EL piezīmes

Aletch ledāja ūdenskrātuve  Izmantojot vēl pēdējās siltās nedēļas nogales, kopā ar Miku sarunājām doties nelielā pārgājienā Vale kantonā. Paņēmu līdzi alpīnisma sistēmas, ķiveres. Precīzāk, tēmējām iziet kādu jaunu via-ferrata maršrutu. Brīvdienas rītā, kad tikāmies Bernes dzelzceļa stacijā, kas ir apmēram pusceļš starp Lozanni (Mikus dzīvesvieta) un Cīrihi, vēl nebija īsti skaidrs dienas galamērķis. Pētīju laika prognozes dažādos reģionos Alpos. Bažas par sniegu augstumā un tumsas iestāšanos lika atcelt iecerēto kāpienu no Grindelwald ciemata uz Schwarzhoren (2928) virsotni, jo tīri laika ziņā varētu nepaspēt noskriet lejā pa gaismu. Tā vietā izlēmām no vilciena izlēkt dažas pieturas vēlāk, otrpus Šveices Alpu centrālajai grēdai - Brig pilsētā. Pieāķējies Tad tālāk jau pa taku, cauri mežam nepilnā stundā nonācām pie grandioza izmēra dambja un pelēcīgi zilas ūdenskrātuves, ap kuru apkārt veda mūsu via-ferrata maršruts. Salīdzinot ar iepriekšējo reizi, kad Valē kantonā kars...

Oktobra beigās devos uz Rīgu, lai piedalītos Āgenskalna Valsts ģimnāzijas desmitgades salidojumā. Taču tas nebūt nebija vienīgais izklaides pasākums tipiskā nedēļas nogalē Rīgā, kas sākās jau vēlā ceturtdienas vakarā un noslēdzās ar miegainu atvadīšanos pirmdienas rītā, un šajā rakstā hronoloģiski par iespaidiem arī pirms un pēc balles.  Jau īsi pēc nolaišanās Rīgā vēlā vakara stundā ar labākajiem draugiem devāmies uz pāris nakts lokāliem pilsētas centra perifērijā, lai vieglākā apgaismojumā pabuldurētu par muļķīgām problēmām, plāniem nedēļas nogalē un pāris intrigām. Paspēju arī vieglprātīgi dalīties skumjās atklāsmēs par brīva vīrieša dzīvi. Un tobrīd principā atbilstoši dvēseles stāvoklim nakti tad arī izlēmu pārlaist uz dīvāna pie G&I. Nākamajā rītā pēc tases lieliskas melnās tējas apciemoju pāris sen neredzētas figūras manā dzīvē. Atgāzenē LP (tagad LU) ļāva paraudzīties uz nesen dzimušo meitu, un pie reizes istabā apspriest miera nozīmi dzīvē. Dienas otrajā pusē, savuk...

Kad pirms pāris mēnešiem tapa zināms, ka manā Cīrihes dzīvoklī būs pieejama brīva istaba, tas likās perfekts iemesls uzaicināt orientieristu bandu beidzot viesoties pie manis Šveicē. Uz šādu avantūru pieteicās uzreiz pieci draugi. Lai arī tas ir divkārt vairāk kā dzīvokļa ietilpība, plānoto nedēļas nogali gaidīju tik nepacietīgi kā, piemēram, dzimšanas dienas ballīti. Principā, gatavojos tam, ko pats piedzīvoju nedēļas nogalēs Latvijā, tikai piecreiz trakāk. Divās daļās izklāstīšu piedzīvojumu hroniku no manā skatījumā. Lindenhof laukumā Piektdienas rītā pamodos jau mazliet nemierīgs, mēģinot pārliecināties, vai tagad varu un spēju pilnīgi aizmirst par pienākumiem darbā un ikdienā, lai pilnībā nodotos jautrībai ar draugiem tādā kā mazā atvaļinājumā. Pēc rīta tējas un vienošanās ar dzīvokļa biedriem par gaidāmo miskasti devos uz lidostu sagaidīt ZG, BB un GŠ. Pilsētu klāja bieza migla. Atbrīvojušies no mantām, taisnā ceļā devāmies uz manu mīļāko kafijas vietu centrā. Kad, turēdami...