EL piezīmes

Ekskursijas pikniks ar brāli Dažus mēnešus nepublicēju dienasgrāmatas ierakstus, iespējams, tīri slinkuma dēļ. Gada pirmajā rakstā konspekta veidā sakopoju notikumus, vērtējumus un vīzijas, kuras būtu vērts iemūžināt šajos pierakstos. Pērn decembrī tradicionāli sanāca biežāk kā parasti dzīvoties pa korporatīviem un privātiem pasākumiem. Piemēram, amerikāņu kolēģu organizētā Pateicības diena vai destruktīvu kopmītņu ballīti, kas mazliet atgādināja semestra noslēgumu Upsalā. Vai diametrāli pretējā noskaņojumā savā dzīvoklī adventes sveču gaismā sacepām kaudzi cepumu. Bet vispār 2019. gads atmiņā paliks ar pāris skaistām nedēļām Jaunzēlandē, vasarīgu Bon Iver koncertu, velosipēdiem un brokastīm Bāzelē un silto Vaivaru Balvas nakti. Cīrihē klājas labi. Gribas domāt, ka šī ir labākā vieta kur dzīvot vienam. Pēdējos mēnešus cenšos dažādot ikdienu, laiku aizpildu ar spontānām haltūrām uz velosipēda vai treniņiem. Pašlaik skrienu četrreiz nedēļā un papildus vēl apmeklēju spēka un līdzsva...

Pirmajās dienās viesnīcā no rītiem modos ap četriem. Dažas stundas bija jāpagaida, līdz uzaust saule. Likās, ka neliels skrējiens pa pilsētu svētdienas rītā ir labākais, ko varu darīt jaunā vietā. Jāatzīst, ka tas gan radīja diezgan nepareizu pirmo iespaidu par lielpilsētu, jo ielas, pakalpojumu vietas un transporta mezgli bija pārsteidzoši tukši. Tikai tuvojoties parka perimetram ievēroju cilvēku straumes, kas laikam tāpat kā es līdz ar gaismu pametuši ligzdas un svētdienu sākuši ar vieglu skrējienu. Manīju arī pāris entuziastus, kas pa šaurajiem parka celiņiem izpildīja AIIT, spriežot pēc bļaustīšanās tik dievīgi klusā stundā, lai dod ceļu. Skrienot caur debesskrāpju kvartāliem, apkārt uz brīdi neredzēju vispār nevienu dzīvu dvēseli, un baisi augstie stāvi nepavisam neizskatījās, ka kādreiz būtu apdzīvoti. Brīžos, kad sanāca uzskrēju kādā pakalnā virs pilsētas, skatam pavērās bezgalīgas platības ar smalku apbūvi. Vēl joprojām grūti aptvert, cik plaša ir pilsēta un cik liela daļa p...

Iepriekšējā dienā veiktais dažu stundu pārgājiens pa labi iekārtotu kalnu taku orientieristu kompānijai, iespejams, bija par vienkāršu, lai neteiktu garlaicīgu. Nospriedu, ka nākamajā dienā esam gatavi kam nopietnākam par laisku pastaigu sporta tērpā. Izvērtējot dažus Šveices aktīvās atpūtas ceļvežu piedāvājumus un mājās pieejamo inventāru, no rīta pie kafijas krūzēm izspriedām, ka v ia-ferrata  maršruts Bernes kantonā apmierinātu gan izsalkumu pēc aktivitātēm, gan fotoaparātus. Gandrīz 2h garajā ceļā ar auto šķērsojām Šveices centrālo daļu caur asiem serpentīniem un zeltīgu lapkriti, līdz sasniedzām Lauterbrunnen pilsētiņu Jungfrau pakājē. Pašu ielejā visvairāk piesaista viens no Alpu iespaidīgākajiem kalniem, Eigers, ar 1800 m augstu ziemeļu sienu. Ar vagona pacēlāju nonācām glītā kalnu ciematiņā, un, kamēr lielākā tūristu masa veikli iekārtojās saulainajās restorānu terasēs, mēs taisnā ceļā devāmies uz sporta preču īres vietu pēc pāris trūkstošajām alpīnisma sistēmām un ķiverēm...

Kad pirms pāris mēnešiem tapa zināms, ka manā Cīrihes dzīvoklī būs pieejama brīva istaba, tas likās perfekts iemesls uzaicināt orientieristu bandu beidzot viesoties pie manis Šveicē. Uz šādu avantūru pieteicās uzreiz pieci draugi. Lai arī tas ir divkārt vairāk kā dzīvokļa ietilpība, plānoto nedēļas nogali gaidīju tik nepacietīgi kā, piemēram, dzimšanas dienas ballīti. Principā, gatavojos tam, ko pats piedzīvoju nedēļas nogalēs Latvijā, tikai piecreiz trakāk. Divās daļās izklāstīšu piedzīvojumu hroniku no manā skatījumā. Lindenhof laukumā Piektdienas rītā pamodos jau mazliet nemierīgs, mēģinot pārliecināties, vai tagad varu un spēju pilnīgi aizmirst par pienākumiem darbā un ikdienā, lai pilnībā nodotos jautrībai ar draugiem tādā kā mazā atvaļinājumā. Pēc rīta tējas un vienošanās ar dzīvokļa biedriem par gaidāmo miskasti devos uz lidostu sagaidīt ZG, BB un GŠ. Pilsētu klāja bieza migla. Atbrīvojušies no mantām, taisnā ceļā devāmies uz manu mīļāko kafijas vietu centrā. Kad, turēdami...

Pasaules orientēšanās dienas ietvaros piedalījos pasākumā tepat Cīrihē. O-sprinta distanci gribēju apvienot ar mierīgu skrējienu pēc darba, un, dodoties uz universitātes parku, spriedu šoreiz neiespringt uz rezultātu, jo visticamāk ķermenis nemaz nav gatavs sacensību slodzei. Taču atzīmējoties starta stacijā un paņemot rokā karti ar vairākiem interesantiem etapiem un nelielu kāpumu.distanci, uzreiz sajutu to nedaudz piemirsto azartu, kas lika skriet stipri ātrāk. Tā kā Irchelpark jau biju orientējies, dažās epizodēs neapzināti sanāca izvēlēties variantus, balstoties uz atmiņu. Biju mazliet pārsteigts, ka kājas pēc vairāku dienu pauzes nelikās stīvas un skrējās gana raiti arī 3,5 km sprinta beigu daļā. Ja kāds etaps distancē nelikās sarežģīts, vienkārši palielināju tempu, kas, patiesībā, arī padara šo sportu tik aizraujošu. Konkurence šoreiz nebija liela un, lai arī startēju bez kompasa, neizdarīju neko muļķīgu tehnikas ziņā, tāpēc finišā uzrādīju labāko laiku. Tāda patīkama mazā uzvar...

Pikniks pēc kāpiena Patīkams siltums, jautra kompānija un spontānas izklaides stipri izmainījušas manu "darbs:atpūta" līdzsvaru pēdējās nedēļas. Renesansi piedzīvojis arī Instagram konts, kur tagad dalos ar izvēlētiem mirkļa kadriem. Pēdējā laikā sanāk vairāk laika veltīt atpūtai, piemēram, vairs neskrienu tik ātri mājās pēc darba, bet ap saulrieta laiku  campusa vidū mēdzam zem liepām nomesties uz dažam stundām pafilozofēt par nākotni. Vai, piemēram, piektdienas vakarā savācamies turpat netālu no universitātes mežā uz BBQ. Šādā veidā ar darba komandas saliedēšanu problēmu mums nav. Starp smiekliem un sarunām radās arī aša ideja nākamajā rītā satikties stacijā un labam laikam par godu aizbraukt uz kalniem. Tā kā biju dzirdējis pozitīvas atsauksmes par nelielu loku gar Walensee ezeru, kurš it kā ir viens no skaistākajiem valstī, nebija problēmu turpat uz vietas pārdesmit minūtēs ieskicēt maršruta plānu. Kā plānots, no rīta satikāmies vilcienā ceļā uz nelielu pilsētu Alp...

Tieši laikā, kad Cīrihē uz brīdi parādījās tāds patīkams pavasara siltums, temperatūrai pakāpjoties virs desmit grādiem, ciemos uz nedēļas nogali atbrauca Dita. Jau iepriekš izplānojām vismaz vienu dienu pavadīt kalnos, kopā pasportot un principā tikai izklaidēties. Par dažiem no piedzīvojumiem būs šajā rakstā. Ļoti reti sanāk sportot kopā ar Ditu. Šoreiz pieaicināju uz manu mīļāko universitātes sporta kluba piedāvāto sporta nodarbību - skriešanas koptreniņu, kas mēģina vienkopus pulcēt gan ātrākus, gan ne tik ātrus skrējējus. Pirms dodamies ārā skriet, uz sporta kluba grīdas 15 minūtes izpildām vērtīgus muskulatūru stiprinošus vingrojumus. Tad seko 15 minūšu skrējiens ar tempu, kuru spēj noturēt arī lēnākie treniņa dalībnieki. Tālāk galvenā daļa - augstas intensitātes skriešanas intervālu sesija. Piemēram, šoreiz tie bija astoņi 30 sekunžu sprintiņi pret kalnu ar kopējo startu. Pēc intervāliem seko vienmērīgs skrējiens, kurā parasti grupa tiek sadalīta divās daļās - ātrie un ne tik ā...

Gadskārtējais Sētas orientēšanās līgas vasaras posms Jūrmalā kopumā pulcēja gandrīz 20 dalībniekus, no kuriem uz starta kvalifikācijas skrējieniem iznāca 10 pretendenti. Pēc gada pārtraukuma Vaivaru ceļojošā balva atkal tika izcīnīta divās meistarības klasēs, vīru un sievu elitē. Saulainā pēcpusdienā Jaunķemeru kāpās norisinājās kvalifikācijas skrējieni apmēram 2 km garās distances, kuras piedāvāja orientēšanos gan smilšainā liedagā, gan mikroreljefa bagātā piejūras parkā. Kvalifikācijas distance Vīriem labāko laiku un  pole position finālam nodrošināja ZG,  veicot tehniski tīru skrējien un panākot priekšā startējošo AR jau pie 2. kp. Starp abiem sāncenšiem kvalifikācijas rezultātu tabulā iespraucās pieckārtējais čempions JT, kurš labākajam laikam zaudēja minūti. Kārtējo reizi pirmklasīgi startēja BZ, uzrādot ātrāko distances laiku meiteņu frontē, lai arī pamanījās satraumēties. Mežā savu varējumu elites grupā demonstrēja arī LT, uzrādot 2. ātrāko rezultātu. LT par sav...

Pēc pārliecinoša snieguma Jukolas pirmajā etapā (iepriekšējā ziņa) nolēmu izmantot uztrenēto fizisko formu arī latviešu lielākajās orientēšanās sacensībās Kāpa, kas šogad norisinājās Krāslavas apkaimē. Pirms sacensībām veicu dažus intensīvus intervālu treniņus un 12 km skrējienu Cēsīs, kur uzlaboju savu visu laiku labāko rezultātu un guvu zināmu ticību ātrumam. Lai atsvaidzinātu navigācijas spējas, pirms Kāpas noskrēju vidējo distanci mežā ap Āža kalnu. Sajūtas liecināja, ka esmu gatavāks kā vēl jebkad. Pēdējās divas dienas pirms trīsdienu sacensībām neskrēju, bet sistemātiski krāju spēkus uzņemot saliktos cukurus. Pirms sacensībām spriedu, ka desmitniekā ieskriet nebūs problēmu un ka varēšu pacīnīties pat par TOP6. Pirmā sacensību diena gāja pasaules ranga ieskaitē, kas man nozīmēja starta laiku grupas sākumā. Starta pozīciju uztvēru kā iespēju sacensību sākumā uzrādīt labāko laiku un pēc iespējas vairāk dzirdēt savu vārdu komentāros finiša arēnā. 6.4 km garo vidējo distanci i...

Draugu pulks Šogad tradicionālās Jāņu brīvdienas ārpus lielpilsētas pagarināju ar trīsdienu laivu braucienu pa Salacu. Ar draugiem pie vietējā uzņēmēja izīrējām lieliskus kajakus, kuri kopā ar transportu, airiem, vestēm un maisiem izmaksāja mazāk kā 200 EUR 8 personām. Čiekurlaivas iesaku! Sarkanās klintis Saulainā pēcjāņu dienā Mazsalacā ielaidām piekrautās laivas Ziemeļvidzemes krāšņākajā upē. Agrāk vai vēlāk atcerējāmies, kā turēt airi, kā šķērsot straujteci atmuguriski, kā adīt taisni laivu un kā nekrist viens otram uz nerviem. Nakšņojām publiskās atpūtas vietās upes krastā, kuras izcēlās ar tīrību un labiekārtotām piknika vietām. Kā likums gulējām teltīs. GŠ parūpējās par lieliskām vakariņām un brokastīm uz ugunskura līdzpaņemtajā katlā. Staicelē un Rozēnos gājiena attālumā no upes ir veikals, kur papildināt pārtikas krājumus. Tā kā gaisa temperatūra nepārsniedza 18 C grādus, tad šoreiz izpalika peldes un airēšana peldkostīmā. Fragmentāri pat uzlija lietus, kam gan bijā...

Aprīļa vidū Cīrihē iestājās manāma rutīna. Arvien biežāk ielūkojos starptautisko transporta kompāniju mājaslapās, plānojot un rēķinot maršrutus bēgšanai no Šveices uz dzimteni. Lai ietaupītu pusi no tiešā avioreisa biļetes cenas, šoreiz izlēmu pamēģināt FlixBus nakts autobusu no Cīrihes līdz Berlīnes Ryanair lidostai, no kuriens līdz Rīgai var aizlidot par pārdesmit EUR. 12h autobusā atgādināja braucienu uz Glastonberiju pāris vasaras atpakaļ, un kārtējo reizi lika pārvērtēt manas komforta prasības. Kaut gan nebija tik traki, jo 800 km garajā ceļā izvadāja pa pāris Vācijas lielpilsētām, uzsēdināja uz prāmja pār Bodensee un varēju nepieklājīgi izvērsties pa divām sēdvietām. Uz Rīgu šoreiz nelidoju tikai satikt draugus un ģimeni. Vēlējos uzklausīt pēc iespējas vairāk viedokļu par manu turpmāko karjeru Cīrihē, jo izskatās, ka pirmējais plāns par atgriešanos Latvijā pēc maģistratūras nav nemaz tik daudzsološs, cik biju iztēlojies. Uz pjedestāla pa kreisi Ja par atsevišķiem iespaidi...