EL piezīmes

Šovasar viens no atvaļinājuma sportiskākajiem notikumiem bija Latvijas čempionāts orientēšanās sprinta distancēs Valmierā, kuram ieguldīju zināmu treniņdarbu skriešanas ātruma uzlabošanā. Sešu nedēļu treniņplāna galvenie uzdevumi bija skriet vismaz četras reizes un viena vingrošanas nodarbība nedēļā, ko lielā mērā izdevās arī realizēt, taču bija epizodes, mēģinot apvienot darba stundas un skriešanu, kad ķermenis ziņoja par pārpūli. Specializēti pilsētas orientēšanās treniņi diemžēl izpalika, kas beigās izrādījās arī galvenai klupšanas akmens sacensībās. Taču fiziski jutos konkurētspējīgs. Nedēļu pirms mača pusnaktī pēc tveicīgas dienas izgāju noskriet desmitnieku uz Jaunķemeru veloceliņa, tobrīd sajutu arī cerēto vieglumu kājās. Visticamāk, divi tempa intervālu treniņi nedēļā deva lielāko pienesumu manai čempionāta kaujas formai.  Pirms izklāstu savus iespaidus par divām sprinta distancēm divās dienā, jāpiemin neredzēti augstā organizatoriskā kvalitāte. Bagāta infrastruktūra, ērtīb...

Mēneša sākumā startēju Šveices lielākajā akadēmiskā sporta pasākumā, SOLA stafete, kur šogad skrēju savdabīgo trešo etapu, 5.91 km ar neatslābtošu 415 m kāpumu no pilsētas robežas līdz populārai panorāmas skatu vietai Uetliberg kalnā. Rakstā par gatavošanos sacīkstēm un paša iespaidiem skrējienā. Kad gada sākumā institūta menedžments izziņoja pieteikšanos kādā no četrām institūta komandām, pat iedomāties nevarēju, ka 14 cilvēku komandu spēsim nokomplektēt tikai no mana profesora zinātniskās grupas jo pērn bijām vien trīs, kuriem skriešana šķita dabisks brīvā laika pavadīšanas veids. Nezināma iemesla dēļ, mēnešiem ritot, arvien biežāk dzirdēju kā kolēģi pievērsušies skriešanai un lepojās ar kārtējo rekordu noskrieto km ziņā, un guvuši pārliecību pār saviem spēkiem, kandidēja uz arvien garākiem etapiem stafetē. Dažas nedēļas pirms stafetes pārdzīvojumi par skrējieniem, skriešanas inventāra salīdzināšana, skriešanas maršruti kļuva par ierastu sarunu tematu kafijas pauzēs un sapulcēs. Pēk...

Jukola stafetes Somijas austrumos bija viens no sezonas svarīgākajiem mačiem. Principā sacensībām gatavojos četrus mēnešus, bet tikai nedēļu pirms stafetes pievērsos kārtīgiem orientēšanās treniņiem. Atslēgas treniņi bija tehniska nakts orientēšanās distance Upsalā un skriešanas ātruma intervāli kopā ar OK Linne puišiem, kur ieguvu ļoti labas sajūtas gaidāmajam 13 km reisam. Vēl pirms mača saēdos makaronus, pasekoju līdzi miega stundām un iepazinos ar pieejamo informāciju par gaidāmo apvidu. Arēnā ierados vēlu, atlika laiks vien īsai diendusai un vakariņām. Ar 1. etapa speciālistu, JT, uzmetām reisa plānu: tā kā startēju no zemas pozīcijas, garajā posmā līdz K punktam jāapsteidz pēc iespējas vairāk skrējēju, distances laikā nekādā gadījumā neskriet vienam, etapu plānot vadoties pēc drošākās pēdējās piesaistes un taupīt spēkus beigām. Pirms starta salīmēju pēdas, uzsūcu kofeīnu, iesildījos un nostājos uz 548. starta vietas, tālu aiz līderiem un stiprākajiem latviešiem.  Maģis...

Pirms dažiem mēnešiem saņēmu uzaicinājumu piedalīties lielākajā Šveices skriešanas pasākumā, SOLA stafetē, Mikrobioloģijas institūta 2. komandas sastāvā. Jauktu dzimumu komandām tiek piedāvāti 14 krasi atšķirīgi etapi pa pilsētu, laukiem, mežiem un kalniem, sākot no 3 līdz 16 km. Izvēlējos 10.6 km etapu ar 220 metru kāpumu. Sākumā īsti neaptvēru stafetes vērienu, taču ar KK, pārskatot pēdējo gadu rezultātus un klausoties viņa pieredzi, eiforijā izvirzīju mērķi 3 mēnešos satrenēties TOP 20 cienīgam etapa laikam, kas atbilstu tempam ap 4 min/km. Līdz šim tik ātri ~10 km skrējis nebiju. Treniņu periods ritēja bez aizķeršanās, spriežot pēc vidējā tempa kāpuma. Ja februārī, kad sāku regulāri skriet, pārvietojos vidēji ar 5:20 min/km, tad ar katru nedēļu kļuvu arvien ātrāks, un aprīļa beigās treniņos bez problēmām skrēju zem 4:40 min/km. Pirms starta jutos lieliski, un spriedu, ka šoreiz izšķirošs būs 150 m kāpums distances beigu daļā. Trase Pēc stafetes kociņa pārņemšanas 730. po...

Aprīļa vidū Cīrihē iestājās manāma rutīna. Arvien biežāk ielūkojos starptautisko transporta kompāniju mājaslapās, plānojot un rēķinot maršrutus bēgšanai no Šveices uz dzimteni. Lai ietaupītu pusi no tiešā avioreisa biļetes cenas, šoreiz izlēmu pamēģināt FlixBus nakts autobusu no Cīrihes līdz Berlīnes Ryanair lidostai, no kuriens līdz Rīgai var aizlidot par pārdesmit EUR. 12h autobusā atgādināja braucienu uz Glastonberiju pāris vasaras atpakaļ, un kārtējo reizi lika pārvērtēt manas komforta prasības. Kaut gan nebija tik traki, jo 800 km garajā ceļā izvadāja pa pāris Vācijas lielpilsētām, uzsēdināja uz prāmja pār Bodensee un varēju nepieklājīgi izvērsties pa divām sēdvietām. Uz Rīgu šoreiz nelidoju tikai satikt draugus un ģimeni. Vēlējos uzklausīt pēc iespējas vairāk viedokļu par manu turpmāko karjeru Cīrihē, jo izskatās, ka pirmējais plāns par atgriešanos Latvijā pēc maģistratūras nav nemaz tik daudzsološs, cik biju iztēlojies. Uz pjedestāla pa kreisi Ja par atsevišķiem iespaidi...