EL piezīmes

Šovasar viens no atvaļinājuma sportiskākajiem notikumiem bija Latvijas čempionāts orientēšanās sprinta distancēs Valmierā, kuram ieguldīju zināmu treniņdarbu skriešanas ātruma uzlabošanā. Sešu nedēļu treniņplāna galvenie uzdevumi bija skriet vismaz četras reizes un viena vingrošanas nodarbība nedēļā, ko lielā mērā izdevās arī realizēt, taču bija epizodes, mēģinot apvienot darba stundas un skriešanu, kad ķermenis ziņoja par pārpūli. Specializēti pilsētas orientēšanās treniņi diemžēl izpalika, kas beigās izrādījās arī galvenai klupšanas akmens sacensībās. Taču fiziski jutos konkurētspējīgs. Nedēļu pirms mača pusnaktī pēc tveicīgas dienas izgāju noskriet desmitnieku uz Jaunķemeru veloceliņa, tobrīd sajutu arī cerēto vieglumu kājās. Visticamāk, divi tempa intervālu treniņi nedēļā deva lielāko pienesumu manai čempionāta kaujas formai.  Pirms izklāstu savus iespaidus par divām sprinta distancēm divās dienā, jāpiemin neredzēti augstā organizatoriskā kvalitāte. Bagāta infrastruktūra, ērtīb...

Ekskursijas pikniks ar brāli Dažus mēnešus nepublicēju dienasgrāmatas ierakstus, iespējams, tīri slinkuma dēļ. Gada pirmajā rakstā konspekta veidā sakopoju notikumus, vērtējumus un vīzijas, kuras būtu vērts iemūžināt šajos pierakstos. Pērn decembrī tradicionāli sanāca biežāk kā parasti dzīvoties pa korporatīviem un privātiem pasākumiem. Piemēram, amerikāņu kolēģu organizētā Pateicības diena vai destruktīvu kopmītņu ballīti, kas mazliet atgādināja semestra noslēgumu Upsalā. Vai diametrāli pretējā noskaņojumā savā dzīvoklī adventes sveču gaismā sacepām kaudzi cepumu. Bet vispār 2019. gads atmiņā paliks ar pāris skaistām nedēļām Jaunzēlandē, vasarīgu Bon Iver koncertu, velosipēdiem un brokastīm Bāzelē un silto Vaivaru Balvas nakti. Cīrihē klājas labi. Gribas domāt, ka šī ir labākā vieta kur dzīvot vienam. Pēdējos mēnešus cenšos dažādot ikdienu, laiku aizpildu ar spontānām haltūrām uz velosipēda vai treniņiem. Pašlaik skrienu četrreiz nedēļā un papildus vēl apmeklēju spēka un līdzsva...

Lieldienu brīvdienās uz vairākām dienām paviesojos Latvijā, un piedalījos divās orientēšanās sacensībās. Ja neskaita pāris Magnētus ziemā, pirms 10 mēnešiem Pāvilostas kāpās bija arī pēdējā reize, kad skrēju ar karti. Tā kā pavasarī vidēji vismaz trīs stundas nedēļā tagad sanāk paskriet, tad nolēmu šogad sacensībās vēl neatstāt elites grupu, lai arī tas nozīmētu cīņu tikai par nepalikšanu rezultātu tabulas apakšā. Priecēja, ka abās distancēs pieteicās vērā ņemams pulks spēcīgu vietējo orientieristu, un bija patīkami salīdzināt savu sniegumu, ja ne kopvērtējumā, tad vismaz atsevišķos etapos ar pārējiem. Pirms sacensībām uzkāpu uz svariem - 82.5 kg. Esmu par 5 kg smagāks kā pērn šajā laikā. Pieņemšanās svarā šķiet loģiska pēc divkārt mazāka mēnesī noskrieto km apjoma un struktūrproteīnu īpatsvara pieauguma ķermenī. Tagad dažāda veida vingrošanās pavadu gandrīz trešdaļu no savām fiziskajām aktivitātēm. Šajā rakstā atstāstīšu savus iespaidus par vidējo distanci Ziemeļu Divdienās, pēc tam...

Līdz gada lielākajam sporta notikumam Cīrihē atlikušas četras dienas. 14 etapu SOLA stafetē startēšu jau otro reizi. Pērn , pateicoties mērķtiecīgiem treniņiem, izdevās ļoti labs skrējiens, un uzrādītais rezultāts pārsteidza ne tikai komandas biedrus, bet arī vairumu kolēģu visā institūtā, par ko pats lepojos ar sevi, un cēla pašapziņu par savām spējām. Bet ne pirmo reizi dzīvē pie sasniegtā tā vienkārši neapstājos. Panākumi tikai uzdzen vēl lielāku izsalkumu pēc vēl augstvērtīgāka rezultāta. Šogad skriešanas treniņiem piegāju par pakāpi nopietnāk kā pērn. Noskrieto kilometru un stundu ziņā trenējos par aptuveni piektdaļu vairāk. Bez papildus treniņa nedēļā sistemātiski piedomāju arī pie gatavošanās pirms un atjaunošanās pēc treniņa. Sekoju līdzi, vai pietiekami esmu uzņēmis enerģiju, vai fokusa muskuļu grupas ir gatavas gaidāmajai slodzei, un kā ķermenis jūtas kopumā. Savukārt pēc treniņa vēl nopietnāk kā agrāk pieeju staipīšanās sesijai. Tāpat mēģinu izprast, kāda būtu visoptimālākā...