EL piezīmes

Oktobra beigās devos uz Rīgu, lai piedalītos Āgenskalna Valsts ģimnāzijas desmitgades salidojumā. Taču tas nebūt nebija vienīgais izklaides pasākums tipiskā nedēļas nogalē Rīgā, kas sākās jau vēlā ceturtdienas vakarā un noslēdzās ar miegainu atvadīšanos pirmdienas rītā, un šajā rakstā hronoloģiski par iespaidiem arī pirms un pēc balles.  Jau īsi pēc nolaišanās Rīgā vēlā vakara stundā ar labākajiem draugiem devāmies uz pāris nakts lokāliem pilsētas centra perifērijā, lai vieglākā apgaismojumā pabuldurētu par muļķīgām problēmām, plāniem nedēļas nogalē un pāris intrigām. Paspēju arī vieglprātīgi dalīties skumjās atklāsmēs par brīva vīrieša dzīvi. Un tobrīd principā atbilstoši dvēseles stāvoklim nakti tad arī izlēmu pārlaist uz dīvāna pie G&I. Nākamajā rītā pēc tases lieliskas melnās tējas apciemoju pāris sen neredzētas figūras manā dzīvē. Atgāzenē LP (tagad LU) ļāva paraudzīties uz nesen dzimušo meitu, un pie reizes istabā apspriest miera nozīmi dzīvē. Dienas otrajā pusē, savuk...

Līdz gada lielākajam sporta notikumam Cīrihē atlikušas četras dienas. 14 etapu SOLA stafetē startēšu jau otro reizi. Pērn , pateicoties mērķtiecīgiem treniņiem, izdevās ļoti labs skrējiens, un uzrādītais rezultāts pārsteidza ne tikai komandas biedrus, bet arī vairumu kolēģu visā institūtā, par ko pats lepojos ar sevi, un cēla pašapziņu par savām spējām. Bet ne pirmo reizi dzīvē pie sasniegtā tā vienkārši neapstājos. Panākumi tikai uzdzen vēl lielāku izsalkumu pēc vēl augstvērtīgāka rezultāta. Šogad skriešanas treniņiem piegāju par pakāpi nopietnāk kā pērn. Noskrieto kilometru un stundu ziņā trenējos par aptuveni piektdaļu vairāk. Bez papildus treniņa nedēļā sistemātiski piedomāju arī pie gatavošanās pirms un atjaunošanās pēc treniņa. Sekoju līdzi, vai pietiekami esmu uzņēmis enerģiju, vai fokusa muskuļu grupas ir gatavas gaidāmajai slodzei, un kā ķermenis jūtas kopumā. Savukārt pēc treniņa vēl nopietnāk kā agrāk pieeju staipīšanās sesijai. Tāpat mēģinu izprast, kāda būtu visoptimālākā...