Mēneša sākumā biju ierauts nelielā veiksmes taifūnā. Ievēroju, ka pārāk labi sanāk plānot laiku, sadzīve dzīvoklī kļuvusi labāka kā mājās, universitātē apmeklēju papildus lekcijas, jo viss pēkšņi liekas saistošs, laboratorija piedāvā daudz plašākas iespējas, kā biju cerējis, un vispār nekas nesāp. Nedēļām izvilku bez nepatikšanām, līdz mīklainu apstākļu dēļ piektdienas vakarā nokavēju lidmašīnu uz Zviedrijas gadskārtējām rudens stafetēm. Pēdējais sezonas starts, kuram pat biju pieklājīgi gatavojies, izpalika. Tā vietā ar puišiem veicām kārtīgu apjoma treniņu. Skriešanai tagad vismaz pāris mēnešu pauze. Pašlaik daudz braukājos ar velosipēdu, zīmēju karti Jūrmalā un mēģinu noapaļot nākamo piecgades plānu manai izaugsmei, jo līdz izlaidumam atlikuši mazāk kā astoņi mēneši. Pirmajā dienā likās, ka tas tikai mirkļa iespaidā, bet, tā kā pēdējās divas nedēļas to vien klausos, tad jāpaziņo arī Jums, ka, manuprāt, jaunākais KOL albums ir pašlaik labākais, ko klausīties vēsos darbadienu vakar...