EL piezīmes

Ekskursijas pikniks ar brāli Dažus mēnešus nepublicēju dienasgrāmatas ierakstus, iespējams, tīri slinkuma dēļ. Gada pirmajā rakstā konspekta veidā sakopoju notikumus, vērtējumus un vīzijas, kuras būtu vērts iemūžināt šajos pierakstos. Pērn decembrī tradicionāli sanāca biežāk kā parasti dzīvoties pa korporatīviem un privātiem pasākumiem. Piemēram, amerikāņu kolēģu organizētā Pateicības diena vai destruktīvu kopmītņu ballīti, kas mazliet atgādināja semestra noslēgumu Upsalā. Vai diametrāli pretējā noskaņojumā savā dzīvoklī adventes sveču gaismā sacepām kaudzi cepumu. Bet vispār 2019. gads atmiņā paliks ar pāris skaistām nedēļām Jaunzēlandē, vasarīgu Bon Iver koncertu, velosipēdiem un brokastīm Bāzelē un silto Vaivaru Balvas nakti. Cīrihē klājas labi. Gribas domāt, ka šī ir labākā vieta kur dzīvot vienam. Pēdējos mēnešus cenšos dažādot ikdienu, laiku aizpildu ar spontānām haltūrām uz velosipēda vai treniņiem. Pašlaik skrienu četrreiz nedēļā un papildus vēl apmeklēju spēka un līdzsva...

Pirmajās dienās viesnīcā no rītiem modos ap četriem. Dažas stundas bija jāpagaida, līdz uzaust saule. Likās, ka neliels skrējiens pa pilsētu svētdienas rītā ir labākais, ko varu darīt jaunā vietā. Jāatzīst, ka tas gan radīja diezgan nepareizu pirmo iespaidu par lielpilsētu, jo ielas, pakalpojumu vietas un transporta mezgli bija pārsteidzoši tukši. Tikai tuvojoties parka perimetram ievēroju cilvēku straumes, kas laikam tāpat kā es līdz ar gaismu pametuši ligzdas un svētdienu sākuši ar vieglu skrējienu. Manīju arī pāris entuziastus, kas pa šaurajiem parka celiņiem izpildīja AIIT, spriežot pēc bļaustīšanās tik dievīgi klusā stundā, lai dod ceļu. Skrienot caur debesskrāpju kvartāliem, apkārt uz brīdi neredzēju vispār nevienu dzīvu dvēseli, un baisi augstie stāvi nepavisam neizskatījās, ka kādreiz būtu apdzīvoti. Brīžos, kad sanāca uzskrēju kādā pakalnā virs pilsētas, skatam pavērās bezgalīgas platības ar smalku apbūvi. Vēl joprojām grūti aptvert, cik plaša ir pilsēta un cik liela daļa p...

Vasaras sākumā pabeidzu un aizstāvēju maģistra darbu. Mana pētījuma orālo prezentāciju Upsalā noklausījās pulciņš studentu, priekšmeta speciālists un eksaminētājs. Sākumā 20 minūtēs izklāstīju eksperimentu rezultātus, kam sekoja gandrīz pus stundu gara jautājumu un atbilžu sesija. Tā kā jutos gana kompetents, diskusija likās diezgan vienkārša. Prieks, ka pašā uzstāšanās prasmē, ja salīdzina ar bakalaura aizstāvēšanu Rīgā pirms 3 gadiem, ir acīmredzams progress. Vairs tik traki netrīc rokas, runas laikā spēju arī padomāt, augusi pašpārliecinātība. Tamdēļ vien jau bija vērts studēt. Nesen no Upsalas atsūtīja arī fizisku diplomu par zinātņu maģistra grāda ķīmijā. To arī pienācīgi ar dažiem draugiem nedēļas nogalē atzīmēju. Maģistra grāda iegūšana bija pēdējais uzdevums vecāku paspārnē manā piecgades plānā pēc vidusskolas beigšanas (pagājuši gan 7 gadi). Līdz ar studiju beigām padevās klēpjdators, kuru mācību vajadzībām saņēmu 1. kursā RTU. Ja par vismaz 6 gadu augstākās izglītības taku l...

Aprīļa vidū Cīrihē iestājās manāma rutīna. Arvien biežāk ielūkojos starptautisko transporta kompāniju mājaslapās, plānojot un rēķinot maršrutus bēgšanai no Šveices uz dzimteni. Lai ietaupītu pusi no tiešā avioreisa biļetes cenas, šoreiz izlēmu pamēģināt FlixBus nakts autobusu no Cīrihes līdz Berlīnes Ryanair lidostai, no kuriens līdz Rīgai var aizlidot par pārdesmit EUR. 12h autobusā atgādināja braucienu uz Glastonberiju pāris vasaras atpakaļ, un kārtējo reizi lika pārvērtēt manas komforta prasības. Kaut gan nebija tik traki, jo 800 km garajā ceļā izvadāja pa pāris Vācijas lielpilsētām, uzsēdināja uz prāmja pār Bodensee un varēju nepieklājīgi izvērsties pa divām sēdvietām. Uz Rīgu šoreiz nelidoju tikai satikt draugus un ģimeni. Vēlējos uzklausīt pēc iespējas vairāk viedokļu par manu turpmāko karjeru Cīrihē, jo izskatās, ka pirmējais plāns par atgriešanos Latvijā pēc maģistratūras nav nemaz tik daudzsološs, cik biju iztēlojies. Uz pjedestāla pa kreisi Ja par atsevišķiem iespaidi...