Septembra sākumā atzinos, ka atradu mazu motivāciju regulārāk iziet ārā paskriet, atcerēties, kā uzvesties mežā un uzkrāt nelielu bāzīti divām stafešu nedēļas nogalēm Zviedrijā, kurās pēc aviosatiksmes izpētes uz Skandināviju piekritu startēt zviedru kluba rindās. Ierastā 2-3 dienu rudens izbraukuma vietā 25Manna stafešu nedēļas nogale tika mazliet pastiepta garāka pāris dienas pirms un pēc sacensībām padzīvojoties pie Ditas. Huskvarnā Ceturtdienas rītā vēl atsēdēju 4h laboratorijā, bet pusdienlaikā jau ar velosipēdu devos uz tuvāko lidostu, kur biju sašutis par bezgalīgiem auto stāvlaukumiem, bet tajā pašā laikā neeksistējošām velosipēdu stāvvietām, tāpēc bezkaunīgi piesprādzēju velosipēdu burtiski pie lidostas ieejas, iekāpu oranžajā lidmašīnā un pārlidoju uz Kopenhāgenu, no kurienes ar zviedru ātrvilcienu nonācu pie Ditas Jonkoping, kur šajā laikā bez cimdiem un cepures ārā neviens neiet. Dzērām tēju, skatījāmies draugus, izvizinājāmies ar velosipēdiem, cepām pankūkas, ēdām sal...