EL piezīmes

Līdz ar atgriešanos dzimtenē manas sportiskās aktivitātes ir tikai augušas. Bez ierastajiem intervāliem, piemēram, regulāri apmeklēju arī Rīgas orientēšanās seriālus darbadienu pēcpusdienās, izbraucu īsāku vai garāku maršrutu ar velosipēdu, izmēģināju arī velo-o. Taču galvenie notikumi sportā šonedēļ bija orientēšanās nakts stafete Pipariņos un piedzīvojumu distance Carnikavā. Mēness stafetes 3. etaps 4 etapu stafetei Cēsu pievārtē pieteicos ar domu atsvaidzināt nakts-o iemaņas. Lai arī šogad Mēness stafetei nokomplektējām pat divas komandas, nācās atzīt, ka šogad par augstām vietām necīnīsimies. Varbūt pat jautrāka par distanci bija brauciena kompānija, kurā šķiet lielākā daļa no mums piektdienas vakarā jūtas vislabāk. Lai noķertu to fantastisko sajūtu jau nevajag daudz, kaut vai tikai pilnu sarkano busiņu demonstratīvi piestāt  pie viena no pretrunīgākajiem pilsētas restorāniem un ar draugiem pāris stundas pirms starta aprīt papīrā ietīto pārtiku, par kuru vēders, bez šaubām...

Rīgas Kausu otrajā dienā jau pirms brokastīm jutu, ka kājās ne tuvu nav tas vakardienas svaigums, taču daudz par to neuztraucos, bet centos pēc iespējas labāk iesildīties un noskaņoties gaidāmajam reisam, kas solīja pavisam citu orientēšanos, salīdzinot ar iepriekšējās dienas individuālo distanci. Sacensību jaunums, iedzīšana pēc iepriekšējās dienas rezultātiem, drīzāk lika pielietot orientēšanās stafetēs nepieciešamās dotības. Karte ar trajektoriju Startēju salīdzinoši brīvā logā starp skrējēju grupām, un bez lieka satraukuma distances pirmo pusi orientējos vienatnē. Kļūdas praktiski nepieļāvu, taču jutu, ka nespēju attīstīt vēlamo skriešanas ātrumu. Pie 16. kp mani panāca vērienīga sekotāju grupa, mans temps acīm redzami nebija kaimiņvalstu sportistu līmenī. Pēc pāris etapiem jau atrados grupas aizmugurē un cīnījos par tās nepazaudēšanu, labojot priekšā skrienošo kļūdas. Biju pārsteigts, kad grupai pievienojās vairāk kā pusotru minūti priekšā startējušais ZG, kas deva kaut nelie...

Pirmajā dienā sacensību centrā ierados salīdzinoši agri vien tā iemesla dēļ, lai pieslēgtu rūpīgi sagatavoto dziesmu izlasi apskaņošanas sistēmai, kas jau tradicionāli kļuvis par manu pienākumu kluba rīkotajos orientēšanās mačos. Pāris stundas pirms starta pasalu, iekapāju makaronus ar pupiņām, noklausījos vērtīgas intervijas par gaidāmo distanci. Sviedru lenti dabūju galvā tikai pašā pēdējā brīdī iziešanai uz startu, tāpēc iesildīšanās sanāca ar neplānoti augstu intensitāti, kas visticamāk nāca par labu, jo uz starta līnijas stājos kaujinieciski noskaņots, bet skaidru prātu. Karte ar trajektoriju Kaut arī nebiju pārliecināts, pa kuru taku uzskrienu kāpā, mežā uzreiz ielasījos jaunajā Bumbukalna kartes versijā un pārliecinoši paņēmu 1. kp. Jau nākamajā etapā jutu, ka esmu iegājis labā orientēšanās ritmā, spēju atrast robežu starp kartes lasīšanu un skriešanas tempu savdabīgajā apvidū. Pirmā saminstināšanās pirms 5. kp liecināja, ka esmu ļoti tuvu, lai pieļautu kļūdu, tāpēc nākamaj...

Nedēļas nogali pirms atgriešanās Rīgā vēl pavadīju Stokholmas ziemeļos, piedaloties trīs dažādās orientēšanās sacensībās, no kurām divas uztvēru kā pilotdistances pēc mēneša gaidāmajām 10Milas nakts stafetēm. Attiecīgi par 12 km individuālo nakts distanci piektdienas vakarā un 5 etapu stafeti svētdien pastāstīšu sīkāk. Nakts-O karte ar ceļu Piektdienas rītā modos īsi pēc 5:00, lai paspētu uz pirmo Stokholmas ātrvilcienu un vēl pirms pusdienlaika nokļūtu kluba izdabātajā apmešanās vietā un uzskrietu blakus esošajā kartē kopā ar JT un MP, kurš pievienojās klubam šogad. Pēc treniņa secināju, ka uzvedība apvidū un fiziskā kondīcija ir ļoti laba, un pēc tumsas iestāšanās likās, ka esmu gatavs spēcīgam reisam. Distanci uzsāku ātri un līdz garā etapa (6. kp) piekliboja tikai virziena turēšana, ko varētu varbūt izskaidrot ar veco kompasu un burbuli tajā. Tieši virziens mani ieveda kļūdā uz 7. kp, kad nespēju precizēt vietu, kurā krustoju taku pirms kp, tāpēc nācās atgriezties un pazaudēt ...

Individuālā treniņnometne Zviedrijā tuvojas kulminācijai, par ko liecina uzkrājies nogurums, noskrietās stundas un netīro drēbju kalns. Vēl atlikuši pāris orientēšanās tehnikas treniņi kartē tepat Jonkoping un nedēļas nogalē trīs kontrolsacensībām Upplands reģionā. Jāatzīmē, ka sacensības notiks līdzīgā apvidū, kur pēc mēneša tiks dots starts vienam no maniem sezonas svarīgākajiem mačiem - 10Mila.  Vārda dienu atzīmējām divatā ar plānajā pankūkām un saldējumu brokastīs. Jāatzīmē, ka mūs lutina arī Zviedrijas pavasaris, ko izmantojam siltām un saulainām pastaigām, labām domām un idejām par tuvāk un tālāku nākotni. Bet no nākamās nedēļas oficiāli esmu atpakaļ Latvijā, jēa!

Lieldienu un vārda dienas laiku šogad pavadu Zviedrijā. Jau piekto dienu dzīvojos pie Ditas Jonkoping apkārtnē. Tā kā Dita cīnās ar baktēriju, tad mūsu kopīgo izklaižu plāni šoreiz ir stipri pieticīgi. Pēc brokastīm pārsvarā veltam laiku mācībām, es molekulārajai bioloģijai, Dita maģistra darbam. Pēcpusdienā dodos treniņā. Spriežot pēc pēdējo dienu apjoma, gandrīz vai sava veida treniņnometne. No tuvumā dzīvojošā DD dabūju labas orientēšanās kartes, treniņā varu doties praktiski jebkurā laikā un dienas režīms ir tik vaļīgs, ka varu atļauties pat gulēt pusdienlaiku. Patīkami no rīta ar Ditu iedzert tēju, kad nav ne grafiki, nav ne darbalaiks, ne skolas.

Pēdējā darbadiena laboratorijā pagāja atbrīvojot velkmes skapi no simtiem KMR stobriņu, mēģenēm, nezināmiem sāļu maisījumiem un sintēžu starpproduktiem. Ar vēsu sirdi 9 mēnešu darbu sakrāvu cieto ķīmisko atkritumu spainī, aplīmēju to ar draudīgām piktogrammām un nodevu pārstrādei. Šis raksts, kā varbūt jau noproti, būs tikai par ķīmiju, ar kuru nodarbojos prakses laikā Syngenta R&D laboratorijās. Vakar ar menedžeri pārrunājām pēdējās dienās veiktos Suziki šķērssametināšanas eksperimentus (2010. gada Nobela prēmija kīmijā), no kuriem, lai arī neviens nedeva vēlamo iznākumu, guvu vērtīgu priekšstatu par bora organisko ķīmiju, tā ir viena no populārākajām C-C saites veidošanas metodēm mūsdienās. Zīmīgi, ka pērn jūlijā laboratorijā tieši sāku ar C-C saites veidošanu, tikai klasiskā Grinjāra reakcijā (1912. gada Nobela prēmija ķīmijā). Ja būtu jāatbild uz jautājumu, ko tad es īsti esmu praktizējis 9 mēnešus, tad sintezējis molekulu, savienojot divus tās fragmentus pa oglekļa skeletu. ...