EL piezīmes

Tradicionālais sētas līgas mačs šogad risinājās rudenī, laikā, kad tika atcelts pasaules ranga mačs Kurzemē. Tā vietā orientieristi un jūrmalnieki startēja ne mazāk prestižās sacensībās - Vaivaru Balva 2020. Kvalifikācijas skrējieniem ( karte ar GPS sekošanu ) zīmīgi par starta vietu tika izraudzīts Kāpu un Vēju ielas krustojums. Uz starta stājās astoņi sarežģītās distances un trīs īsās distances skrējēji. To vidū daži pirmo reizi, daži jau ar pamatīgu VB pieredzi un vairākkārtēji uzvarētāji. Sacensībām tika piedāvāts vēl līdz šim neizmantots kāpu gabaliņš pie nacionālā rehabilitācijas centra un mežs bijušās PSRS tūristu bāzes drupu apkārtnē. Sacensības sākās ar kopējo startu trīs distancēs - iesācēju, īsā un sarežģītā. Iespējams, svarīgākā atšķirība distancēm bija kartes mērogs, 1:2000, 1:5000 un 1:7500, attiecīgi, ne distances garums. Iespējams, kartē blīvi sazīmētais reljefs sagādāja problēmas daudziem, par ko liecināja saraustītais skrējiens ceļā jau uz pirmo kontrolpunktu. Distanc...

Sacensības norisinājās 1200 metru virs jūras esošā Muller ciemata, kuru ieskāva stāvas klinšu sienas un augstumam atbilstošs skujkoku mežs. Uz pirmo punktu bija jāpaceļ 55 metri pa ceļu. Lēnām tipinot augšup, ceļa labajā malā vēroju mežonīgo apvidu, kurā tūliņ pašam būs jādodas iekšā. Kartē attēlotais baltais mežs bija akmeņains, ar nelīdzenu zemsedzi, sūnām apaugušiem izciļņi, neredzamiem caurumiem un stumbeņiem. Tuvojoties kontrolpunkta rajonam, jau laicīgi ieraudzīju milzīgu akmens bluķi, kura pakājē atradās prizma. Taču skriešus doties līdz mērķim nevarēju. Vienkārši nespēju pārvarēt bailes veiklāk izlēkāt pa minētajiem šķēršļiem mežā. Zemē gulošie stumbri un apsūnojušie akmeņi bija mikli un ļoti slideni. Tobrīd nodomāju, ka riskēt ar satraumēšanos šodien nav tā vērts, un labāk pataupīt spēkus atklātākiem distances posmiem. Tā kā apvidū pārvietojos lēni, tad orientēšanās ritēja gludi. Jau ceļā uz 2. kp panācu divus priekšā skrienošos, kuri, acīmredzot, komentētu pretējo. Uz 3. kp s...

Šovasar viens no atvaļinājuma sportiskākajiem notikumiem bija Latvijas čempionāts orientēšanās sprinta distancēs Valmierā, kuram ieguldīju zināmu treniņdarbu skriešanas ātruma uzlabošanā. Sešu nedēļu treniņplāna galvenie uzdevumi bija skriet vismaz četras reizes un viena vingrošanas nodarbība nedēļā, ko lielā mērā izdevās arī realizēt, taču bija epizodes, mēģinot apvienot darba stundas un skriešanu, kad ķermenis ziņoja par pārpūli. Specializēti pilsētas orientēšanās treniņi diemžēl izpalika, kas beigās izrādījās arī galvenai klupšanas akmens sacensībās. Taču fiziski jutos konkurētspējīgs. Nedēļu pirms mača pusnaktī pēc tveicīgas dienas izgāju noskriet desmitnieku uz Jaunķemeru veloceliņa, tobrīd sajutu arī cerēto vieglumu kājās. Visticamāk, divi tempa intervālu treniņi nedēļā deva lielāko pienesumu manai čempionāta kaujas formai.  Pirms izklāstu savus iespaidus par divām sprinta distancēm divās dienā, jāpiemin neredzēti augstā organizatoriskā kvalitāte. Bagāta infrastruktūra, ērtīb...

Šveices vasarā vairāk kā  via-ferrata  un kalnu pārgājieni mani aizrauj orientēšanās sacensības Alpos. Jo augstāk, jo labāk! Trīsdienu tautas sacensības norisinājās augstkalnē starp Andermatt ciemu un Furka kalnu pāreju. Tā kā pāris reizes šajā rajonā jau biju pastaigājies ar ģimeni un draugiem, pirms pieteikšanās apmēram iztēlojos skriešanu pa pļavām un augstumam raksturīgo laikapstākļu maiņu.  Pieteikšanās brīdī mazliet māca šaubas, vai garā distance ar 400+ m kāpumu būtu šībrīža pieticīgajai fiziskajai sagatavotībai adekvāta, bet pēc MP komentāra: "Nav ko ākstīties," nolēmu tomēr iet uz pilnu banku. Programmā divas garās distances, 7.4 km, 495 m kāpums un nākamajā dienā 9.5 km, 400 m kāpums. Rakstā sīkāk iedziļināšos savos iespaidos par abiem skrējieniem.  Pirmās dienas rītā lija lietus, redzamība bija diezgan vāja. Kalnos vēlās biezi mākoņi, gaiss bija vēss un mitrs, bet brīdī, kad sasniedzām Andermatt, lietus mitējās. Sacensību centrs atradās 2400 m augstumā, un...

Aletch ledāja ūdenskrātuve  Izmantojot vēl pēdējās siltās nedēļas nogales, kopā ar Miku sarunājām doties nelielā pārgājienā Vale kantonā. Paņēmu līdzi alpīnisma sistēmas, ķiveres. Precīzāk, tēmējām iziet kādu jaunu via-ferrata maršrutu. Brīvdienas rītā, kad tikāmies Bernes dzelzceļa stacijā, kas ir apmēram pusceļš starp Lozanni (Mikus dzīvesvieta) un Cīrihi, vēl nebija īsti skaidrs dienas galamērķis. Pētīju laika prognozes dažādos reģionos Alpos. Bažas par sniegu augstumā un tumsas iestāšanos lika atcelt iecerēto kāpienu no Grindelwald ciemata uz Schwarzhoren (2928) virsotni, jo tīri laika ziņā varētu nepaspēt noskriet lejā pa gaismu. Tā vietā izlēmām no vilciena izlēkt dažas pieturas vēlāk, otrpus Šveices Alpu centrālajai grēdai - Brig pilsētā. Pieāķējies Tad tālāk jau pa taku, cauri mežam nepilnā stundā nonācām pie grandioza izmēra dambja un pelēcīgi zilas ūdenskrātuves, ap kuru apkārt veda mūsu via-ferrata maršruts. Salīdzinot ar iepriekšējo reizi, kad Valē kantonā kars...

Oktobra sākumā startēju kārtējā Šveices orientēšanās kausa posmā, garajā distancē, kurš norisinājās Braunwald ciematā. Izvēlējos startēt Elites grupā, lai arī bija pieejamas vēl četras zemākas M21 kategorijas. Noskaņojums pirms sacensībām bija tāds, ka vēlējos pēc iespējas vairāk izbaudīt piedāvāto orientēšanās apvidu, un visgarākā 12.8 km garā distance ar 600 m kāpumu mani nebiedēja. Rezultāts šoreiz likās otršķirīgs. Iespējams, viena no būtiskākajām gatavošanās sastāvdaļām bija saliktajiem ogļhidrātiem bagātas četras maltītes pirms sacensībām. Garajās distancēs iepriekš tas izrādījies gana izšķirīgs aspekts, it sevišķi distances beigu daļā, bet citādi īpaši distanci negatavojos. Sacensību centrs atradās 1300 m virs jūras, un svētdienas rītā tas bija bieza miglā tīta. Ilgi neuzkavējos, parakstīju anti-dopinga līgumu, un laicīgi devos uz startu. Līdz startam kājām bija jāmēro 2.5 km ar gandrīz 400 metru kāpumu - labi iesildījos. Kad nonācu starta vietā, starp miglu un mākoņiem i...

Vasaras beigās izdevās aizvadīt dažas salīdzinoši kvalitatīvas treniņnedēļas, un sacensībās Šveicē fiziskā ziņā jutos gana labi, tāpēc izlēmu startēt arī Latvijas čempionātā orientēšanās vidējā distancē. Šoreiz atskats uz maniem iespaidiem mežā Krāslavas pievārtē. Apvidū, pa kuru vidējā distance, jau skrēju pirms diviem gadiem Kāpā. Vēl diezgan labi atceros vairāku minūšu kļūdu uz pirmo kontrolpunktu, bet galvenais, varēju iztēloties, kā izskatās mežs un  kādu skrienamību sagaidīt, plānojot ceļu variantus distancē. Pirms starta apzinīgi biju veltījis laiku, lai izpētītu karti un atcerētos savas kļūdas, un lai tās, cerams, vairs neatkārtotu. Iesildoties pirmsstarta zonā, likās, ka esmu sakoncentrējies brīdim, kad saņemšu karti. Taču īsi pirms došanās starta koridorā tiku izsists no līdzsvara, iesaistoties diskusijā, kur no manis tika pieprasīts viedoklis zināmā jautājumā. Tāpēc skrējienu beigās uzsāku tāds, nekāds. Ieskrienoties un skatoties kartē , drīz vien pārņēma šaubas, nepār...

Vasaras beigās tradicionāli Cīrihē viesojās vecāki un nu jau deviņgadīgais Kristofers, jaunākais brālis. Pastaigājām pa trošu ceļiem, startējām fantastiskās orientēšanās sacensībās un vienu dienu pavadījām arī Zermatt. Stundas brauciena attālumā no Cīrihes biju noskatījis salīdzinoši vienkāršu via-ferrata maršrutu pa klints kori apmēram 2000m augstumā., kas likās piemērots Kristoferam. Laiciņš pa dienu bija ļoti piemērots augstkalnei, tāpēc, daudz nedomādams, izlēmu ģimeni vest turp. Brālis un tēvs pieāķējušies pie tiltiņa Vispirms jāpiemin, ka kontrabandā no Latvijas vecāki ievērojami papildināja manus tūrisma inventāra krājumus. Telts, pumpis, alpīnisma sistēmas un karabīnes, kuras tagad pietiek ekspedīcījām četrām personām. Maršruts sākās tehniski vienkāršs, bet pamazām kļuva arvien sarežģītāks un bailīgāks. Jāpiemin, ka pa ceļam bija iespēja neturpināt maršrutu un doties lejup no kores, piemēram, gadījumos, ja kāpšana paliek nebaudāma vai pasliktinās laika apstākļi. Sasnieg...

Orientēšanās sportam šogad esmu pievērsies vairāk kā pāris iepriekšējos gadus. Augustā pirmo reizi startēju Šveices nacionālajās sacensībās, kuras norisinājās Alpos netālu no Bernes un elites grupā pulcēja vairāk kā 60 dalībniekus. Dienu iepriekš fantastiskā apvidū noskrēju mazāka mēroga maču ar brīvo startu, kas atsvaidzināja navigācijas prasmes. Distances sarežģītākā daļa Jau vairākas nedēļas pirms sacensībām biju sajūsmā par gaidāmajām distancēm. Iegādājos jaunas naglenes, dārgākos apavus, kurus jebkad esmu nopircis. Saulainā sestdienas rītā no mājām uz sacensību centru, kas atradās 1600 m augstā Sunnbüel netālu no Kandersteg, devos ar vilcienu un pēdējo posmu ar pacēlāju, kurš bija iekļautas 30 franku dalības maksā. Tika piedāvātas sešas dažāda garuma un sarežģītības distances. Protams, izvēlējos garāko, jo vēlējos maksimāli daudz izmantot iespēju orientēties kartes interesantākajās daļās. Īsi pēc starta pirmais, ko ieraudzīju kartē, bija uzkrītoši daudz dzeltenā krāsa. Meži ...

Jūrmalas kūrortsezonas pašā karstumā pulciņš mazliet amizanti tērpti sportisti devās Vaivaru kāpās, lai mērotos meistarībā vienā no retajiem sētas līgas mačiem. Jau devīto reizi norisinājās orientēšanās sacensības Vaivaru Balva. Uz ceļojošās koka trofejas savus iniciāļus iegravēt sacentās 14 dalībnieki. Sacensību formāts palicis nemainīgs, vispirms kvalifikācijas skrējieni klasiskajā orientēšanās distancē, savukārt, iestājoties tumsai, fināla skrējieni izvēles distancē. Vaivaros speciāli Balvas vajadzībām tapa jauna sporta karte - Kaugurciems A mērogā 1:5000. Vidējā distance ME grupā Kvalifikācijas distances vijās pa Vaivaru liedagu un kāpām, kur kontrolpunktu tuvumā atpūtās kūrorta ļaudis, kas uz dalībniekiem arī izdarīja psiholoģisku spiedienu. Taču, iespējams, vislielākās galvassāpes sagādāja  farsta  kontrolpunkti, kuri šogad apvidū bija ārkārtīgi daudz. Vidējās distances startu izlozes secībā atklāja jūrmalniece AL, kura galvenajām favorītēm, LT, SG un LN, bija ne...

Dažas atziņas, fakti un sajūtas par gandrīz trim pavadītiem gadiem Šveicē. Kā arī pāris argumenti, kāpēc vēl joprojām ticu, ka Cīrihe nebūs manas mājas. Pirmkārt, sākšu ar pozitīvo. Vasaras mēnešos neprognozējami mainās laika daudzuma attiecība, ko veltu darbam un izklaidēm jeb lietām, par kurām saņemu algu un kurām to tērēju. Ir nedēļas, kad esmu neprātā aizrāvies ar zinātni un laboratorijā ienāku arī brīvdienās, un ir nedēļas, kad viss apnicis un pat darbadienā atļaujos spontāni paņemt brīvu, doties izklaidēties. Acīmredzami šefs par maniem rezultātiem un šādu viļņveida pieslēgšanos darbam nesūdzas, tāpēc rodas zināma laika brīvības ilūzija. Ir tāds patīkams komforts, kad nav jāuztraucas par primārajām vajadzībām ikdienā, un varu atļauties laiku pakārtot nodarbēm, kuras sagādā prieku. Piemēram, darba laikā aiziet pavingrot, aizskriet uz upi nopeldēties, aizbraukt uz pāris dienām kalnos. Savā ziņā tas šobrīd ir gana spēcīgs pretarguments iespējām Latvijā. Bet varbūt šī privilēģij...

IK Auseklis komanda Jukola 2019 orientēšanās safetei  Savā dzimšanas dienas ballītē februārī ar Zigmāru spriedām, ka šogad būtu labs laiks atgriezties Auseklis IK Jukolas komandā. Tāpat gribējās izvirzīt kādu lielāku mērķi, un no visām orientēšanās sacensībām, šķiet, Jukolas nakts stafetes sagādā vislielāko gandarījumu un sportam raksturīgo emociju klāstu. Sacensībām gatavojos četrus mēnešus. Pirmos divus salīdzinoši zemā intensitātē, un ar pāris nedēļas izlaidu slimības dēļ, taču līdz ar pavasari treniņu apjoms dubultojās, un pēdējās piecas nedēļas trenējos jau 5-6 h. Vidēji nedēļā trīs līdz četras reizes gāju skriet, divas vingroju. Bet orientējos šogad kopā tikai septiņas reizes, tāpēc biju pamatoti nobažījies, vai navigācijas spēs tikt līdzi ātrajām kājām. Uz Somiju ar pilnu busiņu devāmies jau dienu iepriekš. Uz brīdi iegājām mežā papētīt apvidus īpatnības, aizbraucām nopeldēties, iegājām arī saunā (simboliski). Vakarā iekārtojāmies dzīvoklī Tamperē, G un I pasniedza mak...

Pasaules orientēšanās dienas 2019 sprinta distance Pasaules orientēšanās dienā universitātes pilsētiņā norisinājās orientēšanās sprinta sacensības ar vērā ņemamu konkurenci, tāpēc iespēju sacensties tepat Cīrihē uztvēru ļoti nopietni. Pēc tam tika noskaidroti ātrākie arī mežā, kur gan negāja tik gludi kā orientēšanās parkā. Rakstā mazliet sīkāk par abām orientēšanās distancēm.Vairāku trešdienu vakaros Cīrihes orientēšanās klubs pavasarī un rudenī piedāvā salīdzinoši īsas orientēšanās distances pilsētas mežos un parkos. Irchel parkā sprinta distanci skrēju jau trešo gadu pēc kārtas, un jāatzīst, ka distance likās gaužām līdzīga iepriekšējām, daži kp un etapi bija jau reizi skrieti. Uz pirmo kontrolpunktu bija jāizvēlas, vai apskriet minimālu līkumu pa gājēju celiņu vai rāpties augšup uz tiltu caur krūmiem, tomēr, salīdzinot etapu laikus, abi varianti izrādījās vienlīdz ātri. Ceļš uz nākamo kp veda pret kalnu, tāpēc ilgāku laiku skatījos kartē, papētīju nākamos etapus. Īsākais trešai...