EL piezīmes

Nedēļas sākumā fakultātē pie dēļa tika izkārts pavasara semestru laimīgo stipendiātu saraksts, un Jūs neticēsiet, bet arī EL brīnumainā kārtā ir iekļauts tajā. Pāris dienas jau pagājušas, bet vēl joprojām nebeidzu starot par faktu, ka esmu uzkāpis uz kaut cik stabila zara. Vienalga, kā Jūs sauktu laikapstākļus aiz loga, bet šonedēļ tie bija izcili riteņbrakšanai - manai mīļākajai nodarbei darbadienu rītos. Pievienojos sociālo tīklu tendencei un ziņoju par savu pavasara vēstnesi - riteņbraucēju atgriešanos ielās. Tie uz celiņiem kļuvis krietni vairāk, ja salīdzina janvāri, kad gandrīz vai gribējās sveicināt katru pretim braucošo, šodien iekļuvu tādā kā riteņbraucēju sastrēgumā uz Skolas ielas veloceļiņa, un labākais, ka tieši tad, kad steidzos uz vingrošanu Juglā. Tā kā atpūtas nedēļa brīvais laiks ir vairāk, vienā no pēcpusdienā pirmoreiz pabiju Birojnīcā, kur piedalījos seminārā par studijām Dienvidu Dānijas Universitātē, kas ir viena no draudzīgākajām Eiropā tieši priekš internaci...

Pēdējās dienas laboratorijā nevarētu uzskatīt par baigi produktīvām. Bija pat vakari, kad pēc garas dienas mājās devos gandrīz tukšā, bez praktiski nekāda progresa vai manāma rezultāta mana bakalaura labā. Jau vairāk kā mēnesi strādāju tikai pie divu vielu attīrīšanas un nekā cita, un, ja vienu brīdi likās, ka beidzot esmu atbrīvojies no visiem blakusproduktiem un piemaisījumiem, tad nākamajā dienā skatos, ka hromatogrammā izlīduši vēl pāris nezināmi pīķi. Tādos gadījumos vienīgais, kas mierina un saglabā optimismu, ir cerība, ka lieli sasniegumi zinātnē gūti tikai un vienīgi caur miljons neveiksmēm vai nejauši. Līdz ar olimpiādes noslēgumu veiksmīgi pabeidzu savu otro 3 nedēļu ziemas treniņu ciklu. Līdz pēdējam brīdim vēl šaubījos, vai organisms izturēs neierasti augsto slodzi un apjomu nedēļas beigās, jo iepriekšējā mēnesī izvilku tikai līdz trešās nedēļas pusei, taču šis cikls ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi bijis viens no labākajiem karjerā. Treniņus pierakstu endom...

Kopš 1991. gada 16. februāra pagājuši jau 23 gadi. Paziņas, kas sakarā ar šo arī mani personīgi apsveica, nebaidījās komentēt, ka tas jau ir nopietns vecums un drīzāk jāsāk to slēpt nevis ar to lepoties. Es gan biju pretējās domās, jo, tuvojoties gadadienai, iedomājos atskatīties uz paveikto gada laikā, atcerēties, ar kādām cerībām to iesāku, ko sasniedzu, kas izpalika. Neviļus atsaucu atmiņā daudz patīkamu brīžu no vasaras dārza ballītēm, nakts koncertiem un sacīkstēm, jautrām haltūrām un avantūrām un citiem prieka pilniem notikumiem, ar kuriem lepojos. Runājot par sevis pilnveidošanu, nebaidos vienā vārdā sacīt, ka esmu kļuvis mērķtiecīgāks kā jebkad. Visvērtīgākais liekas tas, ka spēju atrast savas patiesās vēlmes un tās arī realizēt. Piemēram, manām studijām bez mērķtiecīguma neredzu jēgu. Tāpat secināju, ka lielā mērā viss, ko esmu paveicis 23. gadā, nebūtu iespējams bez maniem draugiem un tuviniekiem, kas mani iedrošinājuši, uzmanījuši, paplašinājuši skatu uz dzīvi, atbalstījuši...

Brīvdienās sekretāre pavēlēja ierasties mājās un ziņoja, ka esmu saņēmis kurjerpastu ar pamatīgu dokumentu kaudzi. Noklausījos īso kursu par Šveice darba likumu un parakstījos. Tagad viss ir oficiāli un jāsāk meklēt naktsmītne sešiem mēnešiem. Pēc pirmās tūres pa Rietumeiropas sludinājumu servisiem varu teikt, ka dzīvokļu cenas Rīgā, kuras uzskatīju par too damn high, ir smieklīgas, salīdzinot ar vismaz 800EUR par vienu istabu Bāzelē, un arī tikai dzīvokli dalot ar vēl citiem studentiem. Un šis tiek uzskatīts par kluso periodu dzīvokļu īres tirgū. Bail pat iedomāties, kas notiek pirms jaunā studiju gada sākuma vasarā. Ivara 22 Annas 20 Garastāvokli uzlabo nedēļas nogales dzimšanas dienas ballītes pie labākajiem draugiem pilsētā, kuras kalendārā sakārtojušās viena pēc otras. Var pasmieties par citiem vai pats saposties kā superzvaigzne, uzspēlēt Katanu vai Tāda ir dzīve, uzskriet pusnaktī pa upi, attaisīt vīna pudeli, paklausīties ģitāru duetu vai vienkārši iedzert tēju ...

Jaunais KMR spektrometrs Pateicoties kārtīgam motivācijas lādiņam, ko dod gaidāmā prakse Šveicē, mācības pēdējā bakalaura semestrī esmu uzsācis ar vēl nopietnāku attieksmi un skatu uz studijām kā agrāk. Tiklīdz atgriezos no atvaļinājuma, apmeklēju zinātnisko konferenci Organiskās sintēzes institūtā Teikā, kur paklausījos par pašreizējām sasniegumiem kodolu magnētiskās rezonanses (KMR) spektroskopijā ķīmijā. Vienmēr liekas interesanti pavērot uzstāšanos, mēģināt iedziļināties šaurā, bet tai pašā laikā ļoti aktuālā, problēmā. Žēl tikai, ka manas pamatzināšanas vairumā tēmu ir par vāju, lai līdz galam izprastu aprunāto. Simpozija noslēgumā ar televīziju un garlaicīgām uzrunām tika atklāts jaunā KMRS laboratorija Dr. chem. KJ vadībā. Fakultātes gaiteņi pašlaik Kamēr katedrā tiek zāģēts, borēts un demolēts, katedras vadībai atskaitījos par 6 mēnešos paveikto laboratorijā un gatavojos sava darba nākamai fāzei, kur iegūtos hidrazīnus pakļaušu kondensācijas reakcijām ar dikarbonilsav...

Janvāra pirmspēdējo nedēļu pavadīju Austrijas Alpos kopā ar ģimeni. Bet pirms tam vēl nakts Minhenes hostelī, jo turpceļā izvēlējos izlaist roadtrip un ikgadējo iepirkšanos Drēsdenē, bet lidot dienu vēlāk, paspējot izpildīt iepriekšējā rakstā minētos pienākumus galvaspilsētā, ar šauru un lēnu propellerlidmašīnu. Par 13 eirām norezervēju gultasvietu astoņvietīgā istabā, kur bez jaunām un izsalkušām angļu meitenēm apmetās arī draudīgs pusmūža vīrs. Vispār apstākļi atgādināja treniņometni. Tā kā tas bija piektdienas vakars, gan hosteļa foajē, gan istabā valdīja manāma rosība, piemēram, kamēr es gatavojos doties pie miera, istabiņas meitenes ar vīna pudelēm rokās pucējās iziešanai ielās. Plkst. 10 no rīta, kad ir oficiālais izrakstīšanās laiks, pamodies biju vienīgais. Pēc rītarosmes pa Minhenes vēsturisko centru un brokastīm, ar metro devos uz satikšanās vietu ar auto ekipāžu, un līdz vakaram nonācām Zillertal ielejā, kurā pavadījām brīvdienas jau trešo reizi.  Atšķirībā no iepriek...