Studēt vienā no 10 pasaules augstāk vērtētajām augstskolām nav nekāda izklaide. Reti, kad varu droši teikt, ka mana dzīve ir krasi mainījusies, bet pēc pirmās rudens semestra nedēļas Cīrihes federālajā tehnoloģiju institūtā (ETH) pats nespēju noticēt, par kādu nūģi esmu tapis. Nav arī tā, ka pārmērīgā mācību slodze, apkārtējā konkurence un akadēmiķu fanātisms mani pārsteidza nesagatavotu, taču sākuma zināmu šoku izjutu, un dažbrīd nācās kārtīgi apdomāt un atcerēties, kāpēc tad es šeit esmu nonācis, un mēģināt iztēloties to ainu, kad būšu ticis pāri eksāmenu sesijai. Tātad, kopš septembra dzīvoju Cīrihes nomalē, pārdesmit minūšu velobraucienā no ETH campus . Īrēju istabu studentu kopmītnēs, kopā ar pieciem vācu vienaudžiem par ļoti pieticīgu cenu. Trīs dienas pavadu lekcijās tādos augstākās ķīmijas priekšmetos kā Asimetriskā un Dabas vielu organiskā sintēze; Enzīmi un Biomikroskopija. Lekcijas ir aktuālas informācijas pārpildītas, prasa nepārtrauktu koncentrēšanos 45 minūšu garumā, un ...