Mēneša sākumā startēju Šveices lielākajā akadēmiskā sporta pasākumā, SOLA stafete, kur šogad skrēju savdabīgo trešo etapu, 5.91 km ar neatslābtošu 415 m kāpumu no pilsētas robežas līdz populārai panorāmas skatu vietai Uetliberg kalnā. Rakstā par gatavošanos sacīkstēm un paša iespaidiem skrējienā. Kad gada sākumā institūta menedžments izziņoja pieteikšanos kādā no četrām institūta komandām, pat iedomāties nevarēju, ka 14 cilvēku komandu spēsim nokomplektēt tikai no mana profesora zinātniskās grupas jo pērn bijām vien trīs, kuriem skriešana šķita dabisks brīvā laika pavadīšanas veids. Nezināma iemesla dēļ, mēnešiem ritot, arvien biežāk dzirdēju kā kolēģi pievērsušies skriešanai un lepojās ar kārtējo rekordu noskrieto km ziņā, un guvuši pārliecību pār saviem spēkiem, kandidēja uz arvien garākiem etapiem stafetē. Dažas nedēļas pirms stafetes pārdzīvojumi par skrējieniem, skriešanas inventāra salīdzināšana, skriešanas maršruti kļuva par ierastu sarunu tematu kafijas pauzēs un sapulcēs. Pēk...