EL piezīmes

Varbūt pat svarīgākais notikums šomēnes bija IELTS eksāmena rezultātu saņemšana. Vienā no pēdējiem vakariem baltajā ielejā trīcošām rokām mājaslapā ievadīju savus personas datus, aizturēju elpu un bezsamaņā nospiedu lielāko pogu. Priekšā izleca mazs lodziņš ar pieciem decimālskaitļiem. Pēc sekundes desmitdaļām sekoja skaļš brēciens caur vairākiem stāviem, jo tieši tādā ekstāzē es atrados, saprotot, ka pakāpienam, par kuru šaubījos vairāk kā gadu, esmu veiksmīgi ticis pāri. Varētu teikt, ka asociējas mazliet ar vadītāja apliecības saņemšu , taču šoreiz sertifikātu pilnībā nopelnīju pats, kas vēl vairāk cēla manu pašapziņu. Kas tālāk? Jau esmu nosūtījis dokumentus 3 maģistratūras programmām Upsalas universitātē (bioķīmija, ķīmijas bioloģija un organiskā sintēze) un drīz to pašu darīšu Kopenhāgenas (Medicīnas ķīmija)un Dānijas Tehniskajai universitātei (organiskā sintēze un zāļu atklāšana). Man tas nozīmē to, ka atkal jūtos dzīvs, redzu ceļu, pa kuru eju. Beidzot esmu izlīdis no tās š...

Tradicionālais Laķu janvāra brauciens uz kalniem ierasto trīs dienu automašīnā, iepirkšanās un nakšņošanas Polijā vietā man sākās ar 5 stundām vilcienā no Bāzeles uz Jenbach Austrijā, pārsēžoties Cīrihē un Insbrukā. Nekad iepriekš nebiju braucis pāri kalniem ar vilcienu, tāpēc turpceļš pagāja ātri, iespējams iespaidīgā skata aiz loga dēļ. Kalnos pamatīgi sniga, ciemati, ceļi un sliedes pazuda zem sniega, un ieleju pārklāja mākoņi. Galastacijā sagaidīju Austrumeiropu šķērsojušo kompāniju (kopā bijām 12), kuriem pievienojos uz fināla braucienu augšup pa ieleju līdz nu jau zināmajam Zillertal slēpošanas kūrortam. No rīta Tā kā šogad izvēlējāmies savrupmāju augstāk virs jūras (~1200 m) kā citus gadus un 3 km no tuvākā ciema un pacēlāja, tad rēķinājāmies ar garu un šauru serpentīnu līdz galapunktam. Taču nebijām gaidījuši svaigo sniegu, kas tā jau draudīgi stāvo ceļu padarīja neuzbraucamu ar priekšpiedziņas 2.5 t auto. Tāpēc vakara izklaide, varbūt pat visa brauciena atmiņā paliekošāka...

Kas jauns laboratorijā? Šodien sacēlu kājās kolēģus ieminoties, ka apstākļu sakritības gadījumā manā pavirši noslēgtajā kolbā varētu rasties nevēlams virsspiediens, kas varbūt nebūtu nekas traks, ja vien mēs nerunātu par fosfīnu , sprāgstoša un indīga gāze, kas šķiet izpelnījās savu lomu arī pāris BB sērijās. Puiši protams sagatavojās ļaunākajam, velkmē novietojot speciālu organiskā stikla vairogu priekšā aparatūrai, jo pašaizdegšanās koncentrācijas limits gaisā ir tikai 1.4%. Līdz menedžera ierašanās brīdim valdīja patīkama spriedzīte, jo, vārot hipofosforskābi, patiešām izdalās fosfīns. Taču manā eksperimentā tā tika atšķaidīta ar etiķskābi, mazliet nooksidēta ar jodu, sildīta tikai līdz 80 C grādiem un turklāt sintezēts 2 mmol mērogā. Bet jautri tik un tā. Vispār šodien visā centrā valdīja ļoti priecīga atmosfēra. Tā kā lielāka daļa darbinieku nāk no Francijas, Vācijas, Itālijas un citām eirozonas valstīm, tad jaunākās ziņas par EUR kursa kritienu par gandrīz 15% mums nozīmēja tieš...

Manā ziemas sesijā bija paredzēts tikai viens eksāmens, kurš tad arī šonedēļ bija galvenais notikums. Rudenī izvēloties maģistratūras programmas Skandināvijā, nospriedu, ka vissmagākais atlases kritērijs man būs angļu valodas prasmju pierādīšana. Es neesmu bijis studiju apmaiņas programmā, apguvis kādu studiju priekšmetu angļu valodā vai pabeidzis vidusskolu ar starptautiski atzītu eksāmenu, un tas, ka deviņus mēnešus strādāju internacionālā kolektīvā nevienam īsti neinteresē, tāpēc nevarēju izbēgt no gandrīz 300 EUR dārgā, standartizētā testa. Tā kā tests aizņēma ievērojamu daļu mana laika un prāta pēdējos četros mēnešos, tad atļaušos sīkāk iztirzāt notikumu gaitu vakardien. Sestdienas agrā rīta jau stāvēju uz perona, lai ar ICE divās stundās nokļūtu Manheimā (D), lētākā testa vieta, skatoties no Bāzeles. Ienākot klasē, uzreiz ieslēdzu savu universitātē atstrādāto sesijas garastāvokli. Apkārt sēdošo ķīniešu darbības izplūda fonā, iepazinos ar sīvāko sāncensi nākamajām trīs stundām, p...

Šorīt piecelties un saņemties doties uz darbu bija visgrūtāk. Jūtu, ka sāku piemirst, kāpēc esmu šeit ieradies un kāda visam jēga. Taču laboratorijā valdīja patīkama gaisotne, daudz smaidu, sveicienu, dalīšanās ar brīvdienu iespaidiem. Radās pat sajūta, ka esmu šeit gaidīts. Vispār gadu esmu iesācis ar pamatīgu stresa devu. Kopš atgriešanās Bāzelē maksimāli daudz laiku pavadu mācoties IELTS angļu valodas eksāmenam, līdz kuram atlikusi mazāk kā nedēļa. Lai varētu realizēt savu scenāriju A, universitātei nepieciešamas vismaz 6.5 balles. Objektīvi vērtējot savas pašreizējās prasmes, teiktu, ka nekur diži augstāk arī neesmu, tāpēc ir pamats satraukumam, vēl jo vairāk, ka cita plāna karjerai joprojām īsti nav. Tik daudz kas var mainīties pēc nākamās sestdienas, ka cenšos to ignorēt, citādi sajukšu prātā. Lai mazliet atpūtinātu galvu un acis, katru dienu gāju skriet, kas nedēļas kopējo apjomu palielināja līdz 12h. Pēdējo reizi tik daudz stundas sakrāju tikai pērn februārī. Pēdējā treniņā s...

Ķelnes lidostā, gaidot nakts vilcienu uz Bāzeli, nospriedu, ka vislietderīgāk būtu laiku pavadīt atsvaidzinot šo domu vāceli, jo pēdējās 12 dienās, izpriecājoties pa Latviju, sakrājies paprāvs daudzums iespaidu trešajā personā. Jāsāk laikam ar Ziemassvētku vakaru, kuru šogad Laķi pavadīja pilnā sastāvā, sākot jau ar rīta brišanu pēc eglītes Apšuciema mežā. Pēcpusdienā ar K pušķojot eglīti ar šokolādes konfektēm, secināju, ka sen man nav bijuši tik bezrūpīgi un priekpilni svētki, jo viss, ko vēlējos, jau ir šeit un tagad. Vakarā pēc zirņiem ar speķi izpildījām ikgadējo dziesmu programmu, un pirms gulētiešanas tradicionāli devos īsā skrējienā pa sniegbalto rajonu, iekustinot kājas gaidāmajam sētas līgas mačam. JT rīkotais Ziemassvētku sprints pulcēja daudz ilgi neredzētus draugus, un varbūt tāpēc no sajūsmas startā precīzi nesaskatīju kp numurus un izskrēju pāris minūšu līkumu, kas lika atlikušo distanci veikt individuāli iedzinēja lomā. Centos skriet ātri un nepadoties līdz pat finišam...