EL piezīmes

Tūlīt pēc dubultiem Ziemassvētkiem startēju ikgadējā JT sētas līgas mačā. Šogad sacensības augušas gan dalībnieku skaita, gan distanču garuma ziņā. Ziemassvētku sprintam neierastajā gaišajā dienas laikā veicām kārtīgu 30 minūšu vidējo distanci Biķernieku D kartē ap ebreju kapiem. Sevi uzskatīju par favorītu, jo pērn distances izskaņā tieši es vinnēju cukurgailīti. Startēju sākumā, vandījos pa kupenām diezgan veikli. Vairākos etapos vajadzēja ieslēgt īpašas maņas, jo neprecizitātes kartē sētas līgas posmos ir pašsaprotamas. Finišēju ar it kā labu laiku, taču beigās 4, kas sekojošajā nakts sprinta startā atmeta mani 35 sekundes aiz līdera ZG. Sacensību finālā pa piecstāvu māju pagalmiem nekādas azartiskas cīņas nenotika. Skrēju,  cik ātri varēju, bet noķert zibenīgos kluba biedrus neizdevās. Kartība finišā saglabājās tā pati, un par trīskārtēju Ziemassvētku sprinta uzvarētāju kļuva ZG, neiedziļinoties organizatoriskās kļūmēs. Pēc skrējiena tapa skaidrs, cik lēns esmu kļuvis uz treni...

Ar Ditu aktīvi izmantojam distanču slēpošanas iespējas pilsētā. Pēc plakanā Uzvaras parka un tumšajiem Biķerniekiem nākamā plānā ir Mežaparka estrādes trase. Mums patīk slēpot. Apsolīju līdz jaunajam gadam neskriet, gribas izdziedēt mili traumiņu gurnos. Šogad izpaliek tradicionālais Ziemasssvētku nakts garais skrējiens gar Jūrmalas privātmāju dekorācijām. Pēdējās mācību nedēļas laikā satiku draugus, kuri semestri pavada ārzemēs. Aprunājām AR japāņu restorānā ar sliktāko apkalpošanu pilsētā, izvizinājām AG pa Sloku ar ragavām. Šogad vēl nebiju vārtījies sniegā, taču batuta attīrīšana no kupenas beigās pārtapa par atvēsinošu izpriecu.  Ziemassvētkos man vispriecīgākā daļa ir braukšanu uz mežu pēc eglītes. Katru gadu dienu pirms svētkiem braucam uz Tukuma pusi brist labu gabalu pa sniegu līdz celim, lai radītu ilūziju, ka darām labu darbu. Neiztiek bez neveikliem grāvju šķērsošanas mēģinājumiem, nepareizas apavu un instrumentu izvēles. Un tas noteikti nav tas pats, kas skriet pa ...

Stāvvietas uz MUSE tika izpārdotas divus mēnešus pirms koncerta. Es arī nepaspēju. Sēdvietas, nopietni? 4h pirms koncerta ievietoju sludinājumu twitterī , kurš vakarā gaitā guva vēlamo atzinību ar 100+ RT. Paldies! Vakara turpinājumā atklāju sezonu Biķernieku slēpošanas trasē, paralēli uzpeldēja telefona zvani ar piedāvājumiem par 30-40 Ls. Bet par tādu naudu, manuprāt, jau var aizbraukt uz kādu Eiropas stadionu nākamvasar, tāpēc uzstāju, ka vairāk par 25 Ls neieguldīšu. Slēpošanas vingrinājumi bija jāizpilda bez nūjām, kamēr, kaulējoties pa telefonu, noorganizēju vienu stāvvietu. Kad pēc slēpošanas ierados tai pakaļ, tā jau bija ienesta iekšā. Darījums tika veikt caur divām smēķētavas žogu rindām, pabāžot roku ar preci un roku ar atlīdzību. Biļete nemaz neizskatījās labi, salocīts ielūgums ar grupas logo. Vāja cerības, ka tikšu ar tādu iekšā. 2h līdz koncertam, man ir viena biļete. Ārā fuckin' auksts un kājās slēpjzābaki. Gāju meklēt otru biļeti pie galvenās ieejas, spekulantu...

Pēdējo divu mēnešu laikā vēl neesmu juties tik viegli kā tagad. Nokārtoju pēdējos kolokvijus, 16 mācību nedēļas ir galā, palikusi tikai nieka sesija. Vienā no pēdējiem ierakstiem oktobra sākumā ziņoju, ka universitātei 5. semestrī pievēršu vismaz divkārt lielāku uzmanību kā iepriekš. Sākumā ar pūlēm, bet pēdējā laikā jau ar aizrautību, kas vainagojusies ar kaut kādu redzamu rezultātu, cenšos iegūt no studijām pēc iespējas vairāk. Uzrakstīju jēdzīgu literatūras apskatu par nukleozīdu ķīmijā paveikto pasaulē pēdējo piecu gadu laikā (pirmoreiz tā pa īstam darbojos ar zinātniskajām publikācijām). Iztirzāju ķīmijas tehnoloģiju pamatus hidromehānikā, siltuma un masas pārneses procesos fakultātes jaunākajā mācību laboratorijā . Bet galvenais, iemācījos mācīties! Ap decembra sākumu atsāku kaut cik regulāri skriet pēc vairāk kā divu mēnešu pārtraukuma. Aerobais temps, protams, nožēlojami ap 5:30 min/km pa aizputinātiem trotuāriem, taču nekur jau vēl nav jāsteidzas. Pagaidām neesmu izvirzīji...