasākums, ja neskaita to, ka gandrīz nomirām badā. Es biju pilnīgi pārliecināts, ka tas ir to 200 Ls vērts, līdz nedēļas vidū vairāki cilvēki paziņoja par atteikšanos no lieliskā sezonas sākuma. Jā, man pasākums arī neko labu nesola, jākavē lekcijas, jādzīvo taupīgi, jāķer biļetes, un tāpēc tagad esmu diezgan apmulsis par izvēli. Bet vispār pēc sarunas ar sponsoriem tika dota zaļā gaisma lidojumam.

iTunes: Kanye W.

Restart

2011-01-05T19:48:00.002+02:00

Vakar jutos tik vesels, ka, atslēdzot veselo saprātu, aizgāju uz otru smagāko treniņu plānā - manēžu. Tā nebija pati labākā ideja četras dienas pēc pārslimošanas, taču, izlasot pāris rakstus worldofo, es vairs nevarēju mierīgi nosēdēt pie fizikas konspektiem. Treniņā rezultāti bija labāki kā gaidīju, taču organisms, šķiet, piedzīvoja smagāku ballīti kā paša vīrusa viesošanās laikā. Ja man būtu kāda sirds frekvences mērierīce, tad varētu pabrīnīties par jauniem rekordiem šajā jomā. Šodien apzinīgi sekoju trenera norādījumiem un atteicos no pirmā kalna treniņa Siguldā, lai nesanāk pārķert. Rīt atgriezīšos uz slēpēm, bet šoreiz līdzenajā Uzvaras parka trasē. Šodien iespaidojos no redzētā 1300m sprintā uz slēpēm Tour-de-Ski ietvaros.

Noklausījos Kanye West 2010. gada nogalē klajā laisto albūmu My Beautiful Dark Twisted Fantasy, kurā piedalās vēl virkne Billboard virsotnes sasnieguši izpildītāji. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka ar Runaway priekšgalā tas pavisam drīz spridzinās meinstrīm radio staciju dziesmu listes. Klausos jau trešo reizi un negribas slēgt ārā. Pagaidām favorīts ir skaņdarbs numur 3 - Gorgeous (featuring Kid Cudi).

[QUIZ Answer] Auto jumta antenas galiņš

2011-01-05T12:56:00.003+02:00

Tas ir rezultāts, ja uz nometni līdzi paņem auto atslēgas, kamēr pats auto atrodas mājās. Pa to laiku uzkrita ~ 30 cm sniegs. Golfa dabūšana arā uz ielas prasīja vairāk kā divas stundas smagas rakšanās, iestigšanas un stumšanas. Rezultātā vēl tika salauzta arī viena sniega lāpsta.

[QUIZ!] Kas tas ir!?

2011-01-03T21:01:00.001+02:00

Tas melnais augšā pa vidu

Jāatbild ir obligāti!

Es neskrienu

2011-01-02T14:53:00.005+02:00

Ir palicis stipri labāk ar veselību, taču ko vairāk par 15 minūšu sniega tīrīšanu es ārpus istabas nedaru. Mazliet tēloju, ka mācos fizikas eksāmenam, tācu daudz vairāk es gribētu mācīties kādam, piemēram, latviešu valodas eksāmenam. Vēl daudzdaudz skatos Draugus ūn izklaidēju sīko.
Jaunā gada sagaidīšan nemaz nebija tik traka, cik sākumā likās. Pateicoties kaimiņu piromānijai, Krievijas televīzijai un ģimenei, vakars varbūt bija arī vērtīgāks par pagājušā gada izpriecām uz kalna, kas dažiem beidzās ar ielauztu roku. Nevaru īsti saprast, vai bēdīgāk bija, kad apzinājos, ka trīs nedēļas būs jāskrien ar ģipsi vai ka šogad treniņplāns in general jāsāk no sākuma?

Lejot laimi, nepārprotami tapa skaidrs, ka uz Parīzi šogad būs gan jābrauc.

Kā gadu iesāksi, tā pabeigsi

2010-12-31T10:19:00.001+02:00

Pirms gada pirmā janvāra rītu sagaidīju Cēsu slimnīcā. Tagad ar sagrautu imūnsistēmu mājās ļoti lēnām pārvietojos apkārt un lielāko daļu laika pavadu gultā. Nenormāli daudz dzeru, un sajūtas arī tādas, it kā tiešām trīs dienas no vietas būtu dzēris. Valmieras treniņometnes vidū, kad tas bija vismazāk nepieciešams, vīruss sagrāva jebkādas oganisma aizsargspējas. Par treniņiem, jaunā gada ballītēm un iziešanas no mājas varu aizmirst. Kā katru gadu būs jānoskatās Ирония судьбы, или С лёгким паром. Runājot par mājām, man likās, ka Valmierā ir daudz sasnidzis, taču, atbraucot Jūrmalā, te izskatās kā Sūnciemā. Laikam savā mūžā pagalmā tik daudz sniega nebiju redzējis. Pilsētā pa ielu pārvietojas gan mājdzīvnieki, gan auto, gan cilvēki, jo sētnieki ir padevušies. Jebkuš traktors šeit ir augstā vērtē. Kāds no sastumtajiem sniega kalniem pie lielveikala ļoti iespējams sasniedz arī pilsētas augstākās virsotnes statusu, ko lieliski izmanto ragaviņu bandas.

Ja par nometnē piedzīvoto, tad jāpeimin, ka pāris slēpošanas treniņu laikā mans klasikas un slidsoļa skills divkāršojās, ja ne pat trīskāršojās. Ja izdosies vēl pierunāt JT, tad janvārī varētu arī startēt kādās ski-o sacensībās. Varbūt ne rezultāta dēļ, bet intereses pēc. Slēpošana manī ir ielikusi kārtīgu āķi.

Ziemassvētku sprints

2010-12-26T00:03:00.000+02:00

Jau otro gadu pēc kārtas 25. datumā Jānis organizēja deviņiem tuvākajiem kluba biedriem interesantas sacensības Vecrīgā. Sprinta distance sastāvēja no trim apļiem. Pirmajos divos gāja labi, taču, tieši tāpat kā pagājušajā gadā, pēdējā aplī un visā distancē uzvarēja ZG. Pēdējā aplī pārāk daudz sāku pievērst uzmanību kartei un ātrums kritās. Distance - bagāta ar izaicinošiem etapiem, pašam mazliet piemirstas sajūtas, skrienot pa cietu segumu lielā ātrumā, un tēja ar piparkūkām pēc finiša viennozīmīgi šo pasākumu padarīja Ziemassvētku labāko daļu. Jā, paldies, Jānim par organizēšanu.
5.92km, 48 minūtes, zaudējot kādas 20-30 sekundes uzvarētājam.
Kāds arī kko fotografēja.

Esmu aizrāvies ar Instrumentiem.

Ziemas brīvdienas

2010-12-23T21:48:00.002+02:00

Šorīt pamodos ar fantastisku sajūtu, kakls bija ticis vaļā no iekaisuma, un tas nozīmēja tikai vienu - atkal varu nebaidoties (par ko twītoju) pildīt āra treniņus ar pieklājīgu slodzi. Pēc brokastīm noskrēju garo, kurā minūtes ritēja neticami ātri un sanāca mazliet izlēkt no plāna, ko varēja just vakarā, slēpošanas tehnikas nodarbībās. Distanču slēpošana man beidzot patīk. Divas stundas Uzvaras parka aplī deva reālu progresu manam klasikas skilam. Ja sākumā jutos kā pīle uz ledus, tad beigās tā visa padarīšana pat sagādāja prieku. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka pēc pāris nedēļām Alpos kādu dienu dēli nomainīšu pret slēpēm un izmēģināšu trases, kurās slēpo arī Pro no visas pasaules.

Sanāk, ka man bija brīvas sešas dienas. No tā, ko biju ieplānojis tajās paveikt, piepildījās mazāk kā puse. Bet es sev piedodu. Manuprāt, biju nopelnījis sev nekā-nedarīšanu pāris dienu garumā. Galvenais, ka paspēju izpildīt pēdējo apņemšanos, ko pirms 12 mēnešiem nosolījos, dedzinot lapiņu eglītes svecītē. Tātad visi ķeksīši 2010ajam salikti. Tuvākajā laikā blogā parādīsies arī neliels atskats par to, kas atmiņā paliks visvairāk.

Instrumenti on headphones!

2010-12-20T18:41:00.002+02:00

Treniņu regularitāte un kvalitāte sāk pieklibot, negribētu vainot motivācijas trūkumu, bet organisma neprognozējamās pretreakcijas uz miega, laikapstākļu un slodzes maiņām nedēļas nogalē mani mazliet nokaitināja. Nezinu, ko šovakar darīt, ārā -12, bet pēc plāna būtu jāiet uzskriet pa rajonu ar suni. It kā tik tikko esmu ticis vaļā no iesnām un kakla sāpēm.

tomsgrevins.lv lapā var lejupielādēt PopBeatsPoetry live @ POSITIVUS. Ballīte, kuru nogulēju izlaiduma dēļ.