EL piezīmes

Sacensības norisinājās 1200 metru virs jūras esošā Muller ciemata, kuru ieskāva stāvas klinšu sienas un augstumam atbilstošs skujkoku mežs. Uz pirmo punktu bija jāpaceļ 55 metri pa ceļu. Lēnām tipinot augšup, ceļa labajā malā vēroju mežonīgo apvidu, kurā tūliņ pašam būs jādodas iekšā. Kartē attēlotais baltais mežs bija akmeņains, ar nelīdzenu zemsedzi, sūnām apaugušiem izciļņi, neredzamiem caurumiem un stumbeņiem. Tuvojoties kontrolpunkta rajonam, jau laicīgi ieraudzīju milzīgu akmens bluķi, kura pakājē atradās prizma. Taču skriešus doties līdz mērķim nevarēju. Vienkārši nespēju pārvarēt bailes veiklāk izlēkāt pa minētajiem šķēršļiem mežā. Zemē gulošie stumbri un apsūnojušie akmeņi bija mikli un ļoti slideni. Tobrīd nodomāju, ka riskēt ar satraumēšanos šodien nav tā vērts, un labāk pataupīt spēkus atklātākiem distances posmiem. Tā kā apvidū pārvietojos lēni, tad orientēšanās ritēja gludi. Jau ceļā uz 2. kp panācu divus priekšā skrienošos, kuri, acīmredzot, komentētu pretējo. Uz 3. kp s...

Oktobra sākumā startēju kārtējā Šveices orientēšanās kausa posmā, garajā distancē, kurš norisinājās Braunwald ciematā. Izvēlējos startēt Elites grupā, lai arī bija pieejamas vēl četras zemākas M21 kategorijas. Noskaņojums pirms sacensībām bija tāds, ka vēlējos pēc iespējas vairāk izbaudīt piedāvāto orientēšanās apvidu, un visgarākā 12.8 km garā distance ar 600 m kāpumu mani nebiedēja. Rezultāts šoreiz likās otršķirīgs. Iespējams, viena no būtiskākajām gatavošanās sastāvdaļām bija saliktajiem ogļhidrātiem bagātas četras maltītes pirms sacensībām. Garajās distancēs iepriekš tas izrādījies gana izšķirīgs aspekts, it sevišķi distances beigu daļā, bet citādi īpaši distanci negatavojos. Sacensību centrs atradās 1300 m virs jūras, un svētdienas rītā tas bija bieza miglā tīta. Ilgi neuzkavējos, parakstīju anti-dopinga līgumu, un laicīgi devos uz startu. Līdz startam kājām bija jāmēro 2.5 km ar gandrīz 400 metru kāpumu - labi iesildījos. Kad nonācu starta vietā, starp miglu un mākoņiem i...

Vasaras beigās izdevās aizvadīt dažas salīdzinoši kvalitatīvas treniņnedēļas, un sacensībās Šveicē fiziskā ziņā jutos gana labi, tāpēc izlēmu startēt arī Latvijas čempionātā orientēšanās vidējā distancē. Šoreiz atskats uz maniem iespaidiem mežā Krāslavas pievārtē. Apvidū, pa kuru vidējā distance, jau skrēju pirms diviem gadiem Kāpā. Vēl diezgan labi atceros vairāku minūšu kļūdu uz pirmo kontrolpunktu, bet galvenais, varēju iztēloties, kā izskatās mežs un  kādu skrienamību sagaidīt, plānojot ceļu variantus distancē. Pirms starta apzinīgi biju veltījis laiku, lai izpētītu karti un atcerētos savas kļūdas, un lai tās, cerams, vairs neatkārtotu. Iesildoties pirmsstarta zonā, likās, ka esmu sakoncentrējies brīdim, kad saņemšu karti. Taču īsi pirms došanās starta koridorā tiku izsists no līdzsvara, iesaistoties diskusijā, kur no manis tika pieprasīts viedoklis zināmā jautājumā. Tāpēc skrējienu beigās uzsāku tāds, nekāds. Ieskrienoties un skatoties kartē , drīz vien pārņēma šaubas, nepār...

Vasaras beigās tradicionāli Cīrihē viesojās vecāki un nu jau deviņgadīgais Kristofers, jaunākais brālis. Pastaigājām pa trošu ceļiem, startējām fantastiskās orientēšanās sacensībās un vienu dienu pavadījām arī Zermatt. Stundas brauciena attālumā no Cīrihes biju noskatījis salīdzinoši vienkāršu via-ferrata maršrutu pa klints kori apmēram 2000m augstumā., kas likās piemērots Kristoferam. Laiciņš pa dienu bija ļoti piemērots augstkalnei, tāpēc, daudz nedomādams, izlēmu ģimeni vest turp. Brālis un tēvs pieāķējušies pie tiltiņa Vispirms jāpiemin, ka kontrabandā no Latvijas vecāki ievērojami papildināja manus tūrisma inventāra krājumus. Telts, pumpis, alpīnisma sistēmas un karabīnes, kuras tagad pietiek ekspedīcījām četrām personām. Maršruts sākās tehniski vienkāršs, bet pamazām kļuva arvien sarežģītāks un bailīgāks. Jāpiemin, ka pa ceļam bija iespēja neturpināt maršrutu un doties lejup no kores, piemēram, gadījumos, ja kāpšana paliek nebaudāma vai pasliktinās laika apstākļi. Sasnieg...

Jūrmalas kūrortsezonas pašā karstumā pulciņš mazliet amizanti tērpti sportisti devās Vaivaru kāpās, lai mērotos meistarībā vienā no retajiem sētas līgas mačiem. Jau devīto reizi norisinājās orientēšanās sacensības Vaivaru Balva. Uz ceļojošās koka trofejas savus iniciāļus iegravēt sacentās 14 dalībnieki. Sacensību formāts palicis nemainīgs, vispirms kvalifikācijas skrējieni klasiskajā orientēšanās distancē, savukārt, iestājoties tumsai, fināla skrējieni izvēles distancē. Vaivaros speciāli Balvas vajadzībām tapa jauna sporta karte - Kaugurciems A mērogā 1:5000. Vidējā distance ME grupā Kvalifikācijas distances vijās pa Vaivaru liedagu un kāpām, kur kontrolpunktu tuvumā atpūtās kūrorta ļaudis, kas uz dalībniekiem arī izdarīja psiholoģisku spiedienu. Taču, iespējams, vislielākās galvassāpes sagādāja  farsta  kontrolpunkti, kuri šogad apvidū bija ārkārtīgi daudz. Vidējās distances startu izlozes secībā atklāja jūrmalniece AL, kura galvenajām favorītēm, LT, SG un LN, bija ne...

Drīz pēc vidējās distances Tukuma mežos startēju Lieldienu Balvā, orientēšanās sprintā Āgenskalnā. Mērķēju uzrādīt labāku rezultātu kā pērn, lai arī nekas par to sākumā neliecināja. Iepriekšējā vakarā pirms sacensībām mazliet paskrējām gar jūru, un pēc dažām paātrinājumu sērijām ap saulrieta laiku spriedu, ka fiziski jūtos labāk kā pirms vidējās distances dienu iepriekš, un gaidāmais reiss nebūs nemaz tik mokošs. Kopā ar brāli vēl papētījām ceļu variantus pērn turpat notikušajam Pasaules čempionātam, un Āgenskalna kartē iegaumējām pāris strupceļus, no kuriem cerējām izvairīties distancē. Brokastīs trīs stundas pirms starta pagatavojām auzu pārslu pankūkas, kas, šķiet, ir gana optimāla maltīte pirms gaidāmās slodzes, spriežot pēc glikozes-glikogēna enerģijas atdeves. Lai gan jāpiemin, ka brālis lielāko daļu lādiņa izšāva jau pirms starta. Lieldienu Balvā šogad vīru elites grupā startēja pulciņš valsts izlases kandidāti, ieskaitot JT, un daži ilggadējie sāncenši - principiālie k...

Lieldienu brīvdienās uz vairākām dienām paviesojos Latvijā, un piedalījos divās orientēšanās sacensībās. Ja neskaita pāris Magnētus ziemā, pirms 10 mēnešiem Pāvilostas kāpās bija arī pēdējā reize, kad skrēju ar karti. Tā kā pavasarī vidēji vismaz trīs stundas nedēļā tagad sanāk paskriet, tad nolēmu šogad sacensībās vēl neatstāt elites grupu, lai arī tas nozīmētu cīņu tikai par nepalikšanu rezultātu tabulas apakšā. Priecēja, ka abās distancēs pieteicās vērā ņemams pulks spēcīgu vietējo orientieristu, un bija patīkami salīdzināt savu sniegumu, ja ne kopvērtējumā, tad vismaz atsevišķos etapos ar pārējiem. Pirms sacensībām uzkāpu uz svariem - 82.5 kg. Esmu par 5 kg smagāks kā pērn šajā laikā. Pieņemšanās svarā šķiet loģiska pēc divkārt mazāka mēnesī noskrieto km apjoma un struktūrproteīnu īpatsvara pieauguma ķermenī. Tagad dažāda veida vingrošanās pavadu gandrīz trešdaļu no savām fiziskajām aktivitātēm. Šajā rakstā atstāstīšu savus iespaidus par vidējo distanci Ziemeļu Divdienās, pēc tam...

Pasaules orientēšanās dienas ietvaros piedalījos pasākumā tepat Cīrihē. O-sprinta distanci gribēju apvienot ar mierīgu skrējienu pēc darba, un, dodoties uz universitātes parku, spriedu šoreiz neiespringt uz rezultātu, jo visticamāk ķermenis nemaz nav gatavs sacensību slodzei. Taču atzīmējoties starta stacijā un paņemot rokā karti ar vairākiem interesantiem etapiem un nelielu kāpumu.distanci, uzreiz sajutu to nedaudz piemirsto azartu, kas lika skriet stipri ātrāk. Tā kā Irchelpark jau biju orientējies, dažās epizodēs neapzināti sanāca izvēlēties variantus, balstoties uz atmiņu. Biju mazliet pārsteigts, ka kājas pēc vairāku dienu pauzes nelikās stīvas un skrējās gana raiti arī 3,5 km sprinta beigu daļā. Ja kāds etaps distancē nelikās sarežģīts, vienkārši palielināju tempu, kas, patiesībā, arī padara šo sportu tik aizraujošu. Konkurence šoreiz nebija liela un, lai arī startēju bez kompasa, neizdarīju neko muļķīgu tehnikas ziņā, tāpēc finišā uzrādīju labāko laiku. Tāda patīkama mazā uzvar...

Pretojos skarbajiem laikapstākļiem Gaužām reti pēdējos gados sanāk piedalīties orientēšanās sacensībās. Tā kā Lieldienu brīvdienas pavadīju Latvijā, tad pie reizes izlēmu startēt arī tradicionālajā Lieldienu Balvā, kas šogad norisinājās Pētersalā. Pieteicos vīru elites grupā, jo jau divus mēnešus sistemātiski trenējos (pēdējā mēnesī 24h), un esmu sasniedzis zināmu fizisko sagatavotību, lai 4 km īsajā distancē nepaliktu kaunā. Izvirzīju pat ambiciozu mērķi ieskriet labāko desmitniekā. Nedēļu pirms sprinta sacensībām veicu speciālu treniņu, lai atsvaidzinātu orientēšanās prasmes pilsētvidē. Agrā svētdienas rītā Cīrihes vecpilsētā izskrēju 3 daļās sadalītu sprinta distanci, vēršot uzmanību kartes lasīšanai, etapu plānošanai skrienot. Sacensību dienā uzsniga sniegs, distances rajons bija dubļains un slidens. Pirms starta pilnvērtīgi iesildījos, noskrienot 20 minūtes un izpildot dažus paātrinājumus. Dodoties pie kartēm, jutos koncentrējies un gatavs gaidāmajam reisam. Distance ar...

Gadskārtējais Sētas orientēšanās līgas vasaras posms Jūrmalā kopumā pulcēja gandrīz 20 dalībniekus, no kuriem uz starta kvalifikācijas skrējieniem iznāca 10 pretendenti. Pēc gada pārtraukuma Vaivaru ceļojošā balva atkal tika izcīnīta divās meistarības klasēs, vīru un sievu elitē. Saulainā pēcpusdienā Jaunķemeru kāpās norisinājās kvalifikācijas skrējieni apmēram 2 km garās distances, kuras piedāvāja orientēšanos gan smilšainā liedagā, gan mikroreljefa bagātā piejūras parkā. Kvalifikācijas distance Vīriem labāko laiku un  pole position finālam nodrošināja ZG,  veicot tehniski tīru skrējien un panākot priekšā startējošo AR jau pie 2. kp. Starp abiem sāncenšiem kvalifikācijas rezultātu tabulā iespraucās pieckārtējais čempions JT, kurš labākajam laikam zaudēja minūti. Kārtējo reizi pirmklasīgi startēja BZ, uzrādot ātrāko distances laiku meiteņu frontē, lai arī pamanījās satraumēties. Mežā savu varējumu elites grupā demonstrēja arī LT, uzrādot 2. ātrāko rezultātu. LT par sav...