EL piezīmes

89 dienas. Nē nepaskrēja ātri. Tiešām daudz kas paspēja notikt un nenotiek, daudz kas piepildījās un nepiepildījās. 3 mēnešu laikā ļoti daudz ko iemācījos un pārdomāju. Reāli pārdzīvoju dziļu krīzi - cīnījos pats ar sevi. Bet tās bija tikai manas problēmas, un pats ar tām cīnos. Pats! Kā iet? Iet vienkārši lieliski! Man viss iet no rokas, nav nekāda aizķeršanās, dzīvoju uz mākoņa. Noslēdzu abpusēju vienošanos ar savu imūnsistēmu, un tagad esmu vesels, protams, man ir jāpilda arī līgumā minētās sastības. Jau pēc pāris dienām ies vaļā orient jaunā sezona. Žēl, ka ar sagatavošanās posmu nesanāca tā kā sākumā gribējās, bet gan jau. Vēl jau mazliet laiks ir. Un runājot par skriešanu. Man piedāvāja iespēju pagājušās nedēļas beigās mazliet uzskriet divatā, un ar vislielāko prieku tam piekritu - kas gan var būt vēl labāks. Bet nē, tas ir pārāk skaisti, lai kādreiz realizētos dzīvē. Par ko gan es domāju, kad piekritu? Šo'n pašsajūta bija vislabākā pēdējā mēneša laikā. Tagad zinu kāda ir id...

5dienas vakars ar tēju un filmu. Kkas tak ir jādara mana organisma labā. Back on track soon! Šī vakara apgaismība: domāt par lietām kas notiek virs ūdens, nevis zem! Juno. Paldies, DS!

Mana imūnsistēm a - viss iet uz grunti! Kkas ir jāmaina manos paradumos. Un diezgan radikāli! Šodien tākā jau mazliet sāku - C vitamīns tika uzņemts pārlieku lielās devās.  Pozitīvais ir tas, ka šodien iegādājos biļetes uz manu šīs vasaras skaļāko notikumu! Vēlies kādu?

Nedēļas nogale bij izdevusies. Varbūt ne tā kā es to biju cerējis pirms pāris nedēļām, bet nu emocijas bij diezgan līdzīgas. Tākā vecāki vīkendā aizlaida uz Barselonu, tad mājās katru vakaru notika grautiņš. Ko var gribēt, ja 4 jauniešiem atstāj 2 mājas.  ROCK ON!  Sestdien no rīta tika noskaidrots, ka neesmu vajdzīgs, tāpēc dienu saplānoju savādāk. Savācu savu bandu un ar sarkano busiņu, skaļu mūziku izklaidējāmies pa rajonu. Vakaru pavadījām pie pokera galda, jo mums tagad ir koferīts! Nākamā dienā 2h pavadīju pamestā mājā, lifta šahtā. Ļoti nostaļģiska vieta, un vēl saulaina pludmale un ziņkārīgi hipiji. music: shuffle!

''Kas gan var būt labāks, kā sākt dienu ar 3 Literatūrām pie Vijas S.'' Šodien mans autovadītāja stāžš jau ir 1 mēnesis. Jā un jau mēnesi esmu pilngadīgs.. Pasaule turpina griezties. Plāni par Vasaru'09 ir pašlaik tas ar ko es visvairāk nodarbojos. Būs roadtrips un mūzika. Būs! Netīšām sanāca noticēt brīnumiem, jo mana ķīmijas zinātne turpinās. ZPD tika izvirzīts uz valsti. Un tam par godu 3dienas vakarā mazliet pasvinējām. Emocijas plosījās apmēram vēl stundu pēc negaidītās ziņas. Lielais Brengulis visu mazliet piezemēja, un vakars ar DS un IL brīvās improvizācijas teātrī bija tas, ko sen jau vēlējos. ''Tu prasīji Kā, un es teicu: Ir Vieglāk!''

177. stop. ''Kas bijis, tas bijis, es esmu atvērts, kad gribi, tad nāc, kad gribi, ej prom. Nav ne vārtu, ne vārdu, jo viss ir tieši tā, kā Tu vēlies.'' Pirmdienās mēdz būt tīīk ļoti labs garastāvoklis. Nu tāds, ka nezin kur likties.

Pēdējās 24 stundas nejūtos īpaši labi. Kāds vīruss uzklupa manai imūnsistēmai un sagrāva to šorīt ap 3:00. Bet jau līdz 9:00 es paspēju saglābt visu ko varēja, un tomēr aizbraucu uz skolu. Nākamās 5h bija neliels diskomforts un sāpes kaklā, bet tagad jau viss iet uz labo pusi. Liels šķidruma daudzums spēj pieveikt visu! bet vispār šis nemaz nedrīkstēja notikt ar mani. Par kko tādu nebiju nemaz aizdomājies. Akal viss jāsāk no sākuma. Trešdiena. Nedēļas vidus? Nē. Rīt viss tikai sāksies. Vēl šodien paspēju satikt sen aizmirstu draugu. Atkal tikai pabrīnījos, kā vide spēj ietekmēt cilvēku. Laikam, būs vien jātic bioloģijas teorijai par populāciju. Bet ja pa kko citu, tad. Vakar vakarā atklāju kko pavisam jaunu savā mūzikā - The Asteroids Galaxy Tour. Viņu vissvaigākais albūms, kurš parādījās ~ pirms 4 nedēļām - Fruit.  Pop technicolour & spaced-out beats. Tā varētu aprakstīt šīs melodijas.  Tas ir tas, kas mani šonedēļ pavada visos brīžos. 

Tākā šorīt elektrība bija ~10 minūtes, tad sanāca izkļūt no ikrīta rutīnas, un padarīt kko citu. Piem., tējas vietā ūdens ar cidoniju sīrupu. Viena no lietām, ko nesteidzoties paspēju izpildīt bija rīta iemūžināšana ar ziepjutrauku. Lūk, mans pagalms un apkārtne. 

Tā nu tā. 7.martā 5:00 piecēlos, iekāpu busā un atkal likos slīpi pa visu pēdējo rindu. Un tad, kad pamodos - visapkārta baltas pļavas, acīs saule un motora rēciens. Esmu Vidzemes pašā vidū - Vecpiebalgā. Ciems sastāv no krustojuma, pasta, skolas, veikala un pāris mājām ap to. Tātad esmu   kārtējā čuhņā ! o_O Tātad, mērķis tam visam bija pavērot WAR piedzīvojumu sacensības, apceļot tuvējos slēpņus, pagāzēt pa lauku čūskām un pavārtīties sniegā. To arī 17 stundu laikā paspējām sadarīt. Pa vidam neatteicām pavest kādu gabaliņu dažādus stopētājus, komandas, vietējos iedzīvotājus, mazgadīgas meitenes, un par to, protams, iekasējām līdzekļus. Pēc pusdienām un cukuru iepirkšanas beigās sanāca, ka mūsu bilance ir plusos.  Jā, uzsmērējām arī sniegā kādus pārdesmit sniega enģeļus un mazliet pasauļojāmies.  Der atzīmēt, ka Vecpiebalgā dzīvojuši pirmā realistiskā romāna autori - Brāļi Kaudzītes. Daudzi ciemā sastopamie objekti (baznīca, kapi, krogs) ir tie paši, kas atrodami romānā. Ja kāds vēl n...

Jā, tas tika paziņot, un pirmā reakcija bija vislabākā - pilnīgi neitrāla. It kā to jau būtu nosapņojis. Es nezinu kā tagad justies. Zinātne mani ir pavilkusi sev līdzi. Es gribu smaidīt! brīžos, kad cenšos sevi apmānīt.

Gribēju savu šodienas sāpi ierakstīt šeit, bet pārdomāju un izstāstīju to privāti. Vai vispar vajadzēja šeit iminēties par to? mmm... JĀ! :D Bet ja par šodienu - ZPD tika nodots! Tas ir šīs dienas notikums nr1, vismaz formālā ziņā. Pārējais - viss plust brīvstraumē. Šorīt 7os piezvanīju IeLaic un uzreiz sapratu, ka viņa šonakt negulēja - kā man vajadzēja reaģēt? Apbrīnoju tādus cilvēkus. Pēcpusdienā ar Arvi gājām kalna treniņā - pirmais šosezon. Smagi. Nosala pirksti. Bet prieks pēc tam. Apspriedām vasaras plānus. Nolēmā - Roadtrips būs! Un nenormāls! Tāds, lai ir ko mazbērniem stāstīt.

5 dienas bez Lavīzes ielas bruģa. Kā vienmēr, šādi brīži paskrien ātri. Iespējams, tas izskaidrojams ar zinātnes tuvumu un mirkļa burvību, bet viens nu ir skaidrs - rīt būs diezgan stresaina diena. Un? Centīšos par to nedomāt! Pēdējās dienās ievērības vērti ir mani ģimenes locekļi. Tātad 6dienas agrā rītā ierodoties mājās ap 3iem, atverot durvis, acīs iecērtas ūdenspīpes dūmi un puskailas mazgadīgas meitenes - nice? Vecākā māsa aizmirsa pabrīdināt par to mani, un pati dabūja nosarkt manā priekšā, kad skaļi nokliedzos: ''Ballīte beigusies''. Tā vēlējos to kādreiz pateik īstajā brīdī un situācijā. Šo saldo joku dažas meitenes no sākuma nesaprata, un tas bijka pats labākais. Tās sejas - itkā es būtu no PP! Mans brālis šodienu pavadīja istabā. Un tur atrodas vēljoprojām. Tiešā nozīmē jau 14h viņš ir savā istabā. Jā, pirmās 8h viņš gulēja, bet tagad - navnejausmas ko viņš dara. Itkā atbild uz maniem saucieniem, bet ārā nākt netaisās. upd/ beidzot parādījās! Vispār ar 1.Martu...