EL piezīmes

Novembra pašā sākumā jau saņēmu pamatīgu patriotisma devu, apmeklējot kora koncertu Terra Choralis Cīrihē. Programmā latviešu un šveiciešu kori izpildīja viens otra populārākās dziesmas, kā arī bija dažiem pārsteigumi, piemēram, kvintets "Tautumeitas", kura mērķi šai pasākumā tā arī nesapratu, un autentisks jodelējums, kuru, savukārt, vēroju ar atplestu muti, jo pirms tam neko tādu nebiju ne redzējis, ne dzirdējis. Auditorijā ar KK&KK spriedām, ka tovakar sajūta bija kā mazos dziesmu svētkos, ņemot vērā, ka koris tribīnēs nekautrējās laist vilni, klāt bija Latvijas televīzija un ka koncerts tika noslēgts ar "Saule, Pērkons, Daugava" un "Pūt Vējiņi". Savukārt, Lāčplēša dienā Cīrihes latvieši tika aicināti uz kinoteātri, kurš man bija pazīstams tikai pēc jautrās vakarēšanas vasaras beigās ar draugiem. Vēlā svētdienas rīta seansā tika izrādīta aizkustinoša Viestura Kairiša vēsturisko drāmu "Melānijas hronika". Filma likās ļoti interesanta, un b...

Kad pirms pāris mēnešiem tapa zināms, ka manā Cīrihes dzīvoklī būs pieejama brīva istaba, tas likās perfekts iemesls uzaicināt orientieristu bandu beidzot viesoties pie manis Šveicē. Uz šādu avantūru pieteicās uzreiz pieci draugi. Lai arī tas ir divkārt vairāk kā dzīvokļa ietilpība, plānoto nedēļas nogali gaidīju tik nepacietīgi kā, piemēram, dzimšanas dienas ballīti. Principā, gatavojos tam, ko pats piedzīvoju nedēļas nogalēs Latvijā, tikai piecreiz trakāk. Divās daļās izklāstīšu piedzīvojumu hroniku no manā skatījumā. Lindenhof laukumā Piektdienas rītā pamodos jau mazliet nemierīgs, mēģinot pārliecināties, vai tagad varu un spēju pilnīgi aizmirst par pienākumiem darbā un ikdienā, lai pilnībā nodotos jautrībai ar draugiem tādā kā mazā atvaļinājumā. Pēc rīta tējas un vienošanās ar dzīvokļa biedriem par gaidāmo miskasti devos uz lidostu sagaidīt ZG, BB un GŠ. Pilsētu klāja bieza migla. Atbrīvojušies no mantām, taisnā ceļā devāmies uz manu mīļāko kafijas vietu centrā. Kad, turēdami...

Jāatzīst, notikumi pēdējā mēneša laikā bija neliels šoks, un lika vēlreiz pārdomāt savas izvēles, paradumus un uzvedību. Pagātnē pieļāvu kļūdas, kuras tikai nesen tā pa īstam aptvēru, un tamdēļ dziļi vīlos sevī. Bet ne par to būs raksts. Saullēkts ceļā uz darbu Cīrihē gaisā jūtams pavasaris. Vējjakas atstāšana mājās un saulesbrilles kļuvušas par ikdienu. Ar KK esam pasākuši pusdienot āra. Brīvdienas pavadu svaigā gaisā, piemēram, īsākos un garākos izbraucienos ar velosipēdu vai piknikā ar draugiem un kolēģiem. Vispār, jūtams tāds neliels satraukums par vasaras tuvumu. Jau esmu ieplānojis dažus sen gaidītus ceļojumus un pasākumus Šveicē un citur Eiropā, kuriem agrāk varbūt pietrūka drosmes un līdzekļu. Bet ja par tagadni, tad siltums atgriežas arī Cīrihes reģiona mežos, un vietējais orientēšanās klubs atsācis pāris pēcpusdienas nedēļā organizēt atvērtos treniņus kartē, kurus ar lielu entuziasmu arī izmantoju. Līdz šim pārsvarā tikai skrēju pa meža ceļiem un takām, kas pēdējos mēne...

Iepriekšējā ziņā minētais saspringtais darbs pie publikācijas ir galā. Lai arī eksperimentāli nepaspējām atspēkot visus recenzentu komentārus, apkopojām pētījumu tādā stadijā kā ir, neplātoties ar nepārbaudītiem faktiem. Nākamās divas nedēļas atļāvos klaji saīsināt darba laiku, vairāk izklaidēties, padomāt ilgtermiņā. Ar KK izbraucām pavērot zelta rudeni ārpus Cīrihes nelielā velotūrē. Pārsteidza fantastiskais laiciņš, kas lauku ainavu uz Alpu fona padarīja izteikti fotogēnisku. Sasniedzot maršruta augstāko punktu, piestājām ceļmalā nelielam piknikam ar reģiona panorāmu. Spriedām, ka skats nemaz nav sliktāks par Gaujas senleju. Kopumā sanāca izbraukt ļoti interesantu maršrutu, ka sāku plānot jau nākamo.