Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: jūlijs, 2012

Jaunais darbs un koncerti

Nedēļas sākumā kārtīgi gāju uz savu jauno darbu. Jā, man beidzot ir oficiāla darbavieta. Jau pirms mēneša veiksmīgi izturēju savu pirmo īsto darba interviju, un tagad strādāju Rīgas Farmaceitiskās fabrikas kvalitātes kontroles laboratorijā. Kaut arī tā nebija galvenā motivācija, par darbu man arī maksā. Pavasarī sapratu, ka esmu izaudzis no fakultātes laboratorijām, un būtu pēdējais laiks pārbaudīt iegūtās prasmes neatkarīgā vidē. Padomā bija kāds no farmaceitiskās rūpniecības milžiem valstī, taču Duntes ielas mazā uzņēmuma piedāvājums šķita ideāls pirmajai rindiņai savam CV. Pēc pirmajām pavadītājām dienām laboratorijā varu teikt, ka tas ir tieši tā, kā to iedomājos. Manos pienākumos ietilpst analīžu veikšana ārstniecības preperātiem, rezultātu novērtēšana, dokumentācija un tamlīdzīgi. Principā tas pats, ar ko nodarbojos pērno rudeni un ziemu Āzenes ielas galā. Jebkurā gadījumā vislielākais prieks, ka redzams pēdējo divu gadu darbs universitātē, ka tas nav bijis bezvērtīgs un ka v...

Salacgrivus

Jau ceturtdienas vakarā, atzīmējot EB bronzas reisu, kopā ar galvaspilsētas orientieristiem mazliet iesildījāmies vienai no skaļākajām nedēļas nogalēm šovasar. Vispār Bertuka panākums vieno. Pēc piektdienas rīta  makaronu brokastīm, kas tad arī bija vienīgā pieklājīgā pārtikas deva nākamajām divām dienām, stūrēju uz Salacgrīvas festivālu kopā ar AG un trīs mazajām aizmugurējā sēdeklī. Bez steigas ieņēmām telšu pilsētiņu, iekļaujoties Tukuma-Ogres projektā zem Anglijas karoga. Pirmā diena bija diezgan graujoša, lai neteiktu vairāk. Ja jāatceras kaut kas spilgts, tad saīsinātais TRU koncerts bija gana dejojams un lēciens no torņa arī ilgi paliks atmiņā. Nākamajā rītā knapi paspējām uz tiešraidi WOC stafetēm, un līdz finišu virs galvām sabiezēja lietus. Lietus vairākos piegājienos parūpējās par jautrību līdz pat noslēgumam.Vairāk spiedu uz kultūras programmu, koncertiem. Britu The Vaccines attaisnoja cerības ar kārtīgu ballīti dubļos, starp citu, tajā pat laikā DD gandrīz vai plē...

WOC

Edgars Bertuks pēc fantastiskas uzvaras vidējā distancē un bronzas garajā distancē pasaules čempionātā liek man gandrīz vai finālā raudāt. Visu dienu pavadīju pie ekrāna, vērojot LIVE rezultātus un GPS tārpiņus. Iesaistīju pat ģimeni, kas par Bertuku jau dabūja dzirdēt Jukolā. Esmu lepns par valsts izlasi, par visas komandas rezultātiem, bet galvenais EB, kurš nu jau kļuvis par nacionālo varoni. Apsveicu visus līdzjutējus un visus, kas ticēja! Olimpiski. Bet tagad fiksi jāieraksta POSITIVUS   playlist  CD   un   jāstūrē uz Salacgrīvu. Izskatās, ka šogad būs kārtīgs iemesls svinēt!

Cool

Pēc atgriezšanās dzimtenē secināju, ka jau vasaras vidus un nopietni jāiespringst, lai rudenī nečīkstētu par jūlija trūkumu. Neatceros pēdējo reizi, kad vēl Laķi bijuši pilnā sastāvā, bet vakarā pēc manas piezemēšanās  visa ģimene rezervēja lielo galdu  uz kūrorta gājēju ielas  muzikālā restorānā, atzīmējot brāļa un mātes gadadienas.  Ievēroju, ka slāvi ir okupējuši jomeni no globusa līdz majoru stāvlaukuma ar spīdīgam mašīnām, kas, savukārt, nozīme, ka arī tepat tūrisma sezona rit pilna sparā. Mājas pagalmā kaimiņvalstu numura zīmes, daudz nepazīstamu bērnu. Jūrā gan ūdens nav silts. Vai arī es vienkārši esmu izlaidies. Prieks, ka nenokavēju zemenes. Vēl tās mellenes, zilie zobi. Ar māsu uzbliezām fikso pīrāgu. Tāds arī sanāca. Kaut arī gribēju tādu kā Melleņu naktīs , šim katrs gabaliņš uz izķeršanu. Recepte no sieviešu žurnāla.  Sestdienas vakarā ar plastmasas raķeti aizlidoju uz vietējo Positivus. Katru gadu Lapmežciema Zvejnieksvētki izvērša...

Mallorca

It kā Alikantē Spānijas būtu par maz. Pēc studentu čempionāta banketa, pagulējis pāris stundiņas, ar vilcienu devos uz Valensiju, kur pēc tam pārlidoju uz Maljorku. Visa diena pavadīta uzgaidāmajās telpās žāvājoties. Izbesīja spāņi. Viņi principā negrib runāt angliski. Biļešu kasē vieglāk saprasties latviski. Vispār nezināju, kas mani sagaida galā. Man nebija nekāda plāna turpmākajām piecām dienām, tikai tas, ka Dita uzaicināja paciemoties. Centos arī tik pat vēsi to uztvert, kaut arī ne naudas, ne naktsmājas, ne tīras drēbes un pārtikas man nebija. Ielidojot Palmā, mani lidostā atrada nepazīstama meitene, kas aizveda līdz restorānam salas otrā pusē. Restorānā satiku Ditu, strāda par viesmīli. Tajā vakarā viss liekās lieliski, palmas, pludmale, jūra pāri ielai, līdz pavisam nopietns kļuva fakts, ka nav kur gulēt. Pirmajā naktī aizdeva telti. No rīta, protams, pamodināja karstums, bet noskaņojums labs. Pa dienu ļoti karsts. Dodamies pāri kalnam uz pasakainu pludmali, kas pirmajā brīdī ...