EL piezīmes

Sacensības norisinājās 1200 metru virs jūras esošā Muller ciemata, kuru ieskāva stāvas klinšu sienas un augstumam atbilstošs skujkoku mežs. Uz pirmo punktu bija jāpaceļ 55 metri pa ceļu. Lēnām tipinot augšup, ceļa labajā malā vēroju mežonīgo apvidu, kurā tūliņ pašam būs jādodas iekšā. Kartē attēlotais baltais mežs bija akmeņains, ar nelīdzenu zemsedzi, sūnām apaugušiem izciļņi, neredzamiem caurumiem un stumbeņiem. Tuvojoties kontrolpunkta rajonam, jau laicīgi ieraudzīju milzīgu akmens bluķi, kura pakājē atradās prizma. Taču skriešus doties līdz mērķim nevarēju. Vienkārši nespēju pārvarēt bailes veiklāk izlēkāt pa minētajiem šķēršļiem mežā. Zemē gulošie stumbri un apsūnojušie akmeņi bija mikli un ļoti slideni. Tobrīd nodomāju, ka riskēt ar satraumēšanos šodien nav tā vērts, un labāk pataupīt spēkus atklātākiem distances posmiem. Tā kā apvidū pārvietojos lēni, tad orientēšanās ritēja gludi. Jau ceļā uz 2. kp panācu divus priekšā skrienošos, kuri, acīmredzot, komentētu pretējo. Uz 3. kp s...

Šveices vasarā vairāk kā  via-ferrata  un kalnu pārgājieni mani aizrauj orientēšanās sacensības Alpos. Jo augstāk, jo labāk! Trīsdienu tautas sacensības norisinājās augstkalnē starp Andermatt ciemu un Furka kalnu pāreju. Tā kā pāris reizes šajā rajonā jau biju pastaigājies ar ģimeni un draugiem, pirms pieteikšanās apmēram iztēlojos skriešanu pa pļavām un augstumam raksturīgo laikapstākļu maiņu.  Pieteikšanās brīdī mazliet māca šaubas, vai garā distance ar 400+ m kāpumu būtu šībrīža pieticīgajai fiziskajai sagatavotībai adekvāta, bet pēc MP komentāra: "Nav ko ākstīties," nolēmu tomēr iet uz pilnu banku. Programmā divas garās distances, 7.4 km, 495 m kāpums un nākamajā dienā 9.5 km, 400 m kāpums. Rakstā sīkāk iedziļināšos savos iespaidos par abiem skrējieniem.  Pirmās dienas rītā lija lietus, redzamība bija diezgan vāja. Kalnos vēlās biezi mākoņi, gaiss bija vēss un mitrs, bet brīdī, kad sasniedzām Andermatt, lietus mitējās. Sacensību centrs atradās 2400 m augstumā, un...

Aletch ledāja ūdenskrātuve  Izmantojot vēl pēdējās siltās nedēļas nogales, kopā ar Miku sarunājām doties nelielā pārgājienā Vale kantonā. Paņēmu līdzi alpīnisma sistēmas, ķiveres. Precīzāk, tēmējām iziet kādu jaunu via-ferrata maršrutu. Brīvdienas rītā, kad tikāmies Bernes dzelzceļa stacijā, kas ir apmēram pusceļš starp Lozanni (Mikus dzīvesvieta) un Cīrihi, vēl nebija īsti skaidrs dienas galamērķis. Pētīju laika prognozes dažādos reģionos Alpos. Bažas par sniegu augstumā un tumsas iestāšanos lika atcelt iecerēto kāpienu no Grindelwald ciemata uz Schwarzhoren (2928) virsotni, jo tīri laika ziņā varētu nepaspēt noskriet lejā pa gaismu. Tā vietā izlēmām no vilciena izlēkt dažas pieturas vēlāk, otrpus Šveices Alpu centrālajai grēdai - Brig pilsētā. Pieāķējies Tad tālāk jau pa taku, cauri mežam nepilnā stundā nonācām pie grandioza izmēra dambja un pelēcīgi zilas ūdenskrātuves, ap kuru apkārt veda mūsu via-ferrata maršruts. Salīdzinot ar iepriekšējo reizi, kad Valē kantonā kars...

Jūrmalas kūrortsezonas pašā karstumā pulciņš mazliet amizanti tērpti sportisti devās Vaivaru kāpās, lai mērotos meistarībā vienā no retajiem sētas līgas mačiem. Jau devīto reizi norisinājās orientēšanās sacensības Vaivaru Balva. Uz ceļojošās koka trofejas savus iniciāļus iegravēt sacentās 14 dalībnieki. Sacensību formāts palicis nemainīgs, vispirms kvalifikācijas skrējieni klasiskajā orientēšanās distancē, savukārt, iestājoties tumsai, fināla skrējieni izvēles distancē. Vaivaros speciāli Balvas vajadzībām tapa jauna sporta karte - Kaugurciems A mērogā 1:5000. Vidējā distance ME grupā Kvalifikācijas distances vijās pa Vaivaru liedagu un kāpām, kur kontrolpunktu tuvumā atpūtās kūrorta ļaudis, kas uz dalībniekiem arī izdarīja psiholoģisku spiedienu. Taču, iespējams, vislielākās galvassāpes sagādāja  farsta  kontrolpunkti, kuri šogad apvidū bija ārkārtīgi daudz. Vidējās distances startu izlozes secībā atklāja jūrmalniece AL, kura galvenajām favorītēm, LT, SG un LN, bija ne...

Iepriekšējā dienā veiktais dažu stundu pārgājiens pa labi iekārtotu kalnu taku orientieristu kompānijai, iespejams, bija par vienkāršu, lai neteiktu garlaicīgu. Nospriedu, ka nākamajā dienā esam gatavi kam nopietnākam par laisku pastaigu sporta tērpā. Izvērtējot dažus Šveices aktīvās atpūtas ceļvežu piedāvājumus un mājās pieejamo inventāru, no rīta pie kafijas krūzēm izspriedām, ka v ia-ferrata  maršruts Bernes kantonā apmierinātu gan izsalkumu pēc aktivitātēm, gan fotoaparātus. Gandrīz 2h garajā ceļā ar auto šķērsojām Šveices centrālo daļu caur asiem serpentīniem un zeltīgu lapkriti, līdz sasniedzām Lauterbrunnen pilsētiņu Jungfrau pakājē. Pašu ielejā visvairāk piesaista viens no Alpu iespaidīgākajiem kalniem, Eigers, ar 1800 m augstu ziemeļu sienu. Ar vagona pacēlāju nonācām glītā kalnu ciematiņā, un, kamēr lielākā tūristu masa veikli iekārtojās saulainajās restorānu terasēs, mēs taisnā ceļā devāmies uz sporta preču īres vietu pēc pāris trūkstošajām alpīnisma sistēmām un ķiverēm...

Kad pirms pāris mēnešiem tapa zināms, ka manā Cīrihes dzīvoklī būs pieejama brīva istaba, tas likās perfekts iemesls uzaicināt orientieristu bandu beidzot viesoties pie manis Šveicē. Uz šādu avantūru pieteicās uzreiz pieci draugi. Lai arī tas ir divkārt vairāk kā dzīvokļa ietilpība, plānoto nedēļas nogali gaidīju tik nepacietīgi kā, piemēram, dzimšanas dienas ballīti. Principā, gatavojos tam, ko pats piedzīvoju nedēļas nogalēs Latvijā, tikai piecreiz trakāk. Divās daļās izklāstīšu piedzīvojumu hroniku no manā skatījumā. Lindenhof laukumā Piektdienas rītā pamodos jau mazliet nemierīgs, mēģinot pārliecināties, vai tagad varu un spēju pilnīgi aizmirst par pienākumiem darbā un ikdienā, lai pilnībā nodotos jautrībai ar draugiem tādā kā mazā atvaļinājumā. Pēc rīta tējas un vienošanās ar dzīvokļa biedriem par gaidāmo miskasti devos uz lidostu sagaidīt ZG, BB un GŠ. Pilsētu klāja bieza migla. Atbrīvojušies no mantām, taisnā ceļā devāmies uz manu mīļāko kafijas vietu centrā. Kad, turēdami...