Brīvlaika nedēļa maz atšķīrās no jau astoņām aizvadītajām pavasara semestrī. Nedēļu sākumā vairākas stundas pavadīju laboratorijā. Ievērojamākais notikums tajā fakultātes 4. stāvā bija mana pirmā vizīte pie kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopa. Bija pamatotas aizdomas, ka pēdējās nedēļās sintezētais nukleozīds izdevies ar kaut cik lietderīgu iznākumu un protonu spektrs iespējams vēl vairāk to apstiprinātu, taču pīķu skaits, kā jau tas bija gaidāms, nebija vienāds ar ūdeņraža atomu skaitu molekulā, kuras nosaukumu vienā rindiņā viennozīmīgi uzrakstīt nav iespējams. Nedēļas otrajā pusē meklēju iespējas veikt kvalitatīvus ātruma un tehnikas treniņus kopā ar kluba biedriem. Divas dienas paskrējām intervālus, atmiņas distances, virzienus Klubu stafešu kartē, piedalījāmies mēneša svarīgākajā mačā, jauniešu nometnes meistarsacīkstēs, kur mana komanda palika pēdējā vietā, izlaižot vienu kp. Meklējot piedzīvojumus, Lieldienās ar Ditu gājām slēpojām. Šoreiz ierasto līdzeno un plat...