Viens no vasaras sapņiem bija apmeklēt The National koncertu. Grupas pēdējais albums bija vareni veiksmīgs,un pa īstam aizrāva arī mani, tāpēc, tiklīdz uzzināju par koncertu, arī iegādājos biļetes. Varbūt simboliski, bet uz koncertu izvēlējos doties viens. It kā varēju sarunāt kompāniju, taču šoreiz, šķiet, dzīvu mūziku vēlējos baudīt vienatnē. Pirmkārt, iesildītāji nebija nekāda sētas grupa, bet Franz Ferdinand, no kuriem likās, ka zinu vien pāris hītus, bet izrādījās, ka esmu dzirdējis stipri vairāk. Skotu rokgrupai labi sanāca pavilkt līdzi publiku, ko visvairāk, protams, varēja just pēdējos skaņdarbos pirms The National kāpšanas uz skatuves. Kamēr citi devās papildināt glāzes, iekārtojos skatītāju auditorijas centrā. Pilnībā noskaņojos gaidāmajam koncertam, un, kad nodzisa gaismas un tika spēlēti pirmie akordi no Nobody Else Will Be There, pār muguru sajutu vieglas tirpas. Koncerts bija lielisks. Piepildīts ar krāsainiem apgaismojuma risinājumiem, labu dziesmu izlasi un pārst...