EL piezīmes

Vakar sapratu, kas vajadzīgs, lai noticētu labam garastāvoklim un plašam skatam uz lietām. Pēc saulainas, smieklīgas visas pēcpusdienas ar čomiem viss sakārtojās pats no sevis. Ā matus nogriezu par trīnīti, un ar to es lepojos, jo par ieekonomēto naudu man sanāca biļete uz smieklīgu amerikāņu komēdiju. Ādas krāsa mainās ik pa stundai, tas nozīmē, ka gada karstākais gadalaiks ir sācies arī Jūrmalā. Es aicinu Tevi uz pludmali, jo pašam jau iet negribas, meklēju kompāniju. Vienalga kā sazinies ar mani un brauc šurp. Visu nedēļu sola vasaru. Klausos Trešo Elpu, un pielipis ir Vaļā.

Lielbritānijā pašlaik notiek pasaules festivālu fastivāls. Sestdienas hedlaineri - MUSE. Tam par godu noorganizēju kompī BBC Two TV tiešraidi vakara programmai, lai paskatītos, ko angļu rokgrupa sagatavojusi vasarai. Tas viss izvērtās par labāko Live Performance , ko līdz šim esmu redzējis. Ja tādi grāvēji kā Time Is Running Out, Hysteria u.c. salikumā ar fantastisku gaismu šovu bija jau kkas neticams, tad vakara pārsteigums - The EDGE (no U2) kāpšana uz skatuves - koncerta ierakstu padarīja par vēsturisku. MUSE feat. The Edge - Where The Streets Have No Name. Tas tiešām bija man elpu aizraujošākais piedzīvojums mūzikā. Čiveklī tas tika nosaukts par šīgada pretendentu uz stadiona rokgrupas titulu. Nevaru sagaidīt, kad Metju Belamijs ieradīsies Salacgrīvā. Un tad gan būs traki!

Šogad, jūnija beigās, es atrodos Latvijā. Jā, vairāki kadri kkur aizklīst šajā laikā, piemēram, Materhornā vai Spānijā. Mājās roku, stumdu, līdzinu un regulēju. Pagalms izskatās pēc būvlaukuma. Pēdējās divas dienas operēju ar traktoru, ar kuru mainu reljefu pagalmā. Izskatās dubļaini. Līgo naktī ar AG un DD braukāju apkārt ar velo. Mellužu estrāde beidzot atdzima ar latviešu estrādes mūziku un raksturīgo publiku. Sen nebiju Mellužos redzējis tik daudz cilvēkus, nu labi, ierēbušus cilvēku. Jāņu nakts piedzīvojumus gan noskatījāmies no malas, jo tā bija smieklīgāk. Bet saullēktu nesagaidījām. Tagad augšupielādēju filmiņu par piedzīvojumiem Somijā. Drīz būs. Music: Radio 101 vismaz 8h diennaktī. Tas arī mazina izslakumu pēc mūzikas.

Sacensību telšu pilsētiņā ierados 14 stundas pirms sieviešu starta, pusnaktī. Pēc vēsās nakts dienas pirmā puse bija saulaina, nekas neliecināja par +8 grādu aukstumu un lietu. Pa dienu palīdzējām Lienei nobriest, paspēlējām zoli, noskatījāmies sieviešu startu un finišu, ēdām un apspriedām sacensīsību apvidu, kurš šogad tika pieteikts kā ļoti sarežģīts, kas tika pamatots ar vidējā ātruma kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem par 1-2 min/km. Jau minēju, ka šogad skrienu 1. komandas 6. etapu, kas ir paradzēts ap 7:00 no rīta, tāpēc tā vietā, lai sekot līdzi sacensībām drēgnajā naktī, es izvēlējos pāris stundiņas pagulēt, kas tā arī īsti nesanāca. Bet tagad par visu pēc kārtas. Komandas pirmais etaps distanci pabeidza 9simtnieka beigās, un tad visai komandai bija tikai viens uzdevums: kāpt un kāpt tikai uz augšu. No rīta, kad jau spīdēja saule un līderu komandas jau bija finišējušas, es mežā devos kā 381. Karti sadalīju 2 daļās: augša un apakša . Sākums līdz 4. kp pagāja praktisk...

Nē, nu piedodiet, ka pēdējās dienās Jūs neapdāvināju ar kādu ziņu. Es patiešām izbaudīju šīs 6 dienas bez globālā tīmekļa. Es minos ar velo. To nosauca par L&L velotripu. Tātad par dažiem zīmīgiem momentiem tajā. Jāsāk ar to, ka pagājušā piektdiena pēc mēness kalendāra, kā māte teica, bija 29. diena - sliktāk nevar būt. Diena sākās ar to, ka viens manas ģimenes mājdzīvnieks atstiepa kātus agri no rīta, kas radīja dienai savdabīgu sākumu. Kļūme sanāca ar pulksteņa neievērošanu, kā dēļ sajaucu visu dienas plānu. Arī Arvis nokavēja vilcienu un brālis manu velosipēdu bija atstājis pie drauga, šajā brīdī man jau likās, ka būs jāpaliek mājās. Bet mājās bija vēl trakāk, jo izcēlās vairāki ģimenes konflikti par tēmu, kāpēc viņam garāks. Laimīgā kārtā vilcienā Rīga-Liepāja es iekšā tiku, un varēju uz pāris stundām atslābt. Pats velobrauciens sākās ar cauru riepu pasākuma organizatorei, jes! Paciešoties pāris stundiņas, diena beidzās mājīgā kempingā uz dienvidiem no Liepājas. Pirmajā di...

Tātad mana vasara pašlaik izskatās: Esmu ierobežots telpā. Man atņēma istabu, jo tur tagad dzīvos cilvēki, kas par to maksās. Visa mana mantiskā dzīve ir praktiski izvarota pa visām malām. Vienīgais, kas atrodas pa rokai vēl vakar bija bioloģijas teorijas un tagad ir ķīmijas grāmatu kaudzīte. Mana gultasvieta arī nav stacionāra, ja tā varētu teikt. Arī pieeja www ir stingri limitēta. Pārsvarā mācos. Pagāšnedēļ sapratu, ka viss jāpakārto tam, lai uz eksāmenu es ierasto ar stabilām zināšanām. Ja jau reiz sāku, tad līdz galam! Un pēc šodienas bioloģijas eks. varu spriest, ka ir arī rezultāts, vai arī kādam bija slinkums izplānot advancētākus uzdevumus. 4 no 5 uzrakstīti, un pēdējais būs pati odziņa! Mans gaidītākais un izaicinošākais eksāmens. Principā uz viņu es lieku savu karjeras izvēli. Vēl pirms vairāk kā gada es un blakussēdētāja ķīmijas kabinetā nospriedām, ka ķīmija - Nebūs! Pēc pāris mēnešiem nākamajā mācību gadā beidzot ieraudzīju cerīgu skoltāju, kas varbūt varētu mainīt manu n...

Tā vietā, lai pavadītu pēdējos kopīgos brīžus ar klasesbiedriem, es izvēlējos piedalīties kārtējā Latvijas Kausa posmā - Valmieras čempionātā. Ja palūkojas uz pagājušo gadu sasniegumiem šajās sacensībās, tad vidējā distancē sanācis uzrādīt pārsteidzošus rezultātus, bet garajā distancē zaudēt daudz. 1. dienā vidējā distance - visas iespējas. Distance veda pa man labi zināmo Baiļu kalna karti, kurā orientējies esmu dienā, naktī, dziļā sniegā, pērkona negaisā, stafetēs un uz slēpēm tāpēc, ka Auseklim katru ziemu šeit notiek treniņnometne. Startā, uzmetot aci distancei , uzreiz sapratu, kas šodien būs svarīgākais. Pēc pirmā punkta izkristalizējās, ka ātrums šajā nedēļas nogalē man nebūs pietiekams jeb nevērās šķiedra *. Pēc pārsteidzoši labi paņemtā 3.,4.,5. kp, pie 6. kp jau panācu AD, kurš startēja 2 min pirms manis. Tad distance ieved kartes interesantākājā daļā. Veiksme mani nepameta, un pie 10. kp ieraudzīju DV, kurš startēja 4 min ātrāk un ir junioru izlases dalībnieks. Šajā brīdī sa...

Ar 337 punktiem es ierindojos 1802. vietā orientieristu pasaules rangā, jo Baltijas čempionāta garā distance bija mans pirmais WRE posms, un bija arī tā vērts, vēl viens ķeksīti manā o-karjerā. Kā jau katru gadu vasaru sākām ar B.Z. dz.d. Šoreiz vairāk kā pagājušos gados tika spiests uz ēšanu, atpūtu, ēšanu un ēšanu. Pēc latviešu valodas eksāmena, par kuru grūti kko komentēt, pāris stundiņas pasitām ķegļus, vēlreiz pārliecinājos, ka tas nav sporta veids. Turpinājums Imantā, jo Nemo gāzt riņķī ir veselīgi tikai katru otro gadu. Vakarā bez smieklīgiem gājieniem arī tikām pie pļackāšanas un rullēšanas. Suši tagad kādam laikam atkal pietiks. Forši.