EL piezīmes

Piektdien, pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma, Jūrmalā jau 5. reizi Sētas līgas ietvaros norisinājās Vaivaru Balva. Divu mēnešu laikā speciāli šīm sacensībām tapa jauna karte Jaunķemeru austrumu kāpās, kas ir līdz šim vērtīgākais oficiālā Balvas kartogrāfa veikums. Mačam ar katru reizi tiek uzaicināti arvien vairāk dalībnieku, un šogad kvalifikācijas sacensībām vidējā distancē tika izlozētas jau 15 starta pozīcijas, no kurām 6 aizpildīja meitenes. 3.7 km garā distance pie pašas pludmales pretendēja, pēc autora domām, uz līdz šim laibāko sētas līgas posmu, taču cerības uz WRE statusu tuvākajos gados izjauca izpostīts kontrolpunkts. Karte, kas dažiem varētu drīzāk atgādināt māksliniecisku shēmu un kas pārblīvēta ar mikroobjektiem, palīghorizontālēm un takām, bet tajā pašā laikā pirmo reizi Balvas vēsturē ar precīzu mērogu, debitantiem sagādāja ne mazums galvassāpes, sarkanbaltās lentītes meklējumos pavadot vairākas liekas minūtes. Tā kā neviens protests netika iesniegts, vai vienkārši ...

Pēdējā laika ievērības cienīgs notikums bez kārtējā Positivus trīsdiennieka bija krustdēla izklaidēšana, kamēr vecāki tam nezinot uz īsu brīdi pameta valsti. Divatā tikām iespundēti dzīvoklī uz pusotru dienu. Garās stundas un klusums lika arī pašām pārdomāt, ko pēdējos 17 mēnēšos esmu paveicis, un pievērsos dažiem eksistenciāliem jautājumiem. Bet vispār ātri atcerējos savas auklītes prasmes, un ar Emīlu atradām kopīgu valodu, lai arī es uzstāju uz skaidru latviešu. Pēc Anglijas megafestivāla, kā jau tas bija gaidāms, Salacgrīvas Zvejnieku parka ballīte šogad man izskatījās mazliet citāda. Pirmkārt, pirms došanās Vidzemes virzienā īsti nebija tās sajūtas, ka varētu piedzīvot kādu necerētu pārsteigumu no  hedlainer  koncertiem. Pirms tam jau biju redzējis Kasabian koncertu ierakstus, Placebo klausījos dzīvajā Rīgā, un pirms Roberta Planta koncerta pat nekaunīgi ieskatījos pēdējos repertuāros, lai pārliecinātos, ka dzirdēšu arī kaut ko no septiņdesmito gadu ģitārām. Lai arī trīs...

Kad decembra beigās Bāzeles istabā ieskicēju nākamā gada vasaru, nekļūdījos, ka tā būs viena no visu laiku superīgākajām vasarām. Liekas, uz brīdi esmu atradis to līdzsvaru, kad viss ir tik spridzīgi un nekas īsti nespēj sabojāt garastāvokli. Pēc karstās Kāpas tā vien prasījās vēl izlaist pa upi, taču Jūlija vidus, acīm redzot, nav gada siltākais laiks. Tā vietā ar draugiem aizbraucām ar velosipēdiem uz Balto kāpu, atklājām jaunu bufeti uz Tērbatas ielas (Spārnos), kā arī paspēju jau saēsties mellenes un meža zemenes, jo, lai arī jau vairāk kā mēnesi regulāri neskrienu, trešdienas vakari tradicionāli tiek pavadīti kopā ar ģimeni Rietumkrasta mežā. Un noskatīties vasaras pirmo brīvdabas kino seansu, kurš gan filmas vidū pārtrūka. Jāsaka, ka šī ir viena no tām filma, kuru ir vērts noskatīties vēlreiz. Vienīgais, kurš nesēž laivā Brīvdienās kopā ar ZG nostartējām kārtējā xRace posmā Smiltenē. Atšķirībā no iepriekšējiem posmiem gribējām vairāk izmantot Riga Adventure Team  kuplo ...

Atgriežoties dzimtenē, paspēju vien samest veļenē netīrās drēbes un mugursomā iespiest meža apavus, lai nākamajā rītā ar vinnēto Nisssan Quasqai jau trauktos Amatas virzienā, kur šogad norisinājās Latvijas lielākās orientēšanās sacensības - Kāpa 2015. Pavasarī rakstīju, ka komandā ar ZG un MP uzvarējām Rīgas čempionāta stafetēs, un balvā saņēmām tiesības uz automašīnu ar pilnu bāku nedēļas nogalei. Pašmāju orientēšanās festivāls likās lielisks laiks, lai to izmantotu. Ar kondicionētu gaisu un Florences jauno albumu salonā biju trāpījis lieliskam piektdienas sākumam. Ar superīgu garastāvokli ieradāmies Amatciemā, kura apkārtnē nedēļas nogalē, startējot Elites grupā, cerēju noskriet divas garās un vienu vidējo distanci, no kurām beigās tika ieskaitīta tikai viena, jo otrās dienas WRE distance tika anulēta nepareizi ielikta kp dēļ, bet pēdējā dienā no distances izstājos pēc 4 kp asu sāpju dēļ pēdā. blackout Tūrists Pirmās dienas garajā distancē gatavojos uz lielu karstumu un garu...

Pēdējās divās festivāla dienās sāka pietrūkt mājas. Beidzās tīrās drēbes, no sejas sāka lobīties nost āda, zaļa zāle bija vairs tikai retums un teritoriju pārņēma putekļu mākonis. Notērēju pēdējās mārciņas saldējumā, un pēcpusdienā nekas cits neatlika, kā doties klausīties arī mazāk zināmu grupu uzstāšanos. Everything Everything, kas pēc pusotras nedēļas brauks arī uz Latviju, roks likās pārāk vienmuļš, un tikai viena hita dēļ noturēja piebāztajā teltī. Lielāku interesi radīja Years & Years, ko BBC gada sākumā nosauca par Sound of 2015, un pāris mēnešus atpakaļ kļuva slaveni arī Latvijas twitter vidē. Londonas elektrogrupa uzstājās fenomenālajā John Peel teltī, kur lielais karstums netraucēja ne fantastiskajai publikai, ne akustikai. Mūzika likās kā turpinājums The XX, bet grupas līdera balss atgādināja Maiklu Džeksonu, taču ar pavisam citiem deju soļiem, kas parāva līdzi arī publiku. Superīgs jaunatklājums. Sestdienas nakts Kanye šovu vērojām no Piramīdas amfiteātra apmēram vidus...

Brauciens uz Glastonberijas festivālu Anglijas dienvidrietumos izvērtās par vienu no tiem piedzīvojumiem, kuru, šķiet, atcerēšos līdz pat vecumdienām. Turpmākajās rindkopās bez ilustrācijām atspoguļošu savu pieredzi no 11 dienu garā brauciena. Jāsāk ar to, ka īsi pirms izbraukšanas izsēju savu viedtālruni, par kuru rūpējos pēdējos 3 gadus, tāpēc sākumā mazliet pārdzīvoju par zaudējumu, taču ātri vien arī apradu pie dzīves bezsaistes.  Siltā sestdienas vakarā vairāk kā 140 jauniešu grupa tika saspiesta divos divstāvu autobusos. Lai arī lielajā kompānijā nebija neviena pazīstamā, ievēroju vairākas redzētas sejas, kuras varbūt esmu manījis ģimnāzijas starpbrīdī, kādā nometnē vai ballē. Pirmās 16 h līdz Berlīnei nebija vieglas, nācās aprast ar patiesību, ka brauciena organizācija ir vieglā pašplūsmā, un atcerēties, kā nosēdēt vienā kvadrātmetrā un kā gulēt starp krēsliem. Es nebiju redzējis ne Berlīni, ne Brigi, ne Briseli, tāpēc visas trīs 8 h autobusa pieturvietas ceļojuma laikā ...