Tikai brīdī, kad ar mugursomu izgāju uz lidlauka un spilgtu sauli pavadīja silts vējš, sapratu, ka varbūt nemaz tik ļoti nevēlos atgriezties Upsalā. Lai arī nebija tā, ka baigi pieradu pie vaļībām. Brīvlaiks bija superīgs. Bez iepriekšējā rakstā minētajām izklaidē vēl paspēju nopeldēt divīti, pamērīju brāļa sirds ritmu, uzsākot skriešanas gaitas, apmeklējām politiskās satīras raidījuma ierakstu klātienē, nomaucu prologa distanci Lieldienu balvai, kuru šogad nākas gan izlaist, un pakomentēju māsas auto vadīšanas prasmes pirms braukšanas eksāmena. Tāpat vienmēr spridzīgi satikt o-draugus, šoreiz jau četru Tamužu jaunajā miteklī. Pirms došanās atpakaļ uz universitāti vēl iepirku latviešu presi un ietonēju olas.