EL piezīmes

Šodienas startam gatavojos visu iepriekšējo nedēļu. Neilgi pirms starta man tika uzticēts pēdējais etaps, jo mūsu cerība pēdējās dienas tēloja slimu. Pirms starta prognozēju, ka sešinieks šodien būtu ideāli, ņemot vērā komandas biedru nepārliecinošo runu par pašreizējos formu, likās, es vienīgais te iespringstu. Startu ZG neizcēla, diezgan paradzemi, ka finišēja viņs pirmā desmita beigās. Nezinu, kā noskrēja Jānis, bet mežā es iegāju kā 8. Man, kā pēdējam etapam, bija par nepilnu km garāka distance . Jau izskrienot no K punkta mani noķēra JS, kurš daļēji ietekmēja manu variantu uz 2.kp. Kopā šajā etapā atstāju ap minūti, laužoties cauri zaļajam, nepamanot kp un apskrienot līkumu. Skrienot ārā no 4. kp sanāca pamatīgi izbrist pa purvu līdz jostai, kas patīkami atvēsināja, Visā distancē tā arī nevienu komandu, kura skrēja pirms manis, nesanāca satikt, bet, skrienot ārā no 7. kp, ieraudzīju 4 konkurentus aiz manis, tai skaitā OK Ziemeļkurzeme pārstāvi. 8. kp viņam bija neizdevīgāks farst...

Kad prasīja, kā man iet, kāds manā vietā rupji atbildēja, ka ar mani viss cauri. Šoreiz pierādīšu, ka tomēr turos uz ceļa. Es jau kādu laiku akli veidoju treniņplānu un it kā mērķtiecīgi pildu visus treniņuzdevumus, man ir vēl ko sasniegt šosezon. Mūzikas kursu vidusskolā esmu apguvis uz 7 ballēm, vareni! Mana liecība? Man ir vairāki sešinieki, ar ko es neesmu īpaši neapmierināts, negāju jau nevienu skolotāju speciāli koļīt pēdējā brīdī. Jo jautrakā daļa skolai ir tagad. Beidzot viduskolu, ir jāatskaitās izglītības ministrijai par iegūtajām zināšanām. Plānoju to visu atrādīt neiespringstot. Bet tā kā man laiks ir daudz, apzinīgi ķeros pie akadēmiskās literatūras. Mācīties nav nemaz tik traki. Tuvākais graujošais plāns- visas dienas starp bio un chem CE pavadīt uz velo. Pasākums briest pamatīgs, neko negribu prognozēt. L. sola jautrību man 5 dienu un ~300 km garumā. Bet tagad pats trakākais pēdējo nedēļu laikā. I wanna rocknroll all night and party every day! Vakar pagalmā Arvis sasauca...

Dārta. [23:19:27] Edgars Lakis: nē, nu labi neko, man vienkārši nav kur izteikties, Šodien pēc Magnēta tā reāli apzinājos, ka mērķa un motivācijas skriet totāli nav. Ir tāda nepiepildījuma sajūta. Liekas, ka es esmu gana daudz izdarījis, lai cerētu uz sasniegumiem, bet, pārskatot paveikto pagājušajā nedēļas nogalē Igaunijā, paliek diezgan bēdīgi. Tā ir pirmā sliktā ziņa. Vēl man sanāca netīšām pateikt visu, ko es domāju, savai meitenei. Īstenībā viņa pati uzprasījās, bet tas viss beidzās tā, kā to vēlējos es. Jā, mēs izšķīrāmies, bet es vēl ceru uz 1. jūniju. Jau 2. sliktā ziņa. Es sāku pamatīgi raizēties par savu nākotni. Līdz izvēlei palicis ~ mēnesis. Tā kā mana ģimene arvien vairāk apgriež līdzekļus uz visu, man atliek tikai skatīties pašam uz priekšu. 3. Pirms pāris dienām man likās, ka es gribu pamatīgu jautrību, daudz cilvēku un visu nakti, bet patiesībā man nepieciešams kāds draugs, kam varētu visu zvelt virsū, lai saprot, kādā pasaulē es tupu. Tātad draugs. 4. ziņa. Man vēl lī...

Tagad tās jau ir aiz muguras. Es noskrēju slikti. Biju necerēti vājš. Bet nav jēgas attaisnojumiem. Sezonas mērķis ir garām. Jūlija sākumā sēdēšu mājās. Neveiksmes piedzīvoja arī mani kluba biedri, īpaši JT, kuram šodien nepaveicās, iespējams, visvairāk. It kā man vajadzētu teikt, ka vairāku mēnešu ieguldītajam darbam nav bijis rezultāts, bet ZELTA bija Lienes vārdi īstajā brīdī: ''Dzīve vēl jau turpinās.'' Šovakar baigais emo, ne tikai stulbu rezultātu dēļ, dzīvē kaut kas man iet greizi. Emuāru uz nenoteiktu laiku izslēgšu. Tev, lasītāj, paldies, ka liki man, daloties priekos un pārdzīvojumos, nejusties vienam šeit. Izvēlējos The Verve - The Drugs Don't Work.

Kā jau katru gadu Ogres novadā notiek 1. posms stafešu kausam. Šogad debitēju spēcīgākajā grupā, un uz Tomi braucu ar augstiem mērķiem. Patiesībā uzreiz varu teikt, ka es noskrēju ļoti pavirši un par maz darīju komandas labā, un rezultātā 7. vieta. Vairāk gribēju pastāstīt par pašu komandu (es, Jānis un ZG), kuru paši saucam par Ausekļa Garo. Manuprāt, tas ir savdabīgs dreamteam, jo līdz šai dienai klubā saglabājušies tieši 3 mūsu vecuma pārstāvji, kas skrien uz ātrumu nevis tilpumu. Tā ir sava veida nostalģija skriet šādā sastāvā. Liekas, ka 1. vieta komandā ar lielo M un Kalvi neko daudz man nenozīmētu, bet panākums vecajā sastāvā būtu sen gaidīts piepildījums, jo gluži uzvarēt visus tā arī nav sanācis, tāpēc saldākais vēl priekšā, un es ceru, ka tas tiks piedzīvots šosezon. Starp citu, nākamās stafetes jau pēc 2 nedēļām Baldones tuvumā, un es ceru, ka komandas sastāvs netiks mainīts.

Brīvdienas sāku ar istabas atbrīvošanu no putekļu kārtas, tagad šeit praktiski spīd. Svētdien dienas gaišo laiku pavadīju Ogres apkaimē, tur gandrīz atbalstīju tēva komandu piedzīvojumu tūrē un izklaidēju mazus bērnus, piemēram, spēlējot florbolu pļavā, spēlējot futbolu uz batuta, kurš norobežots ar tīklu un cepot mandeļu kūku, kas ir jaunums manā pavārgrāmatā. Viss iepriekš nosauktais man likās nenormāli jautri, jo arī pirmo reizi šogad jutos kā vasarā. Un šodien biju laukos. Kārtīgi izvicinājos ar cirvi un pacilāju baļķus mežā, kas beidzot man izkustināja lielu daļu muskuļu grupas. Ja par treniņiem, tad mazliet noslīdu no plāna. Pēc nepilnas nedēļas atsāksies izslēgšanas sacensības izlasei. Pēdējā laikā centos par to vispār nedomāt, lai neceltu lieku traci. Jau esmu ieplānojis pēc tam paņemt vairāku dienu pārtraukumu pilnīgi no visa kas saistīts ar karti vai vidējo ātrumu zem 10 min/km. Ne jau tāpēc, ka apnicis vai būtu noguris, bet es vienkārši esmu aizmirsis kā ir dzīvot bez šī spo...