EL piezīmes

Mēneša sākumā startēju Šveices lielākajā akadēmiskā sporta pasākumā, SOLA stafete, kur šogad skrēju savdabīgo trešo etapu, 5.91 km ar neatslābtošu 415 m kāpumu no pilsētas robežas līdz populārai panorāmas skatu vietai Uetliberg kalnā. Rakstā par gatavošanos sacīkstēm un paša iespaidiem skrējienā. Kad gada sākumā institūta menedžments izziņoja pieteikšanos kādā no četrām institūta komandām, pat iedomāties nevarēju, ka 14 cilvēku komandu spēsim nokomplektēt tikai no mana profesora zinātniskās grupas jo pērn bijām vien trīs, kuriem skriešana šķita dabisks brīvā laika pavadīšanas veids. Nezināma iemesla dēļ, mēnešiem ritot, arvien biežāk dzirdēju kā kolēģi pievērsušies skriešanai un lepojās ar kārtējo rekordu noskrieto km ziņā, un guvuši pārliecību pār saviem spēkiem, kandidēja uz arvien garākiem etapiem stafetē. Dažas nedēļas pirms stafetes pārdzīvojumi par skrējieniem, skriešanas inventāra salīdzināšana, skriešanas maršruti kļuva par ierastu sarunu tematu kafijas pauzēs un sapulcēs. Pēk...

Iepriekšējā rakstā pārsvarā izklāstīju savus iespaidus un notikumus pirms sacensībām, bet tikpat, ja ne vēl aizraujošāka bija komandas dārza pēcballīte, kuras viesu sarakstu patiešam veidoja tikai ar komandu tieši saistītas personas. Kamēr uz grila cepām dārzeņus un gaļu, līdz vēlai stundai dalījāmies piedzīvojumos par katrs savu no dienas garumā noskrietajiem 14 etapiem, noniecinājām konkurentus un svinējām jaunas draudzības. Uzklausot komandas biedru pieredzi, pašam jau radās idejas, kuru etapu gribētu izmēģināt nākamreiz, ja būs tāda iespēja. Liela rosība notika virtuvē ap autentisku itāļu kokteiļu pagatavošanas meistarklasi komandas biedrenes izpildījumā, pēc kuras gūtās iemaņas uzreiz turpat varēju pielietot. Tādu kā 'komandas garu' sacensību brīdī tā īsti neizjutu, taču vakara jautrības laikā tas tika kompensēts ar uzviju. Pirmdienā, ņemot vērā, ka stafetē startēja vairāk kā puse institūta kolektīva četrās komandās, emocijas darbā vēl nebija rimušas. Piemēram, pie pu...

Šoreiz rakstā par manām, iespējams, gada svarīgākajām sacensībām sportā. Šī bija otrā reize, kad startēju Šveices masveidīgākajās skriešanas sacensībās. Šoreiz mazliet vairāk par to, kā uzvedos pēdējās dažas dienas pirms starta, un sīkāk iztirzāšu iespaidus trasē. Četras dienas pirms sacensībām noskrēju t.s. atslēgas treniņu (divi 12 minūšu intervāli sacensību tempā) pa gaidāmo trasi. Pēc seguma distancē izvēlējos piemērotākos apavus, iegaumēju dažus atskaites punktus un izpētīju distances divas smagākās vietas - 80 un 130 m stāvus kāpumus. Divas dienas pirms sacensībām noskrēju lēnu koptreniņu tīri fiziskās formas pieslīpēšanai un pašpārliecinātības celšanai. Palielā kompānijā izskrējām skaistu maršrutu apkārt ezeram, pa ceļam veicot dažus īsus sprintus. Skrienot netipiski daudz pļāpājām un motivējām viens otru gaidāmajam startam. Uzreiz pēc treniņa uzsāku striktu makaronu diētu. Divās dienās apēdu apmēram kilogramu, iekļaujot makaronus gandrīz katrā ēdienreizē. Pēdējā vakarā neform...

Līdz gada lielākajam sporta notikumam Cīrihē atlikušas četras dienas. 14 etapu SOLA stafetē startēšu jau otro reizi. Pērn , pateicoties mērķtiecīgiem treniņiem, izdevās ļoti labs skrējiens, un uzrādītais rezultāts pārsteidza ne tikai komandas biedrus, bet arī vairumu kolēģu visā institūtā, par ko pats lepojos ar sevi, un cēla pašapziņu par savām spējām. Bet ne pirmo reizi dzīvē pie sasniegtā tā vienkārši neapstājos. Panākumi tikai uzdzen vēl lielāku izsalkumu pēc vēl augstvērtīgāka rezultāta. Šogad skriešanas treniņiem piegāju par pakāpi nopietnāk kā pērn. Noskrieto kilometru un stundu ziņā trenējos par aptuveni piektdaļu vairāk. Bez papildus treniņa nedēļā sistemātiski piedomāju arī pie gatavošanās pirms un atjaunošanās pēc treniņa. Sekoju līdzi, vai pietiekami esmu uzņēmis enerģiju, vai fokusa muskuļu grupas ir gatavas gaidāmajai slodzei, un kā ķermenis jūtas kopumā. Savukārt pēc treniņa vēl nopietnāk kā agrāk pieeju staipīšanās sesijai. Tāpat mēģinu izprast, kāda būtu visoptimālākā...