Pēdējos divus mēnešus dzīvoju studentu kopmītnēs, kas ērti atradās piecu minūšu attālumā no campus a, un par kurām maksāju uz pusi mazāku īres maksu par vidējo. Taču šim vienreizējam piedāvājumam bija arī savs trūkums, īres līgums beidzās četras dienas pirms lidojuma uz Rīgu. Brīdī, kad noslēdzu līgumu, biju pilnīgi pārliecināts, ka kaut ko 4 naktīm jau sev atradīšu, un galu galā nav jau pirmā reize, kad nāktos dzīvot uz kofera. Varētu teikt, ka vēl joprojām ticu tam scenārijam, ka vienmēr var palikt hostelī, netīšām uzrakt pēdējā brīža sludinājumus, uzsēsties paziņām vai ielīst alā. Tā kā neviens no minētajiem šoreiz nestrādāja, iedomājos naivi publicēt savas vēlmes arī Cīrihes couchsurfing grupā. Pašam par pārsteigumu atsaucās 3 rūdīti dīvānu īpašnieki. Lai arī profilu izveidoju pirms vairākiem gadiem, nekad vēl pa īstam šo avantūrisko ceļotāju izmitināšanas servisu lietojis nebiju, galvenokārt drošības apsvērumu dēļ. AR vēl papildus komentēja, ka tā drīzāk ir vienas nakts attiecību...