EL piezīmes

Tas ir starp Limbažiem un jūru. Par šādi pavadītu laiku es biju sapņojis. Tur izdodas gandrīz pilnīgi pazust laikā un aizmirst ikdienas nesakarīgās problēmas. Mēs svinējām, peldējām, šūpojāmies, ēdām, daudz ēdām, lasījām, klausījāmies un baudījām. Ar vārdu mēs ir jāsaprot tāda kā komūna no jauniešiem, kas ieradušies uz lauku mājām pavadīt nenoteiktu laiku vasaras. Pabijām arī Vidzemes jūrmalā, kur ievērojami uzlabojām savas pludmales volejbola prasmes. Atsvaidzinājām arī iemaņas grillēšanā. Vispār cik rīts lēni sākas ar iegrimumu autora radītā pasaulē, tik vakars beidzas ar skaļu jautrību, lecot dīķī. Pirtī iešanai tā ir neatņemama sastāvdaļa. Vēlā naktī kā likums bija vēlreiz jānoskatās filma par Radio Caroline *. Tad pēc tā kāds nu kuram miegs. Es vismaz nedēļu varētu nodzīvot tādā bohēmā. Milzīgajā un iespēju pārpilnajā mājā viena no manas uzmanības piesaistošākajām lietām bija Tamužu vinilplašu atskaņotājs, uz kura līdzās Fredija Merkūrija balādēm skanēja arī vairāku roka leģendu u...

Darba diena. Šoreiz Grenctālē pie pašas līnijas. Jāsaka, ka bija vēl skarbāk nekā biju to iedomājies. Es labāk 3 gadus mācos programmēšanu un 8 stundas blenžu kastē, nevis 5 stundas ņemos pa putekļiem +30 grādos. Uz Ložmetējkalnu noskriet dienas kilometrus ierados neilgi pirms deviņiem vakarā. Manu skābo ģīmi kartes strīpošanas brīdī izklīdināja Beāta. Tieši tas man bija vajadzīgs, lai visas distances garumā garantētu daudz maz pozitīvas emocijas. Neierasti, bet mežā biju praktiski viens, kas brīžiem radīja sirreālu efektu par to, ko piefiksēju Latvijas vēstures stundās. Paspēju arī iesildīties melleņu lasīšanā neapstājoties. Mājupceļa vēlreiz pārliecinājos par labo izvēli tālākai izglītībai un uzzīmēju plānus nākotnei. Jā, un tikko noapaļojos par tuvākiem nedēļas nogales plāniem. Principā nebūšu sasniedzams. Braukšu uz laukiem, ne saviem. Solās būt fantastiski. Un ar to arī otrā trešdaļa vasarai būs galā. MGMT - It's working.

Es nepamanīju, ka sākusies jauna nedēļa. Laikam tādēļ, ka nedēļas nogale pavadīta mierīgi savu māju rajonā. Nodarbojos ar pagalma darbiem un ģimenes biznesa uzturēšanu. Praktiski nesatikos ar draugiem. Tad man atlika daudz laika lasīšanai, skriešanai un ēšanai. Par pēdējo nesen biju mazliet norūpējies, jo vasarā grūti pamanīt, ja, piemēram, 10 stundas neko neesi ēdis. Vakar vakarā skrienot klausījos Wampire Weekends - Giving Up The Gun, patiesi iepatikās šāds pop.

Pēc pāris nedēļu pārtraukuma atkal kā magnēts esmu pievilkts klāt e-pasaulei. Jo nomainīju nodedzināto videokarti pret jaunu savam pc. Pagaidām viss strādā veikli. Pirmais, ko izdarīju, lejupielādēju jaunu dziesmu , daudzsološu. Šodien man patika miegaina, pelēka diena. Līdz secināju, ka mans organisms patiesībā ir intensīvi aizņemts ar kkādu vīrusu vai baktēriju apkarošanu, un uz manu kopainu tas atstāja pamanāmas sekas. Par skriešanu varēju aizmirst, kaut arī visi pārējie apstākļi bija kā radīti. Ā vēl, beidzot nospēru grāmatu no kādas bibliotēkas. Mēnesi nebiju neko vairāk par pāris publikācijām lasījis. Tā ir autorizēta biogrāfija par vienu sasodīti slavenu Liverpūles grupu. Manas smadzenes ir glābtas.

Pēc slapja treniņa rīta netik agrumā Ropažos, kā jau lielākā daļa manu vienaudžu, aizstaigāju līdz kādai universitātei pārrakstīt ciparus un burtus no atestāta un apgalvojuma formā pavēstīt manu izvēli augstākajai izglītībai. Mana prioritāte, pēc sarunas ar leģendāro Mārtiņu Krūzi, kurš pabeidza manis izvēlēto programmu, es paliku pie Rīgas Tehniskās universitātes Lietišķās ķīmijas un Materiālzinātņu fakultātes piedāvātās bakalaura studiju programmas - Ķīmijas tehnoloģijas. MK teica: ''Nē, nu programma jau skaitās kruta, tikai uz to jau iet tikai kkādi ***'' Bet vai ta' es no tiem *** kkā atšķiros? Nu labi, forši ir tas, ka tiešsaistē varu sekot līdzi savam rangam uz budžeta vietu, un pašalik izskatās, ka studēšana par Valsts līdzekļiem man ir praktiski garantēta, ko apstiprināja arī uzņemšanas komisija. Bet ko nu tur daudz par skolu, līdz tam vēl puse vasaras. Šodien biju uz bilžu vakaru. Bildes no nedēļu veca kāpiena Monblānā. Skaisti, tur es neesmu bijis, bet jāp...

Man vakar veicās. Pirmkārt, Saņēmu kasti ar saldējumu. Pa Radio dienas laikā izdzirdēju, ka ir kkas jānoķer un ka tad 101 studijā pretī saņems saldējumu. Sagadījās, ka ar tēvu braucot uz Pārdaugavu netīšām ieraudzījām to zvēru. Un tā kā es tiešām biju pirmais, tad ~ 20 saldējumi bija mani. Otrkārt, iegādājos jaunus apavus skriešanai, Asic Gel-1150. Tas patiesībā bija jau gandrīz kā izmisuma solis. Samaksāju četrdesmit deviņus latus, par ko man liels prieks. Ja apavi izturēs līdz pirmajam sniegam, es būšu apmierināts. Nākamais pirkums būs, iespējams, pavisam drīz, jo gatavojos iegādāties zaļās ledus vaboles. Tas liecina, ka šoreiz esmu nolēmis neskriet ar universāliem apaviem gan mājas treniņiem, gan apvidus treniņiem, bet gan atsevišķus apavus asfaltam (1.) un mežam (2.). Un vakarā apavus iemēģināju RSP Parku Tūrē, Grīziņkalnā. Un negāja nemaz tik slikti. Uzrādīju 3. labāko laiku, kamēr vairāki top skrējēji nebija ieradušies.

Uz Salacgrīvu ar jauno Golf lidojām ar vidējo ātrumu 130km/h, bet Ance ar to nebija gana un kaitinoši čīkstēja, lai brauc ātrāk. Bija jau arī pamatotas bažas par kavēšanu, jo pirmās grupas uz skatuves kāpa brīdī, kas šķērsojām Rīgas robežu. Kad noparkojāmies un uzcēlām kuģi, man mērķis bija tikai viens, dzirdēt mūziku, jo biju pamatīgi izslāpis pēc tās jau vairākas nedēļas, pateicotie AG. Pirmais, kas piesaistīja manu uzmanību bija brīvās izpausmes stendi, uz kuriem katram bija iespēja uzspiest savu kodu. Tā kā laika bija gana, tad nekautrējos kļūt pamanāms. Iespējams, tamdēļ satiku vairākus jau gandrīz aizmirstus draugus. Pirmajā vakarā daudz laika pavadīju ar Lailu, kas man stāstīja un rādīja trakas lietas. Līdz zīmēšanai netikām, bet matus piedzīt pilnus ar lipīgu masu es dabūju. Neizplaika spēle, ko es sauktu par pludmales tenisu. Un paspēju arī nosimulēt braucienu pasaulē prestižāko sacīkšu auto. Vakara kulminācija bija Astro'n'out koncerts uz otras lielākās skatuves. Šeit...

Pēc 10 stundu ļoti dziļa miega esmu pamodies un beidzot apzinājies, kas ar mani noticis nedēļas nogalē. 2010. @ Positivus. Tieši pirms 24h Salacgrīvā. Mēs atradāmies 2m no skatuves saspiestā pūlī, visi grib tikt tuvāk un tuvāk, vairākas stundas pirms koncerta valda satraukums, neaprakstāmas emocijas . Tas viss gatavojās kļūt par iespaidīgāko mūzikas pieredzi manā mūžā līdz šim. Tāpēc likās vērtīgi atcerēties, kā MUSE iekaroja manu apziņu. 2002. gads, Horvātija. Dārta Ansaberga autobusā atskaņo pāris dziesmas no Showbiz , kuras uz mani neatstāj nekādu iespaidu. Bet 4 burtu salikums liekas gana labs, lai paturētu to prātā. 2006. Pirmo reizi redzēju televīzijā Live ierakstu dziesmai Starlight, kas tajā laikā ātri guva popularitāti. Tad man kļuva skaidrs, kādu mūziku spēlē un kā izskatās grupa. Tad vēl joprojām neko tādu pat negribas dzirdēt, izņemot pāris radio singlus. 2008. Stāstu par grupu un dziesmu Supermasssive Black Hole klausījos radio SWH Rock vakara pārraidē, ko tajā laikā biež...

Pašas spilgtākās vasaras dienas ir beidzot pienākušas. UV starojums ir sasniedzis maksimumu, un rīt sāksies gada gaidītākais notikums. Biļetes iegādājos tieši pirms 11 mēnešiem. Citi to sauc par kaķi maisā , es to saucu par vasaras obligātu sastāvdaļu. Un vēl tas jau nav nekāds noslēpums, ka sestdienas rītā mērošu ceļu uz Āgenskalna skolas 2010. gada izlaidumu. Nedēļas nogale grasos paspēt visur, man palīdzēs jaunais auto, kuram par pārdotas biļetes naudu šodien pielēju pilnu bāku. Arī jaunu mūzikas CD izlasi ierakstīju šim notikumam par godu. Ir viens arī negaidīts fakts, par kuru paziņošu vēlāk, jo tas principā izklausās pārāk neticami. Tagad ir kārtīgi jāizguļas, jo diez vai tas būs iespējams nākamajās dienās.

Valsts ģimnāzijas standartā es iekļāvos! Tagad jāsaplāno nākamie 3-6 gadi. Skudriņas pa muguru šovakar pārskrēja meklējot burtiņus. Un arī runājot pa telefonu.

Degradācija. Varētu teikt, ka nedēļas nogale pagāja tīri ballītēs. Trešdienas vakarā piekritu paklausīties kaut kādu ee grupu ILY bārā. No tā nekas gluži nesanāca, jo vietas maz, gribētāji daudz. Bet vakaru izglāba klubs Piens. Pirmo reizi kāds mani uz turieni aizvilka. Likās, ka telpu iekārtojuma līmenis tuvojas Tartu pieredzētajam . Spēlēja ļoti interesantu mūziku, ja tā var teikt, jo ritmi un balsis mazliet atkāpās no ehr rāmjiem. Un pēc pusnakts arī dejas sākās. Viss beidzās ar to, ka kādam bija jāpūš trubiņā. Smieklīgi. Nākamjā rītā saņēm zvanu, ka ģimenes baltai T4 busiņs pa nakti esot aidzīts no mājām, un diena pagāja sērās. Bēt jau nākamajā dienā emocijas bija pilnīgi pretējas, jo beidzot stāvlaukumā ieripoja jau aizgājušā Polo lielais brālis Golv. Balts ar 4 riteņiem. Uz Cēsīm biļeti tā arī nenopirku, tāpēc bija jānosvin citādāk, un, pateicoties DD, tas viss izvērtās līdz rītausamai. Plāns bija vecpilsētā izvilkt no pēdējā vakara vilciena līdz pirmajam rīta vilcienam. Un pēc t...

Kaut kur Cesvaines rajonā, gandrīz izjucis rūsas krāsas Mercedes busiņs, cigarešu smaka jaucas ar eļļas un akrila krāsas aromātiem, krievu-latviešu leksika - lamu vārdi katra teikuma galā. Svēlme, un ūdens krāns nedarbojas. Tumši brūnas, sarkanas rokas un kakls. Cementa maisītāja skaņa mēģina pārsist zāģa radīto troksni, deguns un rīkle pilna ar putekļiem, pirksti pelēki un lipīgi. Sarkastiski joki par bosiem un sviedru pilns krekls. Tādai vircai jāžmiedz cauri līdz pēdējam. Paradīze. 10 Ls/dienā. Tagad es zinu, kur un kā nauda aug.

Smieklīgi, jo piektdienas agrā rītā cerētā Neoplāna autobusa vietā pieturā mūs sagaidīja klasisks Rīgas Satiksmes pilsētas zilais autobuss. Un jā, nereģistrējuši etalonu, grabinājām 3h uz Alūksnes rajonu. Šogad Latvijas lielākās orientēšanās sacensības, Kāpa 2010, norisinājās tieši tur. Pirms starta iesildījāmies ar vairākām zoles partijām. Kaut arī karstums bija pamatīgs, pirms starta veicu simbolisku iesildīšanos. 1. dienas distance bija tieši tik gara un interesanta, lai līdz pēdējam kp no orientēšanās nezaudētu prieku spēka izsīkuma dēļ. Apvidu un pašu distanci varētu pieskaitīt pie arī vienu no sezonas interesantākajiem, bet varbūt tas tāpēc, ka attieksme pret sacensībām šoreiz bija pavisam citādākā nekā ierasts Latvijas Kausā. Protams, pieļāvu nevienu vien sīku kļūdiņu distancē, kas kopā savāca ~ 5 minūtes, un tas pierādīja, kāpēc es skrienu šeit Kāpā, bet citi pasaules, eiropas čempionātā. Mans tehnikas skills bija neticami zems. Finišā tas viss izskatījās vēl trakāk, jo 8 km ...

Nedēļas nogali pavadīšu Alūksnē. Pēdējās pavasara o-sezonas sacensības, kuras vēl pirms pāris mēnešiem nemaz nebija manā kalendārā iekļautas. Bet tas nenozīmē, ka negrasos tur parādīt labāko, ko pēdējo 3 nedēļu laikā esmu sagatavojis. Pa to laiku daži kluba biedri, kuri iekļuva izlasē, startēs visaugstākā mēroga čempionātā Dānijā un Spānijā. Man atliek tikai tam visam sekot līdzi LIVE un novēlēt veiksmi. Mājās kopā ar brāli būvējam nojumi. Es vēl nezinu, kam tas ir izdevīgi, bet taisam no pašiem pamatiem. Tādā veidā to strādnieku iedegumu arī dabū. Vēl es esmu atbildīgs par zālāja atjaunošanu, kas patiesībā ir slapja čakarēšanās ar ūdens sūkni, kurš ražots vēl pirms manas piedzimšanas. Nē, nu vispār jau man labi iet. Skan Grizzly Bear.