EL piezīmes

Jau minēju, ka nedēļas nogalē piekritu kavēt pāris lekcijas, lai piedalītos pēdējās starptautiskajās sacensībās kā juniors. Kaut arī kopumā brauciens bija diezgan psiholoģiski grūts, garās distances veikums paliks atmiņā kā viena no interesantākajām 10km+ distancēm sezonā. Varētu gausties par asajām eglītēm, dubļainajiem purviem un auksto laiku, distance vairāk sagādāja daudz pozitīvu emociju un 11500m pagāja ļoti ātri. Uz startu ierados pus minūti par ātru, jo leģendas garajās distancēs neņemu līdzi. Sajūtas bija ļoti labas, taču jau pirmajos km atklājās, ka uz ātrumu šodien paņemt būs grūti. Pēc bakstīšanas uz pirmajiem kp, vairāk pievērsos tempa noturēšanai nekā kāpināšanai, un loģiski, ka jau garajā etapā uz 7. kp aiz muguras ieraudzīju savu tuvāko igauņu cīņubiedru KK, kurš startēja 3 min aiz manis. Tuvāko, jo divas reizes esam jau šogad tikušies mežā. Paskrējām kopā, līdz uz 11. kp izvēlējos visātrāko variantu apkārt pa ceļu, kamēr igaunis lauzās taisni. Izvirzījos minūti priekš...

Nelielu intrigu uzdzen aizkavējušies fakultātes stipendiju konkursa rezultāti. Pēdējā laikā ienākumu avotu meklējumi ir stipri aktualizējušies. Saderēju pats ar sevi, ka bez vecāku kabatas naudas iztikšu līdz Instrumentu koncertam decembra sākumā, un pagaidām veicas tīri labi. Rīt uzreiz pēc savas pirmās sintēzes ķīmijas laboratorijā vilkšu pāri ģitārai, lai paspētu uz Stokholmas prāmi. Trešo reizi šosezon izlases sastāvā došos uz starptautiskām sacensībām. Lai arī pirms divām nedēļām stipri šaubījos, vai matemātikas un organikas lekciju kavēšana ir tā vērta, sponsoru atrašanās un motivācijas guvums mainīja manu viedokli, un jau sestdien mani sagaida 11,4 km garā distance, kas izskatās pēc smagākā pārbaudījuma kopš JWOC garās distances. Nav īsti nojausmas, kādu rezultātu varētu parādīt. Esmu pastrādājis ar garajiem treniņiem un ātruma izturību Magnētos un braukājot ar velo, taču treniņu skaits ir samazinājies uz pusi, salīdzinot ar sezonas sākumu. Svētdien aizraujoša stafete,...

Tikai svētdienas agrā rītā man atradies laiks un kompis, lai papildinātu blogu ar jaunāko. Nekas konkrēts. Nedēļas vidū sāku studēt. Neizbēgami, ja gribu nākamnedēļ lekcijas aizstāt ar piecu dienu ekskursiju uz Baltic Junior Cup Zviedrijā, kaut arī pēdējie rezultāti garajās distancēs liek šaubīties, vai man tur būs ko darīt. Valmieras čempionātā pēc lieliskas vidējās, garā distance bija ilgas mocības vientulībā, finišējot ārpus trijnieka. Arī Cēsu Rudenī apstiprinājās fakts, ka, skrienot ilgāk par stundu, temps ir stipri gausāks, bet to varbūt var novelt uz manām nedēļas nogales aktivitātēm. Ar kurām gan laikam nelielīšos. Es iestājos studentu korporācijā Selonija, un esmu lepns par to. Šķiet, ka esmu pavēris durvis uz jaunu dzīvi, jaunu vidi. Pirmajos trīs vakaros ieguvu tik daudz, ka tagad nesaprotu, kā to pielietot. Izskatās lieliski, jo dzīvei Blaumaņa ielā nu ir piešķirta kāda jēga. Īsta jautrība ir velosipēda izmantošana par transportu uz Magnētu. Patērētais laiks ceļā ir aptu...

Tak es nesaprotu, kas man jāraksta. Pēdējās divas nedēļas es visu laiku steidzos. It kā kas pietrūktu. Taču Coldplay jaunākais singls Paradise ir klausāms gabals saulainās Tērbatas ielas pēcpusdienās.

Atgriežoties universitātē, jau pēc pirmajām lekcijām atcerējos, kāpēc es to izvēlējos. Studijas ir tieši tas, ko vēlos pašlaik darīt. Otrajā kursā piedāvātie priekšmeti kļuvuši stipri saistošāki. Daudz laboratorijas un ķīmijas. Arī lekciju saraksts ir lielisks, piektdienas un otrdienas brīvas. Esmu pārvācies uz dzīvi galvaspilsētas centrā un nodrošinājis vismaz simbolisku darbavietu ar pieklājīgu atalgojumu. Līdz ar septembri treniņi kļuvuši retāki un nepārdomātāki, izpildu tikai pašu minimumu, lai nedēļas nogalē varētu pakustināt pleznas Grīviņos. Aiz slinkuma esmu kļuvis atkarīgs no datorspēles, kas jau bija paredzams. Esmu mazliet iekūlies zemā pašapziņā pēc manām izklaidēm vasaras otrajā pusē. Bet tur neviens cits nav vainīgs, izņemot mani. Lai nu kā, mani sapņi par labāku dzīvi nemainās un pilnai laimei daudz jau arī nevajag. Jā, uz nedēļas beigām slikto ziņu pienāk vairāk kā labo. Kaut arī dzīvoju akā, tomēr sadzirdēju, ka vesela komanda vienkārši ir aizgājusi vienā brīdī. Neapt...

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....