EL piezīmes

Dzīvokļa biedri bija sašutuši, ka 9 mēnešu laikā nebija paspējušu man iemācīt, kā izkausētā sierā jāpamērcē maizes gabaliņus. Tamdēļ vienā no pēdējiem vakariem visi sapulcējāmies šaurajā virtuvē uz mazām svētku vakariņām, pieminot arī manu aizbraukšanu. Mani franču draugi stāstīja, ka Fondue jauniešu vidū bieži tiek gatavots brīžos, kad virtuvē bez sakaltušas maizes un siera ledusskapī nav palicis. Intereses mākts pievienojos pagatavošanas profesionāļiem jau dodoties uz veikalu pēc nepieciešamajiem produktiem 4..5 personām: Baltvīns (0.5 L), jo lētāks, jo labāk. Siers (1-1.2 kg), sarīvēts Emmental, taču siera izvēle ir paša gaumā. Maize (2 klaipi), gandrīz jebkura. Mēs izvēlējāmies graudu, sēklu maizes. Ķiploki (2-6 daiviņas) Zemā temperatūrā pie sarīvētiem ķiplokiem jāizkausē siers. Pakāpeniski lej klāt baltvīnu. Kamēr viss siers nav izkusis, nepārtraukti jāmaisa, jo siers vīnā nešķīst. Kad iegūta viendabīga masa (drīzāk labi samaisīta suspensija), trauku liek galdā virs kāda s...

Marts un aprīlis tradicionāli manā treniņu dienasgrāmatā apjoma ziņā iezīmējas kā pīķa mēneši. Pēdējos gados izdodas sakrāt līdz 40 stundām, 340 km mēnesī, kas ir ļoti tuvu maksimālajām spējām, ja skatos uz savu dzīvesveidu. Iepriekšējos gados bieži risks nav attaisnojies, un saskāros ar veselības problēmām, traumām. Tipiski, tuvojoties sezonas sākumam, aerobie skrējieni un spēka treniņi uz celiņa un svaru zālē aug vēl garāki gan stundu, gan kilometru ziņā. Klāt lieku pirmos ātruma izturības intervālus, kā arī, iestājoties pavasarim, papildus paskrienu apvidū ar karti. Ja iepriekš minētās aktivitātes izpildu ar zināmu regularitāti, tad gadu no gada veltītais laiks speciāliem kalna treniņiem, orientēšanās tehnikas, komandas un sacensību elementiem svārstās no pāris stundām līdz aptuveni trešdaļai no kopējā apjoma, ja apmeklēju kvalitatīvu treniņnometni. Lai gan mēnesis vēl nav beidzis, šogad izskatās, ka būšu aizvadījis vienu no visu laiku veiksmīgākajiem treniņcikliem. Pirmkārt, izde...

Vakardienas prieks bija Zviedrijas maģistratūras programmu pirmās kārtas atlases rezultātu paziņošana. Lai arī tas jau bija gaidāms, šoreiz oficiāli atnāca e-pasta vēstule, ka esmu uzņemts Upsalas universitātē. Visticamāk arī palikšu pie šī varianta un neturpināšu meklēt citas alternatīvas, kur pavadīt nākamos divus gadus. Ja prasītu, kāpēc tieši Upsala, diez vai varētu uzreiz atbildēt. Savu lomu spēlēja ģeogrāfiskais stāvoklis. Vēsas un sniegpilnas ziemas, tuvu Rīgai un Stokholmai, lieliskas orientēšanās iespējas. Acis sāk spīdēt arī lasot par ciešo sadarbību pētniecībā ar Karolinskas institūtu, KTH (uzskatāms par Zviedru MIT) un Stokholmas universitāti, kā arī vietu pasaules universitāšu topos. Radās zināma uzticība, kas studijām nebūs tikai vispārizglītojošs raksturs. Varbūt ir īstais brīdis izvirzīt kārtīgu mērķi studijām? Ja to vēl uzrakstītu šeit, tad tas nepaliktu tikai idejas līmeni.

Strauji iztek mans 9 mēnešu prakses laiks Šveicē. Laboratorijā nekas par to vēl neliecina, jo esmu līdz elkoņiem aizņemts ar iepriekš minēto projektu. Taču ārpus darba laika cenšos vēl izbaudīt rietumu labumus, vairāk laika veltot izklaidēm. Gandrīz nedēļu atpūtīšos no smagiem skriešanas treniņiem, un to vietā vēlējos vairāk pabraukāt apkārt ar velosipēdu, piemēram, šodien pirmo reizi mēroju ceļu uz darbavietu un atpakaļ. Līdz ar pavasara iestāšanos esmu pārregulējis savus ēšanas paradumus. Pašlaik esmu aizrāvies ar dārzeņu zupām un sarkanajām pupiņām. Zupas pagatavošana daudz neatpaliek no ierastajām darbībām ķīmijas laboratorijā, varbūt tāpēc to pagatavošanā nesaskatu nekādas problēmas. Tikai neizprotu, kāpēc virtuvē netiek lietoti magnētiskie maisītāji?

Kad es pēdējo reizi izlasīju kādu daiļliteratūras grāmatu? Vilcienā sēžu aizrāvies ar no abām pusēm apdrukātu un mazliet ieburzītu papīru saišķi, ik pa brīdim kaut ko cītīgi pasvītrojot vai apvelkot. Atceros, kā pirms vairāk kā diviem gadiem izlasīju savu pirmo organiskās ķīmijas zinātnisko publikāciju. Chem article readin' the said.. A photo posted by Edgars Lakis (@edgarslakis) on Nov 5, 2012 at 7:43am PST Pēc šīs vienīgās liecības var noprast, ka rakstā dominējošā valoda tobrīd bija diezgan sveša, un vairāk biju sajūsmā par to, ka vispār esmu ticis pie tik ietekmīga žurnāla satura, un, cik labi izskatīsies atsauce kursa darbā. Bet skaidri apzinājos, ka tā bija mana pirmā sastapšanās ar realitāti organiskās ķīmijas zinātnē. Līdz tam brīdim ķīmijā orientējos vāji. DNS PrimPol īkšķis, delna un pirksts Tāpat kā todien, šonedēļ izlasīju savu pirmo molekulārās bioloģijas publikāciju. 14 lappušu garajā rakstā nebija neviena ķīm. formula vai vienādojuma, tā vietā ...

Marta otro nedēļu treniņu ziņā aizvadīju salīdzinoši bagātīgi gan apjoma, gan kvalitātes ziņā. Četri vērtīgākie no tiem bija nu jau ierastais pirmdienas spēka treniņš stadionā, trešdienas intervālu treniņš, kas bija pirmais šogad, nakts sprinta koptreniņš piektdienas vakarā un sestdienas oficiālās sacensības klasiskajā distancē. Par pēdējiem diviem mazliet sīkāk. Pēdējais no Ziemeļšveices nakts mačiem norisinājās pusstundas braucienā no Bāzeles, pilsētiņā Sissach, kas ir arī treniņa organizatora Anders Holmberg dzīves vieta. Ar katru posmu dalībnieku skaits auga, un šoreiz bez 16 vīriem plaši pārstāvēta tika arī sieviešu grupa ar vairākām izlases kandidātēm. Sākumā ar kopējo startu tika veikts kvalifikācijas 1000m skrējiens stadionā. Ar savu brīvo soli pēc pirmā apļa atrados grupas beigās. Otrajā aplī, praktiski nemainot tempu, pārsteidzoši nonācu 3. vietā, taču pēdējos 200m vienu palaidu garām un finišēju ar rezultātu 3:12, gandrīz 20'' aiz pole position. Lieki teikt, ka ga...

Šorīt sāku molekulāro bioloģiju no MITx . Materiāls nav viegls, mazliet aizrāvos un sāku pat veidot pierakstus. Pēc pirmajām stundām jāsaka, ka ir labs izaicinājums, jo šis noteikti ir apjomīgākais MOOC , uz kādu līdz šim esmu parakstījies. Bāzelē silts. Jau kādu laiku skrienu tikai ar vienu apģērba kārtu. Mežā smaržo pēc pavasara. Paliek grūti nosēdēt darbā ilgāk par pusdienlaiku. Un neviens arī neiebilst, ja ap trijiem esmu jau pametis halātu laboratorijā, lai izietu pāris stundiņas izskrieties līdz iestājas patīkams nogurums. Atgriežoties dzīvoklī, vēl nav satumsis. Miskastes kalnu uz balkona nomainījām pret vasaras mēbelēm. Pagaršoju itāļu/spāņu zemenes (viens no retajiem produktiem, kas ir lētāks kā dzimtenē) un atcerējos pēdējo nedēļu jūnijā pirms aizbraukšanas, kad sēdējām dobes vidū sarkaniem pirkstiem.

Šodien gaitenī mani uzrunāja viens no kolēģiem, rokās turot svaigu JOC (viens no populārākajiem ķīmijas zinātniskajiem žurnāliem šeit) publikāciju un vaicājot, vai nepazīstu tās autorus. Lepni izlasīju, ka pāris lapās izklāstīto pētījumu veikuši Latvijas Organiskās sintēzes institūta ķīmiķi ar prof. E.Sūnu priekšgalā, kurš tieši pirms gada RTU lekcijās man pasniedza pārejas metālu ķīmijas pamatus. Izrādās, ka šī nebūt nav vienīgā latviešu publikācija, ko veiksmīgi izmantojuši agroķīmiķi, kā arī pats LOSI iemantojis zināmu atpazīstamību un uzticamību šeit. Visu dienu jutos lepns par Latviju. Ar treniņstundu un izdevumu skaitīšanu man nepietiek. Pēdējās 8 dienas cītīgi rēķināju savu enerģijas bilanci ar salīdzinoši ērtu tiešsaistes programmu . Pagaidām skaidrs, ka apēst mazāk kā 3 Mcal diennaktī, izpildot 8 h fzisko aktivitāšu nedēļā, man nav pa spēkam. Tāpat atklāju, ka tieši no siera uzņemu vislielāko kaloriju daudzumu un ka brokastīs (nevārītu auzu pārslu un augļu musli ar pienu, sv...

Kārtējā sestdienas pēcpusdienas skrējienā iedomājos, cik vienveidīgas kļuvušas manas brīvdienas. Nākamajā rindkopā varētu noskaitīt savu dienas rutīnu, kas nav mainījusies jau mēnešiem. Tātad, tā kā iepriekšējās piecas dienas esmu cēlies ap septiņiem no rīta, lai dotos uz darbu, arī sestdienas rītā es pamostos tieši tajā pašā laikā. Aizvelkos uz virtuvi, uzleju tēju, uzvāru brokastis. Lobot olas jau esmu iegājis EdX infopanelī un plānoju, kā nākamās 4-6 h sadalīt starp 2-4 MOOC . Jau RTU laikā izsecināju, ka visefektīvāk mācos tieši rīta stundās, tāpēc dienas pirmo pusi līdz pusdienām pavadu pie datora skatoties neskaitāmus lekciju klipus, analizējot rakstus un pildot uzdevumus. Izsalkuma mākts dienas vidū beidzot aizveru klēpjdatoru un pagatavoju sazarotu cukuru pilnas pusdienas. Pēc ledusskapja iztukšošanas seko ierastais brauciens uz vācu pārtikas veikalu. Iepirkties apzināti dodos ar pilnu kuņģi, lai nenopirktu vairāk, kā ar velosipēdu spēju aizvest savā praktiskajā mugursomā. Atg...

Vups, jau marts! 7 dienas kopš pēdējās ziņas paskrēja fiksi. Atvaļinājums kopā ar Ditu bija tieši tas, kas vajadzīgs pavasara sākumam. Lai arī bija dažas pavisam pelēkas dienas, kad nodzīvojāmies vien pa istabu, lielāko daļu brīvo dienu pavadījām staigājoties pa Bāzeli un tuvāku vai tālāku apkārtni. Baudījām gan siltu sauli un fotoķīmisko reakciju virknes ādā, gan dziļu sniegu un vēsumiņu augšā kalnos, dodoties nelielā pārgājienā. Taču laikam nodarbēm, kas laikam mūs vieno visvairāk, ir franču plānās pankūkas. Pidžamā. Tieši tik labi esmu noslīpējis recepti un pagatavošanas prasmes, lai izvilinātu Ditu laukā no gultas pirms deviņiem sestdienas rītā.  Laboratorijā rit pēdējās četras nedēļas. Kaut arī jau sapirkos aviobiļetes mājupceļam, kārtoju dokumentus par prakses izbeigšanu un dzīvoklī tiek rīkoti atvērto durvju vakari manas istabas apskatei, ķīmijā nekas neliecina par norietu, bet tieši pretēji. Šonedēļ, kad beidzot pabeidzu gandrīz četru mēnešu ilgušo trešējo spirtu reducēša...