EL piezīmes

Komandējums Tokijas universitātē jau aiz muguras, tomēr nolēmu vēl pakomentēt notikumus pēdējās dienās Tokijā pirms došanās īstā atvaļinājumā (par to nākamajā rakstā). Ķīmijas fakultātes ēka Pirmkārt, pavadītās pāris nedēļas darba vietā dabiski izveidoja zināmas attiecības ar cilvēkiem līdzās. Visvieglāk sapazīties un sastrādāties sanāca ar pāris zinātniekiem, kuru tiešie pienākumi un redzējums par darāmo laboratorijā līdzinās manam. Piemēram, AV, kurš, šķiet, tagad kļuvis par draugu ne tikai profesionālajā vidē, pēc bakalaura Maskavas Valsts universitātē vairākus gadus studēja Bostonā un beigās tā vietā, lai atgrieztos strādāt Krievijā, izvēlējās pārcelties uz Tokiju un turpināt iesākto akadēmijā. Spriedām, cik Rīga un Maskava patiesībā ir līdzīgas pēc darba iespējām zinātnē, ja neskaita militāros projektus. Otrkārt, noslēgumam pašam tāds vērtīgs izaicinājums likās brīvprātīgi uzstāties iknedēļas grupas sapulcē, kura, starp citu, notiek sestdienas rītos. Tur 30 minūšu publis...

Vasaras sākumā pabeidzu un aizstāvēju maģistra darbu. Mana pētījuma orālo prezentāciju Upsalā noklausījās pulciņš studentu, priekšmeta speciālists un eksaminētājs. Sākumā 20 minūtēs izklāstīju eksperimentu rezultātus, kam sekoja gandrīz pus stundu gara jautājumu un atbilžu sesija. Tā kā jutos gana kompetents, diskusija likās diezgan vienkārša. Prieks, ka pašā uzstāšanās prasmē, ja salīdzina ar bakalaura aizstāvēšanu Rīgā pirms 3 gadiem, ir acīmredzams progress. Vairs tik traki netrīc rokas, runas laikā spēju arī padomāt, augusi pašpārliecinātība. Tamdēļ vien jau bija vērts studēt. Nesen no Upsalas atsūtīja arī fizisku diplomu par zinātņu maģistra grāda ķīmijā. To arī pienācīgi ar dažiem draugiem nedēļas nogalē atzīmēju. Maģistra grāda iegūšana bija pēdējais uzdevums vecāku paspārnē manā piecgades plānā pēc vidusskolas beigšanas (pagājuši gan 7 gadi). Līdz ar studiju beigām padevās klēpjdators, kuru mācību vajadzībām saņēmu 1. kursā RTU. Ja par vismaz 6 gadu augstākās izglītības taku l...